Likumi

Izveidota Nodarbinātības padome trīs ministru vadībā

Lelde Petrāne, 08.07.2016

Jaunākais izdevums

Pēc Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena iniciatīvas, vienojoties ar Izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un Labklājības ministru Jāni Reiru, šodien, 8.jūlijā nodibināta trīs ministru Nodarbinātības padome. Ministri uzsver, ka nepieciešamās pārmaiņas darba tirgū ir visaptverošas un tās var veikt tikai saskaņoti sadarbojoties visām trīs ministrijām, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens komentē: «Ņemot vērā darba tirgus neatbilstību negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomikas izaugsmes iespējām, nepieciešami tūlītēji un visaptveroši pasākumi to novēršanai. Lai sekmētu straujāku ekonomikas izaugsmi, Latvijai ir nepieciešams sabalansēts darba tirgus, kurā varam piedāvāt labi atalgotas darba vietas izcili izglītotam darbaspēkam. Nodarbinātības padomes izveide ir pirmais solis, lai šo jautājumu risinātu plašākā mērogā – iesaistot visas atbildīgās ministrijas – kā politikas veidotājus, darba devējus, nozaru ekspertus kā darbaspēka pieprasījuma veidotājus un izglītības sistēmu, kā darbaspēka sagatavotāju.»

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pauž cerību, ka «Nodarbinātības padome būs efektīvs atbalsts, lai veiktu tās pārmaiņas izglītības sistēmā, kas ir vajadzīgas, lai bērni iegūtu kvalitatīvas un mūsdienu prasībām atbilstošas zināšanas un prasmes. Uzskatu, ka Nodarbinātības padome būs laba platforma, kur diskutēt un rast risinājumus vajadzīgajām pārmaiņām izglītības kvalitātes celšanai un tās viedoklī ieklausīsies gan sociālie partneri, gan lēmumu pieņēmēji. Esmu gandarīts par padomes vienotu izpratni, ka šodienas izglītība ir nākotnes tautsaimniecība un nākotnes tautsaimniecība ir sabiedrības labklājība un dzīves kvalitāte.»

«Pašreizējās demogrāfiskās tendences liecina par sabiedrības novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos. Tādēļ nodarbinātības līmeņa paaugstināšanā un prasmju attīstīšanā īpaši svarīga ir starpnozaru sadarbība. Analizējot situāciju un tendences ilgstošo bezdarbnieku vidū, jāņem vērā arī tehnoloģiju attīstība un tās radītās izmaiņas darba tirgū. Nav šaubu – arvien būtiskāka kļūst mūžizglītība jeb prasmju un zināšanu apguve visas dzīves garumā,» uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

Ministri vienojās prioritārajos pārkārtojumos ietvert mūžizglītības sistēmas izveidošanu, efektīvu, modernu un kvalitatīvu vispārējo izglītību, studējošo skaita pieaugumu STEM nozarēs, darba devēju iesaisti izglītības piedāvājuma veidošanā un sniegšanā, jauniešu prasmju un nodarbinātības uzlabošanu un darbu iedzīvotājiem virs 50 gadiem.

Ekonomikas ministrijas izstrādātās ikgadējās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes uzrāda būtiskas darba tirgus disproporcijas un darbaspēka neatbilstību tautsaimniecības vajadzībām - veidojas speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, izteikti trūkst augstas kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu un darbaspēka ar profesionālo izglītību, ievērojams skaits jauniešu nonāk darba tirgū bez profesijas un ir liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Veidos Nacionālās produktivitātes padomi

Zane Atlāce - Bistere, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai rastu efektīvākos risinājumus, kā paaugstināt Eiropas valstu un līdz ar to arī Eiropas Savienības kopējo konkurētspēju pasaulē, ES dalībvalstīs līdz 2018. gada februārim jāizveido Nacionālās produktivitātes padomes, informē Ekonomikas ministrijā.

Pēc būtības tās būs neatkarīgas zinātniski pētnieciskas institūcijas, kas veiktu regulāru augstas kvalitātes analīzi par produktivitātes attīstību un konkurētspējas stāvokli attiecīgajā valstī, kā arī piedāvātu neatkarīgu politikas analīzi.

Lai uzsāktu diskusiju par Produktivitātes padomes veidošanas principiem Latvijā, šā gada 20. janvārī Eiropas Savienības mājā notika Augsta līmeņa seminārs, kurā piedalījās gan pārstāvji no Latvijas, gan eksperti no Eiropas Komisijas, OECD un Nīderlandes.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsver: «Līdzīgi kā «Vai Rīga gatava?», kopš pievienošanās Eiropas Savienībai ik pa laikam tiek uzdots jautājums «Kad Latvija sasniegs vidējo Eiropas dzīves līmeni?» Tas notiks tad, kad Latvija būs apsteigusi ES valstu vidējos produktivitātes rādītājus. Nacionālās konkurētspējas padome Latvijai var palīdzēt apzināt iespējas, kā veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un īstenot strukturālās reformas. Latvijā nepieciešams apvienot gudrākos ekonomiskos prātus, mācoties no citu dalībvalstu labākajiem piemēriem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baldere-Sildedze un Saveļjeva pieprasa sasaukt Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulci

LETA, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze un Maligina meita Nika Saveļjeva pieprasījušas sasaukt Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulci.

Sapulci nolemts sasaukt, pamatojot to ar vēlmi «novērst trešo personu negodprātīga tiesību izlietojuma rezultāta radītās sekas, kas izpaužoties kā akcionāra tiesību piedalīties uzņēmuma pārvaldē prettiesiska ierobežošana un zaudējumu nodarīšana Olainfarm», liecina Balderes-Sildedzes un Saveļjevas pieprasījums Olainfarm valdei un padomei.

Akcionāru ārkārtas sapulces darba kārtībā prasīts iekļaut arī lemšanu par prasības celšanu pret pašreizējo «Olainfarm» padomes priekšsēdētāju Pāvelu Rebenoku, viņa vietnieci, vēl vienu Maligina mantinieci, vecāko meitu Irinu Maliginu, padomes locekli Mārtiņu Krieķi, valdes priekšsēdētaju Oļegu Gregorjevu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Spānijas ekonomikas augšāmcelšanās receptes

Latvijas Bankas ekonomiste Ramune Cērpa, 15.02.2017

1. attēls. Reālā IKP gada pieauguma temps, % (* - Eiropas Komisijas 2016. gada novembra prognoze)

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās disciplīnas padome: Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs

Žanete Hāka, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

«Piedāvātā Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022. gadam neliecina, ka valdība gatavojas situāciju uzlabot, veidojot vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.-2022.gadam. Kaut arī, salīdzinot ar iepriekšējiem plāniem, ir paredzēta budžeta rādītāju uzlabošanās, tomēr šos centienus nevar dēvēt par pietiekamiem, jo Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs, kur jau vairāku gadu garumā valsts budžets tiek veidots ar pārpalikumu,» norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Fiskālās disciplīnas padome otrdien, 23. aprīlī, publicēja savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam. Šis Padomes ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK), nākot klajā ar rudens ekonomikas politikas paketi, aicinājusi eirozonas dalībvalstis pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Kā informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ieteikumā par eirozonas ekonomikas politiku ir sniegti konkrēti ieteikumi eirozonas dalībvalstīm par aspektiem, kas ietekmē eirozonas darbību kopumā. Šogad tajā sniegtas arī politikas norādes par prioritātēm, kas eirozonas dalībvalstīm būtu jāievēro nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos.

Ieteikumā eirozonas dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka to fiskālā politika 2021.gadā joprojām ir stimulējoša. Turklāt dalībvalstis aicinātas pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles visā Latvijā no pirmdienas līdz 15.jūnijam pieņems darba devēju pieteikumus vakanču izveidei skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumam, informē NVA sabiedrisko attiecību nodaļā.

Darba vietas varēs sākt veidot no 6.jūlija, ievērojot drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības riska novēršanai. Pasākumā tiek iesaistīti jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.

Darba devējiem, kuri nodarbinās skolēnus, NVA nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai un dotāciju darba vadītāja atalgojumam, apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā.

Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā - 430 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 3. ceturksnī palielinājies vidējo un lielo darba algu saņēmēju īpatsvars, savukārt samazinājies minimālās algas saņēmēju īpatsvars, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450,00 eiro mēnesī, samazinājies līdz 38,9 % (kritums par 5,1 procentpunktu). 149,3 tūkstoši jeb 18,7 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk. Gada laikā to īpatsvars ir samazinājies par 1,4 procentpunktiem.

Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450,01 līdz 700,00 eiro, gada laikā palielinājās par 1,9 procentpunktiem (2017. gada 3. ceturksnī – 32,8 %). Darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 700,01 līdz 1400,00 eiro pieauga par 3,1 procentpunktu (2017. gada 3. ceturksnī – 20,8 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotie skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumi 2020. gadā norisināsies divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam. Iepriekš pieņemtais lēmums pasākumus nerīkot atcelts, ņemot vērā COVID-19 situācijas stabilizēšanos.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka par skolēnu nodarbināšanu vasarā uzņēmējiem aizvien ir interese, lūgumu programmu tomēr īstenot paudušas arī pašvaldības:

"Lēmums skolēnu nodarbinātības pasākumu vasarā tomēr īstenot ir rūpīgi izvērtēts, ņemot vērā arī epidemiologu viedokli. Līdz ar COVID-19 izplatības samazināšanos un valdības plāniem ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija nepagarināt, neredzu šķēršļus skolēnu un jauniešu vasaras darbu programmas īstenošanai, vienlaikus neaizmirstot par piesardzības un slimību profilakses pasākumu ievērošanu infekcijas izplatības riska novēršanai. Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts sociāli distancējoties. Daudzām ģimenēm tas būs reāls materiālais atspaids".

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās disciplīnas padome: Valdībai šobrīd stingri jāievēro fiskālā disciplīna

Db.lv, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes, ko valdība izmantos Latvijas vidēja termiņa budžeta ietvara ( VTBI) izstrādei 2019.-2021. gadam, informē padomes pārstāvji.

Vienlaikus padome uzstāj uz ļoti stingru fiskālās disciplīnas ievērošanu, lai šobrīd, kad ekonomikā valda strauja izaugsme, nepieļautu fiskālās telpas paplašināšanu.

«Padome vērš uzmanību, ka ekonomika ir tik acīmredzami tuvu ekonomiskās aktivitātes cikla pašai virsotnei, ka šobrīd nedrīkst pieļaut makroekonomikas prognozes, kas varētu radīt iespējamu fiskālās telpas paplašināšanu. Pašlaik ir laiks īstenot fiskālos ierobežojumus, nevis atvieglojumus,» norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Padome ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) prognozes attiecībā uz reālā un nominālā IKP pieaugumu, inflāciju, potenciālo IKP pieaugumu un IKP deflatoru, kā arī izlaižu starpības samazinājumu 2019. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālā padome ibilst valdības 5.septembra sēdes lēmumam par ietaupīto līdzekļu pārdali no budžeta apakšprogrammas Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā uz Satiksmes ministrijas budžeta programmas 31.00.00 Sabiedriskais transports apakšprogrammām, proti, par ietaupīto 19 046 489 eiro pārdali, lai kompensētu izdevumus par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu AS Pasažieru vilciens, kā arī zaudējumus pasažieru pārvadātājiem ar autobusiem, informē padomē.

Padome iebilst pret lēmumu pārdalīt ietaupītos līdzekļus, jo šāda rīcība samazina maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2017. gadam par 19 046 489 eiro. Padome uzskata, ka lēmums par finansējuma piešķiršanu Satiksmes ministrijai, samazinot izdevumus iemaksām Eiropas kopienas budžetā 2017. gadā, rada neatbilstību ar Fiskālās disciplīnas likumu.

Lai novērstu neatbilstību, Padome rekomendē Ministru kabinetam izstrādāt pasākumus, kuri pilnībā kompensētu lēmumu piešķirt papildu 19 046 489 eiro Satiksmes ministrijas sabiedriskā transporta apakšprogrammu vajadzībām.

Vienlaikus Padome norāda, ka 2017. gada jūlijā konstatētā neatbilstība arī vēl nav atrisināta. Šī neatbilstība izveidojās, atdalot nodokļu reformas likumprojektu nosūtīšanu izskatīšanai Saeimai atsevišķi no vidēja termiņa budžeta ietvara, tādējādi pārkāpjot vidēja termiņa budžeta ietvarā noteiktos valsts budžeta maksimālo izdevumu apmērus 2018. un 2019. gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

NVA: Robotizācija un mākslīgais intelekts sāk kļūt par realitāti Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 29.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads nodarbinātības jomā ir bijis sekmīgs gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai (ES) kopumā - vairāk nekā 2 miljonu bezdarbnieku ES integrējās darba tirgū, ekonomikas izaugsme notiek visās dalībvalstīs, un situācija darba tirgū uzlabojas, secina Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Šī gada decembra vidū bezdarba līmenis Latvijā bija 6.8% un, saskaņā ar Labklājības ministrijas prognozēm, reģistrētā bezdarba līmenis 2018.gadā vidēji būs 6.7%.

Jau gadu NVA vada Evita Simsone un stājoties amatā viņas primārais uzdevums bija rast jaunas iespējas, kā pilnveidot sniegto atbalstu darba devējiem, lai sekmētu nodarbinātības līmeņa pieaugumu.«Dinamiska darba tirgus attīstība rada dažādus izaicinājumus gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. NVA aizvien biežāk kļūst par vidutāju starp nākotnes redzējumu, izaicinājumiem darba tirgū un ikdienas realitāti, kad indivīdi saskaras ar grūtībām atrast darbu. Straujas izmaiņas, jaunas nodarbinātības formas, robotizācija un mākslīgais intelekts sāk kļūt par ikdienas realitāti Latvijā, kas maina ne tikai formātu, kā konkrēts darbs līdz šim bijis īstenots, bet pieprasa ikvienam no mums pilnveidot savas iemaņas un apgūt aizvien jaunas prasmes,» teic E.Simsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 23. oktobrī pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas «Valsts sociālie pabalsti» neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo šāds lēmums pārsniedz 2018. gadam noteikto maksimālo izdevumu apjomu.

2018. gada 23. oktobrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par valsts līdzekļu (apropriācijas) pārdali no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas «Valsts sociālie pabalsti» uz citām Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammām 4 561 470 eiro apmērā, kā arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu «Dotācija nacionālās nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā» kopumā 1 031 641 eiro apmērā.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas nosaka, ka budžeta izdevumi pārsniedz valsts budžeta izdevumu maksimālo apmēru vai samazina plānotos valsts budžeta ieņēmumus, Ministru kabinetam jānodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālā padome: Vērojama fiskālās politikas ekspansija, kas neatbilst labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem

Dienas Bizness, 09.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot Latvijas stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Latvijas valdība turpina īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pamatā ievērojot fiskālās disciplīnas prasības.

Tomēr, salīdzinot ar 2015. un 2016.gadiem, vērojama būtiska fiskālās politikas plānu ekspansija, kas neatbilst pašlaik labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem un pastiprina procikliskas ievirzes (tiek pastiprināti sildīta valsts ekonomika un netiek mazināts valsts kopējais parāds). To nulle publiskotajā un pirmdien Ministru kabinetā iesniegtajā ikgadējā Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā atzinusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Kā norāda padomes eksperti, Valdībai būtu nepieciešams realizēt plānus efektīvākai valsts parāda samazināšanai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), jo patlaban plānošanas dokumentos tālāka termiņa mērķos valsts parāda līmenis attiecībā pret IKP tiek nepārtraukti pārskatīts ar augšupejošu tendenci.«Kopumā Latvijas valdība turpina ievērot atbildīgu fiskālo politiku, tiek ievērotas visas pamatprasības, ko nosaka Fiskālās disciplīnas likums. Taču Padome uzskata, ka valdība varētu enerģiskāk veikt budžeta deficīta samazināšanu un gatavot budžetu ar pārpalikumu. Jo ekonomika turpina attīstīties ļoti ātri, ekonomikas rezultāti iepriecina un tas nozīmē, ka šādā ekonomiskajā situācijā nav pamata gatavot budžetu ar deficītu un palielināt valsts parādu,» norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir salīdzinoši veiksmīgi tikusi galā ar Covid-19 pandēmija pirmā viļņa radītajām sekām un Covid-19 otrajā vilnī krīzes pārvarēšanai ir jāīsteno elastīga fiskālā politika. To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 9 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

"Visa pasaule, Eiropa un arī Latvija ar bažām seko Covid-19 straujajai izplatībai un valstu noteiktajiem ierobežojošiem pasākumiem, kas ietekmēs arī ekonomikas attīstības palēnināšanos. Par laimi, attīstoties Covid-19 otrajam vilnim, Latvijā ir radīts zināms fiskālais spilvens, ko veido relatīvi zems valsts parāds pirms krīzes, konservatīvais valsts budžets 2020. gadam un piesardzīgi veidotais budžets nākamajam gadam. Tas ir priekšnoteikums elastīgas fiskālās politikas īstenošanai arī pandēmijas otrajā vilnī," uzsver Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Piektdien, 6.novembrī, valdība lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Kā atzīst Padome, diemžēl patlaban epidemioloģiskā situācija pasliktinās un izskatās, ka no valsts puses būs nepieciešams papildus fiskālais stimuls. Šajā situācijā Padome uzteic salīdzinoši konservatīvo valsts budžeta projektu 2021. gadam - budžeta prioritātes ir sociāli orientētas, ar potenciālu fiskāli stimulēt kopējo iekšējo pieprasījumu, uzlabot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un mazināt sociālo nevienlīdzību. Kopumā nākamā gada budžets varētu pieļaut izdevumu palielinājumu, taču plānotais fiskālais stimuls pārmērīgi neapdraud valsts fiskālo ilgtspēju, norāda Padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Fiskālā padome: Izaugsme var sabremzēties straujāk un naudas tēriņiem būs mazāk

Zane Atlāce - Bistere, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās makroekonomikas prognozes vērtē kā reālistiskas. Taču bažas rada ekonomikas izaugsmes potenciāls, proti - tas varētu būt vājāks nekā šobrīd prognozē FM, kas savukārt nozīmē, ka ekonomikas izaugsme nākotnē var sabremzēties straujāk un kopumā naudas tēriņiem būs mazāk, informē padome.

Padome ir apstiprinājusi FM izstrādātās makroekonomikas prognozes 2018.-2021.gadam, ko valdība izmantos par pamatu konsultācijām ar Eiropas Komisiju, lai iezīmētu nākamā gada valsts budžeta aprises.

«Šobrīd Latvijas ekonomika aug strauji, bet ir rūpīgi jāseko līdzi, vai šī straujā izaugsme neuzrāda pārkaršanas pazīmes, kas izpaužas kā straujš inflācijas un darba samaksas pieaugums,» uzsver Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. «Šāda tendence ir ļoti nevēlama, jo var izraisīt makroekonomiskās nestabilitātes draudus un ilgtermiņā pasliktināt valsts finansiālo situāciju, kā to redzējām iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā.»

Finanšu ministrijas izstrādātās jaunās makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2021.gadam liecina, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps šogad ir 4%, nākamajos gados - tuvu 3%, bet inflācija aug straujāk nekā iepriekš prognozēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp astoņiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļiem ievēlēti «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis, uzņēmējs Normunds Bergs un «ABLV Bank» lielākais akcionārs Oļegs Fiļs.

Tāpat LTRK padomē ievēlēts arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Šuškins, «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba un «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntars Āboltiņš-Āboliņš.

«RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs uzskata, ka LTRK galvenais uzdevums ir aizstāvēt Latvijas tautsaimniecības intereses un veicināt valsts un pašvaldību institūciju domāšanas maiņu, to vēršot uzņēmējdarbības attīstībai draudzīgā virzienā. Viņš arī norāda uz uzņēmumu konkurētspēju veicinošo aktivitāšu nepieciešamību - gan atbalstot attiecīgu uzņēmējdarbības vidi, gan ceļot uzņēmumu vadības un darbinieku kompetenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 radīja krīzi, kas ievieš būtiskas pārmaiņas cilvēku dzīvēs, biznesa vadībā un valsts pārvaldībā. Cilvēkiem, uzņēmumiem un valstīm jāpielāgojas pārmaiņām, lai izdzīvotu. Šobrīd visi organizē, pārkārto prioritātes, pārstrukturē, rada jaunus biznesa virzienus, slēdz uzņēmumus un domā, ka vada pārmaiņas.

Faktiski pārmaiņas vada retais, bet visi vada krīzi. Pārmaiņu vadība ir darbs ilgtermiņam. Krīzes vadība ir īstermiņa risinājums.

Krīzes vadība ir reaktīva rīcība uz kādu notikumu, kuras mērķis ir pēc iespējas ātrāk izkļūt no nevēlamās situācijas un mazināt sekas.

Pārmaiņu vadība ir proaktīva, un tās mērķis ir sagatavot uzņēmumu, tā pārvaldības sistēmas mainīgajiem apstākļiem nākotnē.

Krīzes vadība ir vienas dienas laikā pieslēgt 80 darba stacijas attālinātajam darbam un likt cilvēkiem, kas nekad nav strādājuši attālināti, pāriet 100% uz darbu attālinātā režīmā.

Pārmaiņu vadība ir savlaikus pakāpeniski nodrošināt, ka visiem uzņēmumā strādājošajiem ir iespēja strādāt attālināti, un darbiniekiem un vadītājiem ir kaut minimāla pieredze un varbūt pat bijušas kādas apmācības darbam attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šī gada sākuma bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 29 gadiem skaits Latvijā ir samazinājies par 13%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistikas dati.

Lielākais bezdarba samazinājums novērojams Kurzemē (21%) un Vidzemē (19%), nedaudz mazāks samazinājums ir arī Zemgalē (14%), Rīgā (11%) un Latgalē (8%).

Atzīmēts, ka jauniešu nodarbinātības veicināšanā lielu ieguldījumu sniedz gan NVA filiāles, gan darba devēji un nevalstiskās organizācijas, gan pašvaldības un jauniešu centri, kas piedāvā dažādas nodarbinātības iespējas un daudzpusīgas konkurences paaugstināšanas aktivitātes jauniešiem Latvijas novados.

Ventspils Jauniešu mājas vadītājs Kristians Jacevičs norāda, ka pēdējo gadu laikā redzams, ka pašvaldība arvien vairāk strādā pie tā, lai jauniešiem būtu darbavietas dzimtajā pilsētā un jauniešu bezdarbs samazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sāk strādāt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome

Žanete Hāka, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājies spēkā Ministru kabineta rīkojums par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu iecelšanu amatā, vienlaikus mainās arī atsevišķi noteikumi apelāciju par Patentu valdes lēmumiem un iebildumu pret preču zīmju un dizainparaugu reģistrāciju izskatīšanai, vienkāršojot un saīsinot procedūru, kas uzlabos uzņēmēju strīdu izskatīšanu.

Kā informē Patentu valdē, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome (RIAP) saskaņā ar jaunajiem noteikumiem būs pastāvīgi strādājoša struktūrvienība, kuras pienākums ir izskatīt uzņēmēju - preču zīmju un dizainparaugu īpašnieku strīdus. Līdz šim ar to nodarbojās Patentu valdes Apelācijas padome (AP) - Tieslietu ministra apstiprināta lēmējinstitūcija, kuras sastāvā bija neatkarīgi eksperti un Patentu valdes darbinieki, kuri darbu Apelācijas padomē darīja papildus savam pamatdarbam.

Stāsta jaunā RIAP priekšsēdētāja Dace Liberte: «Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē darbosies četri cilvēki – priekšsēdētāja un trīs RIAP locekļi. Lai novērstu iespējamos interešu konfliktus, piemēram, izskatot uzņēmēju pretenzijas par Patentu valdes lēmumiem, RIAP locekļu atbilstība amatam tika izvērtēta speciālā eksaminācijas komisijā un tie tika apstiprināti ar Ministru kabineta rīkojumu – līdz ar to faktiski Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome ir ieguvusi pilnībā neatkarīgas institūcijas statusu,» par jauno RIAP darba formu stāsta RIAP priekšsēdētāja, kura tāpat kā pārējie RIAP locekļi ir apstiprināta amatā uz septiņiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Sāk strādāt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome un mainās kārtība apelāciju un iebildumu lietu izskatīšanā

Lelde Petrāne, 20.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 18. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta rīkojums par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu iecelšanu amatā, vienlaikus mainās arī atsevišķi noteikumi apelāciju par Patentu valdes lēmumiem un iebildumu pret preču zīmju un dizainparaugu reģistrāciju izskatīšanai, vienkāršojot un saīsinot procedūru, kas uzlabos uzņēmēju strīdu izskatīšanu.

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome (RIAP) saskaņā ar jaunajiem noteikumiem būs pastāvīgi strādājoša struktūrvienība, kuras pienākums ir izskatīt uzņēmēju - preču zīmju un dizainparaugu īpašnieku strīdus. Līdz šim ar to nodarbojās Patentu valdes Apelācijas padome (AP) - Tieslietu ministra apstiprināta lēmējinstitūcija, kuras sastāvā bija neatkarīgi eksperti un Patentu valdes darbinieki, kuri darbu Apelācijas padomē darīja papildus savam pamatdarbam.

Jaunā RIAP priekšsēdētāja ir Dace Liberte. «Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē darbosies četri cilvēki – priekšsēdētāja un trīs RIAP locekļi. Lai novērstu iespējamos interešu konfliktus, piemēram, izskatot uzņēmēju pretenzijas par Patentu valdes lēmumiem, RIAP locekļu atbilstība amatam tika izvērtēta speciālā eksaminācijas komisijā un tie tika apstiprināti ar Ministru kabineta rīkojumu – līdz ar to faktiski Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome ir ieguvusi pilnībā neatkarīgas institūcijas statusu,» par jauno RIAP darba formu stāsta RIAP priekšsēdētāja, kura tāpat kā pārējie RIAP locekļi ir apstiprināta amatā uz septiņiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru