Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā¹.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā².

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Diplomātiskās nesaskaņas ar Japānu apdraud viedtālruņiem un datoriem paredzētu detaļu ražošanu Dienvidkorejā, un analītiķi brīdina, ka tas var negatīvi ietekmēt globālo tehnoloģiju tirgu un paaugstināt cenas patērētājiem.

Japānas valdība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ierobežos trīs Dienvidkorejas mikroshēmu un viedtelefonu nozarei nozīmīgu ķimikāliju eksportu, ņemot vērā vairāku desmitgažu ilgās nesaskaņas par dienvidkorejiešu piespiedu nodarbinātību Japānā Otrajā pasaules karā.

Turklāt, par cik šai problēmai tuvākajā laikā nav gaidāms atrisinājums, pastāv bažas, ka tā varētu arī aizkavēt 5G tehnoloģiju un salokāmu ekrānu ieviešanu.

Lai arī Dienvidkorejai ir nepieciešamo detaļu rezerves, jau trīs mēnešu laikā varētu tikt novērots to deficīts, skaidro analītiķi.

Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins šo nodēvējis par vēl nepieredzētu ārkārtēju situāciju un aicinājis uzņēmumu vadītājus sagatavoties plašai krīzei.

Vieglo automašīnu ražošanu, tirdzniecību un izmantošanu arvien vairāk ietekmēs klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, kaut arī visa autoparka pārejai uz elektrības un ūdeņraža dzinējiem nepieciešami desmiti miljardi eiro un daudzi gadi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņaprāt, tik būtiskas pārmaiņas, kādas varētu notikt auto segmentā nākamo 20–30 gadu laikā, vēl nav pieredzētas.

Vienlaikus viņš norāda, ka auto segmentā ir arī jomas, kuras šo 30 gadu laikā tā arī nav piedzīvojušas pārmaiņas. Tostarp pelēko un melno autoservisu (labotavu) joprojām ir daudz vairāk nekā oficiālo auto dīleru licencēto autoservisu.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā Covid-19 radītā situācija auto industrijā?

Savdabīga. Daļai turīgāku cilvēku, kuri nevarēja īstenot savus iecerēto ceļojumu plānus, ir naudas uzkrājumi, kuri tiek tērēti ne tikai nekustamā īpašuma remontiem, renovācijai, bet arī nedaudz atliktu auto remontu veikšanai. Tādējādi darba apjoms auto tehniskajām apkopēm un remontiem pat ir palielinājies. Ir arī otra puse, proti, Covid-19 pandēmijas ietekmē auto ražošanas konveijeri daudzās rūpnīcās pirmo reizi daudzu desmitu gadu laikā apstājās. Iemesli šim faktam ir vairāki. Vispirms – tika pārrautas komplektējošo detaļu piegādes. Piemēram, auto ražošanai ir nepieciešamas mikroshēmas, bet to ražotāji nespēja tās piegādāt, tādēļ bija auto, kuriem nav attiecīgo mikroshēmu, un tos nevar pārdot, pat ja ir pircēji. Ļoti pamatīgu triecienu auto ražotājiem izraisīja ugunsgrēks Renesas Electronics ražotnē, kas nodrošināja tā dēvētās drošības sistēmu mikroshēmu piegādes, pēc ugunsnelaimes to piegāžu apjoms sarucis vairāk nekā 10 reizes. Un vēl metāla, plastmasas cenu pieaugums būtībā ir piespiedis ražotāju paaugstināt savu izstrādājumu cenas, kas, protams, ir redzams arī autosalonos. Cik ilgi šāda situācija turpināsies, pašlaik ir grūti prognozēt. Bet ir skaidrs, ka no tās auto tirdzniecības biznesa romantikas, kāda bija pirms 25–30 gadiem, nekas nav palicis pāri un arī auto tirgotāju peļņa ir būtiski sarukusi – ir maza rentabilitāte. Būtībā nauda jāpelna vēl ar kaut ko citu, nevis tikai ar auto tirdzniecību. Ne jau velti nevienu no auto tirgotājiem nevar atrast Latvijas bagātāko cilvēku sarakstos.

Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums Samsung Electronics Co. otrdien paziņoja, ka mikroshēmu ražošanas biznesā investēs 20,4 triljonus vonu (15,6 miljardus eiro), tādējādi cenšoties palielināt savas līderpozīcijas globālajos mikroshēmu un viedtelefonu tirgos.

Kompānija norāda, ka šīs investīcijas tiks realizētas līdz 2021.gadam, lai paplašinātu un modernizētu mikroshēmu ražotnes Dienvidkorejā.

Rūpnīca, kas atrodas 70 kilometrus uz dienvidiem no Seulas, ir pasaulē lielākā un nesen sākusi ražošanu pēc tam, kad Samsung pēdējos divos gados iztērēja 15,6 triljonus vonu tās būvniecībai.

Tāpat uzņēmums plāno paplašināt NAND mikroshēmu ražotni Ķīnas pilsētā Siaņā, lai apmierinātu aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc mikroshēmām, kas tiek izmantotas augsta līmeņa datu uzglabāšanas produktos.

Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai ir plašs potenciāls. Ievērojamā Japānas uzņēmēju delegācija, kas šajās dienās viesojas Rīgā, un notikušais biznesa forums apliecina abu pušu interesi, norāda Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

Lai arī Latvijas un Japānas tirdzniecības apjomi ir nelieli, tiem ir tendence palielināties. Japāna ir Latvijas 40.lielākais tirdzniecības partneris un 2017. gadā tirdzniecības apjomi sasniedza 77 miljonus eiro. Šobrīd Japānas investīcijas ir 12 Latvijas uzņēmumos.

Tikšanās laikā puses atzina, ka Latvijai un Japānai ir interese attīstīt sadarbību tūrisma, aviācijas, transporta un loģistikas, kā arī IKT, inovāciju un investīciju jomās.

«Pēdējo piecu gadu laikā Japānas tūristi arvien biežāk viesojas Latvijā un 2017. gadā Japānas tūristu skaits Latvijā pieauga gandrīz par 6% salīdzinājumā ar 2016. gadu, un Latvija aktīvi strādā, lai vēl vairāk paplašinātu sadarbību šajā jomā,» sarunās uzsvēra Ē.Eglītis.

ASV ģenerālprokurors Džefs Sešonss ceturtdien apsūdzēja Pekinu, ka tā atbalstījusi Ķīnas un Taivānas uzņēmumu shēmu nozagt tirdzniecības noslēpumus 8,75 miljardu ASV dolāru vērtībā no ASV bāzētā pusvadītāju ierīču ražotāja «Micron Technology, Inc.».

ASV Tieslietu ministrija izvirzīja kriminālapsūdzības Ķīnas valsts kompānijai «Fujian Jinhua Integrated Circuit Co.» un Taivānas uzņēmumam «United Microelectronics Corporation» (UMC), kā arī trim UMC amatpersonām.

Tieslietu ministrija paziņoja, ka šie uzņēmumi un amatpersonas plānoja nozagt «Micron» projektus, lai padarītu «Fujian Jinhua» par svarīgu spēlētāju globālajā datoru mikroshēmu tirgū.

Šīs bija jaunākās apsūdzības vairākās lietās pret to, ko Vašingtona ir nosaukusi par Pekinas programmu nozagt vērtīgus ASV rūpnieciskos un komerciālos noslēpumus ar mērķi veicināt Ķīnas ekonomiku.

«Aplūkotas kopā, šīs lietas un daudzas tām līdzīgās rada drūmu ainu par valsti, kas tiecas ar zādzībām kāpt augšup pa ekonomiskās attīstības kāpnēm un darīt to uz amerikāņu rēķina,» teica Sešonss.

Ķīnas telekomunikāciju gigants «Huawei» paziņojis par plāniem laist tirgū nākamās paaudzes 5G viedtelefonu, kurā tiks izmantotas paša uzņēmuma tehnoloģijas, nevis ASV ražotas komponentes.

«Huawei» veic ievērojamas investīcijas savu mikroshēmu izstrādei, neskatoties uz to, ka šajā jomā šobrīd dominē ASV uzņēmumi. Šāda rīcība varētu samazināt «Huawei» ikgadējos izdevumus mikroshēmu iegādēm vairāku miljardu dolāru apmērā, kā arī palīdzētu pasargāt uzņēmumu no iespējamiem piegāžu traucējumiem ASV un Ķīnas attiecību pasliktināšanās gadījumā.

«Huawei» norāda, ka nākamajā mēnesī Barselonā mobilo tehnoloģiju izstādē «Mobile World Congress» tiks prezentēta ierīce, kuru kompānija nodēvējusi par pasaulē pirmo 5G saliekamo viedtālruni.

Šis telefons ir balstīts uz «Huawei» izstrādātu «Kirin 980» procesoru un «Balong 5000» modemu. Uzņēmums skaidro, ka «Kirin 980» darbojas līdzvērtīgi ASV mikroshēmu ražotāja «Qualcomm» izstrādātajam procesoram «Snapdragon 845».

Ministru kabinets šodien akceptēja jaunā Publiskā iepirkuma likuma projektu, kas paredz nepiemērot iepirkuma procedūru iepirkumiem līdz 10 000 eiro.

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka iepirkumi nav jārīko, ja šī summa nepārsniedz 4000 eiro.

Patlaban Publisko iepirkumu likumā vienošanās vēl nav panākta par diviem jautājumiem - depozīta regulējumu, jo Tieslietu ministrijai vēl ir iebildumi pret Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto formulējumu, kā arī par grozījumu apmēru līgumos. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piedāvā noteikt, ka grozījumu apmērs nedrīkst pārsniegt 50% no līguma summas, vienlaikus KNAB vērsies pēc skaidrojuma Eiropas Komisijā (EK).

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka patlaban likumprojektā iekļautais formulējums ir tāds, kā FM saprot Eiropas Savienības (ES) direktīvu. «Ja EK skaidrojums no tā atšķirsies, tad apņemamies šo formulējumu grozīt saskaņā ar EK atbildi,» sacīja Reizniece-Ozola.

Krievijas maksājumu sistēma "Mir" pēc rietumvalstu noteiktajām sankcijām nespēj atrast mikroshēmas savām kartēm un meklē tās Ķīnā, kur Covid-19 uzliesmojuma dēļ sašaurinājusies mikroshēmu ražošana, ziņoja britu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz uzņēmuma vadību.

Nacionālās maksājumu sistēmas (NSPK) valdes loceklis Oļegs Tišakovs paziņoja, ka Krievija saskaras ar mikroshēmu deficītu, jo Āzijas ražotāji koronavīrusa pandēmijas dēļ aptur ražošanu, bet Eiropas piegādātāji ir pārtraukuši sadarbību ar Maskavu pēc sankciju noteikšanas par Krievijas karu Ukrainā.

Viņš sacīja, ka daži Ķīnas piegādātāji ir piekrituši sadarboties ar Krieviju un sertifikācijas process turpinās.

Starptautiskās maksājumu sistēmas "Visa", "Mastercard" un "American Express" martā paziņoja par aiziešanu no Krievijas tās iebrukuma Ukrainā dēļ. Rietumvalstu sankciju rezultātā Krievija arī vairs nevar nopirkt mikroshēmas no Eiropas Savienības vai ASV.

Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, tehnoloģiju inovāciju uzņēmumi "Latvijas Mobilais telefons" (LMT), "Tet" un "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte (LU), LU Matemātikas un informātikas institūts, LU Cietvielu fizikas institūts, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un VAS "Elektroniskie sakari" parakstījuši memorandu par mikročipu ražošanu Latvijā, informē LMT pārstāvji.

Memorandā ir noteikta sadarbība, ko paredzēts īstenot trīs galvenajos virzienos - mikročipu ekosistēmas attīstība, izglītības un pētniecības iespēju attīstība, kā arī mikroshēmu izstrādes attīstība un ražošana Latvijā.

Elektronisko un optisko iekārtu ražošana kopš 2010.gada ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā, saražotajam apjomam no 3,7% pirms 12 gadiem pieaugot līdz 7% šogad. Aptuveni 90% saražotās elektronikas tiek eksportēti. Latvija jau ir sevi pierādījusi kā spēcīgu elektronikas ražošanas centru, par ko liecina tādi uzņēmumi kā "MikroTik", "HansaMatrix", "Lightspace Technologies" un citi.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka "jebkurš ražošanas, inovācijas vai piegādes ķēdes elements, ko varam nodrošināt lokāli Latvijā, stiprina mūsu pozīcijas starptautisko novatoru kopienā un neatkarību no citu valstu iespējām vai vēlmes iesaistīties mūsu projektos. Vietējās mikročipu ražošanas ekosistēmas nostiprināšana un šī memoranda parakstīšana ir vēl viens solis ceļā uz tehnoloģiskā horizonta paplašināšanu, ko jau vairākus gadus veicina Eiropas nozīmīgākais forums "5G Techritory"".

Uzņēmumi augstu vērtē Apple ierīces, pateicoties to kvalitātei, drošībai un vienkāršai IT pārvaldībai. Uzņēmumiem, kam nepieciešami īpaši jaudīgi datori, pagājušajā nedēļā Apple atklāja ilgi gaidītu jaunumu - jauno 14 collu un 16 collu MacBook Pro. Visi MacBook lietotāji darba vajadzībām gūs labumu no šīm jaunajām funkcijām - jauni, īpaši spēcīgi procesori, vēl skaidrāki displeji, bagātīga savienojamība un kamera, kas piemērota aktuālajām prasībām. Lūk, galvenās izmaiņas, kas palīdzēs jums strādāt vēl produktīvāk.

1. Jaunās Apple mikroshēmas

Kopā ar jaunāko MacBook Pro Apple piedāvā vēl ātrākas datoru mikroshēmas - M1 Pro un M1 Max gatavas tikt galā ar resursietilpīgākajiem uzdevumiem.

M1 Pro ir līdz pat 70% jaudīgāka par Apple pirmo M1 mikroshēmu. Šo jaudu nodrošina līdz pat 10 kodolu video karte un līdz pat 16 kodolu video karte. Jaunā mikroshēma arī atbalsta līdz pat 32 GB mikroshēmas RAM un datu pārneses ātrumu līdz pat 200 GB/sekundē.

Vēl jaudīgākā M1 Max mikroshēma dubulto datu pārneses ātrumu līdz 400 GB/s un atbalsta līdz pat 64 GB RAM. Ar līdz pat 32 kodoliem attēlu apstrādei, standarta M1 mikroshēmas veiktspēja ir četras reizes spēcīgāka nekā Nvidia GeForce 3080 mikroshēmai, kas atrodama īpaši jaudīgos spēļu klēpjdatoros.

Japānas elektronikas un tehnoloģiju kompānija «Toshiba Corp.» otrdien paziņoja, ka nolēmusi pārdot televizoru ražošanas biznesu Ķīnas elektronikas uzņēmumam «Hisense Group».

«Toshiba» vienojusies «Hisense» pārdot 95% struktūrvienības «Toshiba Visual Solutions» akciju par aptuveni 12,9 miljardiem jenu (97,6 miljoniem eiro).

Šo lēmumu «Toshiba» skaidro ar centieniem uzlabot kompānijas finansiālo stāvokli.

Uzņēmums šā biznesa gada pirmajos sešos mēnešos, kas noslēgušies septembrī, strādājis ar 436 miljonu dolāru (374,05 miljonu eiro) tīrajiem zaudējumiem.

Kā ziņots, «Toshiba» septembrī panāca vienošanos, lai pārdotu savu atmiņas mikroshēmu ražošanas struktūrvienību ASV investīciju firmas «Bain Capital» vadītajam konsorcijam, kurā iesaistījušās ASV tehnoloģiju kompānijas «Apple» un «Dell», atmiņas mikroshēmu ražotāji Dienvidkorejas «SK Hynix» un ASV «Kingston Technology», kā arī ASV datu nesēju ražotājs «Seagate Technology».

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien kritās, investoriem bažījoties par ASV vēršanos pret Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju «Huawei» un tās sekām, kamēr abu valstu tirdzniecības karš saasinājās.

ASV prezidents Donalds Tramps pagājušo trešdien parakstīja rīkojumu, dodot Tirdzniecības ministrijai pilnvaras apturēt ASV kompāniju sadarbību ar noteiktiem piegādātājiem no ārvalstīm. Tiek uzskatīts, ka šādi ierobežojumi ir daļa no plašākiem centieniem norobežot «Huawei» no ASV tirgus.

Nedēļas nogalē izskanēja, ka «Google» un citi ASV uzņēmumi sāk saraut saites ar «Huawei».

Apstākļos, kad ASV un Ķīna ir iesaistītas mēnešiem ilgās tirdzniecības sarunās, šī ASV rīcība pret «Huawei» ir «riskants gājiens», savā piezīmē atzina «Eurasia Group» analītiķis Īens Bremmers.

SEB jauno tirgu stratēģis Pērs Hammarlunds sacīja, ka jaunākā notikumu attīstība padara mazticamu iespēju, ka Pekina un Vašingtona izbeigtu savu tirdzniecības strīdu pirms jūnijā gaidāmā G20 samita Japānā.

Eiropas Savienībai (ES) noslēdzot tirdzniecības nolīgumu ar Japānu, Latvijas uzņēmumiem paveras jaunas eksporta iespējas, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

Šodien ES-Japānas samita ietvaros tika parakstīts ES-Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, kas ir lielākā divpusējā tirdzniecības partnerība, par ko ES jebkad ir risinājusi sarunas, un tā aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP).

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka, noslēdzot līgumu, ES eksports uz Japānu pieaugs, piemēram, par 180% pārtikas produktiem, 22% ķīmiskās rūpniecības precēm un 16% elektriskajām iekārtām.

Nolīgums stāsies spēkā pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma un ratifikācijas Japānas Parlamentā, kas gaidāms 2019.gadā.

Nolīguma ar Japānu spēkā stāšanās uzlabos esošās un pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem 127 miljonu patērētāju lielajā Japānas tirgū. Pateicoties tirdzniecības nolīgumam, uzņēmēji iegūs no visaptverošas importa un eksporta tarifu atcelšanas, kā arī citiem atvieglojumiem skaidroja ĀM.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien bloķēja Singapūrā bāzētās kompānijas «Broadcom» centienus pārņemt ASV mikroshēmu ražotāju «Qualcomm», norādot uz bažām par nacionālo drošību.

Tramps izdeva rīkojumu, kas aizliedz pārņemšanas darījumu, vēršot uzmanību uz ticamiem pierādījumiem, ka šāds darījums «draud pasliktināt Savienoto Valstu nacionālo drošību», vēstīts Baltā nama paziņojumā.

Rīkojums tika izdots, neskatoties uz «Broadcom» solījumiem, ka kompānija līdz aprīlī plānotajam «Qualcomm» akcionāru balsojumam par 117 miljardu dolāru vērto vienošanos pabeigs pārcelšanos uz ASV, liekot apšaubīt nacionālās drošības argumentu.

««Broadcom» priekšlikums iegādāties «Qualcomm» vienmēr tika balstīts «Broadcom» iepriekš izsludinātajā plānā pārcelt kompāniju,» paziņoja Singapūrā bāzētā kompānija.

«Qualcomm» iepriekš ir noraidījis vairākus «Broadcom» izteiktos pārņemšanas piedāvājumus un bija lūdzis ASV Komitejai par ārvalstu investīcijām (CFIUS) izskatīt jautājumu par nacionālo drošību.

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Vācijas tiesa ceturtdien lēmusi par labu ASV mikroshēmu ražotājam «Qualcomm» patentu strīdā ar ASV informācijas tehnoloģiju gigantu «Apple», kas varētu novest pie viedtelefonu «iPhone» pārdošanas aizlieguma Vācijā.

Šī pēdējā laikā jau ir otra nozīmīgā uzvara «Qualcomm» pēc tam, kad tiesa Ķīnā 10.decembrī atsevišķa patentu strīda dēļ valstī izdeva aizliegumu «iPhone» tirdzniecībai.

«Šis lēmums faktiski aizliedz Vācijas tirgū piedāvāt un izvietot, tostarp pārdot gala produktus. Šis lēmums ietekmē »iPhone 7 plus«, »iPhone 7«, »iPhone 8«, »iPhone 8 plus« un »iPhone X« modeļus,» norāda Minhenes reģionālā tiesa.

Ņemot vērā to, ka «Apple» šo sākotnējo tiesas lēmumu var apstrīdēt, tiesa pavēstīja, ka rīkojums aizliegt ietekmēto «iPhone» modeļu tirdzniecību varētu tikt noteikts nekavējoties, ja «Qualcomm» samaksātu drošības depozītu 668,4 miljonu eiro apmērā.

Tiesa skaidro, ka tik liela summa noteikta tāpēc, ka šāds varētu būt kompensācijas apjoms, kas varētu tikt piešķirts «Apple», ja «iPhone» ražotājs veiksmīgi apstrīdētu Minhenes reģionālās tiesas lēmumu augstākā tiesas instancē.

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Eiropas Komisija (EK) piektdien piemēroja ASV mikroshēmu ražotājam "Intel Corp." samazinātu naudassodu 376 miljonu eiro apmērā par dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo iepriekšējo sodu krietni lielākā apmērā Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa pērn anulēja.

EK norādīja, ka "Intel" īstenojis vairākus pret konkurenci vērstus pasākumus, lai izslēgtu konkurentus no tirgus.

Komisija skaidro, ka atjauno iepriekš piemērotu naudassodu vien daļēji.

Kā ziņots, ES Vispārējā tiesa pērnā gada sākumā anulēja 1,06 miljardu eiro sodu, kuru EK pirms 12 gadiem noteica "Intel".

ES otras augstākās instances tiesa tolaik secināja, ka EK nav spējusi pienācīgi pierādīt konkurences noteikumus pārkāpjošu praksi.

EK kompānijai šo naudassodu piemēroja 2009.gadā, norādot, ka "Intel" klientiem piedāvājusi atlaides, lai tie izmantotu "Intel" ražotos "x86" procesorus, nevis konkurenta "Advanced Micro Devices" (AMD) piedāvājumus.

Komisija "Intel" lietu izmeklēja jau kopš 2000.gada, kad tika saņemtas sūdzības no kompānijas galvenā konkurenta - ASV mikroshēmu ražotāja AMD. Tolaik "Intel" tirgus daļa "x86" procesoriem veidoja 70%, un tos izmantoja vairums lielāko personālo datoru ražotāju, tostarp "Dell", "Lenovo", HP un NEC, kuriem tika piedāvātas atlaides.

Globālais pusvadītāju jeb mikroshēmu iztrūkums, kas aizsākās šī gada pavasarī, turpina atsaukties uz auto ražošanas industriju, kā rezultātā auto tirgotāji nespēj prognozēt auto piegādes termiņus, informē Latvijas Auto asociācijas vadītājs Andris Kulbergs.

Mikroshēmas tiek izmantotas jaunajos transportlīdzekļos, tostarp informācijas un izklaides sistēmās, stūres pastiprinātājos, bremzēs un citās transportlīdzekļu sistēmās.

"Neziņa par jaunu auto ražošanas tempiem un piegādēm, kas ieilgusi jau kopš pavasara, turpinās. Šobrīd nav neviens cilvēks pasaulē, kurš varētu pateikt konkrētu datumu, kad neziņa beigsies un pusvadītāju ražotāji spēs piegādāt auto ražotājiem tik ļoti nepieciešamās mikroshēmas. Tikmēr auto tirgotāji, tostarp arī Latvijā, jaunu auto pircējus nevar iepriecināt ar ziņām par auto piegāžu termiņiem, kas, protams, negatīvi atsaucas uz pirkumu lēmumiem," teic A.Kulbergs.

Plāno 100 miljardu dolāru investīcijas, lai apmierinātu pieprasījumu pēc pusvadītājiem 

Taivānas pusvadītāju ražotājs "Taiwan Semiconductor Manufacturing Co." (TSMC) ceturtdien paziņoja,...

Paredzams, ka pusvadītāju mikroshēmu trūkums pasaules autobūves nozarei 2021. gadā izmaksās 110 miljardus ASV dolāru neiegūtos ieņēmumus, ziņojusi konsultāciju firma AlixPartners. Šīs aplēses aptver visu piegādes ķēdi – no dīleriem un autoražotājiem līdz lielākiem un mazākiem piegādātājiem.

2021.gada februārī paredzamie zaudējumi tika lēsti 60 miljardu ASV dolāru apmērā, kas primāri tika saistīti ar Covid-19 radīto ietekmi – pieaugošo elektrotehnikas, arī automašīnu, noietu. Taču šobrīd piegādes ietekmē virkne citu nelabvēlīgu faktoru, tostarp ugunsgrēks vienā no pusvadītāju piegādātāju rūpnīcām netālu no Tokijas, un ar laika apstākļiem saistītas problēmas automobiļu piegādes ķēdē.

A.Kulbergs norāda uz problēmas radīto ķēdes reakciju - daudzi auto iepirkuma konkursu veidotāji neapzinās kādas ir piegāžu problēmas globālajā tirgū un nosaka īsus neizpildāmus termiņus vai nepieejamas opcijas. Viņš piebilst, ka Covid-19 radītais globālais kritums un šobrīd vienlaicīgais pieprasījuma kāpums ir ietekmējis ne tikai pusvadītāju trūkumu, bet nu jau daudzu ražošanas komponentu trūkumu, kā rezultātā daudzas opcijas un modifikācijas nav pieejamas. Tādējādi ir radies ievērojams pieprasījums pēc mazlietota transporta, rezultātā būtiski kāpušas cenas un trūkst kvalitatīva piedāvājuma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.

Piegādes daudziem produktiem ir palielinājušās no sešiem mēnešiem līdz pat 9-12 mēnešiem.

"Jaunu auto pircējiem šobrīd var tikai ieteikt būt racionāliem, komunicēt ar izvēlētā auto tirgotāju un saglabāt pacietību. Pirmkārt, izvērtēt izvēlētā auto tirgotāja noliktavas piedāvājumu – automašīnām, kas saražotas iepriekš un pieejams uzreiz. Tas nozīmē piekāpšanos auto individualizācijai, toties ieguvums ir automašīna, kurā var iekāpt šodien. Otrkārt, racionāli izvērtēt auto tirgotāju ieteikumus par komplektācijas nozīmi, jo atsevišķu ražotāju un modeļu gadījumā var izvairīties no nepieciešamības pēc pusvadītāja izmantošanas. Tas, protams, jāizvērtē no auto lietotāja vajadzību viedokļa, taču šis ir prātīgākais ceļš tiem, kuri vēlas paredzamā laikā saņemtu braucamrīku. Savukārt visiem nesteidzīgajiem, aicinu saglabāt mieru un pacietību līdz pusvadītāju krīze pasaulē atrisināsies un ražotāji automašīnu pasūtījumus spēs realizēt iepriekšējos ātrumos," papildina A.Kulbergs.

Jau iepriekš tika ziņots, ka Covid-19 pandēmijas iespaidā pieprasījums pēc pusvadītājiem jeb mikroshēmām pasaulē ievērojami pārsniedzis piedāvājumu, rodas deficīts, kas negatīvi ietekmē ražošanas nozari. Mikroshēmas jeb pusvadītāji nodrošina ne tikai automašīnu, viedtālruņu un datoru, bet arī citas elektrotehnikas un sadzīves tehnikas darbību.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien kritās, nedēļai sākoties ar dažu ASV uzņēmumu vājiem peļņas rādītājiem, ko ietekmēja bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Šonedēļ ir paredzēta arī ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunu atsākšana Vašingtonā.

Ekonomisti uzskata, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības karš ar muitas tarifiem un citi tirdzniecības konflikti smagi ietekmē globālo izaugsmi, sevišķi Ķīnā.

ASV rūpniecības milža «Caterpillar» akcijas cena pirmdien kritās par 9,1% pēc negaidīti vājas peļņas prognozes, ko daļēji noteica noieta samazināšanās Ķīnā.

Vāja Ķīnas ekonomikas perspektīva skāra arī mikroshēmu ražotāju «Nvidia», kuras akcijas cena saruka par 13,8% pēc peļņas prognozēm, kuras radīja vilšanos.

«Šī ir ļoti svarīga nedēļa. Ķīna tagad ir vissvarīgākais temats tirgū,» sacīja «Hinsdale Associates» analītiķis Bils Linčs.

Baltais nams trešdien paziņoja par jaunu dotāciju un aizdevumu atvēlēšanu gandrīz 20 miljardu dolāru apmērā, lai palielinātu uzņēmuma "Intel" mikroshēmu ražošanas kapacitāti.

"Tirdzniecības ministrija panākusi sākotnēju vienošanos ar "Intel", lai uzņēmumam nodrošinātu tiešu finansējumu līdz pat 8,5 miljardiem dolāru, kā arī aizdevumus 11 miljardu dolāru apmērā," norāda Baltais nams.

Šie finanšu līdzekļi atbalstīs uzņēmuma iespējas uzbūvēt jaunas rūpnīcas un paplašināt jau esošās ražotnes Arizonas, Ohaio, Ņūmeksikas un Oregonas štatos, radot gandrīz 30 000 jaunu darbavietu un atbalstot desmitiem tūkstošu netiešu darbavietu, skaidro Baltais nams.

Tiešais finansējums līdz 8,5 miljardu dolāru apmērā ir līdz šim lielākā dotācija, kas piešķirta 52,7 miljardu dolāru vērtās mikroshēmu ražošanas un zinātnes atbalsta programmas ietvaros.

ASV akciju cenas pirmdien pieauga, ko veicināja cerības uz Covid-19 vakcīnu un ziņas par apjomīgiem darījumiem, bet Eiropas biržās akciju cenas maz mainījās.

Oksfordas Universitāte un farmācijas kompānija "AstraZeneca" nedēļas nogalē atsāka Covid-19 vakcīnas klīniskos izmēģinājumus, kas bija pārtraukti vairākas dienas, jo kādam brīvprātīgajam, kas piedalījās izmēģinājumos, bija parādījušās blaknes. Pēc "AstraZeneca" prognozēm, vakcīna varētu būt gatava šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Farmācijas uzņēmums "Gilead" paziņoja, ka par 21 miljardu ASV dolāru nopirks "Immunomedics", kas ražo medikamentu pret krūts vēzi.

Japānas tehnoloģiju grupa "SoftBank" paziņoja, ka pārdod Lielbritānijas mikroshēmu dizaina uzņēmumu "Arm" ASV bāzētajai kompānijai NVIDIA par 40 miljardiem dolāru.

ASV Finanšu ministrija paziņoja, ka ir saņēmusi programmatūras milža "Oracle" pieteikumu video lietotnes "TikTok" ASV segmenta iegādei.