Finanses

Jāskatās nevis kā patērētājiem, bet gan no biznesa iespēju viedokļa

Romāns Meļņiks,23.03.2021

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstāku apgrozījumu, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu.

Tā intervijā žurnālam "Dienas Bizness" pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.

Fragments no intervijas

Mani mulsina, ka tagad, tā teikt, pa labi un pa kreisi tiek dalīta dažāda atbalsta nauda, daudzi tā var pierast, kļūt atkarīgi no šādām piešpricēm un tad vēlāk, ja mudinās, teiksim, strādāt attālināti, prasīs, lai valsts par to atsevišķi maksā. Tas šķiet attīstību bremzējošs faktors. Vajadzētu domāt, kā veicināt strādāšanu, nevis pa līdzības saņemšanu no valsts.

Principā tā tas ir. Bet šī ir ļoti neordināra situācija, tirgus ir mainījies, bizness ir mainījies ārējā pieprasījuma trūkuma dēļ. Līdz ar to mums ir kaut kādā veidā jāiekonservē, jāsaglabā biznesa infrastruktūra. Paldies Dievam, 2020. gads bija ļoti labs eksportā – mums pat ir izaugsme, lielāks eksports nekā 2019. gadā, bet mēs palīdzējām arī eksportējošiem uzņēmumiem. Savukārt, ja runājam par atbalstiem kā tādiem, piemēram, dīkstāves pabalstu pavasarī saņēma aptuveni 50 tūkstoši cilvēku. Cita veida krīzē, kāda bija, teiksim, 2009. gadā, visi šie cilvēki būtu kļuvuši par bezdarbniekiem, taču šajā situācijā viņi turpina strādāt iepriekšējās darbavietās, nevis meklē alternatīvas. Tātad mēs pasargājām darba devējus no darbinieku aizplūšanas. Tas pats ir arī pašreizējā situācijā. Līdz ar to es nedomāju, ka uzņēmēji vai strādājošie būs pieraduši pie pabalstiem. Es domāju, ka lielāka problēma ir visāda veida ierobežojumi, kas gan šajā situācijā ir ļoti svarīgi un vajadzīgi, jo palīdzējuši mums izvairīties no saslimšanas pīķiem, kādi bijuši gan mūsu kaimiņvalstīs, gan citās Eiropas valstīs. Mums tas bija ļoti svarīgi tādēļ, ka mūsu veselības aprūpes sistēmas kapacitāte ir zemāka, līdz ar to, lai neuzspridzinātu veselības aprūpes sistēmu, mēs bijām spiesti ierobežojumus ieviest stipri ātrāk, pat pie zemākiem rādītājiem nekā citiem. Man rudenī pārmeta, ka es skatos tikai uz vienu rādītāju – bezdarbu, bet atcerēsimies, kā bija 2008. gadā, kad bija cilvēku masveida aizbraukšana, traģēdijas ģimenēs, atkarības utt. Viss sliktais, kas ir, nāk no bez darba. Šajā gadījumā mums bija iespēja no tā izsargāties. Mūsu pieejas pareizību ap liecina arī, piemēram, tas, ka no novembra esam bezdarba līmeņa rādītājā zem Igaunijas – tā ir pirmo reizi pa 30 gadiem, Igaunija ar zemāku bezdarbu vienmēr mūs ap steidza. Arī pašreiz mums turas kaut vai par pusprocentu labāks rādītājs, bet, ņemot vērā tur izskanējušo informāciju ar ļoti krasiem ierobežojumiem augstā saslimstības līmeņa ar Covid-19 dēļ, pat pie lielāka IKP un lielākām finanšu iespējām viņu gatavotā atbalsta pakete ir 500–800 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka vēl pieaugs arī bezdarba rādītāji. Un jāatgādina, ka viņu atbalsts uzņēmējiem ir tad, ja apgrozījums krītas vairāk nekā par 50%, mums ir 20% pret 2020. gadā strādājošiem mēnešiem un 30% pret 2019. gadu.

Jūs kādu brīdi slimojāt, nepiedalījāties valdības sēdēs, bijāt atlaidis grožus. Vai pa to laiku kolēģi tā brīvāk nepašiverē ja ar valstij pieejamo naudu?

Es par to neizteikšos. Izvērtējot valdības lēmumus, var dažus tādus secinājumus izdarīt, bet es šos pieņemtos lēmumus neapspriedīšu. Bet vēl par pieradumu. Es domāju, ka pie šiem atbalstiem nepieradīs, jo sabiedrība kopumā ļoti seko līdzi un pie katriem izdevumiem ir arī jautājumi no iedzīvotājiem par to, cik šie atbalsti ir vajadzīgi, jo katrs saprot, ka mums nāksies šo atmaksāt. Un, kamēr mums ir aizņēmumi, mēs arī maksāsim procentus par šiem līdzekļiem, ko tagad izmantojam atbalstiem.

Visu interviju lasiet 23.marta žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien konceptuāli vienojās par 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu procentu likmēm uz vienu gadu.

Budžeta komisija plāno trešdien, 4.oktobrī, balsot par likumprojektu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai, lai nodotu to izskatīšanai Saeimā trijos lasījumos.

Vienlaikus likumprojekta teksts vēl nav uzrakstīts, tāpat arī nav panākta vienošanās, vai tas būs atsevišķs likums vai arī grozījumi kādā no esošajiem likumiem.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) sēdē skaidroja, ka ir jānosaka krīzes periods uz diviem gadiem, nosakot samazināto konsolidēto procentu likmi uz gadu. Pēc gada Budžeta komisija gaidīs ziņojumu par šīs normas efektivitāti un vērtēs, vai samazinātā likme jāpagarina vēl uz gadu.

Tāpat Budžeta komisija piedāvā šo atbalstu attiecināt uz tiem kredītņēmējiem, kuriem maksimālā kredīta atlikuma summa nav lielāka par 250 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs: Likumā uz laiku jānosaka samazināti procentu maksājumi hipotekārajiem kredītiem

LETA,10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar likumu uz laiku jānosaka samazināti procentu maksājumi hipotekārajiem kredītiem ar mērķi nepieļaut Latvijas lielas daļas iedzīvotāju nonākšanu neapskaužamā finanšu situācijā, sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).

Politiķis arī sīkāk izklāstīja savus priekšlikumus, aicinot uz diskusiju par tiem iesaistītās puses, tajā skaitā banku pārstāvjus. Budžeta komisijas vadītājs pieļāva, ka attiecīgās izmaiņas varētu noteikt no 2024.gada, reizē apsverot, vai uz ierobežotu termiņu procentmaksājumu samazinājumu attiecināt ar atpakaļejošu spēku.

Reirs skaidroja, ka ir iezīmējušies divi galvenie virzieni jeb risinājuma veidi, kā varētu samazināt hipotekāro kredītu procentu maksājumus. Pirmais variants būtu likumā uz laiku EURIBOR procentu likmes vietā noteikt konkrētu, mazāku likmi, kas varētu būt no pusotra līdz diviem procentiem.

Savukārt saistībā ar otru risinājuma variantu Budžeta komisijas vadītājs skaidroja, ka procentu maksājuma vienu daļu veido EURIBOR likme un otra daļa ir bankas pievienotā procentu likme. Tāpēc otrs risinājums paredzētu uz ierobežotu laiku jeb terminēti noteikt moratoriju uz bankas noteikto likumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor procentu likmi

LETA,01.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu, uzsvēra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).

Vaicāts par banku gūto peļņu pirmajā pusgadā, Reirs vēra uzmanību, ka EURIBOR procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī Euribor likme Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī Euribor procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību, kritiski pašreizējo situāciju raksturo Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.

Tāpēc būtu jāmeklē veids, kā pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, ierobežojot EURIBOR piemērošanu, akcentēja politiķis. Reirs piebilda, ka brīvā tirgū katra banka var piedāvāt jebkuru procentu likmi, bet tad, lai attiecīgās bankas nevis slēpjas aiz Euribor, bet gan nosauc to īstajos vārdos -, ka piemēro procentu likmi hiperpeļņas gūšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu sasaiste ar Euribor nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar Euribor pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka uzskata, ka kredītu sasaistes ar Euribor pārtraukšana radītu jautājumus par alternatīvu kredītu cenošanai (vai šī alternatīva būtu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izdevīgāka), iespējamiem juridiskiem risinājumiem esošo kredītu līgumu pārskatīšanai, kā arī, cik lielā mērā tiktu kavēta monetārās politikas transmisija.

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor procentu likmi 

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas...

Tomēr, ņemot vērā citu valstu pieredzi, bankām nepieciešams aktīvāk piedāvāt klientiem aizdevumu produktus ar fiksētām procentu likmēm, uzsver Latvijas Banka. Vienlaikus bankām ir iespēja, nepārtraucot kredītu likmju sasaisti ar Euribor, piedāvāt saviem klientiem uz noteiktu laiku samazināt vai atcelt aizdevuma likmes fiksēto daļu.

Tāpat arī banku finansējuma izmaksām - Latvijas gadījumā lielākoties depozītu procentiem - būtu jāpieaug kopā ar Euribor likmi, tomēr praksē vājas konkurences apstākļos tas notiek ļoti lēni, atzīst Latvijas Banka. Līdz ar to kredītu likmēm pieaugot teju proporcionāli Euribor likmei, bet noguldījumu likmēm augot krietni lēnāk, būtiski palielinās banku neto procentu ienākumi.

Līdz ar to problēma ir nevis kredītu sasaistē ar Euribor likmi, bet vājajā banku konkurencē, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji, norādot, ka Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas uzņēmumiem un mājsaimniecībām fiksēt kredītu likmi uz ilgāku termiņu nekā gadu ar pievilcīgiem nosacījumiem (garāka termiņa Euribor vai kādu citu objektīvu naudas cenu atspoguļojošu likmi), kas ļautu kredītņēmējus pasargāt no procentu likmju svārstībām.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Euribor ir viens no indikatoriem "naudas cenai". Savukārt "naudas cena" ir svarīgs finanšu sistēmas stūrakmens, kas nodrošina monetārās politikas lēmumu nonākšanu līdz bankām, nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Euribor kā references likme kredītu procentu noteikšanai kredītlīgumos tiek izmantota daudzās valstīs, tomēr valstu starpā atšķiras prakse attiecībā uz likmes fiksācijas periodiem un fiksēto likmju īpatsvaru banku kredītu portfeļos. Latvijas gadījumā kredītiestāžu izsniegtie aizdevumi galvenokārt ir saistīti ar īstermiņa (galvenokārt trīs vai sešu mēnešu) Euribor likmi.

Latvijā sešu mēnešu Euribor likme tiek piemērota 61,8% mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem un 39,5% uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem. Savukārt trīs mēnešu Euribor likmes tiek piemērotas 22,8% mājsaimniecību kredītiem un 49% uzņēmumu kredītiem.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas pārstāvji pavēstīja, ka Euribor ir ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem regulēts un noteikts indekss, ko izmanto, lai novērtētu naudas cenu tirgū. Euribor izmantošana ir atbilstoša ne tikai likumiem un ES tiesību aktiem, bet arī ilggadējai Latvijas pieredzei, un tā izmantošanu nosaka katras personas un kredītiestādes līgums. Bankas nepiemēro Euribor patvaļīgi, bet tikai saskaņā ar likumiem un līgumiem.

Dažkārt personas, kurām nav nācies saskarties ar banku darbību, neizprot Euribor jēgu, atzīst asociācijas pārstāvji. Pirmkārt, Euribor nosaka pēc noteiktas metodoloģijas, un tas nav unikāls tikai Latvijai. Otrkārt, kad banka aizdod naudu kredītņēmējam, tā pati aizņemas naudu no depozītiem vai ārējos tirgos.

Ja naudu kredītņēmējam, piemēram, aizdod uz 15 gadiem, tad banka pati bieži vien aizņemas to uz īsāku termiņu, un kredīta laikā pati pārfinansējas, iespējams, pat vairākas reizes. Līdz ar to Euribor likme atspoguļo tā brīža naudas cenu starpbanku tirgū. Euribor nav tikai bankas peļņa, jo tā ir arī cena, lai atmaksātu bankas kreditoriem viņu aizdoto naudu par noteiktiem procentiem.

Katrā valstī, ņemot vērā tās specifiku, ir raksturīgas mainīgās procentu likmes kredītiem vai citi modeļi - pilnīgi fiksēta, fiksēta, bet ar pārskatīšanu ik pēc noteikta laika utt. Ņemot vērā finansēšanas modeli, Latvijā līdz šim raksturīgas mainīgās procentu likmes, kas patērētājiem lielāko daļu laika bija ļoti izdevīgas.

Ja šobrīd tiktu izmantota fiksētā likme, tā noteikti būtu tikpat liela vai pat lielāka, norāda Finanšu nozares asociācijas pārstāvji. ECB likmju celšana ietekmē arī Euribor, un Euribor ierobežošana varētu būt pretrunā ar ECB lēmumu mērķi. Vienlaikus Latvijas likumdevējs nevar tāpat vien ar likumu ierobežot procentu likmes. Tas nozīmētu to, ka likumdevējs varētu regulēt arī cenas veikalā jebkurai precei, kas bija raksturīgi plānveida ekonomikas apstākļos, uzsver Finanšu asociācijas pārstāvji.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) iepriekš sacīja, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu.

Vaicāts par banku gūto peļņu pirmajā pusgadā, Reirs vēra uzmanību, ka Euribor procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī Euribor likme Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī Euribor procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību, kritiski pašreizējo situāciju raksturo Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.

Tāpēc būtu jāmeklē veids, kā pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, ierobežojot Euribor piemērošanu, akcentēja politiķis. Reirs piebilda, ka brīvā tirgū katra banka var piedāvāt jebkuru procentu likmi, bet tad, lai attiecīgās bankas nevis slēpjas aiz Euribor, bet gan nosauc to īstajos vārdos -, ka piemēro procentu likmi hiperpeļņas gūšanai.

Taujāts par nodokļa jeb papildu maksājuma uzlikšanu banku virspeļņai, Reirs tam pauž atbalstu un uzskata ienākumi no šāda banku maksājuma būtu jānovirza tieši hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.

Reizē Budžeta komisijas vadītājs uzsvēra, ka gan jautājumā par nodokli banku virspeļņai, gan par Euribor piemērošanas ierobežošanu priekšlikumiem jānāk no izpildvaras. Reirs apstiprinoši atbildēja, ka priekšlikumiem jānāk no Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku un Euribor likmes jautājumā, ja nepieciešams, piesaistot arī kādu citu regulējošo institūciju.

Reizē citādāka pieeja jāattiecina uz tām bankām, kuras neizmanto Euribor likmi hiperpeļņas gūšanai no kredītu ņēmējiem. Jārīkojas tā, lai šīs bankas neciestu negodprātīgo banku dēļ, piebilda politiķis.

Saistībā ar Euribor likmi Reirs skaidroja, ka tās piemērošana kredītiem iepriekš izveidojušies vēsturiski, kad savulaik tā bija naudas cena, ko bankas maksāja par līdzekļu aizņemšanos no ECB. Savukārt tagad bankām pašām ir sava nauda, tā nav jāaizņemas no ECB, tāpēc arī Euribor piemērošana hipotekārajiem kredītiem ir nepamatota, skaidroja Reirs.

Politiķis uzsvēra, ka risinājumu piedāvājumam jānāk no izpildvaras atbilstoši varas atzaru dalījumam. Daudz problēmas rodas no tā, ka viens varas atzars nepamatoti iemaisās otra atzara pilnvarās, kam jau iepriekš uzmanību vērsusi Satversmes tiesa, atzīmēja Budžeta komisijas vadītājs.

Kā ziņots, Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Plānots noteikt kārtību bankas kreditēšanas pārņemšanai

LETA,13.09.2023

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots noteikt kārtību, kā viena banka var pārņemt kreditēšanu no citas, ietverot izmaksu samazinājumu, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien turpināja vērtēt situāciju komercbanku hipotekārajā kreditēšanā.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) sēdē norādīja, ka komisija iepriekš vienojusies, ka nepieciešams darbs trijos virzienos, tostarp jānodrošina pāreja no vienas komercbankas uz citu bez fiziskiem un, juridiskiem šķēršļiem.

Tāpat arī jākliedē nenoteiktība uzraudzības jomā. Reirs norādīja, ka komercbankas interpretē uzraudzību citādi, piemēram, uzskatot, ka bankas nevar mazināt kredītlikmes, tomēr uzraugi norāda, ka tā nav. Vienlaikus komisija vienojusies par nepieciešamību reālai procentu likmju samazināšanai.

Vilerts komisijas sēdē norādīja, ka ir nepieciešams stiprināt komercbanku konkurenci un viens no viediem, kā to izdarīt, ir stiprinot klientu mobilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija 13.decembrī nespēja vienoties par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu elektrībai un gāzei, tomēr panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, preses konferencē pēc valdību veidojošās partiju sadarbības sanāksmes atklāja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Finanšu ministrs stāstīja, ka sadarbības sanāksmē apspriests plašs jautājumu loks. Izskatīti jautājumi, kas skar veselības aprūpes jomu, Covid-19 regulējumu pēc 11.janvāra, kā arī līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem starpvalstu norēķiniem medicīnas jomā, kompensējamiem medikamentiem un laboratoriju pakalpojumiem. Tāpat partneri izvērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas (FM) kopīgi sagatavoto jautājumu, kas skar energoresursu sadārdzinājumu un atbalstu sabiedrībai.

Ministrs atgādināja, ka jau par 65% samazināts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājums elektrības rēķinos, ieviests 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētajiem senioriem, kuri saņem vecuma pensijas, kā arī palielināts finansiālais atbalsts aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieliska ziņa visiem, kuri ar nepacietību gaidīja “Ilustrētās Junioriem” mazā brāļa “Ilustrētā Junioriem MINI” abonēšanu! Kopš 11. janvāra to turpmāk savā pastkastītē varēs gaidīt reizi divos mēnešos.

“Ilustrētās Junioriem MINI” komanda ar lielu prieku var sacīt, ka žurnāls jau paspējis iekarot mazo lasītāju sirdis. Pavisam drīz gaidāms trešais numurs, kuru varēs lasīt kopā ar vecākiem vai jau paši!

Žurnālā atradīsiet gan attīstošus uzdevumus, kas trenē precizitāti un roku veiklību, vērību, rakstītprasmi un ļauj viegli iemācīties burtiņus. Šajās lapaspusēs ģimenes jaunākās atvases varēs radoši izpausties, atklāt savus talantus, fantazēt un jēgpilni pavadīt brīvos brīžus.

Dažādās rakstu tēmas ļaus iepazīt pasauli visā tās daudzveidībā. Iespējams, tās rosinās uz sarunām ģimenē un būs kā pamudinājums kādu tēmu papētīt vairāk! Žurnālā atrodamas arī īsas un vienkārši izskaidrotas atbildes un dažādiem jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju vadīšot Jānis Reirs (JV), tikmēr pievienotās vērtības nodoklis (PVN) netikšot celts.

Reirs Intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica, ka pašlaik netiekot strādāts pie PVN celšanas. Viņš paskaidroja, ka ir dažādi citi veidi, kā ir iespējams palielināt budžeta ieņēmumus. Piemēram, kādu izmaksu samazināšana.

"PVN netiks celts. PVN celšana ir visslinkākā politiķu darbība. Tad nekas cits nav jādara - nav jādomā, vienkārši pieliec 1%, un tev iekrīt 150 miljoni," sacīja Reirs.

Reirs arī akcentēja, ka PVN ir regresīvs nodoklis, kas tiešā veidā skar maznodrošinātos, tāpēc jāmeklē citi veidi, kā palielināt ieņēmumus.

Vienlaikus Reirs norādīja, ka izmaiņas nodokļu politikā būšot, taču PVN palielināšanai arī Saeimā nepietiktu balsu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Reirs: Jāvērtē siltumenerģijas tarifos iekļauto administratīvo izdevumu pamatotība

LETA,02.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāvērtē siltumenerģijas tarifos iekļauto administratīvo izdevumu pamatotība, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš pauda pārliecību, ka, pārskatot energokompāniju administratīvās izmaksas, tarifus varētu samazināt. "Es esmu pārliecināts, ka tas ļautu samazināt tarifus," teica Reirs

Tostarp Reirs norādīja, lai spriestu par šo jautājumu, nākamajā nedēļā sasaukta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde.

"Aicināšu uzņēmējus un arī arodbiedrības, kas ir mūs sociālie partneri, atrast mehānismu, kā izvērtēt šo uzņēmumu administratīvās izmaksas. (..) Cik tur iekšā ir peļņa? Varbūt, divus gadus peļņu nevajag. Kāpēc mums, piemēram, vajadzīga peļņa "Rīgas siltumam" vai "Latvenergo", ja par to summu var samazināt tarifu?," sacīja finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notiek pārrunas ar inženieri un autosportistu Andri Dambi par iespējām Latvijā ražot elektroautobusus skolēnu pārvadājumiem, otrdien valdības un sociālo partneru veidojošajā nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Latvija plāno iesniegt pieteikumu Eiropas Komisijā (EK) par 1,82 miljardu eiro piesaisti no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda. Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fondā paredz klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem novirzīt 676,2 miljonus eiro, digitālajai transformācijai - 365,29 miljonus eiro, nevienlīdzības mazināšanai - 370 miljonus eiro, veselības jomai - 181,5 miljonus eiro, bet likuma varai - 37 miljonus eiro.

No plāna izriet, ka 40% jeb 643,21 miljons eiro no ES Atveseļošanas fonda būs tiešs atbalsts komersantiem, nedaudz mazāk kā 60% jeb 1,15 miljardi eiro būs publiskais pasūtījums komersantiem, bet valsts pārvaldes izdevumi veidos 26,64 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hipotekārā kredīta procentlikmes nozīmīgs samazinājums varētu būt 2%

LETA,05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hipotekārā kredīta procentlikmes nozīmīgs samazinājums varētu būt 2%, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" 4.oktobrī izteicās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

Taču šis esot viens no punktiem, kuru Saeimas komisija vienojusies precizēt uz otro lasījumu.

Tas, ko piedāvājušas pašas komercbankas - 0,2% samazinājums - nerisina neko, sacīja Reirs.

Savukārt banka "Citadele" esot piedāvājusi 1% samazinājumu, izskanēja raidījumā.

Tāpat tikšot vēl vērtēts piedāvājums, ka likmes samazinājumu plānots attiecināt uz kredītiem, kas izsniegti līdz šī gada 30.septembrim. Reirs to pamatoja ar pašu kredītņēmēju atbildību, jo viņiem šīs likmes jau bijušas zināmas. Situāciju nedrīkst mākslīgi uzlabot, domā Reirs.

Savukārt Saeimas deputāte Aiva Vīksna (AS) sacīja, ka ideja ir atbalstīt ģimenes ar bērniem, kas nozīmē dzīvokli ar trim istabām vai nelielu māju, kas nozīmē kredītu līdz 250 000 eiro. Svarīgākais, lai šīs ģimenes paliktu Latvijā, nevis emigrētu, norādīja Vīksna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts budžetam jauns, oša koka portfelis, kas simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju

Db.lv,14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai parlamentā.

Šogad portfelim ir jauns izskats un tā esot J.Reira dāvana Finanšu ministrijai. No oša koka veidotā portfeļa autors ir tēlnieks Ivars Drulle.

Jaunais portfelis simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju, tas ir inovatīvs, izgatavots Latvijā no vietējiem materiāliem. Portfelis ir veidots no oša koka, radot atsauci uz Latvijas dabas bagātībām, ilgtspējīgu ekonomiku un atjaunojamiem resursiem. Uz eksportu orientētas ražošanas atdzimšana jeb viedā reindustrializācija ir Latvijas kopīgais mērķis stabilai tautsaimniecības attīstībai. Portfeļa kalpošanas laiks ir ilgāks par mūsu mūžu.

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997. gadā. Šogad portfelis tika nests jau 24. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle. Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apceļo Latviju, nopērc žurnālu Dienas Bizness un laimē!

Db.lv,06.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls Dienas Bizness organizē akciju: divu mēnešu laikā iespējami atšķirīgās preses tirdzniecības vietās pēc to ģeogrāfiskā novietojuma, iegādājies 4 dažādus žurnāla Dienas Biznesa izdevumus, nofotografējies pats ar žurnālu un nofotografē pirkuma čeku, lai varētu arī redzēt, kurā vietā ir iegādāts žurnāls.

Kopā 8 foto: 4 žurnāli + 4 čeki.

Atsūti foto uz e-pasta adresi [email protected] un laimē balvu. Galvenās balvas ieguvējs tiks noteikts pēc lielākā attāluma (km), kas būs starp preses tirdzniecības vietām, kur ir nopirkts žurnāls. (Piemēram, Daugavpils – Valka – Liepāja –Ventspils).

Balvas:

  • Galvenā balva - nakšņošana Skrundas muižā Suite klases numurā + SPA apmeklējums + brokastis 2 personām.
  • Balva 2. labākajam rezultātam - nakšņošana Skrundas muižā Superior klases numurā numurā + SPA apmeklējums + brokastis 2 personām.
  • Kā arī redakcijas veicināšanas balva - Dienas Biznesa Zīmola izdevums TOP 500 / Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 2020. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas Finieris bērza tāsi pārvērš betulīnā

Māris Ķirsons,05.01.2022

AS “Latvijas Finieris” kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem veica pētījumus un izveidoja eksperimentālās betulīna ražošanas iekārtas, stāsta

AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā izveidota pirmā ražotne, kas bērza tāsi pārvērš augstas pievienotās vērtības bioloģiskā produktā betulīnā, kura potenciālie izmantotāji ir pārtikas piedevu, kosmētikas un medicīnisko preparātu ražotāji, raksta žurnāls Ilustrētā Zinātne.

Vairāku iepriekšējo gadu darbs ir rezultējies industriālā tehnoloģijā smalcinātas bērza tāss ražošanai un industriālā laboratorijā betulīna iegūšanai no smalcinātās bērza tāss, kas ir mērogota no zinātnieku laboratorijas izmēra, žurnālam Ilustrētā Zinātne stāsta AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.

Uzņēmums kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem veica gan pētījumus, gan arī izveidoja eksperimentālās betulīna ražošanas iekārtas.

Betulīna projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu Meža nozares Kompetences centra projektos. AS “Latvijas Finieris” betulīna industriālās laboratorijas aprīkojumu radījusi sadarbībā ar metālapstrādes uzņēmumu no Iecavas. Tas zinātnieku un “Latvijas Finiera” tehnoloģiskos risinājumus pārvērta tehniskā aprīkojumā, savukārt smalcinātas tāss sagatavošanai tika iegādātas atsevišķas iekārtas, kuru darbība bija ne tikai jāsalāgo, bet arī savstarpēji jāintegrē vienotā sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tiesa noraida uzņēmēja Lauvas prasību piedzīt no basketbolista Bertāna 32 269 eiro

LETA,22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izpelnījies uzņēmēju organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) - kritiku par izteikumiem Latvijas Televīzijas 28.aprīļa raidījumā "Šodienas jautājums".

Abas organizācijas paudušas sašutumu par Reira izteikumiem, kas neatbilstot patiesībai.

LTRK norāda, ka finanšu ministrs sniedzis nepatiesu informāciju par LTRK un tās darbību. Proti, raidījumā Reirs nepatiesi apgalvojis, ka LTRK prezidentu var ievēlēt uzņēmumi ar nulle kapitālu, un lielākā daļa no biedriem ir mikrouzņēmumi.

Tāpat finanšu ministrs raidījumā kritizēja LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikto uzņēmēju aptauju, kurā Reirs saņēmis viszemāko darbu vērtējumu no visiem ministriem. Finanšu ministrs izteicās, ka aptauja nav visaptveroša, kam LTRK nepiekrīt, norādot, ka aptaujas metodoloģija ir socioloģiski pamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdības pārstāvji cenšas pārliecināt ASV regulatorus samazināt uzraudzību likvidējamajai bankai "ABLV Bank", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē aprīlī Vašingtonā Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) personīgi esot lūdzis ASV Finanšu ministrijas amatpersonas atcelt plānotās sankcijas pret "ABLV Bank". Uzraudzības prasību samazinājums ļautu vairot investīcijas un četrus gadus pēc banku sektora satricinājuma sākuma atjaunot Latvijas finanšu sistēmas labo reputāciju, ziņo "Bloomberg".

"Mēs teicām Finanšu ministrijai, ka vēlamies sākt šo procesu, saprotot, ka tas nav vienas dienas process," Reirs teicis intervijā Rīgā. "Ceru, ka virzīsimies uz priekšu, lai to atceltu, un mēs to arī esam nopelnījuši," "Bloomberg" citē Latvijas finanšu ministra teikto par sarunām ar ASV regulatoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Koalīcija vienojusies par atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem

Db.lv, LETA,16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes otrdien pāvēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā. Atbalsts paredzēs uzņēmumiem atbalstu sniegt gadījumos, ja no kompānijas kopējiem izdevumiem vismaz 10% atvēlēti tieši energoresursiem.

Vienlaikus arī koalīcija vienojusies pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē atklāja, ka kopējās atbalsta izmaksas veidos apmēram 200 miljonus eiro. Konkrētais lēmums par OIK atcelšanu būs aktuāls līdz šā gada beigām, jo par tā atcelšanu no nākamā gada lēmums pieņemts jau iepriekš. Savukārt pārējie divi atbalsta mehānismi - līdz nākamās apkures sezonas noslēgumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Reira padomniece Mudrīte Grundule aģentūru LETA informēja, ka trešdien notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē finanšu ministrs norādījis uz apņemšanos turpināt darbaspēka nodokļu samazināšanu, īstenojot ilgtermiņa programmu.

"Konsekventi pēdējos desmit gados nodokļu slogs ir būtiski mazināts no 43,3% līdz 36,7% no iekšzemes kopprodukta nelielo algu saņēmējiem, un starpība ar kaimiņvalstīm ir sarukusi," stāstījis Reirs.

Viņš pauda pārliecību, ka darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt, īpaši mazo un vidējo algu saņēmēju grupā. "Vērtējam iespēju pakāpeniski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētā neapliekamā minimuma apmēru līdz valstij noteiktās minimālās darba algas lielumam un iespēju mazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes," informēja Reirs vienlaikus piebilstot, ka jautājuma par VSAOI atlikšanu nav Finanšu ministrijas (FM) dienas kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai rosina ieviest aizsardzības nodevu

LETA,24.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai domātajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, plāno paredzēt arī hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu, kuru maksātu bankas.

Komisija rosina, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva tiek maksāta par patērētājiem izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku.

Komisijas priekšlikums paredz, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu par kalendārā gada ceturksni nosaka 0,5% apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas attiecīgā ceturkšņa pirmajā datumā.

Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka līdzekļi, kas tiks iegūti no šīs nodevas nomaksas, paredzēti kredītņēmēju atbalsta programmas finansēšanai - līdzekļi tiks novirzīti, lai segtu nesamērīgo kredīta procentu maksājumu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Tuvāko trīs gadu laikā nav vajadzības paaugstināt kādus nodokļus

LETA,08.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vismaz tuvāko trīs gadu laikā vidēja termiņa budžeta ietvarā nav nepieciešamības kādu nodokļu celšanai, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Pēc viņa teiktā, Latvijas iet gluži pretēju ceļu.

"Pagājušajā gadā samazinājām darbaspēka nodokļus par pusprocentu darbinieku un pusprocentu darba devēju pusē. Liekas it kā maz, bet valstij tas radīja par 87 miljoniem eiro mazākus ieņēmumus," sacīja Reirs.

Tāpat finanšu ministrs atgādināja, ka no nākamā gada tiks palielināts neapliekamais minimums - no 1.janvāra līdz 350 eiro, bet no 1.jūlija līdz 500 eiro gan strādājošajiem, gan pensionāriem.

"Tas nozīmē, ka 90 miljoni eiro paliks cilvēku maciņos. Tas, manuprāt, ir nozīmīgs solis," uzsvēra Reirs.

Ministrs skaidroja, ka, samazinot par vienu procentpunktu sociālās iemaksas, tiek mērķēts uz konkurētspējas celšanu produktīvās nodarbinātības pusē, kur algas ir virs 1400 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reirs pieļauj iespēju bankām piemērot jaunu nodokli par pārmērīgu piesardzību

LETA,14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām turpinot pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kontu atvēršanas politiku, pastāv iespēja tām piemērot jaunu nodokli, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

Ja banku riska politika nemainīsies, "mēs varētu piemērot jaunu nodokli par agresīvu risku politiku un paņemt valsts budžetā vēl kādus 100 miljonus eiro," teica Reirs.

Tāpat viņš norādīja, ka komisija uzrunās Finanšu ministriju un lūgs konkrētu plānu, kad un kā tiks atrisinātas visas finanšu sektorā identificētās problēmas. Reirs izteicās, ka līdz šim no ministrijas ir tikai dzirdēts, ka "mēs risināsim, mēs risināsim...".

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komisijas sēdē atzina, ka banku piesardzība patlaban ir pārspīlēta.

"Latvijas Banka no komercbankām konkrēti prasa - ejiet pie klientiem, uzlabojiet pakalpojumus, ieviesiet jaunus, mūsdienīgus pakalpojumus," teica Kazāks, kā piemēru minot "Revolut", kur viss notiek "ātrāk un lētāk".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viens "lokdauna" mēnesis varētu izmaksāt ap 200 miljoniem eiro

LETA,19.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc primārajām aplēsēm oktobra sākumā, viens "lokdauna" mēnesis varētu izmaksāt ap 200 miljoniem eiro, otrdien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Republika") lūdza ministru skaidrot, cik budžetam papildus izmaksās viens "lokdauna" jeb mājsēdes mēnesis, uz ko Reirs norādīja, ka precīzus skaitļus nevar nosaukt, tomēr indikatīvi tie varētu būt 200 miljoni eiro.

Viņš skaidroja, ka šis jautājums jāsasaista ar to, kāda situācija ir valstī un kas notiek slimnīcās. Vakar esot vērtēts veselības ekspertu ziņojums par to, cik valstij izmaksātu, ja tiktu pārpildītas slimnīcu gultas. Izmaksas varētu būt 250-300 miljoni eiro, nerunājot par zaudētām dzīvībām un liegumu saņemt pakalpojumus, akcentēja Reirs.

Oktobra sākumā, kad tika veidoti aprēķini, secināts, ka šāda veida "lokdauns" varētu izmaksāt ap 200 miljoniem eiro. "Ar to mēs esam rēķinājušies, bet tas atkarīgs no tā, cik veiksmīgs uzņēmējiem bijis oktobra sākums, un cik veiksmīga būs novembra otra puse," teica politiķis, piebilstot, ka mājsēde iekrīt divas nedēļas vienā un divas nedēļas otrā mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) nelabvēlīgā Konkurences padomes (KP) lēmuma dēļ nākamgad varētu pieaugt transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polišu cenas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Drīzumā gaidāms KP lēmums, kas, pēc raidījumā paustā, ietekmēs ikvienu auto īpašnieku Latvijā. LTAB sodam esot piekritusi. Taču soda nauda samaksāšana tikšot uzlikta uz OCTA polises pircēju pleciem.

KP lēmums saistīts ar apdrošināšanas kompānijas "Balcia Insurance" ("Balcia"), kura iepriekš gribēja kļūt par OCTA pakalpojumu sniedzēju. "Balcia" vērsās LTAB, lūdzot to uzņemt par biedru. Biedrība uzņēmumu uzņēma par biedru un uzdeva līdz noteiktam termiņam samaksāt iestāšanās naudu 137 639 eiro un vienreizējo iemaksu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondā 7000 eiro. Tā kā uzņēmums attiecīgos maksājumu neveica, tika pieņemts lēmums to no biedrības izslēgt.

Komentāri

Pievienot komentāru