Quantcast

Jaunākais izdevums

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Valstis pieņem un legalizē

Lielo banku analītiķi ne reizi vien uzsvēruši kriptovalūtu lomu nākotnē. Deutsche Bank savā ziņojumā paredz turpmāku kriptovalūtas attīstību, uzsverot, ka līdz šim būtisks šķērslis, kas traucēja tās izaugsmei bijuši regulatorie šķēršļi, taču valstis pamazām pieņem jauno finanšu pasaules kārtību un to ietver likumdošanā, tādējādi radot potenciālu tām nākotnē aizvietot ierastos maksājumu līdzekļus. Jau līdz šim brīdim ne viena vien valdība paziņojusi par atteikšanos no skaidras naudas izmantošanas, kas nākotnē paver iespējas kriptovalūtām un digitālajai naudai. Bankas veiktajā aptaujā secināts, ka aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju dod priekšroku digitāliem maksājumiem, savukārt trešdaļa satraucas par savu anonimitāti. Šos divus jautājumus vislabāk risina kriptovalūtas. Bankas eksperti prognozē – ņemot vērā, ka valdības sāk nostāties kriptovalūtu pusē, bet patērētāji tās izmanto aizvien biežāk, paredzams, ka to izmantošanas temps nākotnē paātrināsies. Ja šī tendence turpināsies esošajā tempā, tad līdz 2030. gadam blokķēdes maciņa lietotāju skaits pasaulē varētu sasniegt jau 200 miljonus. Pašreiz straujāku attīstību bremzē jau iepriekšminētās likumdošanas izmaiņas, taču, kļūstot par legālu norēķināšanās līdzekli, kas nozīmē arī sadarbību ar tādām starptautiskajām kompānijām kā Mastercard, Visa, Apple, attīstība notiks lavīnveidā. Jāatzīmē, ka vairākas valstis jau spējušas ātri reaģēt uz jaunajām vēsmām tirgū, jo vēlas kļūt par pirmajiem, kas ielec šajā vilcienā un tādējādi nosaka toni tirgū, un piesaista jaunus tirgus dalībniekus, veidojot labvēlīgu vidi to attīstībai. Viena no šādām valstīm ir Vācija, kur parlaments no 2020. gada 1. janvāra atļāvis bankām tirgoties ar kriptovalūtām, tādējādi dodot skaidru signālu tirgum par šo valūtu leģitimitāti un nākotnes potenciālu. Dodot zaļo gaismu kriptovalūtām, investori varēs ieguldīt naudu Vācijas fondos un nebūs spiesti naudu pārvietot ārpus valsts.

Ņemot vērā, ka Vācija ir būtisks spēlētājs gan Eiropas, gan pasaules ekonomikā, paredzams, ka tai sekos arī citas valstis. Būtisku soli pretī kriptovalūtu attīstībai nesen spērusi arī Lihtenšteina, kas ir viena no Eiropas bagātākajām valstīm. Lihtenšteinas valdība lēmusi apstiprināt likumu, kas regulē tokenizāciju, tādējādi kļūstot par pirmo valsti pasaulē, kas regulē tokenu ekonomiku. Valdības pārstāvji skaidrojuši, ka likums regulē klientu un aktīvu aizsardzību un ar tā palīdzību tiks izveidota adekvāta dažādu pakalpojumu sniedzēju kontrole, taču tajā pašā laikā šis lēmums raksturo valsti kā inovatīvu un legāli drošu vietu tokenizācijas nodrošinātājiem. Līdz ar šiem lēmumiem valstis kļuvušas daudz pievilcīgas investoriem, un ieguvumi būs skaidri saskatāmi jau tuvākajā laikā.

Kā izvērtēt?

Kriptovalūtu ir daudz, taču nereti problēmas sagādā jautājums, kā tās izvērtēt un pēc kādiem kritērijiem vadīties, izmantojot tās naudas maiņā vai preču iegādei. Ko darīt? Viens no nozīmīgiem aspektiem ir saprast, vai kriptovalūta ir decentralizēta vai centralizēta. Bieži vien kā digitālās naudas priekšrocība (un tikpat bieži arī kā trūkums) tiek minēta decentralizācija – vairums kriptovalūtu ir decentralizētas, kas nozīmē, ka tai nav konkrētas centrālās vietas, kas to regulē, uzrauga, tādējādi nepastāv kontrole pār šo naudu. Starp šī veida valūtām var minēt pasaulē vispopulārāko kriptovalūtu Bitcoin, arī Ethereum, Litecoin un citas. Savukārt centralizēta kriptovalūta nozīmē, ka tā koncentrējas vienas iestādes rokās, tādējādi, notiekot kiberuzbrukumam vai līdzīgiem gadījumiem, digitālās valūtas īpašnieks var nesatraukties, ka viņa digitālā nauda pazudīs bez pēdām, kā tas var notikt decentralizācijas gadījumā. Starp šī veida kriptovalūtām var minēt tādas kriptovalūtas kā Ripple un OneCoin.

Tomēr strauji augošo kriptovalūtu tirgum ir arī savi izaicinājumi, un, sastopoties ar lielo valstu konkurenci, cīņa nav viegla. Līdz šim pasaules tirdzniecībā ir dominējušas tikai dažas valūtas, kuru emitenti nevēlas zaudēt savu lomu, tādēļ meklē veidus, kā saglabāt līderpozīcijas tirgū, un nereti šīs kampaņas vērstas pret kriptovalūtām, radot visneiedomājamākos šķēršļus to izaugsmei. Kā vienu no piemēriem var minēt iepriekšminēto OneCoin, pret kuru regulāri tiek izvērsta plaša melnā PR kampaņa, publicējot pretrunīgu un melīgu informāciju, kurā nomelnoti gan šīs valūtas veidotāji, gan vērojami centieni šo valūtu destabilizēt, taču šis ir neizbēgams faktors, ja tiek radīts kas nozīmīgs un atbilstošs G20 jaunajām prasībām, proti, ONE satur KYC (Zini Savu Lietotāju) protokolu, atbilst AML direktīvām, centralizēta un to nav iespējams nozagt, un spēj aizvietot Visa un Mastercard pārskaitījumu jaudu vairākas reizes, kā arī ietaupa komisijas par momentāniem pārskaitījumiem uz jebkuru pasaules malu.

Iespējas mainīt

Arī Latvijā kriptovalūtu izmantošana un nākotnes potenciāls tiek regulāri apspriests, un jau patlaban mūsu valstī pēc Eiropas Parlamenta regulas virtuālā valūta ir atzīta par līgumisku maiņas līdzekli, un to iespējams izmantot preču maiņas darījumiem. Arī citās valstīs preču maiņa ir atļauta, un prognozes liecina, ka nākotnē tendence mainīt kriptovalūtas pret precēm tikai pieaugs, tādēļ jau tagad pasaulē pastāv platformas, kas piedāvā šo iespēju.

Šo tirdzniecības veidu piedāvā arī viena no pasaulē pirmajām digitālajām e- komercijas platformām – Dealshaker, kurā, izmantojot kriptovalūtu OneCoin (ONE), iespējams to samainīt pret precēm. Platforma dibināta 2017. gadā, lai veicinātu jaunas vēsmas interneta tirdzniecībā.

Platformā jau reģistrējušies vairāk nekā 120 tūkstoši uzņēmumu un 628 tūkstoši privātpersonu no dažādām pasaules valstīm, piedāvājot visdažādākās preces, sākot ar ikdienā izmantojamām precēm mājai līdz pat izklaides un ceļojuma inventāram.

Dealshaker ļauj satikties pircējiem un pārdevējiem, kas meklē ko jaunu, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas, un vērojams, ka vēlme šādi tirgoties pieaug, kas atspoguļojas arī strauji pieaugošajā lietotāju skaitā, kas patlaban sasniedz 3,6 miljonus no 194 pasaules valstīm. Ik dienas platformu apmeklē vairāk nekā 300 tūkstoši klientu, kuri labākos piedāvājumus ātri vien samaina pret ONE pat dažu minūšu laikā, tāpēc tos vairs neredz aktīvajā piedāvājumā. Pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem ir milzīgs, jo konkurence ir maza. Ievērojama priekšrocība ir tā, ka apmierinātas un juridiski ir aizsargātas abas puses. Ja kāds nav apmierināts, tad ONE tiek atgriezts un darījums centralizēti atcelts, un monētas – atgrieztas. Tādējādi, salīdzinot ar kriptovalūtām, ONE ir vienīgā stabilā kriptovalūta, kas piedāvā garantiju saviem lietotājiem, reālu pielietojamību un stabilu kursu gan šodien, gan nākotnē.

Tāpēc pasaules finanšu eksperti un jaunā kriptovalūtu likumdošana 2020. gadā ir par centralizētu sistēmu legalizāciju nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ceturtā industriālā revolūcija palīdz efektivitātē

Anda Asere, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanā arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot efektivitāti

"Carlsberg Group" digitālā vadītāja Nensija Kruikšanka (Nancy Cruickshank) norāda, ka ne vienmēr tehnoloģiju izmantošana nozīmē ļoti lielas izmaiņas – biežāk tās ir mazas nianses, kas palīdz uzlabot rezultātus kādā no ražošanas posmiem. Mūsdienās pircēji vēlas arvien dažādākus un individuālākus produktus, kas ražošanā nozīmē biežāku produkcijas veidu maiņu ražošanas līnijā, kas samazina efektivitāti. Nelieli uzlabojumi dažādos posmos šo efektivitāti palīdz atgūt.

Reizēm šķiet, ka visi to vien dara, kā runā par ceturto industriālo revolūciju. Ko "Carlsberg Group" saistībā ar šo ir paveikusi?

Es esmu digitalizācijas vadītāja un manos amata pienākumos ir pilns digitalizācijas un datu spektrs – kā mēs varam strādāt citādāk visā biznesā. Patērētājus interesē amatalus, bezalkoholiskais alus un cita interesantāka produkcija. 35 tirgos mēs strādājam paši, vairāk nekā simt tirgos uz licences pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Covid-19 veicina papīra laikmeta pāreju digitālā. Arī likumdevējs gatavs transformācijām

Elīna Girne, vadošā juriste datu tehnoloģijas uzņēmumā ''SQUALIO Group'', 08.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācija valstī, kuru radīja Covid-19, veicināja ilgi gaidītās iespējas juridiskām personām. Proti, stājoties spēkā grozījumiem Komerclikumā (22.03.2020.), uzņēmuma akcionāru vai dalībnieku kopsapulces norise iespējama attālināti.

Sākotnēji konkrētās izmaiņas var likties kā piemērošanās pašreizējiem apstākļiem un Covid-19 risinājums, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības nepārtrauktību. Taču šīs izmaiņas ir būtiskas efektīvam un produktīvam darbam nākotnē ikvienai saimnieciskās darbības struktūrai – uzņēmumam, biedrībai vai organizācijai.

Aizvadītais attālinātā darba laiks sniedzis nozīmīgu mācību stundu nākotnei, proti, kā ietaupīt savu laiku un resursus, lai strādātu efektīvāk. Jūtami aktualizējies izmaksu optimizācijas jautājums, kas no tehnoloģiju puses izgaismo citu aspektu – vai protam izmantot tās tehnoloģijas, kas jau ir mūsu rīcībā. Izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, attālināti var norisināties gan apspriede un sapulce, gan dokumentu apstiprināšana un parakstīšana, tādējādi transformējot papīra laikmeta ātrāku pāreju digitālajā laikmetā. Mūsu ikdienas darba rutīnā vairāku procesu automatizācija izslēdz cilvēciskās kļūdas, palielina ātrumu un veicina augstāku produktivitāti. Joprojām digitalizācija ir mūsu domāšanas maiņa, kurai piespiedu motivācijas grūdienu sniedzis Covid-19 laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par investīcijām Latvijā LIAA uzrunā pakalpojumu centrus

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais izaicinājums pašlaik ir potenciālo investoru uzrunāšana un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) mērķis ir darbs ar Rietumu uzņēmumiem, kuri uz Eiropu grib pārcelt IT un dalīto pakalpojumu centrus, stāsta LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Pandēmijas laikā virkne šādu investoru saskārās ar situāciju, ka, piemēram, Āzijā izvietotie pakalpojumu centri vienkārši pārtrauca darbu.

Vienlaikus Rožkalns norādīja, ka ir arī jādomā par to, kāda veida investīcijas Latvijā vēlamies.

"Piemēram, ja kāds investors pašlaik vēlas pārcelt savu rūpnīcu no Ķīnas uz Latviju, vai tas ir tas, ko mēs gribam? Vai mēs gribam būt Eiropas "mazā Ķīna"? Atbilde ir - nē, jo mēs negribam būt mazkvalificēta un zemi atalgota darbaspēka valsts. Turklāt mums darbinieku trūkst un atvērt šādam darbaspēkam robežas mēs arī negribam," norādīja Rožkalns.

Vienlaikus viņš norādīja, ka tomēr ir jāapsver augsti kvalificētu speciālistu piesaiste no citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapsētu informācijas digitalizācijas un pārvaldības sistēmā "cemety.lv" līdz šim digitalizētas vairāk nekā 400 gan pašvaldībām, gan baznīcām piederošas kapsētas visā Latvijā, digitāli apkopojot informāciju par vairāk nekā miljons apbedītajām personām.

Šobrīd notiek darbs pie vēl vairāk nekā 40 Latvijas kapsētu digitalizācijas. Jau vairākus gadus "Cemety.lv" darbojas Lietuvā, kā arī uzsākta darbība Anglijā, Somijā, Francijā un Itālijā.

"Cemety.lv" jebkurš interesents var virtuāli izstaigāt jau digitalizētās Latvijas kapsētas, kā arī atrast informāciju par kapsētā plānotajiem publiskajiem pasākumiem, piemēram, kapusvētkiem. Digitalizētajās kapsētās vietnē redzama kapsētas karte, apbedījumu plāns, kā arī apskatāma konkrētu kapavietu fotofiksācija. Tāpat vietne ir palīgs visiem tiem, kuri vēlas atrast savu radinieku un draugu atdusas vietas, bet dažādu iemeslu dēļ nezina, kur tās atrodas. Ievadot mirušās personas vārdu, sistēmā iespējams atrast ne tikai kapsētu, kurā konkrēts cilvēks apbedīts, bet arī kartē redzēt kapavietas atrašanās vietu konkrētajā kapsētā. "Cemety.lv" atrodamā informācija kļuvusi par noderīgu instrumentu arī ciltskoku veidotājiem – tiem, kas apzina un pēta dzimtas vēsturi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli Vjetnama šobrīd tiek uzskatīta par tehnoloģiju uzņēmumu iespēju zemi, un sava biznesa attīstībai šo valsti nolūkojis gan Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Jeff App", gan "Twino grupa".

Dibināts 2019. gada vasarā, "Jeff App" ir kredītu starpniecības risinājums, kas izmanto alternatīvos datus, lai uzlabotu piekļuvi aizdevumiem Dienvidaustrumāzijas valstīs. Kā pirmā valsts, kur sākt darbu, izvēlēta Vjetnama. Tāpat arī "Twino grupa" paziņojusi par darbības sākšanu šajā valstī – kopā ar "VIA SMS Group" uzņēmums ir vienojusies par sadarbību Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgus apgūšanā, kopīgi izveidojot jaunu kreditēšanas zīmolu "Vamo", kas kopš 2019. gada decembra darbojas Vjetnamā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības izmaksas šobrīd ir lielākais nekustamā īpašuma tirgus izaicinājums, jo, tām augot, mājokļu pieejamība samazinās, taču iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

«Pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, tādēļ jādomā un jāveic pasākumi, lai samazinātu mājokļu pašizmaksu. Te saredzu vairākas lietas, ko valsts no savas puses varētu izdarīt salīdzinoši ātri, lai mazinātu mājokļu pašizmaksu,» stāstīja Kļaviņš.

Piemēram, norādīja Kļaviņš, būtu nepieciešams sakārtot Dzīvokļa īpašuma likumu, lai varētu dalīt dzīvokļu īpašumos vairāk nekā vienu ēku.

Kļaviņš sacīja, ka Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse ir iesniegusi priekšlikumu, kuru ir atbalstījušas gan ministrijas, gan Valsts Zemes dienests, gan būvvaldes, bet tas ir «iesprūdis» Saeimā.

«Jaunais likums dotu iespēju efektīvāk izmantot zemes gabalu. Piemēram, ja dzīvojamais projekts sastāv no trim mājām, tad jaunais likums ļautu veidot vienu rotaļlaukumu šīm mājām pa vidu, nevis trīs bērnu rotaļu laukumus - katrai mājai savu, kā to paredz esošā likuma redakcija. Tas nevajadzīgi sadārdzina mājokļa izmaksas, kuras gala rezultātā sedz neviens cits kā dzīvokļu pircēji. Ja apzināmies, ka zemes izmaksas veido 10% no kopējām izmaksām, tad šādā veidā var samazināt mājokļu pašizmaksu. Turklāt mūsu priekšlikums ļautu risināt arī problēmas, kuras ir parādījušās ar privatizētajām daudzdzīvokļu ēkām. Tas ir svarīgi arī no apsaimniekošanas viedokļa, jo apsaimniekojot lielāku ēku kompleksu, var piedāvāt zemāku cenu,» skaidroja Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādai jābūt izaugsmes stratēģijai pēc Covid-19?

Guntars Krols, EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija, līdzīgi kā citas krīzes, ir pārvērtusi tās biznesa dienaskārtības lietas, kuras agrāk tika uzskatītas par vēlamām kaut kad nākotnē, par jautājumiem, kurus vajadzēja izdarīt vakar.

Krīze ir atsegusi uzņēmumu vājās puses – pārāk lielas saistības, pārāk nedrošu naudas plūsmu, pārāk zemu uzņēmumu pašu kapitāla līmeni, pārāk jūtīgu pieprasījumu vai pārāk lielu paļāvību uz noteiktu produktu vai pakalpojumu. Līdztekus krīze ir kalpojusi, kā katalizators pārmaiņām, kuras jau uzņēma gaitu pirms pandēmijas, proti, vispārēju digitalizāciju un uzņēmumu darbības daudz plašāku sociālas atbildības izpratni. Precīzi nebūs iespējams prognozēt, cik no COVID-19 laika uzvedības pārmaiņām iesakņosies un cik izgaisīs līdz ar situācijas normalizāciju, taču skaidrs ir viens – krīzei sekos izaugsme, kas visdrīzāk būs nevienmērīga, bet ekonomika un sabiedrība būs mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas ieviešana viesusi izmaiņas arī autoskolu darbībā - teorētiskās apmācības klātienē vairs nedrīkst piedāvāt, tādēļ daļa autoskolu pārgājušas uz attālināto apmācību, bet daļa - pagaidām savu darbību apturējušas.

Plānots, ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, nākotnē attālinātā teorijas apmācība varētu tikt ieviesta kā pastāvīgs apmācību veids.

Iepriekš nedrīkstēja

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba skaidro, ka ārkārtējās situācijas laikā ļauts attālināti mācīt visas teorētisko apmācību tēmas.

Līdz šim gan teorētiskā apmācība attālināti nebija iespējama, jo to aizliedza likums, kas nosaka, ka autovadītāja apmācība var notikt tikai telpā, kura ir apstiprināta no CSDD puses. Pirms krīzes valstī bija plāns ieviest daļēji attālinātu B kategorijas teorētisko apmācību, kas paredzēja, ka no 11 moduļiem, klātienē obligāti būtu jānoklausās 2 moduļi, bet šis īstenošanas plāns tika atlikts uz vēlāku laiku, stāsta autoskolas "Einšteins" pārstāve Baiba Rancāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunās Orkla šokolādes ražotnes darbības sākums pārcelts uz nākamā gada vidu

LETA, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā "Orkla" šokolādes ražotne Ādažos sāks darbu nākamā gada vidū, nevis šā gada ceturtajā ceturksnī kā iepriekš tika plānots, jo tās izveides darbos korekcijas ir ieviesis Covid-19, sacīja pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Vēl ārkārtējās situācijas laikā mēs paspējām nodot ekspluatācijā ražotnes ēku Ādažos. Nākamais posms bija ražošanas līniju pārvietošana un jaunu līniju uzstādīšana, kur bija nepieciešama ražotāju pārstāvju piedalīšanās, bet starptautisko ceļojumu ierobežošanas dēļ tas tika atcelts," sacīja Didrihsons.

Lasi arī:

Video: Lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā 

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ir aprēķinājusi, ka dabas resursu nodokļa palielināšana...

Viņš norādīja, ka ražošanas līnijas bija jāpaspēj pārvietot pirms sākas ražošana Ziemassvētku sezonai, proti, līdz augusta beigām.

"Ņemot vērā, ka to nevarēja izdarīt, mēs diemžēl pieņēmām lēmumu līniju pārvietošanu atlikt līdz janvārim, kad būs beigusies Ziemassvētku produkcijas ražošana. Tas nozīmē, ka jaunā ražotne pilnībā sāks strādāt nākamā gada pirmās puses beigās vai otrās puses sākumā," skaidroja Didrihsons.

Viņš arī norādīja, ka savukārt jaunajai "Orkla" cepumu un vafeļu ražotnei ir izstrādāts projekts, un pašlaik notiek būvnieku izvēles process.

Tāpat "Orkla Latvija" vadītājs atzina, ka šogad ir vieglāk atrast sezonas darbiniekus, taču darbaspēka pieejamības jautājums kā tāds joprojām ir nopietna problēma.

"Kā jau minēju, tad augusta beigās mums sākas Ziemassvētku sezonas ražošana, kad darba apjoms aug "Laimas" un "Selgas" cepumu ražotnē, un šajā laikā mēs vienmēr piesaistām papildu darbiniekus. Jā, šogad darbinieku pieejamība ir lielāka nekā pēdējos gados, bet te uzreiz ir jāsaka, ka pēdējos gados tā ir bijusi katastrofāla. Tādēļ es nebūt neteikšu, ka tagad viss ir ļoti labi un darbinieki ir brīvi atrodami. Tā nav, un darbiniekus piesaistīt joprojām ir gana grūti," pauda Didrihsons.

Viņš uzsvēra, ka pandēmija agrāk vai vēlāk beigsies, tāpēc ir jārisina viesstrādnieku jautājums. "Šim jautājumam ir liela nacionālā pieskaņa, bet neviens jau neaicina aizvērt acis un pilnībā atvērt robežas. Taču tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka mēs esam daļa no Eiropas Savienības, daļa no globālajiem procesiem darba tirgū. Nav jau tā, ka kāds gribētu aizvietot mūsu darbiniekus. Taču situācija ir tāda, ka darbs ir, bet darba roku nav," uzsvēra "Orkla Latvija" vadītājs.

Līdz ar jaunās "Laimas" fabrikas izveidi ražošanas apmērus būs iespējams dubultot salīdzinājumā ar esošajiem, ja būs atbilstošs pieprasījums. Sākotnēji bija plānots, ka ražošanas procesu jaunajā "Laimas" ražotnē varētu sākt 2020.gada ceturtajā ceturksnī. "Laimas" ražotnes celtniecībā Ādažos tika ieguldīti 8,9 miljoni eiro.

Blakus "Laimas" ražotnei būs otra "Orkla Latvija" ražotne, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā. To plānots atklāt 2022.gadā. Abu ražotņu Ādažos izveidei tika iegādāti kopumā 13 hektāri zemes, no kuriem cepumu un vafeļu ražotne aizņems lielāko daļu.

"Orkla Latvija" kopējais apgrozījums pērn, pēc provizoriskiem datiem, bija 117,3 miljon eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompāniju peļņa veidoja 6,7 miljonus eiro. "Orkla Latvija" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus zīmolus. Uzņēmums iekļaujas Norvēģijas koncernā "Orkla".

Tev varētu interesēt arī:

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai, kas savā zīmolā veiksmīgi nes zaļas valsts tēlu, ir jāpanāk arī rīcībpolitika, kas mudina Latvijas lauksaimniecību pakāpeniski pārorientēties uz bioloģisku lauksaimniecību, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāju Gustavu Norkārkli, Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītāju Viesturu Ķerus un Latvijas Dabas fonda vadītāju Andreju Briedi, pārrunājot Latvijas vides ilgtspēju un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

"Latvijas zīmols ir zaļums, un mums vajag šo zaļumu arī īstenot mūsu politikā. Latvija jau iet šajā virzienā, šis pagrieziens notiek, bet šim kursam ir jābūt pilnīgi skaidram, lai mēs zināmā laika posmā tomēr "pagriežam kuģi" zaļās lauksaimniecības virzienā," uzsvēra Levits, vēršot uzmanību, ka bioloģisku lauksaimniecību savā nākotnes attīstībā iekļauj arī Eiropas Komisijas izvirzītais tā saucamais "Zaļais kurss".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados īstena revolūcija skārusi "zālītes biznesu". Proti, līdz Ziemeļamerikas marihuānas legalizācijas bumu, dažādas šādas kompānijas radušās gluži kā sēnes pēc lietus.

Tas attiecīgi šim procesam pievērsis lielu investoru uzmanību. Šobrīd gan izskatās, ka zālītes bums ir pietiekami daudz aprunāts un tā nākotne - daudzmaz novērtēta. Tādējādi nepieciešama kāda jauna modes tendence, ko izskatās, ka var radīt jau nākamo psihodēlisko substanču potenciālais legalizācijas vilnis.

Būtībā, kad vēl tika runāts par marihuānas legalizāciju, daudzi gribēja laicīgi paspēt ielēkt šajā jaunajā, perspektīvajā izaugsmes vilcienā. Sevišķi strauji marihuānas nozares akciju cena debesīs skrēja līdz ar ziņām par to, ka Kanādā 2018. gada rudenī ikdienas lietošanai tika legalizēta šī substance (Kanādā pēc marihuānas legalizācijas gan tās pārdošanas apmēri tomēr neauga tik strauji, kā iepriekš cerēts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas krājēji drīzumā savu naudu varēs virzīt pirmā vecā kontinenta marihuānas biržā tirgotā fonda (ETF) daļu virzienā.

Pieejamā informācija liecina, ka Kanādas uzņēmums Purpose Investments Vācijā plāno sākt tirgot Medical Cannabis and Wellness ETF akcijas, kurš savukārt uzpirks reģiona publiski kotētos medicīniskās marihuānas, marihuānas eļļas un citu legālo šīs nozares uzņēmumu vērtspapīrus. Pagaidām pieejamā informācija liecina, ka šis fonds prasīs 80 centus par katriem ieguldītiem 100 eiro.

Fonda pārstāvji cer, ka interese par šādiem ieguldījumiem būs gan no privāto baņķieru, gan institucionālo investoru puses.

"Medicīniskās marihuānas industrijai ir milzīgs potenciāls, un tā saskaras ar nozīmīgu investoru interesi. Līdz šim Eiropas investoriem bijusi ierobežota pieeja šim tirgum," Financial Times skaidro HANetf pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Nedrīkst aizmirst par esošo klientu noturēšanu

Anda Asere, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem 2020. gadā ieteicams rūpēties ne tikai par lietotāju plūsmas palielināšanu savam internetveikalam, bet arī par esošo lietotāju noturēšanu.

"Tas nozīmē, ka ir jāveic darbi, kas ir saistīti ar mājaslapas pilnveidošanu (dizains, saturs, A/B testi, papildus rīku implementācija utt.). Akcents uz interneta veikalu apmeklētāju noturēšanu nav nekāds jaunums. Ārzemju pieredze jau vairākus gadus liecina, ka šis ir vienīgais pareizais virziens, lai investīcijas reklāmā strādātu ar pozitīviem ienākumiem no ieguldījumiem (ROI) ilgtermiņā," saka Sergejs Volvenkins, "iMarketings.lv" Digitālās nodaļas vadītājs.

Viņš uzskata, ka internets un mūsdienu reklāmas tehnoloģijas arī 2020. gadā nodrošinās lieliskas iespējas atlasīt un sasniegt savu mērķauditoriju. Tiesa, vairs nebūs iespējas ielēkt "pirmajā vagonā", tomēr šis gads pagaidām vēl noteikti nebūs arī "pēdējais vagons".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 vēl ilgi neļaus planētai dzīvot mierā, brīdinājusi Pasaules Veselības organizācija (PVO), norādot, ka vairums valstu cīņā ar pandēmiju joprojām atrodas sākuma posmos.

Dažas valstis, kas uzskatīja, ka pakļāvušas koronavīrusu kontrolei, tagad pieredz saslimšanas gadījumu skaita jaunu vilni, savukārt biedējošas pieauguma tendences vērojamas Āfrikā un Amerikā, sacīja PVO vadītājs Tedross Adhanoms Gebreiesuss.

Viņš atgādināja, ka PVO izsludinājusi globālo ārkārtas situāciju jau 30.janvārī un valstīm bijis laiks sagatavoties un plānot savu reakciju.

ASV paudušas asu kritiku PVO par organizācijas reakciju uz Covid-19 krīzi, tomēr Gebreiesuss noraidīja prasības, ka viņam būtu jāatkāpjas no amata.

"Vairums epidēmiju Rietumeiropā, pēc visa spriežot, ir stabilas vai iet mazumā," virtuālajā preses konferencē Ženēvā sacīja PVO vadītājs. "Kaut arī skaitļi ir mazi, mēs esam satraukti par pieaugošo tendenci Āfrikā, Centrālajā un Dienvidamerikā, un Austrumeiropā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centienos apturēt Covid-19 izplatību Čehijā tiks ierobežota cilvēku pārvietošanās, kā arī slēgta liela daļa veikalu un apturēta pakalpojumu sniegšana, pavēstīja amatpersonas.

Eiropas Savienības (ES) valstu vidū Čehijā aizvadīto divu nedēļu laikā bijis lielākais jauno koronavīrusa un ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju.

"Valdība ierobežos pārvietošanos un kontaktus ar citiem cilvēkiem, izņēmumi noteikti attiecībā uz došanos uz darbu, pēc pirkumiem un pie ārsta," pavēstīja veselības ministrs Romans Primula, kas arī pats ir epidemiologs.

Darbu varēs turpināt pārtikas un sīkpreču veikali, aptiekas, bet visi pārējie mazumtirdzniecības veikali no ceturtdienas līdz 3.novembrim būs slēgti.

"Pieaugums ir milzīgs, un pasākumiem, ko esam veikuši līdz šim, lai kāpuma līkni apturētu, nav bijis sekmju," žurnālistiem sacīja premjerministrs Andrejs Babišs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzenos pēc perfektā dēļa, kas radīts Latvijas vilnim – tā saka Einārs Landmanis, kurš Liepājā iekārtojis savu sērfošanas dēļu darbnīcu zīmolam DRTY boards.

Rudens un ziemas sezona līdz pat agram pavasarim Latvijā ir īstais laiks, lai sērfotu, jo tieši tad ir lielāka iespējamība noķert īsto vilni. Vajadzīga vien pareizā laika prognoze, sildoša hidra, sērfa dēlis un Baltijas jūra, uzskata E.Landmanis. Sērfošana viņam ir kā hobijs, un viņš izbauda atrašanos ūdenī. Bērnību pavadījis Rojā, bet pirms aptuveni septiņiem gadiem kopā ar draugu novērojuši, ka Latvijā ir daudz labu viļņu, it īpaši Rojā un Rīgas līcī pie attiecīga vēja.

«Kad bijām mazi, pie ziemeļu vēja pa ūdeni lēkājām, plunčājāmies, sērfojām tikai ar ķermeni un vienā brīdī sapratām, ka pašiem ir nepieciešamība pēc dēļa. Pirms septiņiem gadiem nebija tādas izvēles kā tagad, kad vari dēļus pasūtīt internetā un arī Latvijā ir veikali, kas tirgo. Nebija pieejama literatūra, kur iegūt informāciju, izdomājām, kā mēs to darīsim, konsultējāmies ar tiem, kas būvēja laivas, jo process ir līdzīgs – putuplasts, stikla šķiedra un epoksīds. Ķērāmies pie darba,» pirmsākumus atceras Einārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas un ASV akciju tirgos ceturtdien valdīja piesardzīga gaisotne, un, bažījoties par koronavīrusa pandēmijas otro vilni, daudzi investori fiksēja peļņu.

Globālie tirgi joprojām ir "mazliet piesardzīgi, jo neskaidība par koronavīrusa otro vilni turpinās, "neitralizējot" nesenos ekonomikas datus, kas liecināja par uzlabošanos, ekonomikām atkal atveroties", raksta "Charles Schwab" analītiķi.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien samazinājās par 0,2% līdz 26 080,10 punktiem, indekss "Standard & Poor"s 500" pieauga par 0,1% līdz 3115,34 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,3% līdz 9943,05 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien kritās par 0,5% līdz 6224,07 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,8% līdz 12 281,53 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0.8% līdz 4958,75 punktiem. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien pieauga par 2,3% līdz 38,84 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemas atpūtas kompleksi vēl cer uz aukstumu tuvākajās nedēļās, pastāstīja ziemas atpūtas kompleksu pārstāvji.

Talsu novada atpūtas kompleksa "Kamparkalns" vadītājs Viesturs Ošenieks atklāja, ka patlaban atpūtas kompleksam sokas labi un tas turpina darbu citās atpūtas kompleksa jomās. Viņš atzina, ka darbs saistībā ar slēpošanas kalnu nav sācies, netiek pūsts mākslīgais sniegs, līdz ar to zaudējumi netikšot ciesti.

Ošenieks atzina, ka šosezon šī ir pirmā reize, kad kalnu slēpošanas sezona janvāra beigās vēl nav sākta. Taču ir bijuši gadi, kad slēpošanas sezona ir bijusi "īsa un kodolīga". "Pagaidām cerību nezaudējam, tāpēc skatāmies laikapstākļu prognozes un gaidām aukstumu," viņš norādīja..

Vienlaikus "Kamparkalna" pārstāvis piebilda, ka šī sezona neietekmēs spēju darboties nākamajās ziemas sezonās un būt gataviem pilnvērtīgi sākt darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu, daudzos ekonomiskos rādītājos esam ar labākajiem rezultātiem, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ja 2008. / 2009. gada krīzē Latvija bija starp smagāk skartajām valstīm, tad šobrīd ir pretēji - Latvijas ekonomikai veicas labāk nekā vidēji pasaulē. Tas ļauj cerēt, ka vīrusa uzliesmojuma jeb otrā viļņa gadījumā būs vieglāk, un no iepriekšējās krīzes atkārtojuma spēsim izvairīties. Ir pirmās labās ziņas, vienlaikus, protams, arī bažas par neskaidro vīrusa izplatību nākotnē, un cerība ka, pateicoties līdzšinējai pieredzei un labajām Latvijas pozīcijām uz citu valstu fona, jauns vīrusa uzliesmojums jeb otrais vilnis varētu būt vieglāk pārvarams.

Šobrīd ir skaidrs, ka Latvijas ekonomika viszemākajā punktā bija aprīļa vidū, savukārt tirdzniecībā atkopšanās maijā un jūnijā notika daudz straujāk nekā gaidījām. Citadeles maksājumu karšu dati rāda, ka patēriņa izdevumi par precēm jūnijā jau pārsniedz pirms Covid-19 līmeni, vienlaikus izdevumi par pakalpojumiem vēl nav atjaunojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas kritums Latvijā šogad būs būtiski mazāks nekā citur Eiropā

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā jau bija gaidāms, Covid-19 ietekmē Latvijas ekonomikas aktivitāte šā gada otrajā ceturksnī būtiski samazinājās un salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni Latvijas IKP saruka par 9,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pirmais novērtējums. Tas ir straujākais ekonomiskās aktivitātes kritums Latvijas ekonomikā kopš 2009. gada, taču Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu.

Otrajā ceturksnī eirozonā kopumā IKP samazinājās par 15% pret iepriekšējo gadu un tas liek domāt, ka ekonomikas kritums Latvijā šogad būs būtiski mazāks nekā citur Eiropā.

Covid-19 izplatības ierobežošanai uz diviem mēnešiem Latvijā faktiski bija apturēta vairāku pārsvarā pakalpojumu nozaru darbību. To redzam arī IKP datos. Salīdzinājumā ar pērno gadu pakalpojumu nozaru izlaide otrajā ceturksni ir sarukusi par 11%. Tikmēr ražošana otrajā ceturksnī samazinājās par 3,8%, savukārt tirdzniecības apjomi kritušies tikai par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ķīnas pilsēta bažās par jaunu Covid-19 uzliesmojumu daļēji slēdz robežas

LETA--AFP, 13.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzjiliņas pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumos daļēji slēgusi savas robežas un apturējusi sabiedriskā transporta kustību, šādi reaģējot uz lokālu koronavīrusa uzliesmojumu, kas Ķīnā pastiprinājis bažas par otro infekcijas vilni.

Pilsētā ar četriem miljoniem iedzīvotāju trešdien apturēta autobusu satiksme, turklāt varasiestādes paziņojušas, ka pilsētu varēs pamest vienīgi tie cilvēki, kuriem pēdējo 48 stundu laikā veikto Covid-19 testu rezultāti bijuši negatīvi un kas zināmu laiku pavadījuši "stingrā pašizolācijā".

Visi kinoteātri, fitnesa centri, interneta kafejnīcas un citi atpūtas un brīvā laika pavadīšanas centri, kas atrodas telpās, tiek slēgti nekavējoties, bet aptiekām ir jāziņo par visiem gadījumiem, kad pārdoti drudža un pretvīrusa medikamenti, teikts vietējās administrācijas paziņojumā.

Par pirmo infekcijas uzliesmojumu tika paziņots Šulaņas priekšpilsētā nedēļas nogalē, bet Dzjiliņas mērs trešdien brīdināja, ka situācija ir "ārkārtīgi smaga un sarežģīta" un ka "pastāv liels tālākas izplatīšanās risks".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viņķele: iespējamai ierobežojumu pastiprināšanai izšķirošas būs tuvākās dienas

LETA, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runāt par Covid-19 otro vilni pēc trīs dienu rādītājiem ir pāragri, savukārt iespējamai ierobežojumu pastiprināšanai izšķirošas būs tuvākās dienas, izriet no veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) sacītā intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes".

Ministre uzsvēra, ka šī ir situācija, kurā noteikti būtu jāizvairās no emocionāliem vērtējumiem un jālūkojas uz faktiem. Viņa skaidroja, ka Latvijā Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 15, bet nebūtu arī jāgaida, kad saslimstība pieaug tik tālu. Tai pat laikā, viņasprāt, būtu pāragri pēc trīs dienu rādītājiem runāt par Covid-19 otro vilni un izdarīt secinājumus, ka inficēšanās pieauguma tendence ir stabila.

Analizēs Covid-19 tendences un domās par nepieciešamību pārskatīt ierobežojumus 

Šodien Veselības ministrijā tiks analizēts šīs nedēļas Covid-19 inficēto pieaugums, tendences,...

Vērtējums notiek nedēļas griezumā, skaidroja ministre. "Acīmredzot šodienas un vēl īpaši brīvdienu rādītāji būs tie izšķirīgie, vai otrdien uz Ministru kabineta sēdi man diemžēl būs jādodas ar striktākiem ierobežojumiem," uzsvēra ministre.

Būtiski, ka inficētie lielākoties bijuši cilvēki, kas atbraukuši no ārzemēm vai viņu kontaktpersonas - tātad inficēšanās notiek tuvā draugu vai ģimenes lokā, atzīmēja politiķe.

Viņa arī atgādināja Slimību profilakses un kontroles centra norādīto, ka būs jālemj par ierobežojumu atgriešanu, ja nevarēs izsekot jaunos inficēšanās gadījumus. Līdz vakardienai bija trīs gadījumi, kur inficēšanās avots vēl tika meklēts.

Ministre akcentēja, ka, domājot par iespējamām izmaiņām ierobežojumos, tiks vērtēts, kāds ir inficēšanās raksturs un kur tas notiek. Patlaban ir redzams, ka inficēšanās notiek cilvēkiem, kuri ir atbraukuši no ārzemēm un rīkojuši balles vai pasākumus. "Tātad uzsvars ir ārzemes un iekštelpas - acīmredzot šis būtu tas virziens, kurā mums būtu jāseko notikumu rašanās cēloņiem un arī uz tiem jāiedarbojas," sacīja ministre.

Vienlaikus Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Santa Līviņa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pieļāva, ka valdībā varētu tikt rosinātas diskusijas par to, ka jābūt stigrākai pašizolācijas noteikumu kontrolei.

Līviņa uzsvēra, ka šis ir brīdis, kad būtu jāizšķiras, vai visi tiešām ievērojam visiem zināmās prasības, vai nāksies atkal atgriezties pie stingrākiem ierobežojumiem. Viņa novērojusi, ka cilvēki sāk "grēkot", piemēram, ar distances ievērošanu.

Kā vēstīts, pēdējo trīs diennakšu laikā Latvijā reģistrēti 27 jauni Covid-19 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru