Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane pieļauj, ka var zaudēt amatu.

Intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes, viņa atzina, ka šāda iespēja pastāv, taču uzsvēra, ka VK tik un tā iestāsies pret valsts pārvaldes sistēmas nepilnībām.

Viņasprāt, svarīgākais šobrīd ir apturēt sistēmu, pateicoties kurai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atņem pielaides valsts noslēpumam. Tas ir jāaptur, līdz brīdim, kamēr tiek sakārtota pielaižu izsniegšana.

Viņa skaidroja, ka vairāki VK darbinieki ir zaudējuši pielaides valsts noslēpumam. Pielaide atņemta darbiniekiem, kuri strādāja pie Winergy un airBaltic lietām.

Uz SAB esot izsaukts darbinieks, kurš strādājis pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma. Šim darbiniekam pielaide iepriekš ir izsniegta, bet tagad viņš tiek saukts uz SAB.

Šobrīd situācija valsts pārvaldē vērtējama kā kritiska - tendence no valsts pārvaldes aizplūst profesionāļiem turpinās, norāda Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte.

Šodien Ministru kabinetā tiks prezentēta Valsts kancelejas sadarbībā ar ekspertiem izstrādāta cilvēkresursu attīstības koncepcija, kas paredz īstenot kardinālas pārmaiņas pašreizējā valsts pārvaldē.

«Izstrādātās koncepcijas īstenošana paredz ievērojami celt valsts pārvaldes konkurētspēju, lai noturētu un motivētu augsta līmeņa profesionāļus darbam valsts pārvaldes iestādēs, īpaši ņemot vērā faktu, ka ekonomiskās recesijas laikā veikto reformu rezultātā valsts pārvaldi atstājuši daudzi, spēcīgi eksperti,» norāda Upīte.

Arī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda, ka situācija pēc recesijas pārdzīvošanas valsts pārvaldē nav mainījusies. Viņa LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka krīzes laikā tik atlaisti aptuveni 900 darbinieki, tomēr nesamazinājās darāmo darbu apjoms, kas lika augstas raudzes speciālistiem meklēt tālāku attīstību privātajā sektorā.

Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane pieļauj, ka viņas atrašanās amatā kādam ir kļuvusi nevēlama VK ilgstošās darbības rezultātā, tostarp saistībā ar sniegtajiem atzinumiem investīciju strīdu lietās.

«VK vienmēr ir sniegusi profesionālus un objektīvus atzinumus, nepakļaujoties jebkādai ietekmei tos izmainīt vai mīkstināt, pieskaņojot tos nepieciešamajai situācijai,» aģentūrai LETA apgalvoja Dreimane. Viņa atgādināja, ka VK ir sniegusi atzinumus gan airBaltic, gan Parex, gan Citadeles, gan Pasažieru vilciena un Winergy lietās. Tāpēc viņai radies iespaids, ka nevēlama kļuvusi VK ilgtermiņa darbības rezultātā. Esot skaidrs, ka šo lielo uzņēmumu lietas ir ļoti svarīgi jautājumi, kas skar visdažādākās intereses.

Bijusī Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane esot saņēmusi vairākus darba piedāvājumus.

Dreimane aģentūrai LETA pastāstīja, ka viņai izteikti vairāki piedāvājumi par turpmāko karjeru privātā biznesa struktūrās. Viņa gan pagaidām neatklāj, no kurienes konkrēti ir šie piedāvājumi.

«Pagaidām apsveru visas iespējas, plusus un mīnusus, kā arī atbilstību maniem nākotnes plāniem,» teica Dreimane.

Jau ziņots, ka pēc pielaides anulēšanas valsts noslēpumam Dreimanei bija jāatstāj Valsts kancelejas vadītājas amats. Sākotnēji Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) izteicās, ka Dreimane bez pielaides nevar strādāt tik augstā valsts amatā, un plānoja rosināt valdību lemt par Dreimanes atbrīvošanu no amata. Taču Dreimane iesniedza atlūgumu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izstrādātais dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumu projekts tā pašreizējā redakcijā nav atbalstāms, jo varētu veicināt būtisku tarifu pieaugumu, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd spēkā ir 2008. gada 16. jūlija noteikumu redakcija, norāda SPRK, uzsverot, ka ar jauno noteikumu projektu paredzēts pilnveidot dabasgāzes sistēmas pieslēgumu ierīkošanas tiesisko regulējumu, nosakot gan kārtību, kādā potenciālais pārvades sistēmas lietotājs iesniedz pieteikumu, lai ierīkotu pieslēgumu, gan atļautās maksimālās slodzes maiņu un citas nianses. Atsevišķi tirgus pārstāvji gan domā, ka iecerētās izmaiņas dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumos biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes lietotājiem varētu mazināt konkurenci un radīt papildu finansiālo slogu.

Nepieciešams izvērtējums

Iniciatīva «Mazinām slogu» saņēmusi 280 ierosinājumu, taču birokrātija vēl aizvien zeļ, bet tās apkarošana ir pārlieku formāla

To liecina Valsts kancelejas dati. Visbiežāk iniciatīva bijusi saistīta ar Elektronisko deklarēšanās sistēmu (EDS), publiskajiem iepirkumiem, savstarpējo iestāžu nesadarbošanos, pieprasot dažādu veidu izziņas, neskaidrībām par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētajiem projektiem un liekajām formalitātēm, kā arī neskaidro un nesaprotamo informāciju, kas saistīta ar ES struktūrfondiem. DB jau vairākkārt ir rakstījis par unikālām situācijām, kad viena valsts iestāde no uzņēmuma vai cilvēka pieprasa izziņu, kuras avots ir otra valsts iestāde. Lai arī pašlaik par šādām «pērlēm» vismaz skaļi daudz netiek runāts, tomēr pēdējā dīvainība bija ar oficiālu atteikšanos no komersantu papīra reģistrācijas apliecībām, kuras tomēr vismaz sākotnēji vēlējušās redzēt arī atsevišķas valsts pārvaldes iestādes.

Katru gadu no darba valsts pārvaldē aizplūst aptuveni 400 cilvēki, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane.

Lielākā daļa no cilvēkiem, kas pamet darbu valsts pārvaldē, ir speciālisti, kas tajā strādājuši desmit piecpadsmit gadus. «Cilvēki uzskata, ka atalgojums valsts pārvaldē nav piemērots un dodas uz privāto sektoru,» sacīja Dreimane. Lai gan atalgojuma apmērs valsts pārvaldē pēdējos gados pieaudzis, tomēr darbinieki vienalga izvēlas privāto sektoru.

«Mums jādomā arī par motivācijas sistēmas sakārtošanu. Galvenā problēma ir tāda - mēs esam paaugstinājuši zemākās algas, bet neesam domājuši par augsta ranga speciālistu algu paaugstināšanu. Mans piedāvājums ir, ka esošā algu fonda ietvaros iestādes vadītājs varētu algu griestus palielināt, kā arī pieņemt darbā speciālistus,» teica Dreimane.

Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes gadījums var kļūt par būtisku robežšķirtni interešu un varas cīņās Latvijā

Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane nav uz mutes kritusi un viņas publiskie izteikumi ietver nopietnus pārmetumus gan par drošības dienestu darbu, gan subjektivitāti valsts augstāko ierēdņu izvērtēšanā. Proti, ja objektīva iemesla atlaišanai nav, tad tāds ir jāatrod, un šajā ziņā visa vara, šķiet, nodota drošībnieku rokās.

Uzreiz jāsaka, ka augstākā Latvijas valsts ierēdne Elita Dreimane nav izcēlusies ar tādiem sabiedrībā viegli parādāmiem nesmukumiem kā daži viņas priekšgājēji. Nav zināms, ka viņa būtu privāti ceļojusi ar diplomātisko pasi vai šķērdējusi valsts līdzekļus somu pirts izbūvē. Viņas amatpersonas deklarācija neuzrāda arī vērā ņemamas parādsaistības, kas varētu kalpot kā manipulācijas līdzeklis. Toties viņas vadītā kanceleja sniegusi vairākus pēdējā laika politiskajai varai neglaimojošus atzinumus, piemēram, par bankas Citadele tirgošanu investīciju fondam Ripplewood Holdings, iesakot to nedarīt, par skandalozo vilcienu iepirkumu, kā arī par Airbaltic bijušā vadītāja Bertolta Flika iesniegto investīciju pretenziju pret Latvijas valsti.

Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzdevumā izveidota augsta līmeņa ekspertu darba grupa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma regulējuma «pilnveidošanai un iestādes darba efektivizēšanai», teikts Ministru kabineta paziņojumā.

Darba grupu vadīs Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.

«Prioritāte ir normalizēt iestādes darbu, nodrošinot tās pamata funkcijas - korupcijas novēršanu un apkarošanu, nevis neproporcionāli lielus laika un cilvēkresursus tērēt ar pamatdarbu nesaistītām darbībām,» tā pavēstījusi jaunizveidotās darba grupas vadītāja.

«Tiks izstrādātas izmaiņas KNAB likumā, veicot darbus pārvaldības un efektivitātes uzlabošanai. Tostarp tiks precizēts iestādes amatpersonu juridiskais statuss, premjera veiktās pārraudzības saturs un apjoms u.c. izmaiņas,» pauda E. Dreimane.

«Darba grupas izstrādātajam likumprojektam jāparedz risinājums arī KNAB priekšnieka disciplināratbildības reglamentam, kas regulētu priekšnieka atbildību, gan nodrošinātu garantiju pret risku, ka disciplinārā atbildība varētu tikt izmantota, lai ļaunprātīgi ietekmētu biroja darbību. Tāpat likumprojektā jāparedz KNAB pašpārvaldes - biroja padomes - lomas pastiprināšanu,« pausts paziņojumā.

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Valsts kancelejas mobilā aplikācija Futbols triumfējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rīkotajā mobilo lietotņu konkursā World Summit Award Mobile (WSA Mobile) un ierindota starp 40 labākajām pasaulē. Tāpat Futbols novērtēta kā TOP5 mobilā aplikācija pasaulē kategorijā m-Valdība un līdzdalība (m-Government & Participation), informē Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa – Znota.

Mobilo aplikāciju Futbols Valsts kanceleja izstrādāja sadarbībā ar aģentūru CUBE un radošo nozaru ekspertiem, kuri līdzdarbojās idejas izstrādē un sniedza pašaizliedzīgu, profesionālu atbalstu – Zigurdu Zaķi un Voldemāru Dūdumu. Savukārt nozīmīgu artavu kampaņas vizuālajā noformējumā sniedza talantīgais fotogrāfs Nils Vilnis. Tieši pateicoties ekspertu iedrošinājumam kampaņā Piespēlē, lai būtu labāks rezultāts! galvenie tēli bija reāli valsts pārvaldē strādājoši darbinieki.

Katrs ar mobilo aplikāciju Futbols veiktais novērtējums par valsts iestāžu darbu tiek izskatīts un izvērtēts. Piemēram, šogad, apkopojot situāciju par valsts pārvaldes paveikto administratīvā sloga mazināšanā un darbības efektivizēšanā, tika ņemts vērā ne tikai iestāžu pašvērtējums un formālā statistika, bet arī iedzīvotāju novērtējums, novērojumi un priekšlikumi, kas saņemti mazinamslogu.gov.lv vietnē un ar mobilo aplikāciju Futbols. Gan iniciatīvu, gan pēctecību iedzīvotāju vērtējumam atzinīgi novērtējuši arī ārvalstu eksperti, tajā skaitā OECD misijas dalībnieki.

Lai mazinātu korupcijas riskus un veicinātu profesionālāku valsts pārvaldi, valsts iestāžu augstākā līmeņa vadītāju atlase un darba vērtējums turpmāk būs Valsts kancelejas uzdevums.

Ar mērķi nodrošināt politisko neitralitāti un padarīt valsts pārvaldes darbu atklātāku un profesionālāku, kā arī mazināt korupcijas riskus, valdība šodien pieņēma grozījumus Valsts civildienesta likumā. Grozījumi paredz paplašināt Valsts kancelejas (VK) kompetenci – nodrošināt valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītāju atlasi.

VK uzdevumos būs nodrošināt atlases kārtības un kritēriju izstrādi, izsludināt konkursu, izvērtēt pieteikumus, veikt kompetenču vērtēšanu, kā arī ieteikt piemērotākos pretendentus vērtēšanas komisijai. Iestāžu vadītāju vērtējumā liela uzmanība tiks vērsta uz vadītāja darba rezultātu. Likumprojekts paredz, ka ierēdņa darbību un tās rezultātus ik gadu novērtēs tiešais vadītājs vai iestādes vadītāja izveidota vērtēšanas komisija. Vērtēšanas komisijā, kuru izveidos attiecīgais ministrs, VK pārstāvis vērtēs pretendenta profesionālās prasmes, taču par pretendenta apstiprināšanu amatā arī turpmāk lems Ministru kabinets (MK) un amatā iecels ministrs.

Bijusī Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane vairākus mēnešus pēc amata pamešanas sākusi strādāt AS Latvijas Gāze, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Dreimane uzņēmumā strādā kopš 1.oktobra un pilda valdes juridiskās padomnieces pienākumus. Lai gan viņa raidījumam nevēlējās atklāt, kas viņu uzrunājis šim amatam, Panorāmas rīcībā esošā informācija liecina, ka tas ir uzņēmuma vadītājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

Pēc pielaides anulēšanas valsts noslēpumam Dreimanei vasaras sākumā bija jāatstāj Valsts kancelejas vadītājas amats. Viņa valsts pārvaldē bija nostrādājusi 20 gadus.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu izveidotā speciāla mērķa kompānija SIA "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - AS "Rietumu Banka" - par turpmākajiem soļiem, liecina "Latvijas gāzes" paziņojums paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju.

Lai gūtu līdzekļus akciju nākamiem iegādes posmiem, "Energy Investments" vadības izpirkuma procesa projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu Bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās emitenta akcijas.

Finanšu instrumenta atsavinājuma līgums paredz atpirkuma nosacījumus trīs gadu laika periodam. Šāda veida finansēšanas modelis ir izplatīts vadošajos Eiropas Savienības finanšu un enerģētikas tirgos. Minētajā laika posmā "Rietumu Banka" būs ieguldītājs un pilnvērtīgs AS "Latvijas Gāze" akcionārs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Pirmo reizi desmit gadu laikā kopš starptautiskās tiesvedības funkcijas īstenošanas, Valsts kanceleja (VK) ir saskārusies ar šauru interešu ekonomisko grupējumu centieniem ietekmēt kancelejas atzinumu saturu par starptautisko investīciju strīdiem, norāda kancelejas direktore Elita Dreimane.

«Esam spiesti vērsties tiesībsargājošās iestādēs, informējot par personām, kas netiešā veidā cenšas ietekmēt Valsts kancelejas sniegto atzinumu saturu vairākos daudzmiljonu investīciju strīdos. Valsts kanceleja arī turpmāk spiedienam nepakļausies un juridisko ekspertīzi sniegs valsts interesēs. Esam gatavi, ka arī turpmāk kancelejas atzinumus sauks par jokainiem un dīvainiem,» saka E. Dreimane.

Viņa prognozē, ka noteikta grupējumu pārstāvošās amatpersonas centīsies diskreditēt par šiem jautājumiem atbildīgo Valsts kancelejas juristu darbību, norādot saistības ar dažādām tiesvedībās iesaistītām un sabiedrībā nepopulārām personām, kā arī būs mēģinājumi rast nomelnot juristus saistībā ar privāto dzīvi un darbību.

Valsts kanceleja kategoriski noraida Drošības policijas apgalvojumus par iespējamo valsts noslēpuma objekta izpaušanu, Db.lv informē Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.

«Man ir pamatotas bažas, ka šī ir atbildes reakcija uz Valsts kancelejas un žurnālistu aktualizēto problēmu par cilvēktiesību un vārda brīvības iespējamiem pārkāpumiem,» saka Dreimane.

Viņa arī norāda, ka Valsts kanceleja vienmēr ir cieši sadarbojusies un arī turpmāk sadarbosies ar Satversmes aizsardzības biroju kā atbildīgo institūciju par personu un telpu atbilstību drošības prasībām Valsts kancelejā un citās augsta līmeņa iestādēs.

Jau ziņots, ka Drošības policija lūgusi Satversmes aizsardzības birojam izvērtēt, vai Valsts kancelejā nav notikuši valsts noslēpuma aizsardzības pārkāpumi.

Jaunā valsts kontroliera vēlēšanas Saeimā notiks nākamā gada 17. janvārī, ceturtdien nolemts Saeimas prezidija un Frakciju padomes sēdē.

Pašreizējās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas pilnvaras beidzas 21. janvārī. Plašu popularitāti iemantojusī I. Sudraba jau teju aizvadījusi otro pilnvaru termiņu šajā amatā, tādēļ vairs nevar kandidēt uz valsts kontroliera amatu.

Parlamenta deputāti savus kandidātus valsts kontroliera amatam varēs pieteikt līdz 8. janvārim. Publiski līdz šim izskanējuši divu potenciālo valsts kontrolieru vārdi – kā kandidātes uz šo amatu minētas Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Eiro ieviešanas koordinācijas padomes, kuras uzdevumi ir lemt par eiro ieviešanas stratēģiju, veicināt sekmīgu jaunās valūtas ieviešanas koordinēšanu un novērst situācijas, kad «informācijas un izpratnes trūkums ir pamats mītiem un neargumentētām bažām par Latvijas pievienošanos eirozonai», sēdes būs slēgtas, nolemts valdības ārkārtas sēdē.

Padomi vadīs ministru prezidents Valdis Dombovskis, tajā darbosies vairāki ministri, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane un citi augstākās vadības līmeņa pārstāvji.

Jau ziņots, ka ministri piektdien, 18. janvārī, vienojās, ka nepieciešams izveidot Eiro ieviešanas koordinācijas padomi, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku un sekmīgāku eiro ieviešanu Latvijā. Padomes uzdevumi ir lemt par eiro ieviešanas koordinēšanas stratēģiju, veicināt sekmīgu eiro ieviešanas koordinēšanu, kā arī atbilstoši savai kompetencei lemt par nepieciešamajiem pasākumiem eiro ieviešanai. Padomei būs arī jāapzina problēmjautājumi, kas kavē eiro ieviešanas koordināciju, jāsniedz priekšlikumi šo jautājumu risināšanai, kā arī jāsniedz priekšlikumi eiro ieviešanas koordinēšanai un eiro veiksmīgai ieviešanai.

Saistībā ar triju valdes locekļu pilnvaru termiņa notecējumu 2021. gada 15. augustā, Latvijas Gāze veic izmaiņas valdes sastāvā, kas stāsies spēkā no 2021. gada 16. augusta, informē Nasdaq Riga.

Atbilstoši 2021. gada 12. maija padomes lēmumam, Latvijas Gāze valdes locekļu amatos atkārtoti ievēlēti Aigars Kalvītis, Deniss Jemeļjanovs un Elita Dreimane. Ceturtā valdes locekļa - Ingas Āboliņas līdzšinējo pilnvaru termiņš turpinās līdz 2023. gada 16. augustam.

Valdes priekšsēdētāja pienākumus turpinās pildīt Aigars Kalvītis, valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus – Deniss Jemeļjanovs.

AS "Latvijas gāze" valdi un finanšu direktores amatu 12.augustā personisku iemeslu dēļ atstās Inga Āboliņa, liecina kompānijas

I.Āboliņa kopš 2020.gada augusta bijusi kompānijas valdes locekle un finanšu direktore, viņas atbildībā un pārraudzībā bija uzņēmuma finanšu, risku vadības, norēķinu un grāmatvedības struktūrvienības.

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis paziņojumā pauž pateicību Āboliņai par viņas nozīmīgo ieguldījumu uzņēmuma attīstībā kopīgi nostrādātajā laikā. "Mums ir žēl, ka viņa ir pieņēmusi lēmumu atstāt "Latvijas gāzi", un mēs vēlam viņai veiksmi turpmākajos centienos," norāda A.Kalvītis.

I.Āboliņa patlaban vēl neatklāj savus nākotnes plānus un to, vai turpinās darbu enerģētikas nozarē, teikts ziņojumā.

Pirms pievienošanās "Latvijas gāzei" 2020.gadā Āboliņa strādāja enerģētikas nozarē - kopš 2017.gada bijusi AS "Sadales tīkls" valdes locekle un finanšu direktore, no 2001. līdz 2017.gadam - ieņēmusi dažādus amatus AS "Latvenergo".

Politiķiem – ministriem – grib atņemt tiesības vienpersonīgi lemt par valsts iestāžu vadītājiem un to vietniekiem. To paredz valdībā apstiprinātā Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija, kuras iedzīvināšanai ir jāveic vairāki sagatavošanās darbi, lai to iedarbinātu jau 2016. gadā.

DB uzņēmēju kluba biedri ir norādījuši, ka Latvijai ir vajadzīga neliela, bet efektīva valsts pārvalde, kurā par darbu atbildīgi ir ne tikai politiķi, bet arī valsts iestāžu vadītāji. Šo ideju atbalsta arī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane un rāda uz koncepcijā ietvertajiem mērķiem. Viņa uzsver, ka mērķis ir panākt, lai ikviens, kurš saskaras ar valsts pārvaldi, izjustu pozitīvas pārmaiņas saistībā ar pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanos.

Kritiku par valsts pārvaldes darbību (bezdarbību, formālismu, atrakstīšanos utt.) bieži ir izteikušas uzņēmēju organizācijas, kuras arī jau agrāk ir rosinājušas reformas valsts pārvaldē. Nereti valsts pārvalde ir izpelnījusies neglaimojošus apzīmējus «feodāli sadrumstalota», kastu – «draugu» vai «radu» un pat «balta» – vietas, ko radījusi ne tikai pirmās pakāpes, bet pat attālāku radinieku (draugu) pieņemšana darbā (padomju laikā bijis liegums attiecībā uz laulātā pieņemšanu augstā postenī, ja otrs laulātais ir priekšnieks).

AS "Latvijas gāze" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Akciju iegāde notikusi uzsāktā vadības izpirkuma procesā.

Pirkuma darījums noticis starp Luksemburgas investīciju fondu "Marguerite Gas II" un SIA "Energy Investments" par visu "Marguerite Gas II" piederošo 28,97% akciju atpirkumu.

"Latvijas gāzes" vadība norāda, ka vadības izpirkuma process dos iespēju noturēt "Latvijas gāzes" pozīcijas kā vienam no Baltijas enerģētikas līderiem, kā arī būt inovatīvu produktu un pakalpojumu līderim atbilstoši vadošo starptautisko tirgu tendencēm.

Uzņēmuma paziņojumā biržai teikts, ka jaunajās enerģētikas tirgus realitātēs pastāv nepieciešamība nodrošināt sabalansētu dažādu energoresursu produktu pieejamību, vienlaikus piedāvājot arī adekvātas un konkurētspējīgas enerģētikas izmaksas Latvijas ražošanas uzņēmumiem. Tāpat uz ilgtermiņu vērsta politika paredz iespējas nodrošināt Latvijas mājsaimniecību pieprasījumu bez dramatiskiem cenu kāpumiem par gāzi vai citiem enerģijas avotiem.

Tiesiskās aizsardzības process ierosināts SIA Agroprojekts, liecina Lursoft dati.

Jāatzīmē, ka tikai pirms pusotra mēneša izbeigts šā gada 10.februārī ierosinātais uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Jāpiebilst, ka aizvadītajā nedēļā uzņēmumam reģistrēts arī jauns nodrošinājums, kas aizliedz veikt reorganizāciju, pamatkapitāla samazināšanu, uzņēmuma veida maiņu, kā arī uzņēmuma vai tā daļu īpašnieku maiņu.

Izmaiņas arī veiktas Agroprojekts valdes locekļu vidū. Arhitektūras pakalpojumu sniedzēja valdi atstājis uzņēmuma līdzīpašnieks Juris Dziļums. Darbu uzņēmuma valdē turpina Alvils Puķe, Antra Staškeviča un Elita Dreimane, kas ieņem valdes priekšsēdētājas amatu.

Agroprojekts aizvadīto gadu noslēdzis ar zaudējumiem 318,348 tūkstošu eiro apmērā kas ir teju divas reizes lielāki nekā 2012. gadā. Uzņēmuma neto apgrozījums pērn kritās par 7,5% un sasniedza 303,952 tūkstošus eiro, norāda Lursoft rīcībā esošā informācija.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šodien izdevis rezolūciju, kurā uzdod izglītības ministram Vjačeslavam Dombrovskim (RP) sniegt paskaidrojumus par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noslēgtajiem reklāmas līgumiem par sava darba popularizēšanu vairākos masu medijos.

Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke pavēstīja, ka ministram pieprasīti skaidrojumi saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par valsts budžeta līdzekļu tērēšanu apmaksāta mediju satura pirkšanai plašsaziņas līdzekļos. Rezolūcijā valdības vadītājs ir uzdevis sniegt detalizētu informāciju par iemesliem un argumentiem, kādēļ pieņemts šāds lēmums, kā arī par sasniegt iecerētajiem mērķiem, lai būtu pamats izvērtēt šādu līgumu lietderību.

Premjers no ministra atbildes gaida līdz 27.septembrim. Izglītības un zinātnes ministram ir jāsniedz informācija par visiem IZM, tās padotībā esošo iestāžu un kapitālsabiedrību noslēgtajiem reklāmas līgumiem ar masu medijiem, par līdzekļu avotiem pakalpojumu apmaksai, kā arī jāskaidro iepirkumu veikšanai piemērotā procedūra, stāstīja Panke.