Jaunākais izdevums

Ķīmisko vielu datubāze MolPort piedāvā zinātniekiem vajadzīgās vielas vienuviet, komplektējot pasūtījumu kaut no 35 dažādiem piegādātājiem.

«Mēs mainām reaģentu tirgu. Esam dzirdējuši reālus stāstus, ka, pirms darbu sāka MolPort un līdzīgas kompānijas, zinātnieki pa dažādām datubāzēm un katalogiem katrai vielai meklēja piegādātājus, organizēja komunikāciju, loģistiku. Tolaik, kad sākām darbu, lielākajai daļai piegādātāju mājaslapās nemaz nebija norādītas cenas un noliktavā pieejamais daudzums. Bieži vien tur bija rakstīts, ka šāda viela tiem ir, bet, lai uzzinātu cenu un pieejamo daudzumu, bija jāzvana. Tas prasīja ilgu laiku. Lai vienam testam sagādātu simt vielu paraudziņus, vienam cilvēkam pagāja vesels mēnesis. Mēs savācām visus katalogus vienuviet un uztaisījām datubāzi, kur var meklēt ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc vielas struktūras. Pie mums ir redzams, kas ir šīs vielas piegādātāji, cik tā maksā, cik ilgā laikā atsūtīs, cik liels vielas daudzums ir noliktavā. Katru nakti tiek atjaunināti 80% noliktavas datu. Pārējie 20% tiek sinhronizēti mazliet retāk, jo ne visiem piegādātajiem ir tādas IT sistēmas, ar ko var viegli integrēties,» stāsta Imants Zudāns, SIA MolPort vadītājs.

MolPort klienti pārsvarā ir zinātnieki, kas strādā zāļu agrīnās izpētes fāzē. Viņi vispirms ar skaitļošanas metodēm, turklāt arvien biežāk ar mākslīgā intelekta palīdzību, izrēķina, kuri savienojumi varētu būt piemērotākie kādas slimības ārstēšanai, un tālāk eksperimentē ar daudzsološākajām vielām. MolPort ir pircēji no 60 valstīm. Lielākā daļa ir no Eiropas un Ziemeļamerikas, bet ir arī daži lojālie klienti Dienvidamerikā, Austrālijā, Āzijā. Šobrīd Amerika nodrošina 40% no uzņēmuma apgrozījuma, taču viss potenciāls vēl netiek izmantots, tāpēc, visticamāk, tuvākajā laikā kompānija atvērs pārstāvniecību ASV.

MolPort darbojas jau 11 gadus. 2006. gadā I. Zudāns studēja un strādāja pēcdoktorantūrā ASV. Viņš astoņus gadus bija prom, bet nolēma atgriezties, jo tolaik Latvijā viss strauji attīstījās. Neredzot sev vietu akadēmiskajā vidē, kur nebija paredzams, vai pēc gada būs darbs, viņš atsaucās uzņēmēja Jāņa Ošleja iecerei izveidot ķīmisko vielu datubāzi. Tolaik gan piegādātāju, gan pasūtītāju pusē valdīja tādi kā Mežonīgie Rietumi – daudzi piegādātāji nepārdeva vielas nezināmiem un, viņu skatījumā, ne pārāk uzticamiem pasūtītājiem, arī ne visi tirgotāji bija godprātīgi. Tobrīd Amazon jau bija radījis piemēru, ka var savākt kopā daudzas grāmatas un izveidot labu tirgus vietu, kur tās ērti iegādāties.

Visu rakstu Septiņi miljoni reaģentu vienuviet lasiet, pirmdienas, 26.marta laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests pieprasījis atsaukt no tirdzniecības Spānijas izcelsmes «Tasty Home» maltās saldās paprikas partiju, jo tajā konstatēts uz pusi lielāks ķīmiskās vielas ohratoksīna A daudzums, nekā maksimāli pieļaujams, informē PVD.

Ohratosksīni ir ķīmiskas vielas no mikotoksīnu grupas, ko ražo dažas Aspergillus sugas mikroskopiskas sēnītes. Toksiskākais - ohratoksīns A ir izplatītākais un nozīmīgākais šīs grupas toksīns, kas sastopams graudaugos, kafijā, žāvētos augļos, dārzeņos un citur. To uzskata par kancerogēnu, teratogēnu vielu, jo tā var uzkrāties cilvēku un dzīvnieku organismos, tai ir īpaši izteikta toksiska ietekme uz nierēm un aknām.

PVD noņemtajā maltās saldās paprikas paraugā konstatētais ohratosksīna A daudzums ir 40,6 mikrogrami uz kilogramu, lai gan maksimāli pieļaujamais šīs vielas daudzums produktā ir 20 mikrogrami uz kilogramu.

Preces izplatītājs SIA «Maxima Latvia» piesārņoto produktu ir nekavējoties izņēmis no tirdzniecības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstot Ekonomikas ministrijas ierosinājumu, Ministru kabinets noteicis stingrākas drošības prasības hroma (VI) izmantošanai rotaļlietu ražošanā.

Līdz ar to rotaļlietās pieļaujamā hroma (VI) robežvērtība no spēkā esošajiem 0,2 mg/kg tiek pazemināta līdz 0,053 mg/kg, kas nodrošinās augstāku bērnu aizsardzību pret riskiem, ko rada šīs ķīmiskās vielas klātbūtne rotaļlietās.

Jaunās prasības stāsies spēkā šā gada 18. novembrī.

Vienlaikus jāuzsver, ka iepriekš tika veikti grozījumi Eiropas Savienības Rotaļlietu drošuma direktīvā, samazinot iepriekš noteikto limitu rotaļlietās izmantojamam hromam (VI).

Eiropas Komisijas (EK) Veselības un vides apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCHER) 2015. gadā novērtēja hroma (VI) daudzuma nozīmi mutes vēža izraisīšanā, atzīstot to par ķīmisku vielu, kas paaugstinātā daudzumā var kaitēt bērna veselībai. Līdz ar to Eiropas Komisijas izveidotās Rotaļlietu drošuma ekspertu grupas apakšgrupa «Ķīmiskās vielas» 2016. gada oktobrī ieteica direktīvā pazemināt hroma (VI) robežvērtību no spēkā esošajiem 0,2 mg/kg līdz 0,053 mg/kg.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē šī gada martā uzsākts kriminālprocess par sevišķi bīstamas narkotiskās vielas - hašiša kontrabandu lielā apmērā, informē VID.

Veicot Krievijas pilsoņa vadīta transporta līdzekļa muitas kontroli, radās pamatotas aizdomas, ka transportlīdzeklī varētu tikt pārvadātas aizliegtas vielas. Automobilis tika novirzīts padziļinātai muitas kontrolei. Tas tika skenēts un to arī pārbaudīja VID kinologs ar narkotisko vielu meklēšanas darba suni.

Kontroles gaitā tika konstatēts, ka transportlīdzekļa aizmugurējā triecienabsorbējošajā iekārtā paslēpti 17 brikešu formas iepakojumi. Turpinot pārbaudi, tika atklāts, ka arī zem transportlīdzekļa vadītāja un pasažiera sēdekļa paslēpti vēl 63 brikešu formas iepakojumi.

Procesa ietvaros izņemtā viela tika nosūtīta uz VID Muitas laboratoriju ķīmiskās ekspertīzes veikšanai. Ekspertu atzinums apstiprināja aizdomas, ka transporta līdzeklī atrastā narkotiskā viela ir hašišs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Bīstamības dēļ no tirdzniecības liek atsaukt Canpol Babies zīdaiņu knupīšus

Zane Atlāce - Bistere, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir uzdevis atsaukt no tirdzniecības Canpol Babies lateksa zīdaiņu knupīšus, jo tajos konstatēta paaugstināta N-nitrozējamo vielu migrācija. Šīs ķīmiskās vielas ir toksiskas un var apdraudēt cilvēku veselību, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Toksiskās vielas konstatētas Canpol Babies lateksa knupīšos 12m+, kas tiek tirgoti iepakojumā pa divi. Informācija uz iepakojuma: ražots Vācijā, svītru kods 5903407231037, Cat no 23/103, CODE 0170614 (partijas kods), derīguma termiņš 2019.06. Knupīšu izplatītājs Latvijā ir SIA KOTRYNA.

PVD aicina patērētājus, kuri ir iegādājušies Canpol Babies lateksa knupīšus laika periodā no 2017. gada jūnija, pārtraukt to lietošanu.

Knupīšu izplatītājs SIA KOTRYNA brīvprātīgi apņēmies izņemt no tirdzniecības visas 2017. gadā saņemto Canpol Babies lateksa zīdaiņu knupīšu partijas ar iepriekš minēto svītru kodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Eiropas Parlamenta pieņemtajiem likumprojektiem, līdz 2025. gadam Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij būtu jāpārstrādā vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu un līdz 2030. gadam mērķa rādītājs pieaugs līdz 60%. Vēl augstāki mērķi ir noteikti iepakojuma pārstrādei - līdz 2025. gadam jāpārstrādā 65% iepakojuma materiālu, bet līdz 2030. gadam - 70%. Noteiktiem iepakojuma veidiem paredzēti atšķirīgi mērķa rādītāji, proti, papīram un kartonam, plastmasai, stiklam, metālam un kokam mērķi atšķiras.

Salīdzinot ar pašreizējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā, kad pēc VARAM datiem dalīti tiek savākts mazāk nekā 30% no visiem sadzīves atkritumiem, izvirzītie mērķi šķiet pārāk ambiciozi. Atkritumu apsaimniekošanas nozares dalībnieki uzsver, ka jau pašlaik tiek aktīvi strādāts, lai šos mērķus sasniegtu. Ik gadu tiek investēti līdzekļi, lai pilnveidotu atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru, ieviestas efektīvākās tehnoloģijas atkritumu šķirošanā un pirmapstrādē. Taču ar sabiedrībai nodrošināto infrastruktūru nepietiek – ir būtiski motivēt un izglītoto iedzīvotājus šo infrastruktūru pareizi lietot. Un pašlaik – kā liecina novērojumi, tieši šis ir sistēmas vājais posms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Papildināta - Naktī atkritumu savākšanas teritorijā Olainē izcēlies bīstams ugunsgrēks

LETA, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma AS «BAO» teritorijā Olainē izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kurš patlaban ir lokalizēts, apliecināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inta Palkavniece un uzņēmuma vadītājs Jānis Vilgerts.

Ņemot vērā, ka notikuma vietā atrodas ķīmiskas vielas, dzēšanai piesaistīti plaši glābēji resursi - vismaz 34 ugunsdzēsēji, pastāstīja Palkavniece. Tāpat notikuma vietā bija ieradies Valsts vides dienests (VVD)

VUGD uzsver, ka iedzīvotāju evakuācija nav nepieciešama, kā arī nav ierobežojumu, lai izietu no telpām. Vienlaikus dienests informē, ka, dūmiem koncentrējoties uz gājēju ceļa virzienā no pilsētas uz mazdārziņiem, šis ceļš patlaban ir slēgts.

«BAO» valdes priekšsēdētājs apstiprināja, ka pagājušajā naktī ugunsgrēks izcēlies uzņēmumam piederošajā atkritumu savākšanas teritorijā Olainē. Viņš norādīja, ka ugunsgrēku izdevies lokalizēt un «BAO» patlaban notikušā sekas apspriež ar Valsts vides dienesta (VVD) darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzmanības centrā - pallādijs

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esmu jau ne reizi vien rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki nevar ilgi iztikt ar vienām un tām pašām ziņām un notikumiem. Lai cik svarīgi būtu notikumi gan cilvēku dzīvē, gan ekonomikā, pienāk brīdis, kad tie iziet no modes un par tiem pārstāj interesēties investori.

Un neviens vairs internetā negaida stundām ilgi, kad parādīsies ziņas vai analizē minimāli pieejamu informāciju par to, kas jau mēnesi visiem ir prātā. Vizuālu apstiprinājumu šim faktam mēs redzējām aprīlī. Ļaujiet atgādināt, kas laika posmā no decembra līdz martam satrauca tirgu - Tramps un viņa politiskie oponenti (un jo īpaši sienas būvniecība uz Meksikas robežas), ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Brexit un ASV FRS monetārās politikas virziens – šīs ir četras iecienītākās tēmas šajā periodā. Pat nelieli jaunumi kādā no šīm jomām tika pavadīti ar strauju tirgus kustību (tomēr Brexit kādā brīdī ieguva tik dīvainu attīstību, ka uz to pārstāja strauji reaģēt). Katrs datums, kas saistīts ar šiem notikumiem, tirgū tika sagaidīts ar iespējami strauju kustību. Tomēr viss pāriet...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpēju sadarbību nolēmuši īstenot divi dabiskās kosmētikas zīmoli - Latvijas Madara Cosmetics un Igaunijas Tuul.

Uzņēmumu Tuul (‘vējš’ igauņu valodā) dibināja 2015. gadā. To pamudinājusi personīga nepieciešamība pēc produktiem, kas nesatur ķīmiskās vielas un domāti vīriešiem. Pirmajā produktu sērijā ietilpa ar rokām veidoti izsmidzināmie līdzekļi sejai, bārdas eļļas un cietie šampūni. Otro produktu sēriju zīmols izstrādā kopā ar Madara Cosmetics.

«Esam ļoti uzmanīgi, ieviešot jaunus produktus mūsu sērijā - ja tie tur ir, tas nozīmē, ka tie strādā,» saka viena no Tuul dibinātājām Kādi Ēlmā (Kädi Eelmaa). Viņa norāda, ka «Madara Cosmetics atbilst visām mūsu gaidām.»

Savukārt, Madara Cosmetics valdes priekšsēdētāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere sadarbību komentē sekojoši: «Nav noslēpums, ka mēs arī palīdzam citiem zīmoliem pārvērst to idejas realitātē. Mēs izmantojam vairāk nekā 400 dažādas sastāvdaļas savās formulās, un ar prieku dalāmies savā pieredzē, iekārtās un speciālajās zināšanās. Tā kā manas ģimenes saknes meklējamas Igaunijā, esmu vēl priecīgāka par sadarbību ar šo pievilcīgo zīmolu no Igaunijas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Desmito gadu uz lineļļas viļņa

Biznesa Plāns, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnciema kvartāls, Ludzas novadpētniecības muzejs, Lubānas amatnieku centrs - tās ir tikai dažas no sabiedriskām ēkām, kas ieguvušas izskatīgas un ilgmūžīgas fasādes, pateicoties Iecavas lineļļas pernicas krāsu ražotājam SIA Linum Color.

Uzņēmums Linum Color, kura produkcija tirgū tiek virzīta ar zīmolu Paint Eco, radies pirms deviņiem gadiem. Tolaik augu eļļu ražotājs SIA Iecavnieks, domājot, kā paplašināt lineļļas pielietojumu, izveidoja lineļļas krāsu ražotni, jaunajā projektā investējot aptuveni divus miljonus eiro. Tā radās videi un cilvēka veselībai draudzīga alternatīva ķīmisko krāsu industrijas piedāvājumam.

«Dzīvo» kopā ar koku

Mūsdienās lielāko daļu ēku krāso ar ķīmiskajām krāsām, kas nav ilgmūžīgas, plēves efekta dēļ šāds krāsojums bojā apdares dēļus, turklāt nav labvēlīgs ne videi, ne cilvēkiem. «Lineļļu prata izmantot mūsu senči, bet pēc kara, kad vajadzēja ātri atjaunot ēkas, tika radītas un popularitāti ieguva ķīmiskās krāsas no naftas pārstrādes pārpalikumiem. Jaunās krāsas sniedza iespēju pie rezultāta tikt ātrāk par tradicionālajām metodēm,» stāsta Linum Color direktore Rita Rancāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Cik tālu līdz tuvredzības galam?

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments šonedēļ atbalstīja ieceri līdz 2022. gadam pilnībā aizliegt glifosātu saturošus herbicīdus lauksaimniecībā, savukārt dalībvalstis ar savu galavārdu pagarināt vai nepagarināt glifosāta tirdzniecības atļauju stiepj gumiju.

Eiropas gaiteņos izšķirošais «jā» vai «nē» glifosātam ir iestrēdzis jau kopš 2015. gada. Glifosāta ēra likumsakarīgi piedzīvo savu norietu. Pieredzes bagāžā šai aktīvajai vielai, pasaulē populārākajam toksiskajam nezāļu apkarotājam, ir vairākus gadu desmitus ilgusi agroķimikāliju ražotāju un industriālās lauksaimniecības sadursme ar vides un veselības riskiem. Ko tur liegties, glifosātu saturošie līdzekļi ir bijuši ārkārtīgi uzticami pavadoņi arī Latvijas lauksaimniecības nozares straujajā izaugsmē, ne tikai palīdzot cīnīties ar nezālēm, bet steidzot talkā uz lauka sausināt graudus pirms novākšanas. Latvijas lauksaimniecības politikas zemais ētikas slieksnis to nekādi neierobežo. Savā ziņā tā lietošana palīdzējusi arī bioloģiskās lauksaimniecības uzplaukumam, jo ķimikāliju lietošanas pieaugums licis izdarīt loģiskus secinājumus patērētājiem, bet, saimniekojot bioloģiski, glifosātu lietot strikti noliegts. Savukārt konvencionālajos laukos glifosātu saturošie pesticīdi, tādi kā raundaps, ir kalpojuši kā brīnumnūjiņa. Aborti, caureja un sapampušas nieres ir starp Latvijas lopkopju novērotajām reakcijām pēc ķīmiski apstrādātu graudu lietošanas barībā (plašāk DB 30.03.2015.). Latvijā glifosāts un citas lauksaimniecības indes tiek maigi dēvētas par augu aizsardzības līdzekļiem, bet tas ir neprecīzs un patērētājus sevišķi maldinošs apzīmējums. Zemkopības ministrijā uzskata, ka, aizliedzot glifosātu saturošos herbicīdus, lauksaimnieki ciestu zaudējumus, īpaši graudkopji, jo tie glifosātu saturošus līdzekļus, «ievērojot termiņus atbilstīgi instrukcijai», izmanto ne tikai nezāļu nokaltēšanai, bet arī graudaugu apžāvēšanai uz lauka. Glifosāts ir pietiekami sensitīvs temats arī pašu lauksaimnieku vidū – graudkopjiem ir savas intereses, bet cūkkopji un piena nozare var līdz mielēm «baudīt» iepriekš minētās glifosāta lietošanas sekas graudkopībā. Tātad – nozarei būs jāpārkārtojas un, iespējams, glifosāta uzvaras gājiena apturēšana – pakāpeniska vai tūlītēja – kaut kādā mērā ietekmētu konkurētspēju. Tomēr konkurētspēja, kas balstās uz vides un veselības risku rēķina, nav ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā top? Ekstemporālās zāles

Ilze Žaime, 28.02.2020

Tālāk galerijā skatāms, kā „Mēness aptieka” saimē esošajā "Jaunajā Torņakalna aptiekā" top ekstemporālās zāles. Šodien pēc ārstu norādījumiem tiks izgatavots gels ādas mitrināšanai un attīrīšanai (75 grami).

Foto: ZANE BITERE/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā "Mēness aptiekā" top ekstemporālās zāles, šoreiz ādu mitrinošs gels.

Ex tempore, tulkojot no latīņu valodas, nozīmē uzreiz pēc. Tieši tas atklāj ekstemporālo zāļu būtību - tās farmaceiti pagatavo uz vietas aptiekā, pēc ārsta pasūtījuma - individuāli katram konkrētam pacientam.

"Jaunās Torņakalna aptiekas" Ekstemporālās nodaļas vadītājs farmaceits Grigorijs Golubs zāles izgatavo teju katru dienu. Lai gan mūsdienās rūpnieciska medikamentu ražošana ir daudzpusīgi attīstījusies, farmaceits stāsta, ka farmācijā kopš seniem laikiem vienmēr ir bijusi vajadzība kaut ko gatavot farmaceitiem pašiem.

Lai kļūtu par farmaceitu ir jāmācās pieci gadi. Savukārt, divarpus gadus, lai pildītu farmaceita palīga uzdevumus. Mācību programmas laikā farmācijas studenti tiek apmācīti zāļu izgatavošanā, taču, lai aptiekā kļūtu par atbildīgo personu šī pienākuma veikšanai - nenoliedzami nepieciešama liela interese par zāļu izgatavošanas procesu, uzsver G.Golubs, un, protams, arī pieredze, ko, rūpīgi strādājot, apgūt var tikai laika gaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvgružu pārstrāde ar valsts atbalstu jāpadara ekonomiski pievilcīga

LETA, 02.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, būtu nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem un padarītu būvniecības atkritumu pārstrādi ekonomiski pievilcīgu, pavēstīja Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie būvniecības atkritumu radītāji ir būvnieki un novecojušas būvmateriālu ražotnes. Ja ar ražotājiem situācija arvien uzlabojas, tad būvniecības sektorā mēdz būt pat vairāki apsvērumi, kuru dēļ uzņēmēji un privātpersonas nereti meklē bezmaksas ceļus, kā atbrīvoties no būvgružiem, un tieši viņi visbiežāk būvgružus ved uz mežu vai kādu nelegālu izgāztuvi, skaidroja Jākobsons.

Tiecas uz būvgružu zero waste 

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan...

Asociācijas vadītājs norādīja, ka būvmateriālu ražotāju vidū galvenais dzinējspēks, kas veicina būvniecības atkritumu pārstrādi, ir nepieciešamība taupīt resursus un enerģiju, kā arī mazināt piesārņojumu. Šie apsvērumi un arī Eiropas regulas daudziem uzņēmumiem liek meklēt risinājumus, kas rezultātā būtu draudzīgi gan uzņēmuma maciņam, gan arī videi.

"Šodien visas modernās būvmateriālu ražotnes ir praktiski bāzētas uz bezatlikumu tehnoloģiju. Agrāk pie katras rūpnīcas, kas ražoja betonu vai gāzbetonu, bija veselām kaudzēm materiālu, kas bija lieki vai nelikvīdi un kurus vai nu vienkārši krāva kaudzē, vai pārdeva, un pēc tiem bija pat lielāks pieprasījums nekā pēc labiem materiāliem. Tie vienkārši bija lētāki. Šodien praktiski visas modernās tehnoloģijas ir tādas, kur viss, kas paliek pāri, tiek otrreiz izmantots vai nu tā paša vai cita materiāla ražošanā," skaidroja Jākobsons.

Kā labos piemērus Jākobsons minēja vairākus ražotājus, piemēram, "Schwenk Latvija" rūpnīcu, kas cementa ražošanā izmanto pelnus, "Sakret" praksi ēku apdares materiālos izmantot pārstrādātu logu stiklu. Ir vairākas ražotnes, kurās visus atlikumus un atgriezumus savāc un izmanto jaunu produktu ražošanā, piemēram, "Tenax", "Bauroc", "Evopipes" un citas rūpnīcas.

Tomēr Jākobsons atgādināja, ka Latvijā kopš padomju laikiem joprojām turpina darboties arī novecojušas ražotnes, kuras cenšas ietaupīt naudu uz būvgružu utilizācijas rēķina un savus ražošanas atlikumus mēģina kaut kur nobēdzināt, tādējādi arī graujot visu kopējo konkurenci nozarē.

"Mūsu asociācijas biedri ir arī karjeru izstrādātāji, un tad atklājas, ka ir karjeri, kuros ir nelikumīgi izraktas šķembas vai smiltis, un, lai neredzētu, ka tur kaut kas ir izrakts, vietā tiek iebērti kaut kādi būvgruži un uzbērtas pa virsu smiltis, it kā tur nekas nebūtu bijis," atklāja Jākobsons.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītājs uzsvēra, ka asociācija ļoti asi vēršas pret šādiem gadījumiem un par tiem informē arī Valsts vides dienestu, taču atbildīgās institūcijas ne vienmēr spēj efektīvi reaģēt uz šādiem gadījumiem.

Pieminot tādu būvgružu pārstrādi, kas radušies, piemēram, nojaucot ēkas, Jākobsons norādīja, ka šeit lielākā problēma ir tā, ka jebkurus radušos atkritumus būtu nepieciešams sadalīt pa sastāvdaļām. Būvniecības atkritumus sašķirojot atsevišķi stiklā, metālā, kokā, plastmasā, betona šķembās un līdzīgās frakcijās, katru no tām atsevišķi var izmantot atkārtoti būvmateriālu ražošanā.

Asociācijas vadītājs skaidroja, ka lielākās grūtības būvgružu pārstrādē rada būvniecībā izmantotās ķīmiskās vielas, kuras ir grūti, ja ne neiespējami, atdalīt un kuras var visvairāk ietekmēt dabu un cilvēku. Vissarežģītākie ir gadījumi, kad jātiek galā ar nesašķirotu būvgružu kaudzi.

Jākobsons minēja divus aspektus, kāpēc būvgružu pārstrāde neattīstās tik strauji kā gribētos. Pirmkārt, Latvijā trūkst pārstrādei derīgu izejvielu, kas varētu nodrošināt rūpnīcām pietiekamu noslodzi, un, otrkārt, jebkurš ražošanas process, kurā tiek izmantotas otrreizējas izejvielas, ir dārgāks nekā tad, ja tiek ņemti jau gatavi izejmateriāli - pat ja tas nozīmē vēl vairāk rakt karjerus un cirst kokus.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors uzskata, ka Latvijai vajadzētu kooperēties ar kaimiņvalstu ražotājiem, jo būvmateriālu tirgū valda spēcīga konkurence. Nereti apjoms, ko katra ražotne var saražot, ir lielāks nekā pieprasījums pēc tiem, tāpēc faktiski neviena rūpnīca nestrādā ar pilnu jaudu.

Vienlaikus Jākobsons negatīvi vērtē iespēju potenciālām būvgružu šķirošanas rūpnīcām izejmateriālus ievest no kaimiņvalstīm, jo, pirmkārt, imports sadārdzinātu otrreizējās pārstrādes izejvielas un, otrkārt, "tas morāli laikam labi neizklausītos, ja mums vestu citu valstu atkritumus, lai mēs to varētu pārstrādāt."

"Ražotājs var iestāties par zaļo pieeju un ražot būvmateriālus no otrreiz izmantotiem materiāliem, taču patērētājs izvēlēsies lētāko, kas ražots no nulles," atzīmēja Jākobsons, akcentējot, ka būtisks darbs jāgulda sabiedrības izpratnes celšanā par aprites ekonomiku, zaļu dzīvošanu un otrreizēju materiālu izmantošanu vietās, kur tas iespējams. Viņš gan arī piebilda, ka visā aprites ekonomikas ieviešanas jomā un otrreizējā būvniecības atkritumu pārstrādē šis varētu būt tas grūtākais moments.

Jākobsons norādīja, ka grūtākais būvgružu pārstrādē ir sašķirot un savākt otrreizējai pārstrādei derīgos materiālus. Metāla kausētāji ir gatavi paši braukt un savākt materiālus, jo viņiem tas ir izdevīgi, bet būvgružu šķirošana un savākšana ir krietni laikietilpīgāks un dārgāks process visām iesaistītajām pusēm.

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, obligāti nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem, tomēr Jākobsons ir skeptisks par šāda scenārija īstenošanos dzīvē.

"Diemžēl mums tie jautājumi ne tik ātri risinās. Piemēram, ar tām pašām PET pudelēm - cik mums gadus vajadzēja risināt šo jautājumu, lai cilvēkiem būtu izdevīgi nodot savus atkritumus un par to pat iegūtu kaut kādu samaksu? Tas nav tik vienkārši, un ar to ir jārēķinās. Taču noteikti nedrīkst atstāt visu tā, kā ir patreiz," uzskata Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru