Ražošana

Ja latgalieti paslavēsi, kalnus apgāzīs

Raivis Bahšteins, 05.12.2014

Daumants Pfafrods

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības nauda Latgales reģiona attīstībai būtu jāvirza esošo uzņēmēju atbalstam un jaunu darbavietu izveidei, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Nezinu, vai esmu īstais cilvēks, pie kā vērsties pēc viedokļa par situāciju reģionā. Mēs neesam raksturīgs piemērs specifiskās nišas dēļ,» Līvānu uzņēmējs un mecenāts Daumants Pfafrods caur puķēm pasaka, ka Latgales dzērājus vai plānā galdiņa urbējus viņa augsto tehnoloģiju uzņēmumā nenodarbina. Viņš, ilgi nedomājot, atzīst: «Šeit dzīve attīstās. Ne vienmēr iet gludi uz priekšu, bet cilvēkiem ir gribēšana, parādās jauni biznesi, iniciatīvas.» Arī Eiropas Savienības (ES) naudas smarža pašvaldības aktivitāšu dēļ Līvānos vēdī vairāk nekā citviet. Sakārtoti ceļi, izglītības iestādes, uzņēmējiem nepieciešamā infrastruktūra. Tikmēr bezdarbs Latgali atstumj no pārējās Latvijas, ar 17,6% šā gada oktobrī divkārt pārspējot vidējo valstī – 8,2%.

«Ja būtu jāsāk no nulles, droši vien tas būtu pareizākais,» D. Pfafrods atbild uz jautājumu, vai nekad nav pārņēmusi vēlēšanās pārcelt biznesu uz Rīgu vai Pierīgu. «Vēsturiski esam šeit, turklāt šajā provinces pilsētiņā spējam nodrošināt nelielam cilvēku daudzumam ļoti konkurētspējīgu atalgojumu. Specifiskos darbiniekus piesaistām no citiem Latvijas reģioniem, tostarp no Rīgas, un viņi ir gatavi pārcelties uz šejieni. Tas nav tikai atalgojuma jautājums – mēs piedāvājam ļoti interesantu darbu. Tā ir high-tech kompāniju priekšrocība. Te radošums palīdz sasniegt izcilus rezultātus.» Paaudžu maiņas rezultātā Z-Light aptuveni 100 darbinieku lielā kolektīva vidējais vecums ir nedaudz virs 30 gadiem.

«Te vilku netrūkst, arī lūši gadās,» saka Pēteris Šņepsts, izrādīdams izcilu medību trofeju kolekciju, kas pieblīvējusi vienu no zemnieku saimniecības Šņepstu Jaunāres kokzāģētavas ēkām. Pie labiem darbiniekiem gan nav tik viegli tikt kā pie trofejām. «Saka, ka Latgalē esot liels bezdarbs, bet mums trūkst darbinieku!» «Latgales glābšanas plāns nav mūs pasaudzējis – jums vajadzēja atbraukt martā vai aprīlī, kad kokzāģētava ir paralizēta, jo šķīdonī autoceļš uzrūgst un tiek noteikts 7 t ierobežojums,» saka Vārkavas novada uzņēmējs. «Koks arī bojājas. Es nevaru atļauties sagādāt tādas rezerves, lai būtu, ar ko strādāt dīkstāves laikā. Dažus darbiniekus palaižam atvaļinājumā, pārējie strādā ar sagatavotajām rezervēm.» Pasažieru autobuss krīzes mēnešos pāris reižu dienā dodas savā maršrutā, bet tas neved baļķus. Līdzīgs liktenis piemeklē vairākus apkārtnes autoceļus un katru gadu sagādā galvassāpes kokzāģētājiem. «Atklāti sakot, kaut ko nākas pārkāpt, kaut lai aizgādātu prom gatavo produkciju. Kur mums likties?» Latgales nomales skarbo ainu iezīmē P. Šņepsts. «Visi runā, ka ir jāveido infrastruktūra, lai radītu darbavietas. Lejiet šurp asfaltu, te darbavietas jau ir radītas!» Zāģētava nodarbina 36 cilvēkus, lielākoties speciālistus no tālienes.

Uzņēmēju stāstus lasiet rakstā Ja latgalieti paslavēsi, kalnus apgāzīs piektdienas, 5. decembra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru