Bankas

Jānis Lāčplēsis atgriezies darbā bankā

Lelde Petrāne, 05.07.2011

Jaunākais izdevums

No 1. jūlija bijušais Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis atsācis darbu sev labi pazīstamā jomā un vada Hipotēku bankas Daugavpils filiāles aizdevumu daļu, liecina informācija vietnē latgaleslaiks.lv.

Medijs norāda, ka «tieši ar šo banku saistījās viņa profesionālā darbība no 2002. gada līdz 2005. gadam, kad viņu ievēlēja par Daugavpils domes deputātu un domes priekšsēdētājas Ritas Strodes vietnieku».

Kā vēstīts, šā gada 24. martā Daugavpils pilsētas domes ārkārtas sēdē aizklātā balsošanā ar 10 balsīm par un 5 balsīm pret pašvaldības priekšsēdētājs tika atstādināts no amata.

Lāčplēsis Daugavpils domi vadīja no 2009.gada septembra beigām, nomainot iepriekšējo pilsētas mēru Rihardu Eigimu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Daugavpils pēdējos gados piesaistījusi 170 miljonu eiro investīcijas no ES

Signe Knipše, Egons Mudulis, 12.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils pēdējos gados piesaistījusi ap 170 milj. eiro ES fondu finansējuma, no kura lielākā daļa ieguldīta satiksmes infrastruktūrā.

No privātajiem investoriem rosīgākie bijuši igauņi ar ieguldījumiem Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā. Lielākie investīciju projekti, ko pēdējos gados virzījusi pašvaldība, ir satiksmes infrastruktūras projekti. Pilsēta būvējusi tranzītceļus, pārvadu pāri dzelzceļam. Lai siltums neizplūstu gaisā, ir siltinātas pašvaldības skolas, ap tām sakārtotas teritorijas. Lielākie infrastruktūras projekti tiek īstenoti ar 85% ES fondu atbalstu, 5% vēl pieliek valsts, pašvaldība finansē ap 10%, stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Pilsēta iepriekšējā ES plānošanas periodā izmantojusi dažādu fondu finansējumu – Kohēzijas fonda, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda, kā arī Pārrobežu sadarbības programmām pieejamo finansējumu. Rotko centrs, piemēram, ticis finansēts no trim finanšu avotiem. Iepriecinoši ir šī centra pirmā gada rezultāti – tas spējis piesaistīt 100 tūkstošus apmeklētāju. Centrs ir labs atbalsts pilsētai – sekmē atpazīstamību, piesaista tūristus, dod maizi mazajam biznesam. «Pašlaik domājam, kā tālāk attīstīt cietokšņa kompleksu sadarbībā ar valsti un privātajiem uzņēmējiem,» stāsta domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Daugavpils mērs: attīstot dažādu «pilsētnieka karšu» ieviešanu var nonākt līdz absurdam

LETA, 17.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilieša karte Daugavpilī pēc Rīdzinieka kartes galvaspilsētā analoģijas netiks ieviesta, apgalvoja Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (Latgales partija).

Attīstot dažādu «pilsētnieka karšu» ieviešanu, var nonākt līdz absurdam, kad iebraucējiem svešā pilsētā būs jāmaksā lielāka naudas summa par tualetes lietošanu un kafijas tasi kafejnīcā, jo pašvaldība taču finansē kanalizācijas un ūdensvada rekonstrukciju, kā arī par braukšanu pa ielām, stāvvietu izmantošanu un tā tālāk.

«Šādi soļi ir netaisnīgi, pirmkārt, jau pret lauku iedzīvotājiem. Iztēlojieties uz brīdi savu vecmammu, kura no laukiem ir atbraukusi uz pilsētu pie ārsta. Vai tā ir viņas vaina, ka valsts ir slēgusi vairumu slimnīcu un par iedzīvotāju nodokļiem uztur klīnikas un ārstus Rīgā, nevis lielās novadu pilsētās? Vai ir taisnīgi pieprasīt dubultu samaksu par braucienu sabiedriskajā transportā no skolotājiem, kas kopā ar skolēniem dodas, piemēram, uz teātri Rīgā. Es uzskatu, ka Rīdzinieka karte vēl vairāk sadalīs mūsu jau tā sašķelto sabiedrību, tagad galvaspilsētas iedzīvotājos un provinciāļos,» saka J. Lāčplēsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - PNB Bankas klientiem garantētās atlīdzības sāks izmaksāt 22.augustā

Žanete Hāka, 17.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdiešiem ir pašiem savs miestiņš, kas nodēvēts apiņa pumpura un Lāčplēša eposa autora vārdā.

Alus darīšanas tradīcijas Lielvārdē pamatā saistās ar kolhoza Lāčplēsis aldariem un beidzās pagājušā gadsimta 90. gados. Tās turpināt ir uzņēmies Toms Mālmeisters, pilsētas centrā izveidojot alus darbnīcu un tirgotavu Pumpurs, kuras degustācijas zālē bieži vien iegriežas garāmbraucēji un tūristu grupas.

Sākums grūts

Šobrīd Latvijā atvērt mazās alus darītavas ir modē, atzīst alus darbnīcas un tirgotavas Pumpurs (SIA Lennewarden) līdzīpašnieks T. Mālmeisters. Tādu, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, ir aptuveni 25. Daudzi šo rūpalu ir sākuši kā mājražotāji, pēc kāda laika izveidojot savus uzņēmumus. T. Mālmeisters pats nekad alu nav brūvējis, viņš to uztic profesionāļiem. Arī nekāds lielais šī dzēriena eksperts un cienītājs viņš nav bijis. Uzņēmējdarbībā pārāk noderīgs arī nav Latvijas Universitātē iegūtais humanitāro zinātņu vēstures bakalaura grāds. Taču 2013. gadā uz patriotiskas nots viņš kopā ar Mārtiņu Gribustu nolēma radīt alus zīmolu, kurš par godu pilsētai tika nosaukts tās vāciskajā versijā par Lennewarden. Uzņēmējdarbību viņš sācis čigāna statusā, proti, ražojot miestiņu citās alus darītavās Lietuvā un Daugavpilī. Tolaik amatalus tradīcijas Latvijā tikai veidojušās, pirmās šāda veida miestiņu brūvējušas alus darītavas Malduguns un Labietis. «Tā kā esmu uzaudzis Lielvārdē un šeit izsenis jau ir bijušas alus darīšanas tradīcijas, gribēju izveidot pats savu ražotni. Vairākus gadus tika meklēts finansējums, atbilstošas telpas un koncepcija, apgūta ārvalstu pieredze. Soli pa solim izdarīts viss nepieciešamais, lai pirms diviem gadiem varētu atvērt alus darbnīcu Pumpurs,» stāsta uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Arvīds Apfelbaums biznesu pielāgo Latvijas laikapstākļiem - vasaras periodā Daugavā piedāvā izbraucienus ar laivām un diviem vikingu kuģiem, bet ziemā - vizina ar sniega motocikla vilktām ragavām.

«Kopš studiju gadiem esmu aktīvs ūdens tūrisma piekritējs, bet mans pamata bizness ir celtniecība. Vasarās kolēģiem organizēju ūdenstūrisma pārgājienus. Sapratu, ka laivu īrei aiziet liela nauda, tāpēc laivas iegādājos pats un tā tas sākās,» biznesa pirmsākumus atceras SIA A.A. Mežmalas valdes loceklis A.Apfelbaums. Lai smailītes un kanoe laivas nestāvētu dīkā, sācis tās piedāvāt arī citiem cilvēkiem.

Uzņēmums SIA «A.A. Mežmalas» savu darbību uzsāka 2006. gada martā un nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. 2008.gadā tika izveidota ūdenstūrisma struktūrvienība «Mežmalas laivas», bet 2009.gadā darbību uzsāka struktūrvienība «Mežmalas vikings» un «Mežmalas kamanas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 120 tūkstošus eiro, Lāčplēsis sācis ražot jaunu alus līniju

Žanete Hāka, 02.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus Lāčplēsis uzsācis ražot jaunu alus līniju Staburags, informē uzņēmuma pārstāvji. Jaunā alus zīmola attīstībā un virzīšanā tirgū ir ieguldīti vairāk nekā 120 tūkstoši eiro.

Jaunā alus Staburags pirmais lējums ir alus meistaru roku darbs, un tas tiek izlaists nelielos apjomos.

Alus gatavošana balstās uz senām amatniecības tradīcijām, ko alus Lāčplēsis pirmssākumos sāka tās vieni no pirmajiem darītavas aldariem. Pēc vairāk nekā piecdesmit gadiem Lāčplēsis tehnologi no jauna radījuši recepti, balstoties uz tā laika nostāstiem. Šobrīd uzsākta pirmo trīs šķirņu brūvēšana: Staburags Gaišais un tā limited sērija, Staburags Tumšais un Staburags Baltais alus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Alus zīmola Staburags attīstībā investēs ap 100 tūkstošiem eiro

Monta Glumane, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju alus darītava «Lāčplēsis» uzsākusi ražot jaunu alu «Staburags Īpašais», kas top no bioloģiski audzētiem apiņiem un bez glutēna. Alus darītava turpina investēt jaunā zīmola attīstībā un šogad plānots ieguldīt ap 100 tūkstošiem eiro, informē uzņēmums.

«Staburags» sērija ir alus darītavas «Lāčplēsis» produkts, kas gada laikā kopš tā ražošanas uzsākšanas ir sasniedzis pozitīvus pārdošanas rezultātus. «Sekojot pasaules tendencēm, nolēmām paplašināt sortimentu ar jaunu produktu «Staburags Īpašais» - gaišo alu, kas ražots no īpaši izvēlētiem un bioloģiskā saimniecībā audzētiem apiņiem. Šie apiņi ir audzēti ekoloģiskos apstākļos, ko apliecina bioloģisko saimniecību uzraugoša institūta izsniegts sertifikāts. Bioloģiskie produkti kļūst populāri dažādās kategorijās, tāpēc nolēmām arī ar to iepriecināt alus cienītājus, kuriem bez garšas īpašībām ir svarīga arī kvalitāte,»pastāsta alus darītavas «Lāčplēsis» alus meistars Uldis Vērsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prezidents: ES robeža Latgalei ir priekšrocība, nevis trūkums

Gunta Kursiša, 11.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales nākotnes izaugsmes perspektīvas ir ļoti labas, jo reģiona ģeogrāfiskais novietojums Eiropas Savienības (ES) ārējā robežā dod vairākas priekšrocības tieši ekonomiskai attīstībai un uzņēmējdarbībai, uzskata Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Latgale nav nomale bez jebkādām izredzēm kļūt par veiksmīgu reģionu ne tikai Latvijas, bet arī ES mērogā, tiekoties ar Latgales reģionu pārstāvošajiem 11. Saeimas deputātiem, norādīja prezidents.

Latgales reģiona pamatuzdevums patlaban ir spējīgu pašvaldību veidošana, lai novērstu administratīvo sadrumstalotību, norādīja A. Bērziņš. Tas ļautu veiksmīgāk uzturēt infrastruktūru, saglabāt lauku skolas, kā arī radīt darba vietas, veicinot uzņēmējdarbību savā administratīvajā teritorijā, viņš uzskata.

Runājot par hidroelektrostacijas būvniecības iespējām Latgalē, izmantojot Daugavas ūdens resursus, prezidents norādīja, ka «nevar būt runa par veco projektu» - šāds scenārijs nav «nedz apspriežams, nedz iespējams», viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmums “Mājas Cēsīs” pabeidzis renovāciju un atvēris “Spīdalas namu” – dizaina viesnīcu ar sešiem apartamentiem Cēsu vecpilsētā, kuras izveidē investēti teju 800 000 eiro.

Tā atrodas tieši blakus mājai, kurā dzīvojot Andrejs Pumpurs sarakstīja eposu “Lāčplēsis”.

“Mājas, vide un skola ir trīs galvenās komponentes, lai pilsētā būtu dzīvība,” stāsta Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks. “Jaunajā “Spīdalas namā” mēs gaidīsim pilsētas viesus “pielaikot” Cēsis, kā arī cēsniekus, lai iepazīstinātu ar Konrāda kvartālā gaidāmajām pēc renovācijas izmaiņām. Ar šiem darbiem vēlamies apliecināt cieņu pret vecpilsētas vēsturisko mantojumu.”

“Mājas Cēsīs” ir Draugiem Group uzņēmums, kura galvenā misija ir padarīt pilsētu vēl pievilcīgāku iedzīvotājiem. Līdz šim jau ir uzstādīti dzeramā ūdens brīvkrāni publiski pieejamās vietās, izveidots “slīpo koku” skvērs #CēsisPievelk, uzsākta apjomīga sadarbība ar Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu un sākti darbi pie Konrāda kvartāla izveides.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Rokoperas Lāčplēsis jauniestudējums Arēnā Rīga

Zane Atlāce - Bistere, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arēnā Rīga ceturtdien, 8.novembrī izskanēja viens no Latvijas simtgades pasākumiem - Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas Lāčplēsis jauniestudējums.

Rokoperu Lāčplēsis skatītāji pirmo reizi iepazina 1988. gada 23. Augustā. Pie rokoperas skaņdarbu tekstos un melodijās iekodētās nācijas sirdsapziņas balss Latvijas tauta ir atgriezusies atkal un atkal - it sevišķi, visai nācijai nozīmīgos brīžos, norāda producents Juris Millers. Tāds ir arī mūsu valsts dibināšanas 100. gadskārta, kuras priekšvakarā rokopera tika atskaņota ar simfonisko orķestri diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā un ritma grupu Zigmara Liepiņa vadībā.

Iestudējumā piedalās spilgtākie pašmāju mūziķi un aktieri - Dons, Marts Kristians Kalniņš, Zigfrīds Muktupāvels, Jānis Skanis, grupa Jumprava, Ieva Kerēvica, Raimonds Bramanis, Jānis Buķelis, Atis Ieviņš, Ginta Krievkalna, Ieva Sutugova, u.c, kā arī Nācijas kopkoris ar dziedātājiem no dažādām pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK sadarbībā ar ASV tiesībsargājošajām iestādēm atklāj trūkumus vēl divās bankās

Dienas Bizness, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – FIB) mērķa pārbaudē konstatējusi, ka Latvijas bankas – AS NORVIK BANKA un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem, komentē FKTK. AS NORVIK BANKA laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS Rietumu Banka no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Daugavpils mēra amatā ar bijušā domes priekšsēdētāja Riharda Eigima pārstāvētās «Mūsu partijas» atbalstu ievēlēts savulaik no šī amata gāztais Andrejs Elksniņš (S).

Trešais domē pārstāvētais politiskais spēks - Latgales partija - jau iepriekš pauda, ka Eigims un Elksniņš izveidojuši jaunu koalīciju, taču līdz šim neviens no politiķiem neapstiprināja, ka Elksniņu varētu virzīt mēra amatam.

«Saskaņas» deputāts, kurš iepriekš aktīvi aģitējis uz ārkārtas vēlēšanām, nebija vienīgais apstiprināšanai virzītais kandidāts. Viņu amatam virzīja kolēģis Valērijs Kononovs (S), aicinot atmest nesaskaņas un vērtēt to kā «nopietnu soli un piedāvājumu».

Savukārt Latgales partijas deputāts Aivars Broks norādīja, ka, ja jau «Saskaņa» un «Mūsu partija» vienojušās vadīt domi, tad mēra amatam būtu izskatāma arī Eigima kandidatūra, taču Eigims atteicās no savas kandidatūras virzīšanas, un tā balsošanai netika piedāvāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gatavi pētīt vēl vienas HES celšanas iespējas Daugavā

LETA, 11.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četriem no Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētajiem deputātiem ir atšķirīgi viedokļi par jaunas hidroelektrostacijas (HES) būvēšanu Daugavas Latgales reģionā, tomēr viņi neiebilst pret jautājuma izpēti, liecina šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu deputātu paustais viedoklis žurnālistiem.

Ar Bērziņu šodien tikās Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Juris Viļums (RP), Gunārs Igaunis (RP) un Jānis Lāčplēsis (V).

Laizāne norādīja, ka šis jautājums ir padziļināti jāpēta un pie tā apspriešanas varētu atgriezties rudenī. «Emocionālā atmiņa Latvijā ir skarba un katrs cilvēks, [komentējot HES celšanas Daugavā ideju], šausmās teiktu - nekādā gadījumā,» tomēr nav pamata, lai attiektos no šī jautājuma padziļinātas izpētes, sacīja deputāte.

Par labu šī jautājuma izpētei izteicās arī Lāčplēsis, bet skeptisks pret iespēju uz Daugavas celt jaunu HES ir Viļums. Deputāts Viļums arī norādīja, ka viņš neuzticētos tādam pētījumam, kuru veiktu uzņēmēji, kuri būtu ieinteresēti piedalīties HES celtniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lāčplēsis: uz Latvijas Krājbankas sanāciju nav lielu cerību

Zanda Zablovska, 11.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī viens no Latvijas Krājbankas maksātnespējas risinājumiem teorētiski var būt sanācija, praktiski uz to nav lielu cerību. To DB pēc kārtējās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes par Latvijas Krājbankas krahu teica komisijas vadītājs Jānis Lāčplēsis (Vienotība).

«Latvijas Krājbankas sanācijai būtu nepieciešami lieli līdzekļi, un nav skaidrs, kāpēc kāds tos vēlētos dot,» viņš atzina.

J. Lāčplēša vērtējumā parlamentārās komisijas izmeklēšanas darbs līdz šim bijis pietiekami aktīvs – komisija vāc un sistematizē informāciju, kas aizņem laiku.

Arī trešdien komisija vienojās par jautājumiem, uz kuriem būs jāatbild Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), tostarp fizisko un juridisko personu kontu atlikumu, valsts un pašvaldību un iestāžu kapitālsabiedrību kontu atlikumu un depozītu līgumu izmaiņām laika posmā no pērnā gada 1. oktobra līdz šā gada 1. janvārim un FKTK pieņemtajiem lēmumiem un apstiprinātajiem maksājumiem. FKTK būs jāsniedz informācija arī par to, kādi tiesiski darījumi veikti Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic bijušā privātā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas ieķīlātās ķīlas realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iznācis pirmais latviešu literatūras klasikas darba tulkojums spāņu valodā – Andreja Pumpura eposs «Lāčplēsis», kas ir bilingvāla latviešu-spāņu eposa publikācija, kura papildināta ar komentāriem par eposa kā žanra attīstību un varoņa tēla – Lāčplēša – klātbūtni latviešu kultūrā.

Izdevējs ir Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds.

Eposa tulkotājs Migels Anhels Peress Sančess ir gandarīts par paveikto: «Šis tulkojums ir pirmais latviešu literatūras klasikas darba tulkojums spāņu valodā. Ar tā publikāciju ceru kaut nedaudz līdzsvarot līdz šim valdošo situāciju, ko varētu raksturot šādi: kamēr spāņu valodā rakstošo autoru darbi Baltijas valstīs bauda patiesu cieņu un interesi, spāņu valodā runājošiem lasītājiem un kritiķiem tikpat kā nav zināšanu par latviešu literatūru. Nedomāju, ka šo līdzsvara trūkumu varētu skaidrot ar neproporcionālo lasītāju skaitu katrā valodā vai atšķirīgo laika nogriezni katras literatūras tradīcijā, spāņu tūkstošgadīgajai tradīcijai pretstatot divos simtos gadu mērāmo latviešu literatūras tradīciju, jo pat mazāku nāciju literatūra, kā, piemēram, īslandiešu vai albāņu, pēdējos gados var lepoties ar ievērojamu tulkojumu skaitu spāņu valodā. Te drīzāk varētu norādīt uz vēsturiski veidojušos intereses trūkumu par Baltijas valstu pasauli, par kuru uzzinām tikai 19. gadsimta beigās, pateicoties Anhela Ganiveta (Ángel Ganivet) rakstiem. Mūsdienās tulkojumu skaitu ietekmē arī izdevējdarbības nozares nepārtrauktās svārstības, mēģinot pielāgoties aktuālajām tendencēm. Ja ar šī tulkojuma palīdzību būs izdevies sniegt ieguldījumu abu kultūru savstarpējo attiecību uzlabošanā un palielināt to interesi vienai par otru, tulkojuma autors būs vairāk nekā apmierināts ar panākto.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Jānis Goldbergs, 13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cido grupa uz Ķīnu nosūta pirmo kravu ar sulām, gāzētajiem dzērieniem un alu

Žanete Hāka, 20.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas dzērienu ražotājs SIA Cido Grupa turpina attīstīt eksportu uz Ķīnu un nosūtījis pirmo kravu ar pašu ražoto zīmolu produkciju – sulām, gāzētajiem dzērieniem, alu un ūdeni, informē uzņēmuma pārstāvji.

Līdz šim uzņēmums eksportēja uz Ķīnu produkciju, kas tika ražota pēc individuāla pasūtījuma.

SIA Cido Grupa ģenerāldirektors Marijus Kirstukas: «Ķīna ir sarežģīts, bet vienlaikus ļoti perspektīvs tirgus Latvijas ražotājam. Sadarbībā ar ietekmīgu ražotāju Eiropā, uzņēmums jau divus gadus speciāli Ķīnas tirgum ražo atsevišķus produktus. Šī pieredze ļāva mums iepazīt šo valsti un tās darbības nosacījumus, kā rezultātā pēc vairāku gadu intensīva darba esam uzsākuši savu produktu eksportu uz Ķīnu. Eksportēt savu produkciju ir pavisam cita pieredze, nekā ražot pēc individuāla pasūtījuma. Vienlaikus tā ir iespēja popularizēt arī Latviju un tās garšas tradīcijas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Cido Grupa ir saņēmusi Ķīnas tautas republikas sertifikātu par tā ražotā dabīgā minerālūdens un dzeramā ūdens atbilstību Ķīnas tirgum un uzņēmums jau nosūtījis pirmās kravas ar dzeramā ūdens produkciju, informē uzņēmumā.

«Ķīnā ir ļoti augsts pieprasījums pēc ūdens ierobežoto dzeramā ūdens resursu dēļ. Var teikt, ka pieprasījums praktiski ir tādā pašā līmenī kā Tuvo Austrumu reģionā vai Āfrikas valstīs. Līdz ar to arī konkurence starp ūdens piegādātājiem ir ļoti liela, kā rezultātā valsts ir uzlikusi ierobežojumus, lai samazinātu riskus nekvalitatīvu produktu nonākšanai tirgū. Ķīna ir sarežģīts, bet vienlaikus ļoti perspektīvs tirgus Latvijas ražotājam,» norāda Cido Grupa pārstāve Inese Lielpinka.

Sadarbībā ar ietekmīgu ražotāju Eiropā, Cido Grupa jau divus gadus speciāli Ķīnas tirgum ražo atsevišķus produktus. Šī pieredze ļāva uzņēmumam iepazīt šo valsti un tās darbības nosacījumus, kā rezultātā pēc vairāku gadu intensīva darba tas pērn rudenī uzsācis savu zīmolu eksportu uz Ķīnu. Uz Ķīnu uzņēmums uzsācis premium klases produktu piegādi, piemēram, Cido sulas un Lāčplēsis Extra un Lāčplēsis Izturēts alu. Tāpat uzņēmums iepazīstina vietējos pircējus ar Mangaļi dzeramo ūdeni un Enjoy atspirdzinošajiem dzērieniem, kā arī citiem produktiem no plašā uzņēmuma produkcijas klāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielvārdes novadā par vairāk nekā 400 000 eiro rekonstruēs ūdeļu fermu

LETA, 13.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes novada kažokzvēru saimniecība SIA Lāčplēsis ZF par 431 000 eiro plāno rekonstruēt kažokzvēru fermu, liecina ieraksts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Projektā paredzēti meliorācijas darbi, fermas rekonstrukcija, kā arī jaunu, ar Eiropas standartiem saskaņotu vairāk nekā 750 dzīvnieku būru izvietošana.

Projekts tiks īstenots ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, darbu pabeigšanas laiks noteikts šā gada decembrī. Darbus veiks Ādažu novada būvuzņēmējs SIA Katleri.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju Lāčplēsis ZF reģistrēts 1996.gadā Lielvārdes novada Lapsās. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 684 017 eiro, tas nodarbina 38 darbiniekus.

Uzņēmuma apgrozījums 2014.gadā bija 1,15 miljoni eiro salīdzinājumā ar 1,86 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmuma peļņa bija 9074 eiro salīdzinājumā ar 468 069 eiro 2013.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru