Pasaulē

Japānas ekonomiskā izaugsme palēninājusies līdz 0,3%

Lelde Petrāne, 13.08.2012

Jaunākais izdevums

Japānas ekonomiskā izaugsme otrajā ceturksnī palēninājusies, jo eirozonas krīze negatīvi ietekmējusi eksportu un iekšzemes patēriņš saglabājies mērens, ziņo BBC.

Iekšzemes kopprodukts, salīdzinot ar iepriekšējiem trim mēnešiem, audzis par 0,3%. Pirmajā ceturksnī tika reģistrēta izaugsme par 1%.

Salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, ekonomika augusi par 1,4%.

Analītiķi brīdina, ka Japānas ekonomikas izaugsme tuvākajos mēnešos varētu palēnināties vēl vairāk, kas saistīts ar nedrošību pasaules ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ceļojuma iedvesmu pārvērš naudā

Ilze Žaime, 31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vājā globālā vide un Latvijas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās atspoguļojas tekošā konta dinamikā

Žanete Hāka, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekošā konta bilance 2016. gadā veidoja pārpalikumu 369,5 miljonu eiro vērtībā (1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikumu galvenokārt veidoja preču bilances dinamika. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010. gadā.

2016. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 160,9 milj. eiro jeb 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas palielinājās, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu dēļ, ko noteica Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ES fondu lauksaimniecības nozarei ieplūdes.

Kopš 2000. gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tā 2016. gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Budžeta deficīts 2014. gadā - 1,4% no IKP

Žanete Hāka, 21.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gada beigās bija 347 miljoni eiro jeb 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds sasniedza 9,633 miljardus eiro jeb 40% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2015. gada aprīļa notifikācijas rezultāti.

Pēc Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem 2014. gadā valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 399 miljoni eiro. Savukārt CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģiskajām prasībām ir par 52 miljoniem eiro jeb 0,2% no IKP mazāks.

Būtiskākās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, samazinot deficītu: korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai – 139 miljoni eiro jeb 0,6% no IKP; korekcija prasībām pret debitoriem – 36,3 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP; nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi– 26 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; korekcija uzkrātajām iemaksām Eiropas Savienības (ES) budžetāv – 23,7 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai– 22,2 milj. eiro jeb 0,1% no IKP; Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija– 20,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP un ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija – 7,3 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

G20 ekonomikās valsts parāds svārstās no 8% Saūda Arābijā līdz 230% no IKP Japānā

Gunta Kursiša, 28.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā pasaules lielākās ekonomikas jeb tā dēvētās G20 bloka valstis attīstījušās pēc dažādām tendencēm – Ķīnā reģistrēts augstākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, savukārt niecīgākā IKP izaugsme (mazāka par 20%) laikā no 2000. līdz 2010. gadam reģistrēta Japānā, Eiropas Savienībā (ES) un ASV, apkopojis ES statistikas birojs Eurostat.

Tāpat noskaidrots, kurām G20 valstīm ir lielākais parāds. Atklājies, ka Japānas valsts parāds 2011. gadā bija procentuāli lielākais no visām G20 valstīm un veidoja 229,8% no IKP, kamēr Saūda Arābijā – 7,5% no IKP, kas ir mazākais rādītājs starp visām 20 pasaules lielākajām ekonomikām - ES, Vāciju, Franciju, Itāliju, Lielbritāniju, Argentīnu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Indiju, Indonēziju, Japānu, Meksiku, Dienvidkoreju, Krieviju, Saūda Arābiju, Dienvidāfriku, Turciju un ASV.

ES kopējais valstu parāds 2011. gadā veidoja 82,5% no to IKP, Argentīnā – 44,2% no IKP, Austrālijā – 22,9%, Brazīlijā – 66,2%, Kanādā – 85,0%, Ķīnā – 25,8%, Krievijā – 9,6%, Indijā – 68,1%, Indonēzijā – 25,0%, Meksikā – 43,8%, Dienvidkorejā – 34,1%, Dienvidāfrikā – 38,8%, Turcijā – 39,4% un ASV – 102,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) noslēdzot tirdzniecības nolīgumu ar Japānu, Latvijas uzņēmumiem paveras jaunas eksporta iespējas, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

Šodien ES-Japānas samita ietvaros tika parakstīts ES-Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, kas ir lielākā divpusējā tirdzniecības partnerība, par ko ES jebkad ir risinājusi sarunas, un tā aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP).

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka, noslēdzot līgumu, ES eksports uz Japānu pieaugs, piemēram, par 180% pārtikas produktiem, 22% ķīmiskās rūpniecības precēm un 16% elektriskajām iekārtām.

Nolīgums stāsies spēkā pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma un ratifikācijas Japānas Parlamentā, kas gaidāms 2019.gadā.

Nolīguma ar Japānu spēkā stāšanās uzlabos esošās un pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem 127 miljonu patērētāju lielajā Japānas tirgū. Pateicoties tirdzniecības nolīgumam, uzņēmēji iegūs no visaptverošas importa un eksporta tarifu atcelšanas, kā arī citiem atvieglojumiem skaidroja ĀM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tekošā konta pārpalikums sasniedzis 93,4 miljonus eiro

Žanete Hāka, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 3. ceturksnī tekošais konts veidoja 93.4 milj. eiro pārpalikumu (1.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), liecina Latvijas Bankas dati.

3. ceturksnis bija viens no retajiem ilgākā laika periodā, kad preču un pakalpojumu bilance bija pozitīva (1.5% no IKP), tā vēstot, ka preču un pakalpojumu eksports veidojis pārsvaru pār importu. No vienas puses, šādi dati iepriecina, tomēr, no otras puses, pozitīva bilance veidojusies uz importa sarukuma rēķina. Savukārt importa mazināšanās nenotiek importa aizstāšanas ar vietējā tirgū ražotām precēm dēļ, bet gan saistībā ar naftas cenas stagnāciju, vāju pieprasījumu pēc izejvielām, kas savukārt atspoguļo vāju ārējo pieprasījumu un nepietiekamas investīcijas ražošanā. Pārpalikuma veidošanos veicināja arī pakalpojumu eksporta palielināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvija trešajā ceturksnī Eiropas izaugsmes līdere

Gunta Kursiša, 15.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī ir audzis par 5,3%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, un par 1,7%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Abos gadījumos Latvijas ekonomikas izaugsmes temps ir straujākais no visām 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm, turklāt eirozonas valstīs kopumā vērojama IKP mazināšanās, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Kopumā 27 ES valstīs un eirozonā IKP, salīdzinot ar 2011. gada trešo ceturksni, ir sarucis attiecīgi par 0,4% un 0,6%. Savukārt, salīdzinot šā gada trešo ceturksni ar šī paša gada otro ceturksni, eirozonā vērojama IKP samazināšanās 0,1% apmērā, bet 27 ES valstīs kopumā – kāpums 0,1% apmērā.

Gada griezumā IKP pieaugums vērojams tādās ES dalībvalstīs kā Bulgārija (+0,5%), Vācija (+0,9%), Igaunija (+3,4%), Francija (+0,1%), Lietuva (+3,3%), Austrija (+0,4%), Rumānija (+0,8%), Slovākija (+2,5%), bet Lielbritānijā IKP palicis nemainīgs.

Zviedrija, Slovēnija, Polija, Malta, Luksemburga, Īrija un Dānija nav iesniegusi datus par IKP izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latvijas nedēļas laikā Tokijā prezentē Latvijas preces

Gunta Kursiša, 05.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas galvaspilsētā Tokijā, Minami-Aojamā, galerijā Athalie noris «Latvijas nedēļa», kuras laikā vienkopus atrodamas Latvijas ražotāju preces, kā arī tiek iepazīstināts ar Latvijas kultūru un tradīcijām.

«Latvijas nedēļa» Athalie galerijā notiks no 31. augusta līdz 13. septembrim. Pasākumu rīko Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra (LIAA), sadarbojoties ar Latvijas vēstniecību Japānā

Kopumā pasākuma laikā vienuviet tiek pulcēti dažādi Latvijas ražotāji un preču izplatītāji. Tokijā tiks prezentēti Japānā jau nopērkamie produkti, kā arī vēl Japānā neredzētas Latvijas preces. Pasākumā ar Latvijā ražotajām precēm, amatnieku un mākslinieku darbiem piedalās tādi veikali un uzņēmumi kā Riga Collection, Kobe Subaru, Stenders Japan, Ginta Ltd., Ariel Trading Co.,Ltd. Hugu un Munio Candela pārstāvji Japānā, Emyu Co.,Ltd. Formag Inc., bērnu apģērbu zīmolu Beekid un My Sunny Sets pārstāvis, un izdevniecība Doyosha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Japānas tirgū ar koka logiem

Māris Ķirsons, 18.06.2019

SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ražotie koka logi un bīdāmās sistēmas tiek realizētas ne tikai Zviedrijas, Norvēģijas, bet arī Japānas tirgū; lai efektivizētu ražošanu, SIA Arbo Windows investēs divus miljonus eiro.

Uzņēmums piecos gados ir būtiski audzējis ražošanas apjomus, kas noticis tieši sekmīga darba rezultātā ar produkcijas pircējiem ārvalstīs. 2018. gadā SIA Arbo Windows neto apgrozījums sasniedza nepilnus sešus milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadā iespētajiem 3,9 milj. eiro nozīmē 53% lielu pieaugumu, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu kāpums jau ir 2,7 reizes. Šogad, pēc SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētāja un līdzīpašnieka Jāņa Lasmaņa sacītā, prognozētie ienākumi būs ap septiņiem milj. eiro.

Sertifikācijas nianses

Tas, ka Ventspilī ražotie logi tiek sekmīgi eksportēti uz Zviedriju, Norvēģiju un nedaudz arī uz Lielbritāniju, ir labi, bet pārsteidzoši, ka ostas pilsētā strādājošā ražotne savu produkciju sekmīgi realizē uzlecošās saules zemē. «Pērn uz Japānu eksportējām logus un bīdāmās sistēmas aptuveni 0,6 milj. eiro apmērā (aptuveni 10% no kopējā neto apgrozījuma), bet šogad šis ienākumu līmenis būs lielāks,» stāsta J. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pirātisma ierobežošana Japānā novedusi pie mūzikas pārdošanas apjomu krituma

Gunta Kursiša, 13.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek pieļauta liela kļūda, pieņemot, ka noteikti pastāv saistība starp pirātisma ierobežošanu un mūzikas industrijas uzņēmumu apgrozījuma palielināšanu – Japānā pierādījies pretējais, jo pēc stingro antipirātisma likumu pieņemšanas sarukuši arī mūzikas pārdošanas apjomi, raksta techdirt.com.

Pēc «drakoniskā likuma», kas par nelegālām lejupielādēm paredz arī cietumsodu, pieņemšanas patērētāji tērē mazāk mūzikas lejupielādei nekā pirms likuma pieņemšanas. Medijs skaidro, ka tas noticis tādēļ, ka valdības pieņemtais pretpirātisma likums cilvēkus iebiedējis tiktāl, ka viņi, bīdamies no nonākšanas cietumā, mūziku no interneta neielādē vispār – pat no legāliem avotiem.

«Tādējādi, pat ja ir izdevies samazināt pirātismu (kas ir maz ticams), nav pierādījumu, ka pirātisma apkarošana palīdzētu palielināt legālo pārdošanu,» raksta medijs.

Jau vēstīts, ka Japānā nesen pieņemts bargs likums, kas paredz interneta lietotājiem, kas nelikumīgi ielādē ar autortiesībām aizsargātu materiālu, līdz diviem gadiem cietumā vai naudassodu līdz 25,7 tūkstošiem ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozona: krīze beigusies, aizmirstiet?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., ABLV Bank, AS galvenais analītiķis, 26.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku mēnešu bezvējš eiroznas problēmvalstu obligāciju tirgū, marta «brīvprātīgā» grieķu parādu restrukturizācija un 25 ES valstu parakstītais Budžeta līgums ir izsaucis virknei politiķu strauju optimisma vilni.

ES prezidents Hermans van Rompejs jau pasteidzās izziņot, ka «krīzes zemākais punkts jau ir garām» un to vārds vārdā atkārtoja arī ECB vadītājs Mario Dragi. Savukārt Vācijas kanclere Angele Merkele paziņoja, ka «šis ir pagrieziena punkts Eiropas Savienības vēsturē». Tiesa, SVF vadītāja Kristina Lagarda ir izteikusies daudz piezemētāk: «uz kolektīvi pieņemto pasākumu fona, pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas un tagad mēs varam skatīties uz lietām nedaudz optimistiskāk».

Mēģināsim tikt skaidrībā, kādas tad kustības ir notikušas sistēmā un vai tas var sekmēt parādu krīzes noslēgšanos eirozonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā bija 131,1 milj. eiro jeb 0,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet konsolidētais bruto parāds – 10,8 miljardi eiro jeb 40,1 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijā divas reizes gadā – līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim.

Datus izmanto, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3 %, un valdības parāda attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60 %.

rezultāti. Ar budžeta pārpalikumu pērno gadu noslēdza vien Sociālās apdrošināšanas fonds, bet centrālajā valdībā un pašvaldībās izdevumi pārsniedza ieņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kādas attīstības dēļ dzīvojam?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 26.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Itālijas parāda nasta un iespējas to samazināt

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bukovska, 17.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām; Latvijas interese paredzami pieaugs, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Straujo virzību uz nule kā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Japānu jeb Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ir sekmējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas protekcionisma dēļ notikusī Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma (TPP) caurkrišana. EPN stāsies spēkā 2019. martā un nozīmēs muitas tarifu atcelšanu vairāk nekā 99% no ES preču eksporta uz Japānu. Tas radīs pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības bloku ar 600 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz trešo daļu no pasaules IKP.

Latvijas preču eksportētāji par jaunajām iespējām ir optimistiski, tomēr ne īstermiņā.

Paldies Trampam

«Trampam ir jāsaka paldies par to, ka pēc ilgām un stagnējošām sarunām, kas tika uzsāktas 2013. gada aprīlī un vienu brīdi šķita nonākušas strupceļā, beigās tik ātri izdevās parakstīt EPN,» DB komentē eiroparlamentārietis un EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis Artis Pabriks. Viņš skaidro, ka TPP neizdošanās dēļ Japāna bija gatava atjaunot sarunas un piedāvāt praktiski tādus pašus noteikumus ES kā iepriekš ASV, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksporta apjomu, kas līdz šim bija viens no lielākajiem šķēršļiem līguma noslēgšanai. «Līguma parakstīšana ir uzskatāma kā abu pušu pretreakcija uz Trampa īstenoto protekcionisma politiku. Kompromiss lielā mērā tika panākts, atverot ES tirgu Japānas automobiļiem, bet Japānu ‒ ES lauksaimniecības produktiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tekošā konta deficīts – 3% no IKP

Žanete Hāka, 04.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. ceturksnī tekošā konta deficīts bija 190,3 miljoni eiro, kas ir 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Banka.

LB Monetārās politikas pārvaldes vadītāja palīdze Linda Vecgaile skaidro, ka 3. ceturkšņa deficīta palielināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (tas bija 148,3 miljoni eiro jeb 2,4% no IKP) galvenokārt noteica sākotnējo ienākumu konts. Tas bija negatīvs otro ceturksni pēc kārtas un 3. ceturksnī turpināja palielināties saistībā ar mazākām Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ieplūdēm.

3. ceturksnī preču bilances deficīts bija 614,8 miljoni eiro jeb 9,6% no IKP (2. cet. 593,2 jeb 9,8% no IKP). Preču eksports un imports salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga vienlīdz strauji (attiecīgi par 4,1% un 4%). Preču grupas, kurās bijis lielākais eksporta kāpums, ir dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti, tekstilmateriāli, pārtikas rūpniecības ražojumi, tauki un eļļas, un augu valsts produkti. Savukārt preču grupas, kurās bijis lielākais importa kāpums, ir pārtikas rūpniecības ražojumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi un tekstilmateriāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Finanšu ministrija: 2017.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme paātrināsies

Finanšu ministrija, 02.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot 2017.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2016.-2019.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet 2017.gadā izaugsme paātrināsies līdz 3,5%.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2016.-2019.gadam sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2016.gadam ir samazināta par 0,5 procentpunktiem, un ekonomikas izaugsme šogad būs nedaudz lēnāka nekā 2015.gadā, kad IKP palielinājās par 2,7%. Savukārt 2017.gadā ekonomikas izaugsme jau kļūs būtiski straujāka, un salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm IKP pieauguma prognoze ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem.

Prognozes samazināšana 2016.gadam saistīta ar nestabilo situāciju ārējā vidē un investīciju kritumu, īslaicīgi mazinoties Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmai. Tomēr jau gada otrajā pusē līdz ar straujāku fondu apguvi gaidāma investīciju aktivitātes atjaunošanās, kā arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās vairākās Latvijai nozīmīgās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kā rezultātā Latvijas ekonomikas izaugsme atkal paātrināsies, nodrošinot straujāku IKP pieaugumu 2017.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kučinskis: Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti

LETA, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, komentējot iespējas nepieciešamības gadījumā palielināt aizsardzībai atvēlēto finansējumu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš skaidroja, ka 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) novirzīšana aizsardzībai ir Latvijas apņemšanās un valdība rūpīgi sekos līdzi tam, lai nevienā brīdī «netiktu iziets no noteiktās 2% robežas». «Nav pašmērķis pacelt augstāk procentus, bet, ja mūsu drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, ja tas būs nepieciešams konkrētos projektos,» skaidroja Kučinskis.

Savukārt Valsts prezidents uzsvēra, ka aizsardzībai novirzītie 2% no IKP ir jānotur, ņemot vērā arī to, ka Latvijas IKP var palielināties straujāk vai arī kādā brīdī samazināties. «2% ir jābūt obligāti, un tam ir jābūt Latvijas starptautiskam vēstījumam - ka Latvija ir un būs gatava nodrošināt vismaz 2% no IKP aizsardzībai,» pārliecību pauda Vējonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tokijas mēģinājums ar lielāku PVN glābt budžetu ekonomikai izrādījies tikpat postošs kā zemestrīce, kas ir skaļš signāls Latvijai – nekāpt uz tā paša grābekļa

Pēc aprīlī notikušās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanas no 5% uz 8% Japānas ekonomika piedzīvojusi līdzīgu sarukumu, kāds sekoja postošajai un traģiskajai zemestrīcei un cunami pirms trijiem gadiem.

Šā fiskālā gada pirmajā ceturksnī Japānas IKP krities par 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, raksta Financial Times.

Zibenskarš neizdevās

Apņēmīgais premjers Šindzo Abe savas valdīšanas pusotrā gadā ar t.s. abenomikas pasākumiem ir centies ātri un efektīvi izvest valsti no pārdesmit gadus ilgušās stagnācijas. Sevišķi smagi Japānas ekonomikai klājas tekošā konta deficīta dēļ, pēc 2011. gada 11. marta Lielās zemestrīces atsakoties no kodolenerģijas. Tas licis strauji pārkārtoties tikai uz importētajiem energoresursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru