Kas ir ēnu ekonomika, par ko tik kaismīgi runā politiķi, ekonomisti un finanšu speciālisti, minot to kā vienu no galvenajiem iemesliem ekonomiskajām grūtībām, ko piedzīvo Latvija, un, vienlaikus, kuras apkarošana tiek uzskatīta par galveno iespēju valsts finansiālo problēmu risināšanai?
Runājot par ēnu ekonomiku būtiski ir saprast vienkāršu patiesību - valsti uztur legālā ekonomika, bet ēnu ekonomika ir tā, kura palīdz izdzīvot indivīdam, kurš jau sākotnēji vai arī ilgstoši nav bijis piederīgs legālajai ekonomikai. Tātad valsts galvenais mērķis ir pēc iespējas vairāk indivīdus piesaistīt legālajai ekonomikai - iesaistīt darba tirgū, maksājot algu kur nav jāizvēlas vai nomaksāt nodokļus vai paēst (tā nav un nevar būt alternatīva izvēle) vai arī palīdzēt uzsākt legālu uzņēmējdarbību. Par normālu varētu uzskatīt 10% - 16% ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī.
Vārds «shēmot» ir kļuvis par daļu no mūsu valodas folkloras, tas kļuvis par tik ierastu un neatņemamu biznesa un ikdienas sastāvdaļu, ka labi ilustrē to, cik sabiedrība un bizness ir iesaistīti nelegālos procesos. Dažādi Latvijā veiktie pētījumi novērtē ēnu ekonomikas apjomu Latvijā robežās no 16 līdz 40%. Balstoties uz Pasaules Bankas (PB) pētījumu par ēnu ekonomiku pasaulē laikā no 1999. līdz 2007.gadam ēnu ekonomikas līmenis Latvijā atzīts kā augstākais starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Šādā situācijā būtiski ir saprast: ja palielinās ēnu ekonomikas īpatsvars, tas liecina, ka kādā no virzieniem nestrādājam vai arī darām kaut ko nepareizi. Jo lielāks ir ēnu ekonomikas īpatsvars, jo grūtāk ir strādāt legālajam biznesam, tas nozīmē – būt godīgam tirgus dalībniekam un ar dažādiem mārketinga elementiem vai kvalitāti konkurēt tirgū.
Lai to panāktu ir jāstrādā trīs virzienos vienlaicīgi: pirmkārt ir jāpadara iesaistīšanās ēnu ekonomikā neizdevīga; otrkārt - jārada iespēja strādāt legālajā biznesā, jārada tāda vide, kurā var rasties gan legālas darba vietas, gan legāls bizness; treškārt - jārada izpratne cilvēkiem par to kāpēc mums visiem kopā ir vajadzīga legālā ekonomika. Šajā gadījumā tā ir ne tikai to cilvēku grupa, kuri ēnu ekonomikā strādā, bet arī tā, kura gūst peļņu no tā, ka ļauj citiem strādāt ēnu ekonomikas zonā (valsts?).