Jaunākais izdevums

Uzņēmums “Orkla Latvija” attīstījis sortimentu augu valsts produktu kategorijā, piedāvājot zīmola “Naturli” produktus, kas gatavoti no augu valsts izejvielām.

Uzņēmums ražo sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafelus un augu tauku krēmu. Nākotnē plānots augu valsts produktu sortimentu paplašināt arī citos segmentos.

“Mēs redzam arvien augošu interesi par augu valsts produktiem, jo tie ir iecienīti ne tikai vegānu, bet arī visēdāju vidū (flexitarian). Cilvēki arvien vairāk vēlas ieviest daudzveidību savā ēdienkartē un labprāt gaļu vai zivis aizstāj ar augu valsts produktiem. Arī 2019. gada nogalē “Orkla” grupas veiktajā ilgtspējas barometra pētījumā, kas īstenots Skandināvijā un Baltijā, lai analizētu iedzīvotāju paradumus, tika noskaidrots, ka Latvijā Baltijas valstu vidū ir lielākais īpatsvars cilvēku, kuri ievēro alternatīvu diētu (16%), un visvairāk cilvēku, kuri tikai dažreiz ēd gaļu un zivis. Papildus tam 23% respondentu no Latvijas noradīja, ka ir pārāk maz vegāniem piemērotu ēdienu variācijas, savukārt 29% šķita grūti pagatavot vegānisku maltīti,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Iepriekš intervijā Dienas Biznesam Orkla grupas prezidents un valdes priekšsēdētājs Jāns Ivars Semličs (Jaan Ivar Semlitsch) atzina, ka šobrīd tirgū vērojamas četras lielas tendences. "Pirmkārt, ilgtspēja. Mēs ar to daudz strādājam, īpaši attiecībā uz iepakojumu un tā pārstrādi, mūsu radīto ietekmi vidē. Otra lielā tendence ir veselība un labbūtība. Mēs turpinām attīstīt savus veselības grupas produktus. Vienlaikus redzama trešā tendence – lai gan cilvēkiem rūp cukura un sāls daudzums, ir vēlme našķēties un nepieciešamība pēc izteiksmīgas garšas. Ceturtā tendence ir daļēji saistīta ar ilgtspēju un tie ir augu valsts un vegāni produkti. Šajā kategorijā mums Latvijā ir 30% izaugsme. Šī mums ir jauna kategorija, ko mēs tiešām vēlamies attīstīt. Es teiktu, ka tas ir aktuāli visā pasaulē. Vēl ir tendences, kas saistītas ar jauno koronvīrusu, bet globāli ir grūti pateikt, kas būs lielās tendences nākamajos piecos vai desmit gados. Tāpēc ir svarīgi, lai mums ir spēcīgi vietējie zīmoli un komanda, kas var pamanīt tendences tirgū.

Viņš arī informēja, ka šobrīd grupas apgrozījums ir 3,9 miljardi eiro un 40 miljoni eiro no tā veido augu izcelsmes produkti. "Mēs paredzam, ka līdz 2021. gada beigām augu valsts produkti grupas apgrozījumā veidos 100 miljonus eiro. Šī tendence tiešām attīstās, jo īpaši Dānijā un Zviedrijā, bet tagad arī Norvēģijā, Baltijā, Somijā. Centrāleiropa un Indija pagaidām nedaudz atpaliek, bet domājam, ka arī tur diezgan drīz šī tendence būs nozīmīga," intervijā DB teica Jāns Ivars Semličs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot 2019. gadā uzsākto "Orkla" grupas uzņēmumu reorganizāciju Latvijā, mainīts SIA "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" nosaukums, informē uzņēmums.

No 30. aprīļa nosaukums mainīts uz SIA "Orkla Latvija", saglabājot nemainīgus uzņēmuma pamatdatus, tostarp reģistrācijas numuru, adresi un norēķinu kontus. SIA "Orkla Foods Latvija" turpina darbu kā ražošanas uzņēmums.

"Jau vairāk nekā gadu iepriekš atsevišķi "Orkla" grupas uzņēmumi Latvijā darbojās zem vienota zīmola "Orkla Latvija". Šī gada laikā esam izveidojuši vienotu uzņēmuma organizatorisko struktūru un veicam pārdošanu no viena uzņēmuma. Attiecīgi uzņēmuma nosaukuma maiņa ir nākamais loģiskais solis, lai stiprinātu apvienošanos un sekmētu uzņēmuma turpmāko attīstību," stāsta SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

2019. gada martā tika ziņots, ka "Orkla", stiprinot savas pozīcijas Latvijas tirgū, apvienoja "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" un "Orkla Foods Latvija" vadību zem vienota zīmola "Orkla Latvija". Izmaiņas minētajos "Orkla" grupas uzņēmumos veiktas, lai veicinātu uzņēmumu apvienošanu vienā organizācijā, sekmētu tālāku attīstību un labas korporatīvās pārvaldības principus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Orkla" Latvijā izveido jaunu uzņēmumu, kas būs atbildīgs par cepumu un vafeļu ražošanu visiem "Orkla" grupas uzņēmumiem Eiropā – SIA "Orkla Biscuit Production".

SIA "Orkla Biscuit Production" nodibināšana ir daļa no procesa, lai "Orkla" cepumu un vafeļu ražošanu koncentrētu vienā vietā un uzbūvētu jaunu ražotni Ādažos.

Līdz ar to cepumu un vafeļu ražošana no Kungelvas (Zviedrijā) un Rīgas (Artilērijas ielas) tiks pārcelta uz jauno ražotni. Šīs izmaiņas tiks veiktas līdz 2023. gadam.

Par jaunā uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecelts Toms Didrihsons, kurš turpinās darbu arī "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētāja amatā, bet SIA "Orkla Biscuit Production" darbība tiks organizēta ārpus "Orkla Latvija" uzņēmuma.

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

""Orkla Latvija" un jaunajam cepumu un vafeļu ražošanas uzņēmumam ir atšķirīgas pilnvaras. "Orkla Latvija" koncentrēsies uz Latvijas tirgu, bet jaunā "Orkla Biscuit Production" organizācija fokusēsies uz cepumu un vafeļu ražošanu vairākām valstīm – Zviedrijai, Norvēģijai, Igaunijai, Somijai un Latvijai," skaidro T. Didrihsons.

Kā jau ziņots iepriekš, "Orkla Latvija" mātes uzņēmums nolēmis būvēt vēl vienu jaunu ražotni Latvijā, Ādažos, blakus "Laimas" jaunajai ražotnei. Tā specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā. Šīs būs pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 250 jaunu darba vietu, eksportējot ap 80% no saražotajiem apjomiem.

Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu 2023. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 32 miljonus eiro, "Orkla" uzsākusi jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību Ādažos. Tuvāko dienu laikā tiks pabeigti būvlaukuma iekārtošanas darbi un sākta sagatavošanās ražotnes pamatu izbūvei, informē uzņēmums.

"Investīcija ir brīvas tirgus ekonomikas fundaments, un mūsu tautsaimniecībā būtisks ir ikkatrs ieguldījums. Man ir patiess gandarījums, ka laikā, kad pandēmija ir sašūpojusi ekonomiku visā pasaulē, Latvijā tiek īstenoti projekti nākotnes izaugsmei un starptautiskai konkurencei. "Orkla" grupa ar ilgtermiņa ieguldījumu projektiem gādā par papildu darba vietu nodrošināšanu un ekonomikas attīstību ne tikai Rīgā, bet arī ārpus galvaspilsētas robežām. Mēs redzam spilgtu piemēru tam, ka tieši Latvija ir vieta, kur ieguldīt ilgtermiņā," norāda Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Kas uzņēmējus piesaista Ādažiem  

Investīciju piesaistē svarīgs ir ne tikai vietas ģeogrāfiskais novietojums, sakārtota infrastruktūra,...

"Šī ir jau otrā reize, kad "Orkla" sagaida viesus uz zemes gabala, uz kura jau tuvākajā nākotnē tiks uzbūvēta vairāk nekā 30 000 m2 plaša un ilgtspējīga ražotne. 2022. gadā durvis šeit vērs lielākā cepumu un vafeļu ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā, veidojot šī segmenta kompetenču centru šajā reģionā. Tā būs ne tikai ilgtspējīgas ražotnes piemērs "Orkla" grupā un citiem, bet arī sniegs pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikas izaugsmei, radot 250 jaunas darba vietas," uzsver SIA "Orkla Biscuit Production" un "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā jau ziņots iepriekš, "Orkla Latvija" mātes uzņēmums nolēmis būvēt vēl vienu ražotni Ādažos, blakus "Laimas" jaunajai ražotnei, tādējādi Latvijā būs jau septiņas "Orkla" ražotnes, no kurām trīs atradīsies Ādažos.

Par 32 miljoniem eiro Ādažos taps jauna pārtikas ražotne 

Par jaunās “Orkla Biscuit Production” cepumu un vafeļu ražotnes būvnieku konkursa kārtībā...

Jaunā ražotne specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā. Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākos ieguldījumus Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 250 jaunu darba vietu. Kopumā ap 75% "Orkla Biscuit Production" ražotnē izgatavoto produktu tiks eksportēti. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu 2022. gadā.

2020. gada maijā tika dibināts jauns uzņēmums SIA "Orkla Biscuit Production", kas ir daļa no procesa, lai "Orkla" cepumu un vafeļu ražošanu koncentrētu vienā vietā un uzbūvētu jaunu ražotni Ādažos. Līdz ar to cepumu un vafeļu ražošana no Kungelvas (Zviedrijā) un Rīgas (Artilērijas ielas) tiks pārcelta uz jauno ražotni. Šīs izmaiņas tiks veiktas līdz 2022. un 2023. gadam.

Šī gada 25. septembrī par jaunās "Orkla Biscuit Production" cepumu un vafeļu ražotnes būvnieku izvēlēta būvkompānija "Merks".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunās Orkla šokolādes ražotnes darbības sākums pārcelts uz nākamā gada vidu

LETA, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā "Orkla" šokolādes ražotne Ādažos sāks darbu nākamā gada vidū, nevis šā gada ceturtajā ceturksnī kā iepriekš tika plānots, jo tās izveides darbos korekcijas ir ieviesis Covid-19, sacīja pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Vēl ārkārtējās situācijas laikā mēs paspējām nodot ekspluatācijā ražotnes ēku Ādažos. Nākamais posms bija ražošanas līniju pārvietošana un jaunu līniju uzstādīšana, kur bija nepieciešama ražotāju pārstāvju piedalīšanās, bet starptautisko ceļojumu ierobežošanas dēļ tas tika atcelts," sacīja Didrihsons.

Lasi arī:

Video: Lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā 

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ir aprēķinājusi, ka dabas resursu nodokļa palielināšana...

Viņš norādīja, ka ražošanas līnijas bija jāpaspēj pārvietot pirms sākas ražošana Ziemassvētku sezonai, proti, līdz augusta beigām.

"Ņemot vērā, ka to nevarēja izdarīt, mēs diemžēl pieņēmām lēmumu līniju pārvietošanu atlikt līdz janvārim, kad būs beigusies Ziemassvētku produkcijas ražošana. Tas nozīmē, ka jaunā ražotne pilnībā sāks strādāt nākamā gada pirmās puses beigās vai otrās puses sākumā," skaidroja Didrihsons.

Viņš arī norādīja, ka savukārt jaunajai "Orkla" cepumu un vafeļu ražotnei ir izstrādāts projekts, un pašlaik notiek būvnieku izvēles process.

Tāpat "Orkla Latvija" vadītājs atzina, ka šogad ir vieglāk atrast sezonas darbiniekus, taču darbaspēka pieejamības jautājums kā tāds joprojām ir nopietna problēma.

"Kā jau minēju, tad augusta beigās mums sākas Ziemassvētku sezonas ražošana, kad darba apjoms aug "Laimas" un "Selgas" cepumu ražotnē, un šajā laikā mēs vienmēr piesaistām papildu darbiniekus. Jā, šogad darbinieku pieejamība ir lielāka nekā pēdējos gados, bet te uzreiz ir jāsaka, ka pēdējos gados tā ir bijusi katastrofāla. Tādēļ es nebūt neteikšu, ka tagad viss ir ļoti labi un darbinieki ir brīvi atrodami. Tā nav, un darbiniekus piesaistīt joprojām ir gana grūti," pauda Didrihsons.

Viņš uzsvēra, ka pandēmija agrāk vai vēlāk beigsies, tāpēc ir jārisina viesstrādnieku jautājums. "Šim jautājumam ir liela nacionālā pieskaņa, bet neviens jau neaicina aizvērt acis un pilnībā atvērt robežas. Taču tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka mēs esam daļa no Eiropas Savienības, daļa no globālajiem procesiem darba tirgū. Nav jau tā, ka kāds gribētu aizvietot mūsu darbiniekus. Taču situācija ir tāda, ka darbs ir, bet darba roku nav," uzsvēra "Orkla Latvija" vadītājs.

Līdz ar jaunās "Laimas" fabrikas izveidi ražošanas apmērus būs iespējams dubultot salīdzinājumā ar esošajiem, ja būs atbilstošs pieprasījums. Sākotnēji bija plānots, ka ražošanas procesu jaunajā "Laimas" ražotnē varētu sākt 2020.gada ceturtajā ceturksnī. "Laimas" ražotnes celtniecībā Ādažos tika ieguldīti 8,9 miljoni eiro.

Blakus "Laimas" ražotnei būs otra "Orkla Latvija" ražotne, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā. To plānots atklāt 2022.gadā. Abu ražotņu Ādažos izveidei tika iegādāti kopumā 13 hektāri zemes, no kuriem cepumu un vafeļu ražotne aizņems lielāko daļu.

"Orkla Latvija" kopējais apgrozījums pērn, pēc provizoriskiem datiem, bija 117,3 miljon eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompāniju peļņa veidoja 6,7 miljonus eiro. "Orkla Latvija" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus zīmolus. Uzņēmums iekļaujas Norvēģijas koncernā "Orkla".

Tev varētu interesēt arī:

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot pandēmijas radītajiem apstākļiem, jaunā "Selgas" cepumu un vafeļu ražotnes būvniecība Ādažos norit pēc plāna. Jau nākamgad ar vismaz 250 jaunām darba vietām vairāk nekā 30 000 m2 platībā plānots, ka darbu uzsāks jau septītā "Orkla" uzņēmuma ražotne Latvijā, informē uzņēmums.

Papildus tam 2021. gada aprīlī palielināts uzņēmuma "Orkla Biscuit Production" pamatkapitāls par 10 miljoniem eiro, kopumā veidojot 30 miljonus eiro.

"Esam gandarīti redzēt, ka, neskatoties uz Covid-19 ietekmi, "Selgas" ražotnes būvniecība norit pēc plāna un dažos posmos pat ir izdevies apsteigt laika grafiku. Vienlaikus mēs saglabājam mūsu fokusu uz divām prioritātēm šajā projektā – droša darba organizācija, ievērojot veselības aizsardzības pasākumus, kā arī ražotnes atbilstība mūsdienīgām ilgtspējības prasībām. Ņemot vērā augsto aktivitātes līmeni projektā, esam palielinājuši arī uzņēmuma pamatkapitālu, lai varam turpināt tālākos projekta soļus," skaidro SIA "Orkla Biscuit Production" un SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās “Orkla Biscuit Production” cepumu un vafeļu ražotnes būvnieku konkursa kārtībā izvēlēta būvkompānija “Merks", informē uzņēmumā.

Līgums, kura kopsumma ir teju 32 miljoni eiro, paredz jaunas cepumu un vafeļu ražotnes būvniecību Ādažos. SIA “Merks” sagatavošanās darbus būvniecībai uzsāks šā gada oktobrī.

“Šī ražotne ir iecerēta kā ilgtspējīgas ražošanas paraugs visā “Orkla” grupā. Jaunajā ražotnē tiks ražoti cepumi un vafeles Skandināvijas un Baltijas valstīm, kā arī nākotnē citiem tirgiem, veidojot vafeļu un cepumu ražošanas kompetenču centru mūsu reģionā,” teic SIA “Orkla Biscuit Production” un “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

“Šis ir lielākais un nozīmīgākais pārtikas ražotnes objekts “Merks” darbības vēsturē ar kopumā 31 000 kvadrātmetru platību. Esam gandarīti būt izvēlētiem par partneriem, tādējādi turpinot iepriekšējo veiksmīgo sadarbību ar pasūtītāju un Ādažu novada pašvaldību. Mūsu spēcīgā profesionāļu komanda darīs visu, lai realizētu projektu plānotajā laikā un pēc visaugstākās kvalitātes standartiem,” saka “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” šogad plāno investēt vairāk nekā 4,6 miljonus eiro ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā, jaunu produktu izstrādē, kā arī darba vides un infrastruktūras uzlabošanā.

2021. gada lielākie investīciju projekti būs jaunas konfekšu glazēšanas iekārtas uzstādīšana “Laimas” ražotnē, vafeļu griešanas iekārta “Staburadzes” ražotnē, šerbeta ražošanas automatizēšana “Laimas” jaunajā ražotnē u.c. Papildus tam liela daļa investīciju būtiski uzlabos energoefektivitāti vairākās “Orkla Latvija” ražotnēs, tostarp “Ādažu Čipsu” un “Spilvas”, palīdzot uzņēmumam kopumā radīt par 305 tonnām mazāk CO2 izmešu.

“Covid-19 izraisītā krīze mainīja mūsu plānus, bet mēs jau pērn proaktīvi reaģējām un pielāgojāmies situācijai, lai rastu risinājumus biznesa nepārtrauktībai, tai pat laikā rūpējoties par darbinieku drošību un veselību. Arī 2021. gadā mēs neapstājamies un turpinām pilnveidoties, gādājot par iecienīto produktu ražošanu, atbilstoši mūsu augstajiem kvalitātes standartiem, kā arī radām vēl nebijušas inovācijas Latvijas tirgū. Šogad mēs uzstādīsim jaunas, ilgtspējīgas ražošanas iekārtas mūsu ražotnēs, pilnveidosim darba vidi un infrastruktūru, kā arī mūsu zīmolu produktu sortimentu papildināsim ar vairākiem desmitiem jaunu produktu, kurus izstrādājusi “Orkla Latvija” inovāciju komanda,” uzsver “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada nogalē “Orkla Latvija” modernizēja vienu no cepumu ražošanas iekārtām, lai uz tās gatavotu divkrāsu cepumus, tā paplašinot zīmola “Selga” sortimentu. Kopumā šajā pilnveides projektā investēti 260 000 eiro.

“Šobrīd tirgū piedāvājam tradicionālu krāsu un garšu produktus, bet jau nākotnē plānots uz pilnveidotās iekārtas gatavot arī cita veida un krāsu kombināciju cepumus,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Kopumā zīmola “Selga” sortimentu veido 77 produkti. Šobrīd “Selga” piedāvā divu veidu cepumus, kas ražoti uz pilnveidotās ražošanas līnijas – “Selga Play” cepumi ar kakao un “Selga Play” cepumi ar iebiezināto pienu.

Jau ziņots, ka “Orkla Latvija” mātes uzņēmums būvē vēl vienu ražotni Ādažos, blakus “Laimas” jaunajai ražotnei, tādējādi Latvijā būs jau septiņas “Orkla” ražotnes, no kurām trīs atradīsies Ādažos. Jaunā ražotne specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Orkla Latvija” investēs 40 000 eiro Laimas šokolādes attīstībā un ekspozīciju pilnveidē, informē uzņēmumā.

“Šogad atzīmējam zīmola “Laima” 150 gadu jubileju, un tieši “Laimas” šokolādes muzejs ir tā vieta, kur izzināt gan zīmola attīstību kopš 1870. gada līdz pat mūsdienām, gan arī saldumu pirmsākumus. Esam arī izstrādājuši interaktīvu muzeja mājaslapu, kas sniedz ne tikai aktuālo informāciju par muzeju, bet arī ieskatu nozīmīgos saldumu vēstures periodos,” stāsta “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

“Ievērojot piesardzības pasākumus un nosakot striktus veselības drošības noteikumus, šogad turpinājām “Laimas” šokolādes muzeja darbību. Šobrīd muzejs strādā tikai nedēļas nogalēs un apmeklētājiem būs atvērts līdz 20. decembrim. Savukārt no decembra beigām līdz pat februārim cītīgi strādāsim pie muzeja ekspozīciju atjaunošanas, lai jau februārī gaidītu ciemos pie mums,” papildina L.Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ādažu Čipsi uzsāk ražot sāļās uzkodas no pupiņu miltiem

Zane Atlāce-Bistere, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Orkla Latvija” papildinājusi sortimentu ar inovatīvu produktu – “Ādažu Čipsu” sāļo uzkodu, kas radīta no pupiņu un kukurūzas miltiem, informē uzņēmumā.

“Ādažu Čipsu” ekstrūderu sortiments tagad ir papildināts ar divu veidu pupiņu miltu kraukšķiem – pupiņu nūjiņām ar sieru un pupiņu riņķīšiem ar dārzeņiem.

Jaunais produkts tiek ražots uz jaunās ekstrūderu ražošanas iekārtas, kuras iegādē un uzstādīšanā pērn uzņēmums ieguldīja 620 000 eiro. Jaunā iekārta sniedz iespēju ne tikai palielināt ražošanas jaudu, bet arī attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, tostarp pupiņu kraukšķus.

Orkla uzsāk jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību Ādažos 

Investējot 32 miljonus eiro, "Orkla" uzsākusi jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību...

“Jaunā ekstrūderu iekārta piedāvā mums plašas iespējas, jo uz tās varam ražot dažādu miltu un formu kraukšķus. Jau sākotnēji šī investīciju projekta mērķis bija nākotnē radīt inovācijas, kas pilnveidotu mūsu kraukšķu sortimentu. Līdz šim kraukšķu klāstu veidoja tikai dažādu garšu kukurūzas putraimu sāļās uzkodas, bet tagad esam to papildinājuši ar produktu, kas izceļas ar pupiņu miltu un proteīna sastāvu,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Pupiņu nūjiņu ar sieru sastāvā ir 28% pupiņu miltu, nodrošinot 13% proteīna, savukārt pupiņu riņķīšus ar dārzeņiem veido 36% pupiņu miltu, garantējot 14% proteīna.

Izvēršas augu valsts produktu kategorijā 

Uzņēmums “Orkla Latvija” attīstījis sortimentu augu valsts produktu kategorijā, piedāvājot...

Uz jaunās iekārtas tiek ražotas ne tikai pupiņu nūjiņas ar sieru un pupiņu riņķīši ar dārzeņiem, bet arī tādi “Ādažu Čipsu” kraukšķi kā kukurūzas bumbas ar načo siera garšu, kukurūzas bumbas ar krējuma un sīpolu garšu, kukurūzas bumbas ar kečupa garšu, kukurūzas bumbas ar picas garšu.

Nākotnē ekstrūderu sortimentu plānots pilnveidot un piedāvāt arvien plašāku sortimentu.

Šis projekts tika īstenots “Orkla Latvija” ilgtspējas stratēģijas segmenta Uzturs un labsajūta ietvaros.

"Orkla Latvija" koncerna pagrozījums 2019.gadā bija 85,21 miljons eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa samazinājās par 3,2% un bija 2,807 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

TOP 5 lielākie pērn reģistrētie uzņēmumi

Db.lv, 05.01.2021

Otrs lielākais uzņēmums ir aizvadītā gada decembrī reģistrētais SIA “Marijas 2”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “REGALS NAMI”, kas kopā ar “Novira Capital” attīsta septiņstāvu biroju un tirdzniecības ēku Marijas un Satekles ielu krustojumā iepretim Centrālajai dzelzceļa stacijai.

Avots: bbstudija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl straujāk nekā jauno uzņēmumu skaits, pērn samazinājies jaunreģistrēto uzņēmumu pamatkapitāls. Vienlaikus netrūkst arī uzņēmumu, kuru pamatkapitāls pārsniedz miljonu eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Lursoft aprēķinājis, ka 2019.gadā reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedzis teju 365 milj. eiro, kamēr aizvadītajā gadā rādītājs bijis par 56,61% zemāks, kopā veidojot 158,26 milj. eiro.

2020.gadā bijis zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā 

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina...

Lursoft izpētījis, ka 61,29% no visiem pērn reģistrētajiem uzņēmumiem ir mazkapitāla SIA. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jāteic gan, ka mazkapitāla SIA īpatsvars jaunreģistrēto uzņēmumu vidū sarucis, jo 2019.gadā tās veidoja 65,96% no kopējā jauno uzņēmumu skaita. Tajā pašā laikā būtiski nav mainījies mazkapitāla SIA sadalījums pēc pamatkapitāla apjoma, jo aizvien nedaudz vairāk nekā trešajai daļai no visām mazkapitāla SIA pamatkapitāls ir 1 eiro. Lursoft norāda, ka vairāk nekā pusei no visām mazkapitāla SIA, t.i., 57,07%, pamatkapitāla apjoms nepārsniedz 10 eiro.

Vienlaikus, neskatoties uz tendenci vairāk nekā pusei no visiem jaunajiem uzņēmumiem būt mazkapitāla SIA, netrūkst arī uzņēmumu, kuru pamatkapitāls pārsniedz miljonu eiro. Pēc Lursoft uzņēmumu izvērstās meklēšanas rezultātiem, šādi uzņēmumi 2020.gadā bijuši 37.

Lielākais no tiem ir aizvadītā gada maijā reģistrētais SIA “Orkla Biscuit Production”. Uzņēmuma sākotnējais pamatkapitāls bijis 10 milj. eiro, bet pagājušā gada decembra beigās tas dubultots. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs ir Igaunijā reģistrētais Orkla Eesti AS, savukārt ziņās par patiesajiem labuma guvējiem norādīts, ka tos noskaidrot nav iespējams. SIA “Orkla Biscuit Production” publiskotā informācija liecina, ka uzņēmums būs atbildīgs par cepumu un vafeļu ražošanu visiem “Orkla” grupas uzņēmumiem Eiropā.

Otrs lielākais uzņēmums ir aizvadītā gada decembrī reģistrētais SIA “Marijas 2”, kas 2020.gada 21.decembrī reģistrēts ar 2,8 tūkst. eiro lielu pamatkapitālu, bet jau divas dienas vēlāk tas palielināts līdz 14,50 milj. eiro. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “REGALS NAMI”, savukārt kā patiesā labuma guvēja reģistrēta Ilona Savčenkova. SIA “REGALS NAMI” kopā ar “Novira Capital” attīsta septiņstāvu biroju un tirdzniecības ēku Marijas un Satekles ielu krustojumā iepretim Centrālajai dzelzceļa stacijai. Šajā projektā attīstītāji plāno investēt aptuveni 40 milj. eiro.

Tāpat kā abās pirmajās vietās esošajiem uzņēmumiem, pamatkapitāls pirmā gada laikā pēc reģistrācijas palielināts arī trešajam aizvadītā gada lielākajam uzņēmumam SIA “LEH INV.CSP”. Pērn februārī holdingkompānija reģistrēta ar 10 tūkst. eiro pamatkapitālu, bet oktobrī tas palielināts līdz 7,15 milj. eiro. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs un reizē arī patiesais labuma guvējs ir Castella Garcia Marcos Vincente. Persona kā patiesais labuma guvējs reģistrēts sešos Latvijas uzņēmumos.

2020.gadā reģistrētie lielākie uzņēmumi pēc pamatkapitāla apjoma:

  • 1. SIA “Orkla Biscuit Production”: 20 milj. EUR;
  • 2. SIA “Marijas 2”: 14,50 milj. EUR;
  • 3. SIA “LEH INV.CSP”: 7,15 milj. EUR;
  • 4. SIA “RL2A”: 6,11 milj. EUR;
  • 5. SIA “Ulmana 115”: 4,79 milj.EUR.

Lursoft izpētījis, ka tāpat kā SIA “LEH INV.CSP”, arī ceturtā un piektā pērn reģistrētā lielākā uzņēmuma kapitāldaļu turētāji ir ārvalstnieki. Jānorāda, ka no visiem 2020.gadā reģistrētajiem uzņēmumiem, 1046 gadījumu vismaz viens no uzņēmuma kapitāldaļu turētājiem bijis no ārvalstīm.

Visbiežāk interesi par jaunu uzņēmumu reģistrēšanu Latvijā izrādījuši pārstāvji no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Igaunijas, Lietuvas. Jaunus uzņēmumus Latvijā pagājušajā gada laikā reģistrējušas arī vairākas personas no Vācijas. Kopumā ārvalstnieku ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2020.gadā palielinājies līdz 7,59 miljardiem eiro. Salīdzinot ar 2019.gadu, tas ir pieaugums par 147,71 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” investējis 76 000 eiro “Spilvas” ražotnes pilnveidē, lai veicinātu ilgtspējīgu ražošanas procesu, informē uzņēmumā.

"Spilvas" ražotnē īstenots rekuperācijas jeb siltuma atgūšanas projekts, kas ļauj ražošanas procesos radīto siltumu izmantot atkārtoti karstā ūdens sildīšanai un citiem procesiem. Tādejādi gada laikā tiek samazināts energoresursu patēriņš par 4%, kā arī nodrošināts CO2 izmešu samazinājums 145 tonnu apmērā.

Orkla Latvija plāno vairāk nekā 4,6 miljonu eiro investīcijas 

Uzņēmums “Orkla Latvija” šogad plāno investēt vairāk nekā 4,6 miljonus eiro ilgtspējīgā...

“Energoefektivitāte ir neatņemama daļa no apdomīgas un gudras uzņēmumu resursu pārvaldības. Vienlaikus mūsu motivācija ir strādāt ilgtspējīgi, tādēļ mums ir svarīgi samazināt mūsu ietekmi uz vidi, un viens no veidiem, kā to varam panākt ir, īstenojot energoefektivitātes pasākumus mūsu ražotnēs, lai patērētu resursus gudrāk un pārdomātāk, vienlaikus arī strādājot efektīvāk,” stāsta “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Projekta ietvaros “Spilvas” ražotnē uzstādīti trīs siltummaiņi, no kuriem katrs veic kādu nozīmīgu funkciju – viens īsteno tvaika katla piebarošanas ūdens uzsildīšanu, izmantojot katla dūmgāžu radīto siltumu, otrs veic katlu piebarošanas ūdens priekš uzsildīšanu, izmantojot deaeratora izdalīto siltumu, bet trešais ļauj izmantot pasterizācijas termotuneļa radīto siltumu karstā ūdens uzsildīšanai.

Rezultātā tiek samazināts dabas gāzes patēriņš, jo nav nepieciešams no jauna karsēt ūdeni. Šis projekts tika īstenots “Orkla Latvija” ilgtspējas stratēģijas segmenta Atbildība pret vidi ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju piesaistē svarīgs ir ne tikai vietas ģeogrāfiskais novietojums, sakārtota infrastruktūra, ērta loģistika, darbaspēka pieejamība, bet arī pašvaldības atbalsts, tomēr pašvaldības iespējas bieži vien ir ierobežotas, un tālākai attīstībai nepieciešama jau valsts pārvaldes iesaiste.

Tā, piemēram, Ādažu novads ap sevi pulcē vairumu pārtikas ražotāju. Iemesli, kādēļ uzņēmumi izvēlas Ādažus, ir ļoti dažādi un individuāli – ir uzņēmumi, kas jau vēsturiski ilgus gadus darbojušies šajā teritorijā, kā, piemēram, Berlat Grupa un Ādažu Čipsi (tagad Orkla), un turpina savu attīstību, ir uzņēmumi, kas attīstījušies, jo to īpašniekiem šajā novadā ir piederējuši īpašumi, bet citi ir mērķtiecīgi meklējuši ļoti specifiskām vajadzībām atbilstošas telpas.

Nozīmīgs ir arī novada ģeogrāfiskais novietojums tuvu Rīgai un labi attīstīta sauszemes transporta ceļu infrastruktūra, uzņēmējdarbības vidi Ādažu novadā komentē Ādažu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Laima Jātniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Orkla" cepumu ražotne Ādažos grupas mērogā tuvākajos gados būs viena no lielākajām investīcijām, un kompānija saredz iespējas attīstīties, paplašinot jau esošo uzņēmumu ražošanas apmērus.

Jaunā "Orkla" grupas prezidenta un valdes priekšsēdētāja Jāna Ivara Semliča (Jaan Ivar Semlitsch) mērķis ir saglabāt kompāniju labā formā ne vien turpmākos piecus gadus, bet ilgākā periodā – 15 un 20 gadu perspektīvā. Viņš ir pārliecināts, ka tas izdosies, jo uzņēmums raugās nākotnē nevis dažu ceturkšņu, bet daudz ilgākā laika nogrieznī.

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

"Es nevaru komentēt iespējamās uzņēmumu iegādes, bet mēs šobrīd Latvijā investējam vairāk nekā jebkad iepriekš," viņš saka.

"Norvēģijā "Orkla" ir kompānija, kur visi vēlas strādāt. Tas ir augstākais standarts – sena, starptautiska kompānija ar spēcīgām vērtībām un ilglaicīgiem kapitāldaļu turētājiem. Es esmu uzaudzis ar šiem produktiem, un, kad man piedāvāja vadīt šīs kompānijas nākotni, tas man bija kā sapņa piepildījums un ilgi nebija jādomā," stāsta vadītājs.

Visu rakstu lasiet 5. maija žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Video: Lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā

Monta Glumane, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ir aprēķinājusi, ka dabas resursu nodokļa palielināšana vidēji paaugstinās pārtikas cenas Latvijā par 3% līdz 5%, intervijā "Dienas Biznesam" norāda "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons, žurnālam ciemojoties "Ādažu Čipsu" ražotnē.

Uzņēmums rēķina, ka jaunais nekustamā īpašuma nodokļa modelis prasīs divas līdz trīs reizes vairāk līdzekļu nekā līdz šim, lai segtu šo nodokli. Kā stabilu tendenci Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs min patērētāju vēlmi aizvien vairāk un vairāk pievērst uzmanību savai veselībai, tostarp arī, ēdot čipsus.

"Jāteic, ka Ādažu Čipsu ražotne Ādažos ir viena no tām, kurā pēdējo gadu laikā ir ievērojami investēts ražošanas procesos, darba drošībā, jaunos produktos, inovācijās. Šī ir viena kārtīga pārtikas ražotne Latvijā, kas daudziem ir un var būt paraugs. Pēdējos gados aizvien vairāk investējam robotizācijā, automatizācijā. Ja pirms 2–3 gadiem mums nebija neviena pakošanas robota, tad tagad ir virkne, un tie tiek vēl papildināti. Līdz šim tikai automatizācijas procesos vien esam investējuši 1,3 miljonus eiro un investēsim vēl aptuveni 500 tūkstošus eiro šogad," stāsta T. Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ar diploma iegūšanu viss tikai sākas

Anda Asere, 02.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto avots: Pixabay

Izglītība ir pirmais atspēriena punkts profesionāļa karjerā – vēlmei un spējai mācīties jāsaglabājas visu turpmāko dzīvi.

Cilvēks apstājas, līdzko pārstāj mācīties, neskatoties uz to, vai viņš ir programmētājs vai pavārs, uzskata "Draugiem Group" personāla vadītāja Sintija Mūrniece. Zināšanas jāpapildina nepārtraukti, taču šim procesam ne vienmēr jābūt ļoti formālam – reizēm nepieciešamo var uzzināt kādā podkāstā.

"Orkla Latvija" Personāla departamenta direktores Veronikas Linkumas skatījumā, izglītība ir pirmais atspēriena punkts izaugsmei, bet, lai turpinātu attīstību, praksē ir jāapgūst papildu prasmes un zināšanas, kuras pielāgojas katras profesijas specifikas niansēm. Arī "Orkla Latvija" komandas profesionāļi ieguvuši dažādu specialitāšu izglītību un zināšanas papildinājuši un prasmes attīstījuši darbavietā, jo īpaši ražošanas nozares profesionāļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad janvārī - maijā reģistrēts 3761 jauns uzņēmums, kas ir par 1009 uzņēmumiem jeb 21,2% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kad tika reģistrēti 4770 jauni uzņēmumi.

To liecina SIA "Lursoft" dati. Interesanti, ka šā gada pirmo piecu mēnešu laikā jauno uzņēmumu skaits ir viszemākais pēdējo 10 gadu laikā. "Iepriekš vidēji dienā tika reģistrēti 35 – 40 jauni uzņēmumi, tad šī gada marta beigās un aprīlī šis rādītājs saruka un ik dienu tika reģistrēts par 10 – 15 uzņēmumiem mazāk," situāciju vērtē SIA "Lursoft" valdes locekle Daiga Kiopa. Viņa gan piemetina, ka šobrīd situācija ir uzlabojusies un jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte atgriezusies iepriekšējā līmenī. Lai arī koronovīruss daudziem laupījis apetīti reģistrēt jaunus uzņēmumus, tomēr ir arī jaunreģistrēti subjekti ar ievērojamu pamatkapitālu un plāniem izvērsties Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Orkla Latvija" sadarbībā ar uzņēmumu "Tetra Pak" 2021. gadā īsteno nozīmīgu zīmola "Gutta" ilgtspējas projektu, kas paredz pāreju uz jaunu iepakojumu. "Guttas" sulu, dzērienu un nektāru jaunās pakas ir radītas no vairāk nekā 84% atjaunojamu izejmateriālu, tādējādi samazinot ietekmi uz vidi.

"Guttas" jaunais 1l un 2l sulu, nektāru un dzērienu "Tetra Brik® Aseptic" iepakojums ir izgatavots galvenokārt no kartona un ir pārstrādājams. To pārstrādā, atdalot kartona masu no polimēru un alumīnija maisījuma, un pārvērš jaunos izstrādājumos – kartona kastēs, polimēru paletēs un citos. Kopumā šajā iepakojumā ir par 17% vairāk augu izcelsmes materiālu salīdzinājumā ar iepriekšējo iepakojumu.

Uzņēmums norāda, ka šis "Tetra Pak" iepakojums ir "Forest Stewardship Council"® sertificēts, kas nodrošina, ka kartons ir iegūts no FSC® sertificētiem mežiem un citiem kontrolētiem resursiem, palīdzot rūpēties par pasaules mežiem nākamajām paaudzēm. Papildus tam polimēra slāņi un vāciņš arī ir veidots no atjaunojamām izejvielām – cukurniedrēm. Iegādājoties šo "Bonsucro" sertificēto kartona iepakojumu ar atjaunojamu vāciņu un pārklājumiem, tiek atbalstīts ilgtspējīgs polimēru ražošanas process no cukurniedrēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, papildus jau ierastajiem biznesa attīstības šķēršļiem, uzņēmēju biznesa tvērienu pārbauda arī koronavīruss Covid-19, kas ieviesis ievērojamas izmaiņas ierastajā uzņēmējdarbības vidē.

Dažādi ierobežojumi, kas kavē biznesa attīstību vai pat apstādina to pilnībā, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Jaunu uzņēmumu reģistrēšanas dinamikā gada pirmie divi mēneši nav būtiski atšķīrušies no 2019.gada attiecīgā laika perioda, taču jau martā novērots jaunu uzņēmumu kritums teju par 20%, tam vēl būtiskāk sarūkot aprīlī. Lursoft dati rāda, ka šī gada aprīlī reģistrēti vien 436 jauni uzņēmumi, kas ir uz pusi mazāk nekā pagājušā gada aprīlī. Arī turpmākajos mēnešos jauno uzņēmumu skaits bijis mazāks nekā 2019.gadā, taču tas piesardzīgi palielinājies. Jūlijā jau reģistrēts par 47 uzņēmumiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, arī septembrī šis gads pārsniedzis iepriekšējā gada rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumu e-komercijas izrāviens - vai turpmāk ķieģeļus pirksim internetā?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 fons uzņēmumu e-komercijas izaugsmei 2020. gadā devis iespēju pamatīgi atsperties un sasniegt vēl nebijušus rādītājus gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. Tie, kuri jau iepriekš izmantoja digitālus risinājumus, tagad bauda izaugsmi.

Tāpat arvien vairāk uzņēmumu šobrīd izmanto apstākļus, lai mainītos. Tomēr joprojām pastāv vairāki būtiski izaicinājumi uzņēmumiem, kas bremzēs augšupejošo līkni. Laikus tos neapzinoties, e-komercijas izaugsme var izrādīties tikai īstermiņa lēciens.

E-komercija piedzīvo būtisku izaugsmi visā Baltijā

2020. gadā e-komercijā Covid-19 dēļ bija vērojama spēcīga izaugsme, taču visticamāk tā varētu nebūt paliekoša vidējā termiņā, bet iezīmēs ilgtermiņa virzību uz tālāku, mērķtiecīgāku attīstību. SEB jaunākais e-komercijas pētījums liecina, ka 2020. gadā Baltijā e-komercijas īpatsvars mazumtirdzniecībā pārsniegs 10%. Savukārt līdz 2024. gadam Baltijā e-komercijas īpatsvars pieaugs līdz 12% un tā sastādīs gandrīz 30% no mazumtirdzniecības izaugsmes jeb absolūtos skaitļos apjoms augs par 1,2 miljardiem eiro, sasniedzot 3 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas novada Vijciema pagasta zemnieku saimniecība Piekalnes, kas ir sertificēts kartupeļu sēklas ražotājs un vieni no lielākajiem kartupeļu audzētājiem, investējot 400 000 eiro, uzsākuši jaunas noliktavas būvniecību.

No projekta kopējām izmaksām 274 400 eiro ir bankas Citadele līdzfinansējums. Jaunajās, 1200 kvadrātmetrus lielajās telpās atradīsies laboratorija, saimniecības daļa un plaša noliktava kartupeļu uzglabāšanai.

Šā gada maijā uzsāktos noliktavas būvniecības darbus plānots pilnībā pabeigt līdz gada beigām. Piekalnes kartupeļus audzē sēklai, cietei un čipsiem un ar kartupeļiem nodrošina tādus uzņēmumus kā Aloja Starkelsen un Orkla Latvija (Ādažu čipsi), kā arī piedāvā sertificētus sēklas kartupeļus.

Saimniecība audzē vairāk nekā trīsdesmit kartupeļu šķirnes, no kurām lielākā daļa ir ievestas no Vācijas izmēģinājumam, savukārt līdz desmit – ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts pirkuma līgums starp EfTEN Real Estate Fund 4 un Lords LB Baltic Fund III, saskaņā ar kuru EfTEN iegādāsies Berģu Loģistikas Centru.

Šis ir lielākais šāda tipa ēkas iegādes darījums kopš 2018. gada. Paredzams, ka darījums tiks pabeigts dažu tuvāko mēnešu laikā.

Berģu LC platība ir aptuveni 50 000 m2. Īpašums ir būvēts 2008. gadā un ir iznomāts diviem galvenajiem nomniekiem: DO IT, kas ir Dānijas mājas mēbeļu importētājs un izplatītājs, kurš mazumtirdzniecībā darbojas ar nosaukumu JYSK, un Orkla Logistics.

Īpašumu iegādājās EfTEN Real Estate Fund 4, kuru pārvalda EfTEN Capital AS, kas ir lielākā komerciālā nekustamā īpašuma pārvaldnieka sabiedrība Baltijā.

"Ieguldījumi loģistikas segmenta īpašumos šobrīd piedāvā vienu no labākajiem rentabilitātes rādītājiem. Berģu LC labi iederas mūsu portfelī, pateicoties tā novietojumam stratēģiskā Pierīgas reģionā ar vieglu piekļuvi Rīgas brīvostai. Jaunajā, Covid laikmetā loģistika piedzīvo strauju izaugsmi. Berģi ir ideāla vieta loģistikas centram, no kura nodrošināta viegla piekļuve ziemeļu un austrumu reģioniem (Skandināvijai kā arī NVS valstīm) un ir viena no labākajām premium klases vietām loģistikai Rīgā," komentē EfTEN Capital Latvia valdes priekšsēdētājs Viktors Savins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Helmes mērķtiecīgi paātrina savu izaugsmi, iegādājoties T2T

Helmes, 23.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā T2T pievienojās starptautiskajam programmatūras izstrādes uzņēmumam Helmes. T2T fokusējas uz radošu un elastīgu programmatūras risinājumu izstrādi, un 2019. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 6,5 miljoni eiro.

Helmes mērķtiecīgi orientējas uz eksporta attīstību, un arī šī darījuma mērķis bija paātrināt uzņēmuma izaugsmi un piesaistīt jaunus talantus un stratēģiskos klientus.

“Mums ir svarīgi, lai mūsu darbinieki justos iedvesmoti nepārtraukti mācīties un uzlabot savas prasmes, lai viņi turpinātu savu profesionālo izaugsmi un lai viņi saņemtu labu atalgojumu par savu darbu. Helmes uzņēmums strauji aug, un plānojam, ka līdz šī gada beigām mēs jau nodarbināsim vairāk kā 1000 cilvēku,” uzsver Helmes izpilddirektors Jāns Pillesārs (Jaan Pillesaar).

T2T valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Viesturs Bulāns papildina: ”Mūsu misija ir radīt cilvēcīgas IT sistēmas, kas padara ikdienu vieglu un aizraujošu. Ikdienā cilvēki izvēlas izmantot ērtas, funkcionālas un viņu vajadzībām atbilstošas lietotnes un programmas, un šo principu mēs iedzīvinām arī darba vidē: izstrādājam un ļaujam uzņēmējiem, organizācijām un viņu darbiniekiem izmantot tādus darba instrumentus, kas atvieglo, nevis apgrūtina, pienākumu veikšanu. IT sistēmām ir jāatvieglo darba procesi, kā darbiniekiem, tā biznesam, ļaujot veikt tiem svarīgos procesus maksimāli efektīvi. Lielākajai daļai mūsu klientu neder standartizētas sistēmas. Tā ir vakardiena! Strauji mainīgajos mūsdienu apstākļos ieguvēji ir tie, kuri spēj pielāgoties, piemēram, Covid-19 izraisītajiem apstākļiem. IT sistēmām jābūt elastīgām, ātri pielāgojamām un transformējamām tāpat kā birojam un darba videi.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izveidota Vakcinācijas biroja komanda

Db.lv, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) ir izskatījusi 416 pretendentu pieteikumus un izveidojusi Vakcinācijas projekta biroja komandas kodolu, kurā strādās pieci profesionāļi ar pieredzi nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošanā, tostarp eiro ieviešanas projekta, Dziesmu un deju svētku un Latvijas zāļu verifikācijas projekta organizēšanā, informē VM.

"Rekordīsā laikā mums ir izdevies izveidot augstas raudzes profesionāļu komandu. Tā apvieno zināšanas darbam liela mēroga nacionālos projektos un starptautisku pieredzi respektablos un augstu vērtētos privātos uzņēmumos. Uzskatu, ka tapis triecienspēks pandēmijas uzveikšanai," saka veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Vakcinācijas projekta biroju vadīs Eva Juhņēviča, kurai ilggadīgā pieredze nacionāla mēroga pārnozaru projektu vadībā. Eva Juhņēviča bijusi XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore. Viņas vadībā pirmo reizi izstrādāta un īstenota svētku dalībnieku digitāla reģistrācijas un procesu vadības sistēma, kas ļāva samazināt birokrātiskā aparāta izmantošanu datu apstrādei un nodrošināja iespēju efektīvi nodot informāciju katram dalībniekam. Eva Juhņēviča bijusi Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre, līdz šim vadījusi Rīgas Tūrisma attīstības biroju, septiņus gadus organizējusi Rīgas maratonu un citus liela mēroga projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru