Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” uzstādījis jau vairāk nekā 100 specializētus iekštelpu sakaru risinājumus visā Latvijā – šogad tie ieviesti Kuldīgas slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā” un citviet. “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs norāda, ka šobrīd arvien vairāk projektu attīstītāju jau būvniecības sākotnējā posmā vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, apzinoties objektīvus apstākļus, kas ēkā var ierobežot tīkla kvalitāti, un nākotnē tie lielākoties tiks aprīkoti ar 5G tehnoloģiju, vēl vairāk uzlabojot lietotāju pieredzi.

Iekštelpu sakaru risinājumi, tai skaitā bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji, risina tīkla kvalitātes izaicinājumus, kas saistīti ar specifiskām ēku konstrukcijām, kā arī lielu cilvēku plūsmu, nodrošinot stabilu un augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu vietās, kur tas varētu būt nepietiekams.

Šogad “Bite Latvija” uzstādījis iekštelpu sakaru risinājumus “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā”, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, tirdzniecības namā “Kurši”, “Komandu sporta spēļu hallē” Rīgā, Kuldīgas slimnīcā, kā arī vairākos mazumtirdzniecības veikalos “Lidl” visā Latvijā. Tikmēr “Bite Latvija” birojā Rēzeknē uzstādīts iekštelpu sakaru risinājums 5G režīmā, kas nodrošina ātrgaitas datu pārraidi un mobilo savienojumu iekštelpās.

“Stonepeak”, alternatīvo investīciju uzņēmums, kas specializējas infrastruktūrā un nekustamā īpašuma aktīvos, un “Bite grupa”, viens no vadošajiem telekomunikāciju operatoriem Baltijā, paziņo par vienošanos, saskaņā ar kuru “Stonepeak” iegādāsies “TeleTower” – “Bite grupas” torņu biznesu Lietuvā un Latvijā.

“Bite grupa” ir “Providence Equity Partners” portfeļa uzņēmums – privātā kapitāla uzņēmums, kas koncentrējas uz izaugsmi orientētiem mediju, komunikāciju, izglītības un tehnoloģiju uzņēmumiem. Darījums izveidos pirmo pilnīgi neatkarīgo sakaru infrastruktūras uzņēmumu Baltijā un iezīmēs stratēģiskas partnerības sākumu, kas veltīta investīcijām mobilo tīklu attīstībā un klientu pieredzes uzlabošanā reģionā.“TeleTower”, kas izveidots 2009. gadā “Bite grupas” ietvaros, pārvalda daudzveidīgu portfeli ar vairāk nekā 2 500 sakaru torņiem, mastiem un jumta konstrukcijām Latvijā un Lietuvā, ar plašu pārklājumu stratēģiski nozīmīgās pilsētās. Pēc darījuma pabeigšanas “TeleTower” un “Bite grupa” noslēgs ilgtermiņa darījuma līgumu, kas paredz izvietot vairāk nekā 1 200 papildu sakaru bāzes staciju vietas Latvijā un Lietuvā, lai palielinātu tīkla blīvumu, uzlabotu savienojamību attālākos reģionos un nodrošinātu 5G ātrumu klientiem, ņemot vērā, ka mobilo datu lietojums reģionā turpina pārsniegt Eiropas vidējo līmeni.

Valdība šodien vērtēs Iekšlietu ministrijas (IeM) priekšlikumu ieviest obligātu priekšapmaksas SIM karšu lietotāju reģistrāciju no šī gada 1. oktobra, informē Iekšlietu ministrijā (IeM).

Ministrija izskatīšanai valdības sēdē iesniegusi grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas paredz noteikt obligātu priekšapmaksas starppersonu sakaru pakalpojuma, izmantojot numerāciju, vai interneta piekļuves pakalpojuma galalietotāja un galalietotāja identifikācijas moduļa karšu jeb SIM karšu reģistrāciju.

Grozījumi papildinās Elektronisko sakaru likumu ar normu, kas paredz, ka elektronisko sakaru komersants, slēdzot līgumu par priekšapmaksas pakalpojumu, drīkst pieprasīt galalietotāja identifikācijas datus, tostarp vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, personas kodu vai juridiskas personas nosaukumu un reģistrācijas numuru.

Tāpat IeM atzīmē, ka grozījumi likumā paredz elektronisko sakaru komersanta pienākumu saglabāt minētos identifikācijas datus kopā ar SIM kartes pieslēguma numuru.

Turpinot tālāku tīkla infrastruktūras attīstību, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” 2026. gadā plāno investēt 20 miljonus eiro tīkla modernizācijā, 5G pārklājuma paplašināšanā un nākamās paaudzes 5G+ ieviešanā.

Kā norāda Aleksandrs Beļajevs, “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs, investīcijas ir būtiskas, lai nodrošinātu stabilu, drošu un modernu mobilo sakaru infrastruktūru pieaugošajām klientu vajadzībām un strauji augošajam datu patēriņam.

2026. gadā “Bite Latvija” plāno izbūvēt 55 jaunas bāzes stacijas visā Latvijā – 10 % Rīgā un 90 % reģionos, īpaši Vidzemē un Latgalē. Tīkla paplašināšana paredzēta Kuldīgas, Tukuma, Dobeles, Madonas, Alūksnes, Gulbenes, Ogres, Valmieras un Cēsu novados, kā arī Daugavpilī. Papildu tam 170 esošās bāzes stacijas tiks modernizētas, ieviešot 5G, kas būtiski palielinās tīkla jaudu un datu pārraides ātrumu. Plānots, ka nākamā gada beigās Latvijā darbosies vairāk nekā 1200 “Bite Latvija” bāzes stacijas, no kurām teju 1000 būs aprīkotas ar 5G tehnoloģiju.

ASV investīciju uzņēmums "Stonepeak" sakaru torņu uzņēmumu "TeleTower" no "Bite grupas" iegādāsies par 480 miljoniem eiro, liecina "Bite grupas" sniegtā informācija.

Par darījumu tika paziņots 23. decembrī, bet tā vērtība tad netika atklāta.

Tomēr darījuma summa ir minēta "Bite grupas" paziņojumā investoriem angļu valodā. Paziņojumā teikts, ka darījuma vērtība atbilst 16 x EBITDAaL, t. i., EBITDA pēc nomas.

"Bite grupa" iepriekš norādīja, ka "Stonepeak" iegādāsies "TeleTower" - "Bite grupas" torņu biznesu Latvijā un Lietuvā. "TeleTower" un "Bite grupa" turpinās stratēģisko sadarbību, investējot mobilo sakaru tīklos abās valstīs un veidojot neatkarīgu torņu operatoru reģionā.

Uzņēmumā atzīmēja, ka darījuma rezultātā tiks izveidots neatkarīgs sakaru infrastruktūras uzņēmums Baltijā.

"Stonepeak" ir alternatīvo investīciju uzņēmums, kas specializējas infrastruktūrā un nekustamā īpašuma aktīvos.

LMT lietu interneta (IoT) inženieru komanda sākusi ražot IoT Shortcut – pasaulē mazāko mobilo datu moduli sensoru iekārtām, kas piedāvā universālas savienojamības iespējas jebkura ražotāja IoT ierīcēm visā pasaulē.

Jau pēc pirmajiem moduļa testiem par to lielu interesi izrādījuši dažādu jomu ražotāji gan no Eiropas, gan ASV.

“LMT grupa virza Latvijas ekonomikas izaugsmi ar inovatīvām tehnoloģijām un to eksportu, ne tikai veidojot savas ierīces, bet arī nodrošinot tirgū pieprasītas kompetences globāliem ražotājiem. Liekot lietā līdzšinējo pieredzi un sadarbībā ar citiem vietējiem tehnoloģiju ražotājiem gūtās zināšanas, nu esam gatavi izstrādāt un ražot paši savas tehnoloģijas, apliecinot, ka LMT grupa ir kļuvusi par spēcīgu tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmu. Varam lepoties, ka aiz katra Aer gaisa kvalitātes monitora un IoT Shortcut moduļa ir LMT inženieri, analītiķi un programmētāji, kas tepat Latvijā izstrādā unikālas, modernas tehnoloģijas globālam pielietojumam, nesot Latvijas vārdu pasaulē,” gandarījumu pauž LMT grupas prezidents Juris Binde.

Baku 10. februārī notika Azerbaidžānas Republikas prezidenta Ilhama Alijeva un Amerikas Savienoto Valstu viceprezidenta Dž. D. Vensa tikšanās, kuras laikā tika parakstīta abu valstu valdību stratēģiskās partnerības harta, kas Dienvidkaukāza reģionā iezīmē miera, stabilitātes un tirdzniecības uzplaukuma ēru.

Stratēģiskās partnerības harta starp divām valstīm paredz sadarbību četrās galvenajās sadaļās: reģionālā savienojamība, tostarp enerģētika, tirdzniecība un tranzīts; ekonomiskās investīcijas, tostarp mākslīgais intelekts (MI) un digitālā infrastruktūra; sadarbība drošības jomā; institucionālā sistēma un īstenošana.

Miera un tirdzniecības ēra

Eiropas Savienībai nozīmīgākās sekas no parakstītās hartas ir divās jomās. Proti, pirmkārt Armēnijas un Azerbaidžānas attiecībās ir sasniegts miers, kas paver iespējas tālākai tirdzniecības koridora pastāvēšanai.

Proti, abas valstis plāno sadarboties, lai veicinātu reģionālo savienojamību, īpašu uzmanību pievēršot Transkaspijas transporta koridoram (Vidējam koridoram), sadarbojoties sauszemes, jūras un gaisa transporta infrastruktūras attīstībā, enerģētikas un datu savienojamībā, tirdzniecības un tranzīta atvieglošanā, muitas kontrolē un robežšķērsošanā, starptautiskajā multimodālajā loģistikā un citās saistītās jomās. Tās atzīst Trampa maršruta nozīmi starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP) kā multimodālu savienojamības projektu, kas nodrošinās netraucētu savienojamību starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivanas Autonomo Republiku, sniedzot abpusējus ieguvumus starptautiskajai un iekšējai savienojamībai iesaistītajām valstīm, un atraisīs reģiona potenciālu starptautiskajai tirdzniecībai un tranzītam saskaņā ar 2025. gada 8. augusta Vašingtonas Miera samita deklarāciju.Citas parakstītās hartas sadaļas papildina būtiskāko sadaļu, nostiprinot to finansiāli un drošības aspektā.

Aviokompānija Scandinavian Airlines (SAS) no 2026. gada 8. marta uzsāks lidojumus trīs reizes dienā maršrutā Rīga–Kopenhāgena, būtiski palielinot lidojumu biežumu un kapacitāti starp abām galvaspilsētām, informē Rīgas lidosta.

Jaunie reisi stiprinās Rīgas lidostas savienojamību ar vienu no nozīmīgākajiem Ziemeļeiropas aviācijas mezgliem – Kopenhāgenas lidostu – un pavērs plašākas iespējas tālajiem lidojumiem, tostarp uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

SAS piedāvājums lidojumiem uz Kopenhāgenu, kas jau šobrīd ir viens no Rīgas lidostas populārākajiem galamērķiem, nozīmē būtisku kapacitātes un konkurences pieaugumu šajā maršrutā. Tas ļaus pasažieriem elastīgāk plānot ceļojumus un nodrošinās ērtākas pārsēšanās iespējas uz SAS un citu aviokompāniju tālajiem reisiem.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa uzsver: “Papildu reisi uz Kopenhāgenu nozīmē vēl labāku savienojamību mūsu pasažieriem un plašākas izvēles iespējas gan biznesa, gan atpūtas ceļotājiem. Kopenhāgenas lidosta ir viens no nozīmīgākajiem Ziemeļeiropas aviācijas mezgliem, un lielāka kapacitāte šajā virzienā stiprina Rīgas lidostas kā Baltijas aviācijas centra lomu. Konkurence maršrutā vienmēr nozīmē ieguvumus pasažieriem: vairāk reisu, elastīgāki grafiki un konkurētspējīgākas cenas.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šogad sava tīkla un pakalpojumu attīstībā plāno investēt aptuveni 22 miljonus eiro. Lielākā daļa no investīcijām tiks atvēlēta mobilo sakaru tīkla attīstībai, modernizējot 4G un paplašinot 5G tīklu Latvijas reģionos.

Kā norāda uzņēmumā, šogad plānots uzstādīt aptuveni 35 jaunas 5G bāzes stacijas visā Latvijas teritorijā un modernizēt 135 esošās bāzes stacijas. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām “Tele2” tīklā darbosies jau vairāk nekā 1250 5G bāzes stacijas.

“Investīciju apmēru saglabājam augstā līmenī, līdzīgi kā vairākus pēdējos gadus, un arī ieguldījumu mērķis ir nemainīgs. Mūsu prioritāte ir mobilo sakaru tīkla attīstība visā Latvijas teritorijā, un līdz gada beigām plānojam nodrošināt 5G tīkla pārklājumu tādā pašā līmenī kā 4G,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis. “Daļu investīciju virzīsim jaunu pakalpojumu attīstībai, kā arī ieguldīsim procesos, lai nodrošinātu kvalitatīvu klientu apkalpošanu. Piemēram, pavisam nesen klientu apkalpošanā esam ieviesuši mākslīgā intelekta risinājumu “Pitch Patterns”, kas spēj analizēt sarunu saturu, balss toni, intonāciju un citas būtiskas komunikācijas nianses. Tas ļauj mums vēl precīzāk izprast klientu vajadzības, uzlabot sarunu kvalitāti un sniegt vēl cilvēcīgāku klientu pieredzi saziņā ar “Tele2”.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu “Tet” turpmāk saviem klientiem piedāvās optiskā interneta pakalpojumus.

Tas ļaus gan “Tele2”, gan “Tet” stiprināt tirgus pozīcijas kā daudznozaru digitālo pakalpojumu sniedzējiem, aptverot telekomunikāciju un mobilo sakaru, televīzijas, digitālās drošības, apdrošināšanas un e-komercijas risinājumu.

Pagaidām “Tele2” sadarbībā ar “Tet” optisko internetu piedāvās tikai privātpersonām, savukārt nākotnē to plānots nodrošināt arī biznesa klientiem.

“Mēs sekojam līdzi globālajām tendencēm, kur arvien vairāk mobilo sakaru operatoru nodrošina gan mobilo, gan optisko internetu, jo tā ir iespēja sniegt klientiem lielāku pievienoto vērtību. Ir klienti, kuriem atsevišķu iemeslu dēļ svarīgs ir tieši optiskais internets, un mēs arī viņiem to piedāvāsim. Turklāt starptautiski pētījumi un prakse rāda, ka klienti, kuri mobilos un optiskos sakaru pakalpojumus izvēlas pie viena uzņēmuma, ir apmierinātāki ar servisu un pakalpojumu kvalitāti,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

Rīgā, Rudens ielas 2 iekšpagalmā elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” kopā ar pieciem nozares uzņēmumiem 26.novembrī prezentēja gaisvadu kabeļu konsolidācijas pilotprojekta rezultātus, noslēguma posmā starp četrām ēkām vienā trasē apvienojot vairāk nekā 40 kabeļu.

Tā mērķis ir parādīt reālu risinājumu gaisvadu sakārtošanai Rīgas pilsētvidē.

Kā norāda Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, šis ir pirmais praktiskais solis ceļā uz vizuāli sakoptāku, tehniski drošāku un sabiedrības interesēm atbilstošu elektronisko sakaru infrastruktūru Rīgā. Pilotprojektam kā risinājumam atbalstu paudušas gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), gan Konkurences padome, taču, lai uzlabotu šobrīd neefektīvo regulējumu, tālāk nepieciešami lēmumi pašvaldības un valsts līmenī.Vēsturiski elektronisko sakaru pakalpojumus Rīgā nodrošinājuši vairāki desmiti elektronisko sakaru komersanti.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” informē, ka no nākamā gada Latvijas mobilo sakaru lietotājiem, kuri dosies uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, būs pieejams lielāks mobilo datu apjoms. Piemēram, “Tele2” standarta bezlimitu tarifu plānam pieejamais datu apjoms ES/EEZ valstīs būs 47 GB līdzšinējo 40 GB vietā.

“Mūsdienās faktiski vairs nav tarifu plānu, kuros nebūtu iekļauts mobilais internets, jo tas ir kļuvis par būtisku ikdienas sastāvdaļu un nepieciešamību – arī dodoties atvaļinājumos vai darba komandējumos. Tieši tādēļ katru gadu, saskaņā ar Viesabonēšanas regulas noteikumiem, tiek palielināts pieejamais datu apjoms, atrodoties kādā no ES vai EEZ valstīm,” stāsta “Tele2” komercdirektora p.i. Raimonds Janševskis.

“Šīs izmaiņas ļaus mobilo sakaru lietotājiem justies vēl drošāk un izmantot mobilos internetu vēl aktīvāk, jo pieejamais datu apjoms palielināsies par aptuveni 20 %, atkarībā no izvēlētā tarifu plāna un ikmēneša maksājuma.”

Lielāks datu apjoms būs pieejams ne tikai privātpersonu, bet arī biznesa klientu tarifu plānos.

Turpinot pāreju uz modernākām mobilo sakaru tehnoloģijām, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” naktī no 17. uz 18.februāri plkst. 2.00 veiks 3G tīkla atslēgšanu Pierīgas novados – Siguldas, Salaspils, Ādažu un Ropažu novads.

Tas ir nākamais solis uzņēmuma plānā pakāpeniski pārtraukt 3G pārklājumu visā valstī, lai esošos resursus izmantotu jaudīgāku un efektīvāku 4G un 5G tehnoloģiju attīstībai.

“Pārejot no novecojušās infrastruktūras uz modernākiem 4G un 5G risinājumiem, mēs nodrošinām efektīvāku frekvenču izmantošanu un iespēju klientiem baudīt ievērojami ātrāku datu pārraidi, stabilākus sakarus un augstāku zvanu kvalitāti. 3G tehnoloģijas atslēgšana ir loģisks posms mobilo sakaru attīstībā,” norāda “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs.

2025. gadā 3G tīkls jau ir sekmīgi atslēgts lielākajā daļā Latvijas – pilsētās un novados Zemgalē, Vidzemē, Kurzemē un Latgalē. Pāreja noritējusi saskaņā ar iepriekš noteikto plānu un bez būtiskas ietekmes uz lietotājiem, ļaujot “Bite Latvija” mērķtiecīgi turpināt tīkla modernizāciju.

LTG Infra, LTG grupai piederošs infrastruktūras uzņēmums, kas atbild par Rail Baltica projekta īstenošanu Lietuvā, ir izsludinājis atklātu starptautisku iepirkumu projektēšanas pakalpojumiem dzelzceļa posmam no Panevēžas līdz Lietuvas–Latvijas robežai.

Šī posma kopējais garums ir aptuveni 54 kilometri.2025. gadā LTG Infra noslēdza līgumus par būvdarbu veikšanu 114 kilometrus garā posmā no Kauņas līdz Panevēžai. Šajā posmā jau norit sagatavošanas un būvniecības darbi, tostarp dzelzceļa virsbūves izbūve tehniski visattīstītākajā deviņu kilometru posmā. Vienlaikus notiek projektēšanas darbi arī posmā starp Lietuvas–Polijas robežu un Kauņu, kur paredzēta gandrīz 100 kilometru dzelzceļa modernizācija.

“LTG grupai ir uzticēts nodrošināt Rail Baltica projekta efektīvu un raitu īstenošanu Lietuvā. Šis projekts ir stratēģiska prioritāte gan Lietuvai, gan visam Baltijas reģionam. Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnija no Panevēžas līdz Latvijas robežai būtiski stiprinās reģionālos transporta savienojumus, uzlabos savienojamību ar Rietumeiropu, palielinās stratēģisko noturību un veicinās ekonomisko sadarbību,” norāda satiksmes un sakaru ministra vietnieks Roderiks Žiobaks.

Autoceļu nozarei šogad plānots 314,1 miljona eiro valsts finansējums, kas ir par 40,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2025. gadā, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat autoceļu projektiem šogad plānotas papildu 38 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas.

Ar pieejamo finansējumu plānots veikt valsts autoceļu un tiltu būvniecību un uzturēšanu, nodrošināt mērķdotācijas pašvaldībām ielu būvniecībai, kā arī izbūvēt gājēju un velosipēdu ceļus. Tāpat plānots nodrošināt savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos, kā arī īstenot ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus.

Kopumā šogad plānots atjaunot vai izbūvēt autoceļus 570 kilometru kopgarumā. Tādējādi aplēsts, ka vismaz apmierinošā stāvoklī būs 86% valsts galveno autoceļu un 66% valsts reģionālo autoceļu.

Valsts autoceļu būvniecībai un atjaunošanai šogad plānots ieguldīt 142,7 miljonus eiro. Savukārt mērķdotācijām pašvaldībām ielu uzturēšanai un būvniecībai šogad būs pieejams 60,1 miljons eiro, kas ir tikpat daudz, cik 2025. gadā. Savukārt 20 000 kilometru valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem šogad plānots tērēt 79,64 miljonus eiro.

Mobilo sakaru operators SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un AS "Latvenergo" sākuši pētniecības projektu, kura mērķis ir izstrādāt Latvijā tehnoloģiju putnu automātiskai detekcijai un identifikācijai vēja turbīnu parkos, informēja LMT.

Uzņēmumā norāda, ka risinājums palīdzēs samazināt putnu bojāejas risku, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu vēja enerģijas attīstību un atbilstību vides aizsardzības prasībām. Projekts ir solis Latvijas inovāciju un dabas aizsardzības jomā.

Projekta laikā LMT sadarbībā ar zinātniekiem, ornitologiem un "Latvenergo" ekspertiem izstrādās prototipu, kas apvienos divas atšķirīgas un līdz šim kopā neizmantotas tehnoloģijas - radaru un augstas izšķirtspējas kameru iespējas, lai reāllaikā noteiktu putnu atrašanās vietu, sugu un lidojuma trajektoriju vēja turbīnu tuvumā.

Ja sistēma konstatēs sadursmes risku, tā varēs dot signālu turbīnas apstādināšanai, tādējādi pasargājot īpaši aizsargājamās putnu sugas. Projekta interešu lokā ir lielie planētājputni, primāri stārķi, ērgļi, klijāni, dzērves, kā arī gulbji un zosis, norāda kompānijā.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums 2025. gadā pieaudzis par 3,3 %, salīdzinot ar 2024. gadu, un sasniedzis 185,6 miljonus eiro, liecina uzņēmuma neauditētie finanšu rādītāji.

Apgrozījums audzis, pateicoties ieņēmumu pieaugumam no pamatdarbības.

“Tele2” aizvadītajā gadā turpināja veikt vērienīgas investīcijas uzņēmuma attīstībā, kopumā ieguldot 19,4 miljonus eiro. Tā rezultātā “Tele2” šobrīd ir plašākais 5G tīkla pārklājums Latvijā, kas sasniedzis 90 % valsts teritorijas.

“Aizvadītais gads bija kārtējais gads, kad “Tele2” kļuva par mobilo sakaru operatoru, pie kura ar savu numuru pārnāca visvairāk klientu no citiem mobilo sakaru operatoriem. Salīdzinot ar 2024. gada datiem, pārnākušo klientu skaits ir pieaudzis par 50 %,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis. “Klienti novērtē mūsu pakalpojumu kvalitāti – saskaņā ar starptautiskā uzņēmuma “SpeedChecker” ikgadējiem mobilā interneta ātruma mērījumiem “Tele2” ir līderis mobilā interneta lejupielādes ātrumā Latvijā. Arī 2026. gadā plānojam 22 miljonus eiro lielas investīcijas savā attīstībā, lai turpinātu tīkla, pakalpojumu un klientu servisa pilnveidi.”

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 3,7%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, bija transporta grupai (-0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,4 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+8,8%). Galvenokārt akciju noslēgumu dēļ cenas pieauga gaļas izstrādājumiem (+1,3%), svaigām datelēm, vīģēm un tropu augļiem (+7,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%), kā arī brokastu pārslām (+11,4%). Cenas pieauga arī svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (+1,4%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+5%), desertiem un dzērieniem uz piena bāzes (+4,9%), kā arī citiem svaigiem vai atdzesētiem dārzeņiem (+3,8%).

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa", kas ir arī "airBaltic" mazākuma akcionārs, paplašina sadarbības lidojumu vienošanos, informē aviokompānijā.

No 17. decembra "Lufthansa" pievienos lidojumu kodu (LH) "airBaltic" lidojumiem starp Rīgu un Frankfurti, savukārt "airBaltic" lidojumu kodu (BT) pievienos "Lufthansa" reisiem šajā pašā maršrutā.

Sadarbības lidojumu vienošanās attieksies tikai uz tiem lidojumiem, kas tiek veikti ar pārsēšanos Frankfurtē.

Vienošanās nodrošinās plašākas ceļošanas iespējas pasažieriem, kuri lido caur Frankfurti uz citiem "Lufthansa" galamērķiem, tādējādi stiprinot Latvijas globālo savienojamību.

"airBaltic" un "Lufthansa" sadarbības lidojumu vienošanās ir spēkā kopš 2020. gada decembra, iekļaujot lidojumus no bāzēm Rīgā, Tallinā un Viļņā uz Minheni.

Jau ziņots, ka 2025. gada deviņos mēnešos "airBaltic" koncerns strādāja ar 594,303 miljonu eiro apgrozījumu un 4,249 miljonu eiro peļņu.

Centrālāzijas valstu grupa C5, tai pievienojoties Azerbaidžānai, ir kļuvusi par grupu C6, proti, sešu valstu grupu, kas pēc būtības maina Kaspijas jūras lomu reģionā, reģionālo koordināciju un valstu grupas iespējas globāli.

Pēdējos gados Eirāzijā ir notikušas strukturālas pārmaiņas reģionu savienošanās, tirdzniecības un sadarbības veidā. Ģeopolitisko satricinājumu, traucēto piegādes ķēžu un drošu austrumu-rietumu maršrutu meklēšanas kombinācija ir palielinājusi Transkaspijas telpas nozīmi. Centrālāzijas valstis, kuras kādreiz skāra dažādi ģeogrāfiskie ierobežojumi, ir spērušas vēl nebijušus soļus, lai stiprinātu reģionālo koordināciju, modernizētu infrastruktūru un veidotu ciešākas, integrētākas attiecības ar Eiropu. Azerbaidžāna šajā procesā ir strauji kļuvusi par neaizstājamu valsti, kas savieno Centrālāziju ar Dienvidkaukāza, Turcijas un Eiropas tirgiem, portālā commonspace.eu raksta Dr. Vasifs Huseinovs*.

Autotransporta direkcija (ATD) ceturtdien ar Čehijas uzņēmumu apvienību "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" ("Škoda") parakstīja līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi 89,409 miljonu eiro vērtībā.

Bateriju vilcienu piegāde paredzēta līdz 2029. gadam, un tie tiks iegādāti ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vienlaikus vilcienu iegādes līgums paredz iespēju iegādāties vēl septiņus vilcienus, ja tam tiks rasts nepieciešamais finansējums.

Plānots, ka jaunie bateriju vilcieni kursēs primāri Daugavpils un Cēsu virzienos, kur tiks izbūvēta tiem nepieciešamā uzlādes infrastruktūra. Savukārt, iegādājoties vēl papildu vilcienus, būs iespējams nomainīt lielāko daļu dīzeļvilcienu un apkalpot arī papildu galamērķus, piemēram, Rēzekni un Valmieru.

BEMU vilcieni ir elektrovilcieni, kas papildus aprīkoti ar baterijām, lai apkalpotu neelektrificētos dzelzceļa posmus. Tie var veikt uzlādi gan brauciena laikā elektrificētajās līnijās, gan īpašās uzlādes stacijās.

Lidsabiedrība “Norwegian” no 20. novembra uzsāks pārdošanu lidojumiem 12 jaunos maršrutos 2026. gada vasaras sezonā.

Viens no jaunajiem maršrutiem būs Rīga–Gēteborga, kas tiks atklāts 29. martā. Lidojumi šajā maršrutā tiks izpildīti ceturtdienās un svētdienās, bet no jūnija beigām līdz augusta sākumam – trešdienās un svētdienās.Tādējādi nākamajā vasarā “Norwegian” no Rīgas lidos jau uz septiņiem galamērķiem – Stokholmu, Oslo, Tronheimu, Kopenhāgenu, Dubrovniku, Gēteborgu un Bergenu, kas arī pievienota galamērķu sarakstam šī gada septembrī.

“2026. gada vasaras lidojumu programma ir gatava, un mēs patiesi lepojamies ar pievilcīgu, visaptverošu maršrutu tīklu un vēl vairāk tiešo lidojumu no Ziemeļvalstu reģiona uz pārējo Eiropu. Savu piedāvājumu stiprinām ar vairākiem jauniem tiešajiem maršrutiem no Dānijas, Zviedrijas un Somijas. “Norwegian” nākamvasar apkalpos plašu Ziemeļvalstu lidostu tīklu, piedāvājot lidojumus uz 129 galamērķiem, savukārt “Widerøe” turpinās apkalpot vairākas mazākas lidostas Norvēģijā, nodrošinot gan svarīgus iekšzemes savienojumus, gan lidojumus uz citām Eiropas valstīm,” stāsta Magnuss Tome Maursunds (Magnus Thome Maursund), “Norwegian” komercdirektors.

Latvijas programmatūras izstrādātājs X Infotech ir uzvarējis konkursā par tehniskā risinājuma izstrādi e-rezidentu biometrisko datu iegūšanai ar mobilo ierīču palīdzību, paziņojis Igaunijas Iekšlietu ministrijas Informācijas tehnoloģiju un attīstības centrs (SMIT).

Sākot no 2027. gada, izstrādājamā lietotne ļaus e-rezidentūras pieteikumu iesniedzējiem droši apstiprināt savu identitāti, izmantojot viedtālruņa lietotni.

Biometrisko datu iesniegšana ar mobilās lietotnes palīdzību padarīs e-rezidentūras pieteikšanās procesu ērtāku un ātrāku, un tas ir priekšnoteikums, lai galu galā pilnībā aizstātu pašreizējo fizisko karti, kas kalpo kā e-rezidenta digitālā identitāte, ar mobilo risinājumu. Izstrādājamajam risinājumam ir jāatbilst arī Eiropas Savienības eIDAS regulas stingrajām drošības prasībām, nodrošinot, ka e-rezidenta digitālā identitāte joprojām ir izmantojama autentifikācijai un elektronisko parakstu sniegšanai, kas ir līdzvērtīgi fiziskiem parakstiem.

Mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) grupa 2025. gadu noslēgusi ar būtisku izaugsmi visos galvenajos darbības rādītājos un nostiprinājusi līderpozīcijas tehnoloģiju un komunikāciju nozarē. Grupas apgrozījums pēc neauditētiem datiem pērn audzis par 8,2 %, sasniedzot 335,1 miljonu eiro, kas ir augstākais rādītājs grupas pastāvēšanas vēsturē. Pēdējos 10 gados grupas apgrozījums ir dubultojies.

LMT grupas prezidents Juris Binde uzsver, ka izaugsmes pamats joprojām ir lielās investīcijas tīklā un tehnoloģijās, pamatpakalpojumu un tīkla kvalitātes pārākums, tomēr vienlaikus arvien lielāku lomu ieņem inovācijas un augošā eksportspēja, kas palīdz diversificēt LMT grupas darbību: “Tehnoloģiju attīstība paver jaunas durvis eksporta un industriālās transformācijas jomās, veicinot Latvijas atpazīstamību starptautiskajos tirgos. Ar tādiem risinājumiem kā LMT ražotais pasaulē mazākais mobilo datu modulis sensoru iekārtām vai privātie 5G tīkli, kas jau darbojas vairākās vietās mūsu valstī un tiek projektēti Lietuvā, LMT grupa apliecina Latvijas globālo konkurētspēju. Tehnoloģiju līderība Latvijā un ārvalstu tirgos arī ir atslēga mūsu ambīcijām piecos gados audzēt grupas apgrozījumu par 60 %, sasniedzot 500 miljonu eiro.”