Lija Strašuna

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jāmaina investīciju struktūra 

Darbaspēka izmaksu priekšrocības Latvijā zūd, un korekcijām jānotiek arī investīciju politikā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Didzis Meļķis, 2014. gada 04. decembris plkst. 13:00

Tādi ārējie faktori kā eirozonas ekonomikas stagnēšana un ar Krievijas agresiju Ukrainā saistītās sankcijas un riski ir vien daļa no skaidrojuma par Latvijas ekonomikas sabremzēšanos. Otra daļa ir pašu pildāmie mājas darbi, kas saistīti ar vārdiem «investīcijas» un «inovācijas», secināts jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijā turpina ienākt, tomēr aizvien skopāk, DB saka Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Tā gan ir tendence Eiropā kopumā un saistāma ar vārgulīgo izaugsmes tempu un ģeopolitikas riskiem. Latvijā rādītāji tomēr varētu būt labāki, un to panākšanai ar ierastajām metodēm nepietiks.

Proti, Latvija aizvien ir salīdzinoši lētāka darbaspēka ziņā, bet ir skaidrs, ka tas nav uz palikšanu. Latvijā veikto investīciju atdeve gan salīdzinoši zemāko izmaksu, gan straujākās izaugsmes dēļ līdz šim ir bijusi lielāka nekā Eiropā vidēji, tomēr investoriem jārēķinās ar paliekoši lēnāku izaugsmi, kamēr izmaksas noteikti kāps. Latvija jau nav konkurētspējīga elektroenerģijas izmaksu dēļ attiecīgajās – energointensīvajās – jomās.

Neizbēgama dilemma darbaspēka izmaksu nepieciešamajā atslogošanā, protams, ir valsts budžeta balanss. Potenciāls šai ziņā aizvien ir ēnu ekonomikā. «Jautājums gan ir, cik tas veiksmīgi ir iespējams un cik daudz tas izdarāms ar motivējošām un cik – ar represīvām metodēm. Darbaspēka nodokļu mazināšana būtu šāds stimuls, bet arī darba devējam tomēr ir jādomā saprātīgi, jo strādāt legāli ir izdevīgi. Skaties, kā gribi, bet ekonomikas izaugsme būs lēnāka, un demogrāfijas un līdz ar to darbaspēka rādītāji kritīsies. Tas nozīmē, ka bizness var augt tikai uz ražīguma rēķina, kas savukārt nozīmē investīciju piesaistīšanu, un investīcijas necaurskatāmam biznesam nepiesaistīt.»

Eksperte norāda, ka ārvalstu investīcijas ir ne tikai nauda, bet arī zināšanas, partneri un jauni tirgi un, «lai kaut ko tādu piesaistītu, tev tiešām ir jābūt laukā no pelēkās ekonomikas».

Visu rakstu Jāmaina investīciju struktūra lasiet ceturtdienas, 4. decembra, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2014. gada 08. oktobris plkst. 9:02

Jau vairākkārt runāts par to, ka līdz ar Ķīnas ekonomisko un politisko...

2014. gada 11. septembris plkst. 15:05

Šī gada pirmajā pusgadā Latvenergo koncernā veiktas investīcijas 64,7 miljonu eiro apmērā,...

2014. gada 08. septembris plkst. 13:32

Pirmdien, 8. septembrī, finanšu ministrs Andris Vilks tikās ar Eiropas Investīciju bankas...

2014. gada 21. maijs plkst. 15:49

Saldumu ražotājs Laima īsteno apjomīgu investīciju projektu zefīra ražošanas pilnveidošanai....

2014. gada 29. janvāris plkst. 11:44

Puse no Igaunijas kompānijām un trīs ceturtdaļas mazo un vidējo kompāniju Lietuvā...

Nepalaid garām

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā par mīlētāko auto zīmolu ir uzlēkusi jauna zvaigzne –...