Jāmaina investīciju struktūra 

Darbaspēka izmaksu priekšrocības Latvijā zūd, un korekcijām jānotiek arī investīciju politikā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Didzis Meļķis, 04.12.2014

Lija Strašuna

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Tādi ārējie faktori kā eirozonas ekonomikas stagnēšana un ar Krievijas agresiju Ukrainā saistītās sankcijas un riski ir vien daļa no skaidrojuma par Latvijas ekonomikas sabremzēšanos. Otra daļa ir pašu pildāmie mājas darbi, kas saistīti ar vārdiem «investīcijas» un «inovācijas», secināts jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijā turpina ienākt, tomēr aizvien skopāk, DB saka Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Tā gan ir tendence Eiropā kopumā un saistāma ar vārgulīgo izaugsmes tempu un ģeopolitikas riskiem. Latvijā rādītāji tomēr varētu būt labāki, un to panākšanai ar ierastajām metodēm nepietiks.

Proti, Latvija aizvien ir salīdzinoši lētāka darbaspēka ziņā, bet ir skaidrs, ka tas nav uz palikšanu. Latvijā veikto investīciju atdeve gan salīdzinoši zemāko izmaksu, gan straujākās izaugsmes dēļ līdz šim ir bijusi lielāka nekā Eiropā vidēji, tomēr investoriem jārēķinās ar paliekoši lēnāku izaugsmi, kamēr izmaksas noteikti kāps. Latvija jau nav konkurētspējīga elektroenerģijas izmaksu dēļ attiecīgajās – energointensīvajās – jomās.

Neizbēgama dilemma darbaspēka izmaksu nepieciešamajā atslogošanā, protams, ir valsts budžeta balanss. Potenciāls šai ziņā aizvien ir ēnu ekonomikā. «Jautājums gan ir, cik tas veiksmīgi ir iespējams un cik daudz tas izdarāms ar motivējošām un cik – ar represīvām metodēm. Darbaspēka nodokļu mazināšana būtu šāds stimuls, bet arī darba devējam tomēr ir jādomā saprātīgi, jo strādāt legāli ir izdevīgi. Skaties, kā gribi, bet ekonomikas izaugsme būs lēnāka, un demogrāfijas un līdz ar to darbaspēka rādītāji kritīsies. Tas nozīmē, ka bizness var augt tikai uz ražīguma rēķina, kas savukārt nozīmē investīciju piesaistīšanu, un investīcijas necaurskatāmam biznesam nepiesaistīt.»

Eksperte norāda, ka ārvalstu investīcijas ir ne tikai nauda, bet arī zināšanas, partneri un jauni tirgi un, «lai kaut ko tādu piesaistītu, tev tiešām ir jābūt laukā no pelēkās ekonomikas».

Visu rakstu Jāmaina investīciju struktūra lasiet ceturtdienas, 4. decembra, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!

Tevi varētu interesēt

Jau vairākkārt runāts par to, ka līdz ar Ķīnas ekonomisko un politisko...

Šī gada pirmajā pusgadā Latvenergo koncernā veiktas investīcijas 64,7 miljonu eiro apmērā,...

Pirmdien, 8. septembrī, finanšu ministrs Andris Vilks tikās ar Eiropas Investīciju bankas...

Saldumu ražotājs Laima īsteno apjomīgu investīciju projektu zefīra ražošanas pilnveidošanai....

Puse no Igaunijas kompānijām un trīs ceturtdaļas mazo un vidējo kompāniju Lietuvā...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...