Jaunākais izdevums

Japānas valdība piektdien apstiprinājusi pretrunīgi vērtēto plānu izveidot valstī pirmo legālo kazino.

Apstiprinātais plāns paredz Osakā atvērt kazino ar mērķi pievilināt tūristus.

Japānas rietumos esošās Osakas un Nagasaki pašvaldības ilgstoši ir centušās saņemt atļauju veidot "kūrorta kompleksus", kas apvienotu kazino, konferenču centrus, viesnīcas, restorānus un citas izklaides vietas.

Osakas plāns, kas paredz kazino atklāt līdz 2029.gadam, valdībā tika apstiprināts pēc rūpīga izvērtējuma, žurnālistiem pavēstīja Japānas zemes un satiksmes ministrs Tecuo Saito.

Japāna ilgstoši bija vienīgā attīstītā ekonomika, kurā kazino bija aizliegti, tomēr 2016.gadā pieņemtais likums pavēra ceļu uz nozares legalizēšanu.

Savukārt 2018.gadā Japānas parlaments pieņēma likumu, kas dod iespēju kūrorta kompleksu būvniecībai, saņemot īpašu valdības atļauju. Cita starpā likums nosaka, ka Japānas pilsoņiem diennakts ieejas biļete kompleksā maksās 6000 jenu (41 eiro) un ka japāņi tos var apmeklēt tikai noteiktu reižu skaitu. Viņiem ir arī tiesības lūgt ģimenes locekļa neielaišanu kazino.

Kritiķi brīdina, ka legāli kazino vēl vairāk saasinās valstī jau tā samilzušo azartspēļu atkarības problēmu.

2021.gadā pēc valdības pasūtījuma veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka azartspēļu atkarība ietekmē 2,2% jeb 2,8 miljonus Japānas iedzīvotāju.

Daudzi japāņi ir atkarīgi no pinbolam līdzīgiem spēļu automātiem, kuru ieņēmumi 2021.gadā sasniedza 14,6 triljonus jenu (nepilni desmit miljardus eiro).

7600 spēļu automātu saloni, kas visā valstī nereti izvietoti dzelzceļa staciju tuvumā, izmanto likumu nepilnības, lai ļautu spēlmaņiem apmainīt žetonus pret naudu.

Tāpat Japānā ir miljardiem eiro vērts valdības kontrolēts zirgu skriešanas, motociklu, jahtu un velosipēdu likmju, kā arī futbola derību un loteriju tirgus.

Osakas kūrorta kompleksa projektu vada kompānijas "MGM Resorts International" Japānas filiāle un finanšu pakalpojumu kompānija "Orix" konsorcijā ar apmēram 20 vietējiem uzņēmumiem.

Līdzās vairākiem kazino kompleksā būs arī viesnīcas ar kopumā 2500 numuriem, starptautiska konferenču zāle un izstāžu zāles.

Osakas pašvaldība lēš, ka kompleksa pienesums ekonomikai sasniegs 1,14 triljonus jenu (7,8 miljardus eiro) gadā un radīs 15 000 darbavietu.

Gaidāms, ka gadā to apmeklēs 20 miljoni vietējo un ārvalstu tūristu, apgrozījumam sasniedzot 520 miljardus jenu (3,5 miljardi eiro), no kuriem 80% veidos kazino ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīkojot pasaules līmeņa pokera turnīrus Latvijā, budžets iegūtu vairāk

Juris Celmārs, "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs, 29.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisku pokera turnīru organizēšana ir izklaides joma, kas varētu sniegt ievērojamus ieņēmumus ne tikai šo pasākumu rīkotājiem, bet arī tūrisma nozarei un valsts budžetam kopumā. Lai to īstenotu, jāmaina šobrīd nesamērīgais nodokļu regulējums.

Jāsaprot, ka starptautiski turnīri piesaista lielu pasaules interesi, tiek translēti televīzijā, uz tiem ierodas daudz turīgu ārvalstu tūristu. Šobrīd pasaulē lielākā pokera turnīra posmu šī gada septembrī ar 1 miljonu eiro balvu fondu rīko Tallina.

Lai risinātu situāciju gan valsts budžetam, gan pokera turnīru organizētājiem optimālā veidā, "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar juridisko biroju "Sorainen" ir veikusi padziļinātu situācijas izpēti, izstrādājusi iespējamās regulējuma izmaiņas un tās iesniegusi Finanšu ministrijai un Saeimas politisko frakciju vadībai.

Starptautisko un vietējo pokera turnīru organizēšanu Latvijā ierobežo normatīvais regulējums. Šobrīd ikgadējais nodoklis — kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu veido 28 080 eiro par vienu spēļu galdu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jāmaksā no laimesta virs 3000 eiro, neatskaitot zaudētās summas. Ņemot vērā starptautiskajos turnīros iesaistītās laimestu summas un arī to, ka vairākums dalībnieku nemaz nav Latvijas rezidenti, kļūst saprotams, ka šāds regulējums padara Rīgu nepievilcīgu turnīra spēlētāju acīs. Jāņem vērā arī tas, ka uz turnīra laiku ir nepieciešami vairāki desmiti papildus pokera galdu, bet, ja ir fiksēta maksa par galdu, tas padara šādu turnīra rīkošanu nerentablu. Tādējādi nodokļu slogs Latvijā kavē rīkot starptautiskus pokera turnīrus, kuru pievienotā vērtība valsts ekonomikai var sasniegt pat 2 miljonus eiro par vienu turnīru, liecina "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar kompāniju "Sorainen" veiktā pētījuma rezultāti. Gadā ir iespējams sarīkot divus trīs šāda līmeņa turnīrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums pērn bija 290,534 miljoni eiro, bet ieņēmumi no azartspēlēm - 264,775 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotā informācija.

Tostarp nozares ieņēmumi no azartspēļu automātiem pērn bija 131,129 miljoni eiro, bet interaktīvo azartspēļu ieņēmumi bija 123,988 miljoni eiro.

Inspekcijā norāda, ka, tā kā 2020.gadā Covid-19 ierobežojumu dēļ spēļu vietas bija slēgtas vairāk nekā četrus mēnešus, tajā skaitā divus mēnešus arī interaktīvās azartspēles, bet 2021.gadā - gandrīz astoņus mēnešus, nav iespējams objektīvi salīdzināt nozares 2021.gada un 2022.gada darbības finanšu rādītājus.

Salīdzinot ar 2019.gadu, pērn azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums sarucis par 11,4%, bet peļņa - par 13,8%.

Apkopotā informācija liecina, ka kopumā Latvijā patlaban azartspēles organizē 19 komersanti, no tiem astoņi komersanti piedāvā klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, četri komersanti - totalizatora likmju pieņemšanas vietās, 17 komersanti nodrošina interaktīvās azartspēles. Nozares kapitālsabiedrībās nodarbināti 2722 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ēnu ekonomika un kontrabandas loma tajā

Madara Apsalone, Ph.D. LTRK biedra “Philip Morris” ārējo attiecību vadītāja Latvijā, 22.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BNA aicina izvērtēt resursu pietiekamību policijā un VID, lai cīnītos ar gaidāmo nelegālā tirgus pieaugumu

Db.lv, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paužot bažas par Latvijas tiesībsargājošo iestāžu spējām nodrošināt efektīvu cīņu ar nelegālā tirgus pieaugumu, nodokļu ieņēmumu samazinājumu valsts budžetā un bīstamu produktu nonākšanu tirgū, Bezdūmu nozares asociācija (BNA) ir vērsusies pie Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības, aicinot izvērtēt finanšu un cilvēkresursu pietiekamību strauja nelegālā tirgus pieauguma gadījumā.

Kaimiņvalstu pieredze parāda, ka, aizliedzot e-cigarešu garšas un būtiski ierobežojot beztabakas nikotīna spilventiņus, vērojams straujš nelegālā tirgus pieaugums, nodokļu ieņēmumu samazināšanās un nekontrolēta bīstamu produktu nonākšana tirgū. Šādas sekas ir paredzamas arī Latvijā, ja tiks pieņemts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas virzītais likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”.

Likumprojekts cita starpā faktiski paredz aizliegt e-cigarešu garšas, kā arī nosaka beztabakas nikotīna spilventiņiem tik zemu pieļaujamo nikotīna koncentrāciju (4 mg), ka šī produkta aprite pilnībā tiks pārvirzīta uz nelegālo tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā smērē, tā brauc jeb kāpēc smēreļļu apsaimniekošanā diez ko tālu netiekam

Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoserviss ir viena no vietām, kur ikdienā rodas dažādi bīstamie atkritumi, tostarp smēreļļas. Diemžēl tās ne vienmēr tiek atbilstoši apsaimniekotas. Ar lielu varbūtību var apgalvot, ka ir gadījumi, kad izlietotās motoreļļas un citas līdzīgas vielas turpat servisos tiek sadedzinātas vietējā apkures sistēmā, tādējādi indējot gaisu un vidi.

Protams, ne jau visos autoservisos un ne tikai autoservisos, taču tie veido lielu motoreļļu (ne)apsaimniekošanas tirgus daļu. Normatīvie akti paredz – no visām pārdotajām smēreļļām atpakaļ jāsavāc 45%. Taču būtu jāparedz arī atbildība uzņēmumiem, kas šīs eļļas izmanto, paredzot pierādīt šo atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.

Gan ikdienas sadzīvē mājsaimniecībās, gan ražošanā, dažādās industriālās jomās un autotransporta nozarē neiztikt bez smēreļļām. Tās tiek izmantotas visvisādām vajadzībām: motoru eļļošanai, gludas zobratu saskares pārvadu darbības nodrošināšanai, transformatoru, hidraulisku mehānismu un industriālu robotu darbināšanai – bez smēreļļām neiztiek neviens motors vai mehānisms, kura detaļas rīvējas viena gar otru. Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijā katru gadu tirgū tiek laistas ap 15 000 tonnu dažādu smēreļļu, tai skaitā motoreļļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japāna ceturtdien palaida zondi uz Mēnesi, nesējraķetei ar to startējot no Tanegasimas kosmodroma valsts dienvidrietumos.

Starts no Tanegasimas salas iepriekš vairākas reizes bija atlikts nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ.

Raķete transportē nolaišanās aparātu SLIM, kuru izstrādājusi Japānas Aeronautikas un kosmosa izpētes aģentūra (JAXA), lai izmēģinātu tehnoloģijas precīzijas nolaišanās veikšanai uz Mēness virsmas.

Veiksmīgas nolaišanās uz Mēness gadījumā Japāna kļūs par piekto valsti, kas to sasniegusi. Izpētes aparātus uz Mēness līdz šim spējušas nogādāt ASV, Padomju Savienība, Ķīna un kopš šī gada 23.augusta arī Indija.

Japāna ir izplānojusi, ka SLIM ieies Mēnes orbītā pēc apmēram trim vai četriem mēnešiem, bet sasniegs Mēness virsmu pēc četriem līdz sešiem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām

LETA, 15.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām, komentējot ekonomikas ministram doto uzdevumu līdz nākamā gada beigām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai esošo datubāžu pielāgošanu Eiropas Parlamenta regulai, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka LVRA jau vairāku gadu garumā aktīvi ir iestājusies par īstermiņa īres tirgus sakārtošu un reģistra izveidi, kā arī aicinājusi iesaistīties valdību. "Uzskatām, ka darbs pie tā ir jāveic nekavējoties, bez liekas vilcināšanās," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka asociācija noteikti aktīvi piedalīsies Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā darba grupā, lai kopīgi definētu, kādi ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Kalniņš skaidroja, ka šādai iecerei ir potenciāls izskaust negodīgos tirgus spēlētājus, kas nozīmē godīgu konkurenci starp tradicionālajiem izmitinātājiem, piemēram, viesnīcām, un personīgo apartamentu īstermiņa izīrētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz vienu iedzīvotāju Igaunijas uzņēmumiem pieder trīskārt lielāki aktīvi nekā Latvijā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā pērn uzsākts par trešdaļu mazāk jaunu ārvalstu investīciju projektu

Db.lv, 13.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums European Attractiveness Survey, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022.gadā.

Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits - no 2245 darba vietām 2022.gadā līdz 1265 vietām pērn.

EY pētījums parāda, ka nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums novērojams arī Lietuvā - no 47 projektiem 2022.gadā līdz 28 pērn. Igaunijā samazinājums bijis neliels no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī investīciju jaunu radītu darba vietu skaits -no 5868 darba vietām 2022.gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

"Jāatzīmē, ka relatīvi Latvijas un Baltijas investīciju piesaistes rādītāji joprojām nav slikti - lai arī redzams jaunu investīciju plūsmu samazinājums Baltijā un Latvijā, mūsu valsts, rēķinot pēc jauniem investīciju projektiem uz miljons iedzīvotājiem Eiropā ierindotos astotajā vietā, bet Lietuva būtu desmitā. Savukārt, pēc radītām jaunām darba vietām Latvija būtu devītā, Igaunija - sestā un Lietuva - vienpadsmitā Eiropā," saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kliedētu atbalsta pretendentu bažas par ES tiešo maksājumu lauksaimniekiem nosacījumiem 2023.gadā, Zemkopības ministrija (ZM) sniedz skaidrojumu par jaunajām prasībām no lauksaimniekiem, informē ZM.

Pirmkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem jābūt padziļinātām zināšanām informāciju tehnoloģiju (IT) jomā un pieteikumi jāpilda vairākās informācijas platformās, kur jāievada liels datu apjoms. Viedoklis pausts par dažu ekoshēmu atbalstu.

Zemnieku saeima: Šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savus uzņēmējus 

Ministru kabinetā 18.aprīlī tika apstiprināti tiešmaksājumu noteikumi. Tie regulēs pieteikšanās...

Ministrijā skaidro, ka no sešām ekoshēmām divu ekoshēmu un ekoshēmas viena apakšpasākuma gadījumā lauksaimniekiem būs jāsniedz informācija Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) izveidotajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) Pārvaldības sistēmā par augsnes kaļķošanas, augu aizsardzības līdzekļu (AAL) un mēslošanas līdzekļu izmantošanas plānošanu un lietošanu.

Kā norāda ZM, informāciju nepieciešams sniegt, lai varētu pārliecināties par atbalsta nosacījumu izpildi.

Vienlaikus attiecīgajām ekoshēmām šajā gadā paredzēta neliela daļa no kopējā finansējuma - 12,8 miljoni eiro jeb 3,9% no 2023.gadā tiešo maksājumu paredzētā 331 miljona eiro finansējuma un, salīdzinot ar 2022.gadu, tas ir vienāds ar šī gada tiešo maksājumu finansējuma palielinājumu.

ZM uzsver, ka pārējiem tiešo maksājumu pasākumiem ar kopējo finansējumu 318 miljoni eiro atbalstu pieteikšanās kārtība nav kļuvusi stingrāka, tāpēc lauksaimniekiem nebūs jāiesniedz vairāk informācijas kā 2022.gadā.

Lai pieteiktos kopumā 24 tiešo maksājumu veidiem, iesniegums būs jāiesniedz tikai Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskās pieteikšanās sistēmā (kā līdz šim), un tikai trīs ekoshēmu gadījumā būs jāsniedz informācija arī VAAD izveidotajā LIZ Pārvaldības sistēmā.

Otrkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka brīdī, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni trīs mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē.

ZM skaidro, ka attiecībā uz šī gada ražu, jauns ierobežojums paredzēts tikai vienai prasībai - labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasības izpildei, kas paredz aizsargjoslu izveidi trīs metru platā joslā gar novadgrāvjiem, kurā nedrīkst lietot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus.

ZM uzsver, ka šīs prasības izpilde var būt apgrūtināta tikai tajās saimniecībās, kuras izveidojušas ziemāju sējumus un kuru rīcībā nav precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, mēslojuma izkliedētāji un augu aizsardzības līdzekļu izsmidzinātāji ar sekciju kontroles funkcionalitāti.

Vienlaikus ZM uzsver, ka gan šajā, gan jebkuru citu prasību gadījumā, ja rodas no lauksaimnieka rīcības neatkarīgi apstākļi, kas liedz izpildīt prasību, lauksaimniekam ir jāvēršas ar iesniegumu LAD, lai saglabātu iespēju saņemt atbalstu.

Tikmēr pārējo jauno labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasību gadījumā šogad ir paredzēti vairāki izņēmumi vai arī tās piemēros tikai no 2023.gada rudens, tādējādi tās neradīs ierobežojumus attiecībā uz esošo ražas gadu.

Piemēram, labas lauksaimniecības un vides stāvokļa septītā prasība par augu maiņu šogad neradīs ierobežojumus, jo ikgadējas augu maiņas platībās tiks ieskaitītas visas kviešu, miežu, rudzu, auzu, griķu, kartupeļu, dārzeņu platības. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa astotā prasība par neražojošu platību izveidi neradīs ierobežojumus, jo papuves varēs izmantot iepriekšminēto kultūraugu audzēšanai. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa piektā un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa sestā prasība par augsnes segumu ziemas periodā tiks piemērotas no 2023.gada rudens, savukārt labas lauksaimniecības un vides stāvokļa otrā prasība par kūdrāju un mitrzemju aizsardzību stāsies spēkā 2025.gadā.

ZM uzsver, ka 2023.gadā praktiski nav mainījušies lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas jeb darbības kritēriji, lai saņemtu tiešos maksājumus. Ir atcelta prasība papuvi apart līdz 15.septembrim, kā arī ir plānots 2023.gada augustā atcelt prasību par zālāju novākšanu, kas Ministru kabineta noteikumos ir paredzēta līdz šī gada 15.septembrim.

ZM gan atzīmē, ka zālāju novākšanas prasības atcelšanai gan nepieciešamas attiecīgas izmaiņas Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027.gadam un to apstiprinājums Eiropas Komisijā.

ZM norāda, ka jaunas prasības ir paredzēti tikai ekoshēmās, jo tie ir jauni atbalsta pasākumi no 2023.gada. Ekoshēmas ir videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses, kuras daudziem lauksaimniekiem jau ir ierastas. Turklāt tās ir brīvprātīgas.

Ekoshēma par ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi paredz atbalstu par tauriņziežu, nektāraugu starpkultūru, zālāju pasēja audzēšanu, zaļmēslojuma platību izveidi, ja attiecīgajās platībās nelieto AAL noteiktu laiku. Šie kultūraugi jau līdz šim tiek audzēti daļā lauksaimniecības zemju.

Savukārt zālāju saglabāšanas veicināšanas pasākums paredz atbalstu, ja zālājs netiek aparts divus gadus pēc kārtas. Arī šis pasākums neizvirza ārkārtējus ierobežojumus.

Tikmēr ekoshēmas, kas paredz kultūraugu dažādošanas un augsnes seguma prasības aramzemē, var radīt ierobežojumus tikai nelielā daļā saimniecību. Taču arī gadījumos, ja ir konstatējama novirze no prasību izpildes, lauksaimnieki joprojām saglabā tiesības uz atbalstu, kas var tikt samazināts proporcionāli neizpildei.

ZM aicina lauksaimniekus pieteikties tiešo maksājumu atbalstam 2023.gadā.

Šogad pieteikties tiešo maksājumu atbalstam varēs līdz pat 15.jūnijam, bet sākotnējo informāciju VAAD izveidotajā LIZ pārvaldības sistēmā varēs iesniegt līdz 30.jūnijam.

Ministrijas ieskatā tas ir pietiekams laiks, lai atbalsta iesniegumu sagatavotu, bet pirms tam lauksaimnieki aicināti izvērtēt, kādiem atbalsta pasākumiem pieteikties. Neskaidrību gadījumā lauksaimnieki var vērsties ZM, LAD, VAAD un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras novada Vaidavā atklāts jaunais Latvijas uzņēmuma SIA "Vaidava ceramics" dizaina māla trauku koncepta veikals, kura izveidē investēti 100 000 eiro pašu līdzekļu.

Līdz ar to 37 gadus ģimenes pārvaldībā esošā uzņēmuma komanda ir gatava pilnvērtīgi uzņemt savus klientus un ārzemju viesus klātienē.

Ražotnes vadību ilgus gadus uzņemoties Jānim Balodim un ģimenei vasaras vadot Vaidavā ap keramikas ražotni, Jāņa trim dēliem bija iespēja pieredzēt kā māls meistaru rokās pārtop par skaistiem priekšmetiem. Ražotnē augstu tiek vērtētas tradicionālās podniecības tehnikas un vienlaikus notiek eksperimenti ar māla daudzpusību un īpašībām, lai no tradicionāla trauku ražotāja kļūtu par eksporta tirgū konkurētspējīgu dizaina trauku zīmolu.

Prasmīgi apvienojot Latvijas keramikas tradīcijas ar askētisku dizainu, 2015.gadā uzņēmuma vadībā un jaunas stratēģijas izstrādē iesaistoties dēlam Mikam Balodim, veikta zīmola identitātes maiņa un veiksmīgi uzsākts eksports ar starptautisku e-veikalu tīklu starpniecību un tirdzniecības partneriem Vācijā, Austrijā, Šveicē, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās valstīs, Japānā, Austrālijā, un izteikti pēdējā gada laikā - Apvienotajos Arābu emirātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mazumtirgotājiem Latvijā piemīt e-komercijas gēns?

Kārlis Ozols, 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs, 01.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2021. gadā preces vai pakalpojumus internetā pārdeva tikai 18 % mazo un vidējo uzņēmumu.

Vienlaikus nav datu par to, cik daudz no šiem uzņēmējiem izmanto globālās vai Baltijas mēroga Marketplace jeb tiešsaistes tirgus platformas. Taču aktuālās e-komercijas tirgus tendences liecina, ka tādu ir daudz, jo šodien konkurence e-komercijā ir ļoti sīva.

Kamēr e-komercijas līdervalstis Ķīna, ASV, Lielbritānija, Japāna, Dienvidkoreja, Vācija nāk klajā ar inovācijām nozarē un kārtējiem rekordiem tirdzniecībā, mēs piesardzīgiem un pārdomātiem soļiem veidojam arī savu e-komercijas stūrakmeni Baltijā, analizējot, vai mūsu reģionā uzņēmējiem ir raksturīgs e-komercijas gēns, kas ļautu kāpināt vēl neapgūto e-komercijas potenciālu?

Globāli jau sen kā esam pieraduši, ka lielu daļu no e-komercijas īpatsvara veido Aliexpress, Amazon un Ebay, kas pēc savas būtības ir jau pieminētais tiešsaistes tirgus. Aizvadītos trīs gadus arī Baltijas valstis ir uzsākušas nozīmīgu virzību tirgus platformu attīstībā un šai laikā, izveidojot 220.lv Marketplace, esam pieredzējuši gan veiksmīgas, gan kļūdainas biznesa izvēles, kopīgi veidojot jaunus e-komercijas izmantošanas paradumus un arī – attīstības scenārijus. Līdz ar vietējā Marketplace ienākšanu mūsu reģionā, tirgū izteikti dominē daudzkanālu mazumtirdzniecība, kur līdzās klātienes veikalam, tirdzniecībai sociālajos tīklos, iespējams, arī savam interneta veikalam, liela nozīme ir tieši e-tirdzniecības platformai, kas nodrošina pieeju nesalīdzināmi lielākai pircēju plūsmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu paaugstināšana sarūkošiem azartspēļu segmentiem nav racionāla, intervijā sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Viņš norādīja, ka Latvijā kopš 2019.gada ieņēmumi no spēļu automātiem ir samazinājušies par vairāk nekā 40%, bet ieņēmumi no kazino galdiem - par vairāk nekā 50%, kamēr ieņēmumi no interneta azartspēlēm ir pieauguši par vismaz 100%, un paaugstināt nodokli visiem šiem spēļu segmentiem vienādi par 20% nav pareizi.

"Ar nodokļu paaugstināšanu vēl vairāk bremzēt segmentu, kas samazinās, nav racionāli," atzīmēja Spēļu biznesa asociācijas prezidents.

Vērzemnieks norādīja, ka pērn interaktīvo azartspēļu segments sasniedza gandrīz pusi no kopējā azartspēļu patēriņa Latvijā, kamēr vēl 2019.gadā lielāko daļu veidoja klasiskās azartspēles, to īpatsvaram esot 70% apmērā. Šāda tendence nav tikai Latvijā, bet notiek visā Eiropā un arī pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nelegālā azartspēļu daļa varētu būt no 18-20% no kopējā tirgus, aģentūrai LETA intervijā pieļāva Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Tiesa, viņš atzīmēja, ka oficiālie dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Vērzemnieks arī sacīja, ka naudas izteiksmē nelegālajam tirgum ir tendence pieaugt, jo arī pats azartspēļu segments, jo īpaši tiešsaistes spēlēs, ir pieaugošs. "Droši vien tā nebūs, ka kādā brīdī to varēs pilnībā izskaust. Tas nav reāli, jo internets ir internets," prognozēja Vērzemnieks.

Viņš uzsvēra, ka minēto iemeslu dēļ svarīgi ir risinājumi spēlētāju aizsardzībai, jo, lai arī pastāv iespēja sevi iekļaut aizlieguma reģistrā, kura minimālais termiņš ir gads, būtiska loma ir arī paša cilvēka vēlmei ārstēties. "Ja pats cilvēks nemeklē palīdzību, neārstējas, tad nekas nenotiek. Mums ir gadījumi, ka jau nākamajā dienā pēc iekļaušanas reģistrā cilvēks nāk uz spēļu zāli un lūdzas, lai ielaiž, jo nav gribējis tikt iekļauts reģistrā, ir kaut ko sajaucis," komentēja Vērzemnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VK: Valsts nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un zāļu kompensāciju

Db.lv, 20.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielākais koka logu ražotājs mērķē uz durvju ražošanu

Māris Ķirsons, 05.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Lietuvas lielākā koka logu ražotāja Arlanga Wood iegādes Latvijas uzņēmuma SIA Arbo Windows mērķis nākotnē ir iegādāties koka logu un iekšdurvju ražošanas uzņēmumus Eiropā un sākt strādāt arī iekšdurvju tirgus segmentā.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta SIA Arbo valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis. Viņš norāda, ka sekmīgi strādājošu uzņēmumu iegāde ir labākā straujas izaugsmes īstenošanas formula, jo tādējādi nav jāpatērē ļoti daudzi gadi, lai izveidotu ražotni, sekmīgi strādājošu darba kolektīvu un iekarotu noieta tirgus.

Fragments no intervijas

Kāpēc situācijā, kad tirgū ir iestājies savdabīgs klusuma periods, iegādājāties Lietuvas logu ražošanas kompāniju?

Tas, ka būvniecībā pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka un arī citu valstu centrālās bankas paaugstināja procentlikmes, ir savdabīgs klusuma periods, nevienam nav noslēpums. Nenoliedzami, ka ir daudz mazāk pasūtījumu nekā iepriekšējos gados, taču vienlaikus šis ir ļoti labs brīdis, lai investētu izaugsmē. Tieši minētā mērķa sasniegšana ir būtiskākais arguments, kāpēc tika veikts darījums un iegādātas Lietuvā lielākā koka logu ražošanas uzņēmuma UAB Arlanga Wood 100% kapitāldaļas. Šim uzņēmumam bija potenciālie pircēji arī no citām Eiropas valstīm, tomēr līdz ar būvniecības apsīkumu Eiropā (un ne tikai) tie atteicās no šīs Lietuvas kompānijas kapitāldaļu iegādes, jo primāri vēlas nodrošināt ar pasūtījumiem savas jau esošās ražotnes. Tāpat jāņem vērā, ka uzņēmumu izaugsmei ir divas atšķirīgas stratēģijas — viena paredz esošās ražošanas paplašināšanu vai jaunas ražotnes izveidi, savukārt otra — līdzīga vai tāda paša profila ražošanas uzņēmumu iegādi. Katrai no šīm attīstības stratēģijām ir savas stiprās un vienlaikus arī vājās puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tabakas lietošanai ir tūkstošiem gadu sena vēsture. Neskatoties uz to, ka smēķēšanas kaitīgā ietekme ir vispārzināma, daudzi joprojām turpina smēķēt – pasaulē ir vairāk nekā miljards dažādu tabakas produktu patērētāju, no kuriem lielākā daļa smēķē cigaretes.

Pasaules veselības organizācija prognozē, ka turpmākajos gados smēķētāju skaits būtiski nemainīsies. Tostarp pasaulē kopumā no smēķēšanas radītām saslimšanām ik gadu mirst aptuveni 8 miljoni cilvēku.

Cilvēki turpina smēķēt dēļ nikotīna, ko satur tabakas lapas. Tomēr ne visi zina, ka galveno smēķēšanas kaitējumu rada nevis nikotīns, bet gan ķīmiskās vielas, kas rodas tabakas dedzināšanas rezultātā. Tāpēc, lai mazinātu cigarešu smēķēšanas radīto kaitējumu, pēdējās desmitgadēs gan zinātnieki, gan nozare ir pievērsusies jaunu, potenciāli mazāk kaitīgu risinājumu radīšanai, kas pamazām aizstās cigaretes. Pati tabakas nozare pamazām mainās, un tās vadošie uzņēmumi runā pat par cigarešu ēras norietu, paužot pārliecību, ka cigaretes aizstās jaunās bezdūmu alternatīvas. Un tam ir pamatojums – ar katru gadu visā pasaulē palielinās to smēķētāju skaits, kuri atsakās no tradicionālajām cigaretēm un pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Apvienotais saraksts" (AS) nolēmis nepievienoties topošajai "Jaunās vienotības", Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" veidotai valdībai, secināms no AS izplatītā paziņojuma.

Kā aģentūru LETA informēja partiju apvienības pārstāve Mudrīte Grundule, AS uzsver, ka "neatbalstīs nestabilu, valsts drošību un starptautisko reputāciju vājinošu valdību ar Lemberga izšķirošu ietekmi".

Reizē AS pauž gatavību pie iespējas turpināt sarunas par atbilstošāka valdības modeļa izveidi.

AS pārstāvji pauž, ka, lai gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja sākt valdības izveidi no baltas lapas, norādot uz iespēju iesaistīt piecas partijas koalīcijas veidošanā, JV un premjera amata kandidāte Evika Siliņa (JV) esot izvēlējušās "nevis strādāt pie Latvijas drošības interesēm visatbilstošākās valdības modeļa, bet acīmredzami pildīt no sabiedrības slēptas vienošanās".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tiešām "stopkrāns" Rīgas attīstībai bija azartspēles?

Arnis Vērzemnieks, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents, 16.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2022. gada 23. marta, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, dzirdami pārmetumi, ka “stopkrāns” galvaspilsētas attīstībai bija “norauts” azartspēļu dēļ.

Šī mehāniski atkārtotā politiķu retorika acīmredzami palīdz novērst uzmanību no sarežģītākām problēmām. Ir kļuvis pārāk viegli vainot azartspēļu nozari pie visām pasaules nelaimēm.

Plaisa starp tendenciozo retoriku un faktos balstītiem argumentiem par nozari ir gandrīz fantastikas filmu žanra cienīga. Padziļinātas izpratnes vietā publiski dominē stereotipiski pieņēmumi par azartspēlēm, lai gan regulāri tiek skaidroti atbildīgas spēles principi, organizētas ekspertu diskusijas, pieejami starptautiski pētījumi, kā arī sniegta plaša informācija par nozari.

Nenoliedzami – ir nepieciešams atvēlēt daudz vairāk laika, lai nonāktu līdz efektīvam normatīvajam regulējumam, nevis pieņemtu sasteigtus un nepamatotus lēmumus, bet tas ir iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā pēta mazturīgos, vidusšķira ir nosacīta

Jānis Goldbergs, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir diezgan neskaidrs, kas vispār ir vidusšķira valstī un cik tā mums ir reāla, atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes speciālisti. Pētījumi veikti par sociālās nevienlīdzības jautājumiem, bet pārsvarā par sabiedrības mazturīgāko daļu, tostarp konsultējot Latvijas tiesībsargu. Pētīt vidusslāņa, kas ir sabiedrības balsts, izmaiņas traucē finansējuma trūkums.

Šādi ir galvenie secinājumi pēc Dienas Biznesa sarunas ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajām profesorēm Līgu Rasnaču un Baibu Belu.

Kas ir vidusslānis? Ir izmaiņas?

“Ir diezgan neskaidrs, ko mēs vispār ar šo jēdzienu – vidusšķira vai vidusslānis - saprotam. 2018. gadā tika veikts SKDS pētījums, kur tika veikta salīdzināšana arī ar pētījuma datiem pirms 10 gadiem. Viens no secinājumiem bija, ka ir labi – vidusšķira mums ir pieaugusi! Tomēr, analizējot atsevišķus faktorus, izrādījās, ka nekas būtiski 10 gadu laikā nav mainījies,” tā L. Rasnača. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir pašu cilvēku izjūtām un pašuztverei sabiedrībā. “Ir skaidrs, ka vairāk nekā puse no sabiedrības locekļiem vēlas sevi definēt kā vidusšķiru. Tad ir jautājums, kā izmērīt šo piederību vidusslānim, un pirmais no visiem ir ienākumi, jo tas ir skaidrs un saprotams lielums. Līdztekus jāteic - tas nebūt nav vienīgais kritērijs,” pauž L. Rasnača, to pamatojot gan ar sociālās drošības, gan drošības valstī vispār aspektiem. Pirmkārt, vai, zaudējot darbu Latvijā, cilvēks paliek piederīgs vidusšķirai vai tomēr nē? Kādas ir garantijas cilvēka mantiskajam stāvoklim krīzes brīžos? No otras puses ir jautājums - kādas ir prasības, lai piederētu vidusšķirai?

Komentāri

Pievienot komentāru