Jaunākais izdevums

Japāna trešdien izlaida pirmās jaunās banknotes pēdējo 20 gadu laikā, kas ir aprīkotas ar trīsdimensionālu hologrammu tehnoloģiju pret viltošanu.

Premjerministrs Fumio Kisida atzinīgi novērtēja mūsdienīgās pretviltošanas pazīmes jaunajās 10 000 jenu, 5000 jenu un 1000 jenu banknotēs.

"Es ceru, ka cilvēkiem patiks jaunās naudaszīmes un tās palīdzēs padarīt enerģiskāku Japānas ekonomiku," premjers sacīja reportieriem Japānas Bankā.

Neraugoties uz jauno banknošu skaļo prezentāciju, derīga būs arī līdz šim apgrozībā esošā nauda. Cilvēkiem vēl arvien būs vajadzīgas vecāku laidienu banknotes izmantošanai preču automātos un samaksai par braucienu autobusā, ziņoja vietējie mediji.

Kisida atzīmēja, ka uz jaunajām banknotēm attēlotie cilvēki simbolizē Japānas kapitālismu, sieviešu līdztiesību un zinātniskās inovācijas.

Uz 10 000 jenu banknotes (57,42 eiro vērtībā) ir attēlots "Japānas kapitālisma tēvs" Eiiči Sibusava, kuram ir svarīga loma Japānas mūsdienu ekonomikas izveidošanā, nodibinot simtiem uzņēmumu.

Uz 5000 jenu banknotes (28,71 eiro vērtībā) tiek godināta feministe un koledžas dibinātāja Umeko Cuda. Uz 1000 jenu naudaszīmes (5,74 eiro vērtībā) redzams ārsts un bakteriologs Sibasaburo Kitasato, kuram bija lieli nopelni stingumkrampju un buboņu mēra izpētē.

Banknošu reversā (aizmugurē) ir redzama attiecīgi Tokijas dzelzceļa stacija, vistērijas ziedi un mākslinieka Kacusikas Hokusai gleznotais Fudzi kalns.

Uz jaunajām banknotēm būs lielāka izmēra uzraksti, tāpēc tos būs vieglāk izlasīt, sevišķi gados vecajiem iedzīvotājiem.

Līdz nākamā gada martam paredzēts nodrukāt apmēram 7,5 miljonus jauno banknošu. Tiek lēsts, ka vienā dienā tiks izlaistas banknotes 1,6 triljonu jenu (9,2 miljardu eiro) vērtībā.

Līdz jauno banknošu nonākšanai iedzīvotāju makos paies laiks. Pirmās no tām saņems bankas un citas finanšu organizācijas, bet vēlāk tās nonāks bankomātos un veikalos, informēja Japānas Banka.

Lielākā daļa transakciju Japānā vēl arvien tiek veikta skaidrā naudā, un bezskaidras naudas norēķini tur tiek ieviesti lēnāk nekā daudzās citās valstīs.

Eksperti

Februāris finanšu tirgos: ģeopolitiskā spriedze veido jaunu tirgus dinamiku

Voldemārs Strupka, Signet Bankas ieguldījumu eksperts,06.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāris, visticamāk, paliks atmiņā ar ASV uzsākto speciālās militārās operācijas “Epic Fury” sākumu Irānā. Operācijasmērķis ir Irānas raķešu infrastruktūras neitralizācija un, ilgtermiņā, arī režīma maiņa. Situācija sasniedza kulmināciju 28. februārī kad gaisa triecienā tika nogalināts Irānas augstākais līderis Ali Hamenejī.

Ģeopolitiskā spriedze nekavējoties atspoguļojās finanšu tirgos. Brent naftas cenas uzkāpa virs 80 dolāriem par barelu, pieaugot bažām par ilgstošu Hormuza šauruma blokādi. Straujš kāpums bija vērojams arī dabas gāzes cenām Eiropā pēc tam, ka “QatarEnergy” pārtrauca sašķidrinātās dabasgāzes ražošanu. Savukārt dārgmetālu tirgos marta pirmajās dienās bija vērojama liela volatilitāte. Kriptovalūtu tirgus uz militārajiem notikumiem reaģēja salīdzinoši mierīgi – bitkoins turpināja lejupslīdi un februārī samazinājās par 17%, sasniedzot aptuveni 66 000 BTC/USD. Tikmēr ASV dolāram bija diezgan veiksmīgas tirdzniecības dienas – 3. martā tas sasniedza 1,1600 EUR/USD atzīmi. Lai gan militārās operācijas radītais šoks izraisīja akciju tirgū kritumu marta pirmajā dienā, ASV akciju indeksi vēlāk atguvās un 2. martā palika lielākoties nemainīgi. Eiropas akciju tirgos gan līdzīga atkopšanās pagaidām nav novērota.