Pārtika

Jau sākusies cūku izkaušana un fermu likvidācija Latvijā

Sandra Dieziņa, 11.04.2011

Jaunākais izdevums

Tā kā cūkkopības nozare patlaban strādā ar katastrofāliem zaudējumiem, tad, lai turpmāk neradītu milzīgus zaudējumus cūku audzētājiem, daļa zemnieku sākusi fermu likvidāciju vai ražošanas samazināšanu, paturot tikai sivēnmātes.

Par to liecina Lauksaimniecība tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija. Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka cūkgaļas ražošanas izmaksas ir pieaugušas, jo barības cena, kas veido ap 65% no cūkgaļas pašizmakas gada laikā ir gandrīz dubultojusies, pieaugušas arī energoresursu un citas cenas, bet cūku iepirkuma cena ir saglabājusies stabila.

«Situācija cūkkopības nozarē patlaban tiešam ir ļoti sarežģīta un daudz neatšķiras no situācijas piensaimniecībā 2009.gada sākumā. Ir būtiski pieaugušas gandrīz visas cūkgaļas ražošanai nepieciešamo resursu cenas sākot no barības un beidzot ar elektrības cenām, bet cena par kādu var pārdot cūkas ir palikusi nemainīga. 2009.gadā toreizējā valdība un Zemkopības ministrija piensaimniekiem krīzes pārvarēšanai piešķīra 27 milj.Ls. Nekas neliecina, ka šogad cūkkopji varētu saņemt līdzvērtīgu atbalstu. Patlaban priekšroka ir tiem cūkaudzētājiem, kas paši audzē graudus lopbarībai. Tiem, kas šo krīzi pārdzīvos, turpmāk lielāku uzmanību vajadzētu pievērst ilglaicīgiem sadarbības līgumiem ar barības piegādātājiem, kooperācijas attīstībai, lai kopīgi iepirktu ražošanas resursus un mēģinātu apvienoties eksporta tirgu iekarošanai,» skaidro LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.

Latvijas iepirkuma cenas caurmērā atbilst ES lielāko ražotājvalstu līmenim, tomēr Dānijā, Polijā un Holandē cenas ir zemākas. Latvijas cūkgaļas tirgus joprojām ir neviendabīgs. Patērētāju pieprasījumu pēc nepārstrādātas cūkgaļas gandrīz pilnā mērā apmierina vietējais piedāvājums par relatīvi augstām cenām, savukārt pārstrādei vietējās cūkgaļas cenas ir par augstu, un izejmateriāls tiek importēts par zemākām cenām, skaidro I. Gulbe. Samazinoties iedzīvotāju pirktspējai, vietējā tirgū veidojas piedāvājuma pārpalikumi. Eksporta konkurētspēja augsto cenu un niecīgā apjoma dēļ ir zema, tādējādi cenas vietējā tirgū nepieaug. Cūkgaļas imports pēdējo gadu laikā ir stabils - ap 30 tūkstošu t apmērā. Trešā daļa cūkgaļas tiek ievesta no Polijas, gandrīz trešā daļa - no Vācijas. Nozīmīgs ir arī imports no Igaunijas, Dānijas un Lietuvas. Gaļas eksports tradicionāli ir neliels un nepārsniedz 2 000 t. Eksports notiek tikai uz Lietuvu un Igauniju. Dzīvu cūku eksports, galvenokārt uz Krieviju, pastāvīgi palielinās un pārsniedz 10 tūkstošus tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pārtikas ražotāji lielāko izdevumu daļu saistībā ar izejvielu cenu kāpumu šogad noseguši no saviem līdzekļiem, līdz gada beigām visās produktu grupās cenu kāpums sagaidāms 5%-10% diapazonā, norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

«Šogad liellopu gaļas ražotāju cenas augušas par 17%, cūkgaļai - par 8%, vistas gaļai - par 4%, tikmēr mazumtirdzniecības cenas saglabājas stabilas. Tātad izmaksu kāpumu ražotāji ir paņēmuši uz sevi,» sacīja Gulbe.

Līdzīgi esot rīkojušies maizes ražotāji, savukārt piena ražotāju cenas visu gadu samazinājās, tomēr veikalos tas nebija jūtams.

«Tas nozīmē, ka maizes un miltu izstrādājumu cenu kāpums ir neizbēgams un turpināsies, līdz visi ražotāji būs pārslēguši līgumus ar tirgotājiem par jaunajām cenām. Cenu kāpums būs 5%-10% robežās. Tāds pats cenu kāpums būs arī gaļai un gaļas produktiem,» norādīja Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada nogalē Rīgas lielveikalu ķēdēs vislielākais cenu pieaugums - par 192% - bijis vietējiem tomātiem, kuru cena pieaugusi no 1,72 latiem līdz 5,02 latiem par vienu kilogramu, kas skaidrojams ar vienīgā vietējā ražotāja monopolu, informē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Kā liecina LTVC rīcībā esošā informācija, decembra beigās, salīdzinot ar septembri, būtisks cenu pieaugums ir bijis arī importa gurķiem - par 80%, importa tomātiem - 70%, Kellogs oriģinālajām pārslām - 24%, liellopu gaļai bez kaula - 22%, 82,5% sviestam - 18%, 3,5% pienam - 16%, kviešu miltiem - 14%, olām - 12%, kafijas krējumam - 11%, cukuram - 9%.

Savukārt vislielākais cenu samazinājums gada ceturtajā ceturksnī bijis baltajiem galviņkāpostiem - par 73%, burkāniem - 55%, kartupeļiem - 38%, eļļai - 18%, rudzu rupjmaizei - 13%, sieram Brie President - 12%, tostermaizei - 11%, broileriem un stiprajam alkoholam Trīs graudu degvīns - 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LTVC: valsts iepirkumos neatbalstot vietējos ražotājus, no valsts aizplūst apmēram 100 miljoni latu

BNS, 26.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijas aizplūst apmēram 100 miljoni latu, jo ilgstoši trūkst politiskās gribas atbalstīt vietējos ražotājus valsts iepirkumos, norāda ekonomiste Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Intervijā aģentūras portālam Baltic Business Service viņas pauž viedokli, ka Latvijā ir nepieciešamas kampaņas vietējo ražotāju atbalstam. «Sākoties krīzei, bija jābūt ļoti aktīvai kampaņai - izvēlies Latvijas preci, jāuzsver Zaļās karotītes produkti. Tādām kampaņām bija jābūt, bet kopš krīzes sākuma vispār nekas nav bijis, jo tam netiek atvēlēti līdzekļi,» tā I. Gulbe.

Viņa sacīja, ka valsts joprojām nav mainījusi savu attieksmi pret tiem uzņēmējiem, kas piesakās dažādos valsts iestāžu izsludinātajos iepirkumu konkursos. «Kāpēc gan valsts iepirkumos nevar likt galveno akcentu uz to, ka pirmām kārtām tiek iepirkti vietējie produkti. Tikai tad, ja šādu vietējo produktu nav, mēs varam runāt par importa produktu iepirkumu. Šis jautājums ir viegli atrisināms, bet vienkārši nav bijusi politiskā griba. Ar pašreizējo sistēmu no valsts aizplūst daudzi miljoni latu, pēc aptuvenām aplēsēm, tie ir 100 miljoni latu,» skaidro LTVC vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā izejvielu cenu pieaugumu pasaules tirgos, rudenī paredzams cenu kāpums gaļai, olām, piena produktiem un kafijai, tikmēr cenas nepalielināsies tikai kakao, rīsiem un cukuram, prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

«Pasaulē pieaugušas cenas eļļai - par 20%, graudiem, kafijai, sviestam un sieram - par 10%, gaļai un piena pulverim - par 5%, līdz ar to attiecīga reakcija būs arī Latvijas tirgū, tikai kakao un rīsiem cenas pieaugums ir 0%, bet cukuram cena kritusies šogad par 10%, tādēļ šie produkti arī Latvijā būs lētāki,» sacīja Gulbe.

LTVC vadītāja atzina, ka līdz gada beigām stabilas būs dārzeņu cenas, jo «šogad ir ļoti labas ražas arī Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā».

Jau iepriekš Gulbe sacīja, ka kopējā pasaules pārtikas importa vērtība šogad palielināsies par 21% - no 517,28 miljardiem latu līdz 629 miljardiem latu. «Kakao cenas nupat sasniedza augstāko līmeni pēdējo 33 gadu laikā, kam cēlonis ir brokeru spekulatīvās aktivitātes Londonas biržā. Arī piena produktu cenas gada sākumā pasaulē strauji palielinājās, pieaugot Āzijas importa pieprasījumam. Šie notikumi pasaules pārtikas tirgū rudenī ietekmēs cenas Latvijas veikalos,» sacīja Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Veikalos masveidā tiek ievesta Spānijas cūkgaļa, radot vietējās cūkgaļas deficītu

LETA, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo nedēļu laikā lielās partijās Latvijā tiek ievesta Spānijas cūkgaļa, tādējādi no veikalu plauktiem izspiežot vietējo produkciju, informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

«Lai sildītu mūsu pašu ekonomiku, būtu svarīgi atbalstīt vietējos ražotājus un pirkt vietējos produktus, taču lielveikalu gaļas vitrīnas lielākoties pilda citu Eiropas Savienības dalībvalstu cūkgaļa, savukārt sabiedriskās ēdināšanas sektoram gandrīz neviens nejautā, kādas izcelsmes cūkgaļa tiek pasniegta. Mēs regulāri redzam Polijas izcelsmes cūkgaļu, arī Spānijas cūkgaļas īpatsvars Latvijā ir liels, un tieši pēdējo nedēļu laikā Spānijas cūkgaļa lielās partijās ievesta Latvijā, no veikalu plauktiem izspiežot vietējo produkciju,» norādīja Lejniece.

Viņa arī sacīja, ka Spānija saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem ir viena no Eiropā lielākajām antibiotiku patērētājām cūkkopības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LTVC: Piena pārstrādei Latvijā pagājušais gads nebija viegls

Sandra Dieziņa, 01.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu nozīmīgāko piena pārstrādes produktu ražošanas apjomi pastāvīgi samazinās - pēdējo četru gadu laikā samazinājums ir bijis apmēram par trešdaļu.

Par to liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija. Gandrīz visu produktu ražošana 2011.gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ievērojami samazinājusies. Vienīgi pilnpiena pulvera ražošana palielinājusies.

Savukārt iepirkuma cenas un realizācijas cenas ir stabilas. Mazumcenas kopumā nav palielinājušās. «Treknā» sviesta mazumcenas stabili par 60% pārsniedz pārstrādes cenas. Turpretī «liesā» sviesta mazumcenas pārsniedz ražotāju cenas tikai par 1-10%, atspoguļojot lielo lētā importa piedāvājuma īpatsvaru mazumtirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā vislielākais cenu pieaugums ir bijis citroniem, kartupeļiem, mandarīniem un piena šokolādei, kuru cenas pieaugušas attiecīgi par 52%, 42%, 36% un 22%, aģentūru LETA informēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Savukārt gada griezumā šā gada jūnijā vislielākais cenu samazinājums salīdzinājumā ar pagājušo gadu bijis redīsiem - par 39%, vīnogām - 21%, kūpinātam cūkas šķiņķim - 17%, un Doktordesai - 15%.

Kā liecina LTVC dati, šā gada jūnijā salīdzinājumā ar gada pirmā ceturkšņa noslēgumu martā cenas lielākajai daļai produktu mainījušās atbilstoši sezonai.

Vislielākais cenu pieaugums - par 53% - gada otrajā ceturksnī bija citroniem - no 2,49 eiro kilogramu līdz 3,81 eiro par kilogramu. Tāpat 45% cenas kāpums bijis mandarīniem - no 2,01 eiro līdz 2,93 eiro par kilogramu.

Savukārt cenu kāpums galviņkāpostiem bijis no 0,42 eiro līdz 0,57 eiro par kilogramu, liellopu gaļai ar kaulu - no 4,85 eiro līdz 5,61 eiro par kilogramu, plūmēm - no 3,49 eiro līdz 3,99 eiro par kilogramu, piena šokolādei - no 1,38 eiro līdz 1,56 par 100 gramiem, liellopu gaļas filejai - no 6,75 eiro līdz 7,48 eiro par kilogramu, banāniem - no 1,47 eiro līdz 1,60 eiro par kilogramu, pusžāvētai desai, olīveļļai metāla kārbā, "Lipton Yellow Label tee" un bumbieriem - attiecīgi no 5,97 eiro līdz 6,47 eiro par kilogramu, no 5,05 līdz 5,44 eiro par litru, no 1,58 līdz 1,71 eiro par 35 gabaliem un no 1,52 eiro līdz 1,63 eiro par kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kakao cenas nākamgad nepalielināsies, līdz to būtiskam šokolādes cenu kāpumam Latvijā nav pamata, žurnālistiem otrdien prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

«Pie mums ražotāji nāca ar paziņojumu, ka varētu ļoti strauji pieaugt kakao cenas. Tur bija teikts, ka kakao pupiņām būs pat 40% pieaugums un turpmāk šokolādi varēs atļauties iegādāties tikai bagātie cilvēki. Oficiālās kakao ražotāju institūcijas tā nesaka, bet apgalvo, ka nākotnē kakao cenas turpinās samazināties, laika apstākļi ir labvēlīgi. Nekas neliecina, ka būtu jābūt kādām problēmām. (..) Nav mums jāpērk lielos apjomos šokolāde, visi cilvēki [Latvijā] vairāk vai mazāk varēs nopirkt šokolādi arī turpmākajos gados. Nav tā, ka tikai miljonāri varēs ēst šokolādi,» sacīja Gulbe.

Pēc viņas teiktā, arī Rietumeiropā, kur galvenokārt audzē kakao pupiņas, situācija ir stabila. «Vienu brīdi bija bažas, vai Ebolas vīruss neatstās kādu ietekmi [uz kakao cenām], jo ir divas lielās [kakao] ražotājvalstis - Kotdivuāra un Gana, kurās ir Ebolas vīruss. Taču tas nav atstājis nekādu ietekmi un viss ir kārtībā. [..] Nav nekādas bažas, ka cena kakao pieaugs,» teica Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pienu izvedam vairāk, būtiski pieaug siera un gaļas imports

Sandra Dieziņa, 11.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniecības preču eksporta kopvērtība 2011.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājusies no 794.8 miljoniem Ls līdz 910.2 miljoniem Ls.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esoša informācija liecina, ka lauksaimniecības preču importa kopvērtība pērn arī palielinājusies - no 842.1 miljona Ls līdz 1026.4 miljoniem Ls. Tādējādi negatīvais lauksaimniecības un pārtikas preču ārējās tirdzniecības saldo 2011. gadā ievērojami palielinājies - no 47.2 miljoniem Ls līdz 116.2 miljoniem Ls.

Eksporta struktūrā kopumā graudaugu īpatsvars samazinājies, palielinoties dzērienu un piena produktu īpatsvaram. Savukārt importa struktūrā gaļas īpatsvars nedaudz audzis, samazinoties graudaugu īpatsvaram.

Pagājušajā gadā pilnpiena izejvielas eksports uz Lietuvu ievērojami audzis, ziņo LTVC. Tāpat pērn būtiski palielinājies vistu gaļas un šokolādes imports. Savukārt siera imports no Polijas palielinājies divas reizes. LTVC vērš uzmanību, ka pilnpiena izejvielas imports no Igaunijas samazinājies divas reizes, bet palielinājies saldējuma imports. Ievērojami palielinājies arī augļu un dārzeņu imports no Holandes, savukārt siera imports audzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LTVC: piena produkti veikalos gada laikā sadārdzinājušies par 47 %

Sandra Dieziņa, 17.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu cena veikalos augusi daudz straujāk nekā piena iepirkuma cena, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

Vidējā piena iepirkuma cena Latvijā no 2010.gada februāra (173.57Ls/t) līdz 2011.gada februārim (207.25 Ls/t) ir pieaugusi par 19%, bet pircējiem šai laikā Rīgas veikalos par pienu ar t.s. 2% ir jāmaksā par 47% vairāk ( no 0.45 Ls/l līdz 0.66 Ls/l), ziņo LTVC.

Arī citiem piena produktiem cenu pieaugums veikalos gadā laikā ir bijis ievērojams, piemēram, pienam ar tauku saturu 3.5% pieaugums ir bijis 37%, skābajam krējumam ar t.s. 15% pieaugums bija 29%, kefīram ar t.s. 2% par 28%, skābajam krējumam ar t.s. 25% pieaugums bija 25%, fasētajam sviestam ar t.s. 72-73% par 26%, fasētajam biezpienam ar t.s. 5% par 25%, Krievijas sieram par 24%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Neskatoties uz skandāliem, pārtikas eksportā cer uz miljarda apgrozījumu

Sandra Dieziņa, 12.04.2012

«Centīsimies to miljardu sasniegt, neskatoties uz Konkurences padomes un līdzīgu iestāžu darbībām,» uzsver Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības (VAKS) direktors Indulis Jansons.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pasaules tirgos valdīs attīstība, šogad Latvijas pārtikas eksports pārsniegs miljardu latu.

Šādas prognozes izteikusi Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe, izvērtējot šā brīža tendences nozarē un pērnā gada rezultātus.

Kopumā Latvijas lauksaimniecības preču eksporta kopvērtība 2011. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājusies no 794,8 miljoniem Ls līdz 910,2 miljoniem Ls. LTVC rīcībā esošā informācija liecina, ka lauksaimniecības preču importa kopvērtība arī pieaugusi - no 842,1 miljona Ls līdz 1026,4 miljoniem Ls. Tādējādi negatīvais lauksaimniecības un pārtikas preču ārējās tirdzniecības saldo 2011. gadā ievērojami palielinājies -no 47,2 miljoniem Ls līdz 116,2 miljoniem Ls. Eksporta struktūrā graudaugu īpatsvars sarucis, palielinoties dzērienu un piena produktu īpatsvaram. Savukārt importa struktūrā gaļas īpatsvars nedaudz palielinājies, samazinoties graudaugu īpatsvaram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2010.gada decembrī vistu gaļas un broileru cenas Rīgas veikalos bija par 14%, bet tirgos - par 7% dārgākas kā gadu iepriekš, informē Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centrs (LTVC).

Attiecīgi vistu gaļas un broileru cenas sasniegušas 1.87 Ls/kg un 1.82 Ls/kg, liecina LTVC rīcībā esošā informācija.

Arī putnu gaļas ražotāju cena Latvijā 2010.gada decembrī bija par 13% lielāka kā 2009.gada decembrī. Savukārt, ja salīdzina 2010.gada decembra un 2008.gada decembra cenas, tad 2010.gada decembrī ražotāju cenas bija par 15%, veikalu cenas par 14%, bet cenas tirgos - par 6% zemākas.

Neskatoties uz to, ka ražotāju cenas 2010. gada novembrī un decembrī bija stabilas 1.20 Ls/kg apmērā un pat samazinājās, veikalos cenas pieauga – oktobrī 1.89 Ls/kg, novembrī 1.83 Ls/kg, decembrī 1.87 Ls/kg, bet tirgos kāpums gada beigās bija vēl lielāks – oktobrī 1.64 Ls/kg, novembrī 1.68 Ls/kg, decembrī 1.82Ls/kg. «Putnu gaļas pārdošanas cenas tirgos un veikalos iepriekšējos gados ne vienmēr ir cieši sekojušas ražotāju cenu izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gulbe: cilvēki aizdomīgāk skatīsies uz dažādiem gaļas produktiem

Dienas Bizness, 28.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirga gaļas skandāla ietekme uz tirgu gan Eiropas Savienībā, gan arī Latvijā būs – pircēji aizdomīgi skatīsies uz dažādiem gaļas produktiem, kā arī samazināsies ticība tam, cik daudz var ticēt pārtikas preču marķējumam, sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa arī norādīja, ka šis gadījums parāda arī to, cik ļoti cilvēkus kā patērētājus iespaido tirdzniecības ķēžu spiediens. «Sākums jau tam visam bija, ka tirdzniecības ķēde prasa, lai produkts būtu pēc iespējas lētāks un ar ilgu derīguma termiņu. Ražotājs ir spiests kalkulēt, no kādiem produktiem prece tiks izgatavota – cik desā būs tādas gaļas, cik sierā būs īsta piena, cik aizstājējproduktu. Pēdējos gados tam pievienojies arī iedzīvotāju pirktspējas trūkums,» skaidroja I. Gulbe.

LTVC vadītāja norādīja, ka šādas attiecības starp lielveikalu tīklu ķēdēm un ražotājiem pasaulē ir salīdzinoši jauna problēma. Pamatā tā ir radusies tāpēc, ka lielveikalu ķēdes ir lielas, multinacionālas kompānijas, kas strādā daudzās pasaules valstīs. Šāda nevienādā konkurence ir sekas globalizācijas procesam – ražotāju ir ļoti daudz, bet lielveikalu ķēžu ir ļoti maz. Tā nav tikai Latvijas problēma – piemēram, Austrijā četri lielveikali «paņem» 80% tirgus, skaidroja I. Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LTVC: lētākā pārtika ir Viļņā, Rīgā - visdārgākais piens

Sandra Dieziņa, 28.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada beigās lētākā pārtika Baltijā bija Viļņas veikalos, informē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gulbe: vairākām produktu grupām rudenī prognozējams cenu kāpums

Nozare.lv, 29.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā tendences izejvielu tirgū, rudenī vairākām produktu grupām paredzams cenu kāpums, prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

«Kopējā pasaules pārtikas importa vērtība šogad palielināsies par 21% - no 517,28 miljardiem latu līdz 629 miljardiem latu. Kakao cenas nupat sasniedza augstāko līmeni pēdējo 33 gadu laikā, kam cēlonis ir brokeru spekulatīvās aktivitātes Londonas biržā. Arī piena produktu cenas gada sākumā pasaulē strauji palielinājās, pieaugot Āzijas importa pieprasījumam. Šie notikumi pasaules pārtikas tirgū rudenī ietekmēs cenas Latvijas veikalos,» sacīja Gulbe.

LTVC izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. LTVC vāc, apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota lauksaimniecības produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtību noteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties līdzšinējām tendencēm pasaules tirgos, Latvijā sagaidāma cukura un cūkgaļas cenu samazināšanās, savukārt cenu kāpums prognozējams kafijai, norādīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

«Aplēses liecina, ka pasaulē šogad par 5% pieaugs cukura ražošanas apjomi, kā arī par 10% palielināsies cukura rezervju uzkrājumi. Tikmēr patēriņš palielināsies tikai par 2,2%, jo piedāvājums būs pietiekams, līdz ar to Latvijā varam gaidīt cukura cenas samazinājumu vismaz par pāris santīmiem,» sacīja I. Gulbe.

Viņa arī norādīja, ka patlaban cūkgaļas tirgos strauji palielinās eksporta konkurence, jo Āzijas ražošanas atveseļošanās šogad samazinās importa pieprasījumu.

«Šī tendence kombinācijā ar augstajām lopbarības izmaksām var pazemināt sektora rentabilitāti. Latvijā to jutīsim tādā veidā, ka cūkgaļas cenas varētu samazināties vismaz par pārdesmit santīmiem,» norādīja I. Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads lauksaimniecības un pārtikas nozarē bijis neviennozīmīgs un, visticamāk, ieies vēsturē ar sviesta bumu, otrdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

2016. gada septembrī zemākā sviesta cena bija 6,51 eiro/kg, bet pašlaik sviesta vidējā cena Rīgas lielveikalu ķēdēs ir 10,68 eiro/kg. Tas nozīmē, ka sviesta cenas pieaugums bijis par 64%. Sviesta ažiotāža Igaunijā, pēc Gulbes paustā, gan bijusi lielāka, jo tur ir pilnas noliktavas ar franču, poļu sviestiem un savu ražotāju preci ir grūti pārdot. Globālā sviesta cena bija sasniegusi pat 7 tūkstošus eiro/t, bet tagad tā sarukusi līdz 4,3 tūkstošiem eiro/t.

Gulbe arī atgādina, ka ažiotāžas laikā visvairāk nopelna nevis ražotājs, bet gan kāds no starpniekiem.

Piena nozarē savukārt sarežģītais periods beidzies un vairs netiek prognozētas tik zemas iepirkumu cenas, kādas tās bija 2015. un 2016. gadā. Tomēr, salīdzinot ar citām ES valstīm, piena iepirkuma cenas Latvijā ir zemas. Iemesls tam ir neefektīvā piena pārstrāde. Gulbe sacīja, ka situācija uzlabojas, jo piena pārstrādātāji meklē un atrod jaunus tirgus. Latvijā parādās jauni produkti ar augstu pievienoto vērtību, modē nāk produkti ar olbaltumvielām, grieķu jogurti. Arī paši pārstrādātāji pievēršas piena ražošanai, piemēram, Preiļu sieram ir moderna ferma, arī citiem uzņēmumiem pieder fermas. Turklāt neesot jāsatraucas, ka govju skaits Latvijā samazinās, jo pieaug produktivitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mildas borščs dodas uz Japānu

Sandra Dieziņa, 21.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu pārstrādes uzņēmums Milda KM sācis boršča eksportu uz Japānu.

Pirmā krava nosūtīta šā gada sākumā un SIA Milda KM vadība cer, ka sadarbība turpināsies.Uz Japānu uzņēmuma ražotā produkcija tiek eksportēta ar privāto preču zīmi, taču produkta receptūra nav īpaši pielāgota Japānas tirgum. Lai sāktu boršča eksportu uz šo Āzijas valsti, bija jāiziet dažādi saskaņojumi un procedūras, projekta realizācijā bija iesaistīta arī Latvijas vēstniecība Japānā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka mēģinājumi strādāt Japānas tirgū bijuši vairākiem Latvijas uzņēmumiem. «No vienas puses Japāna ir liels un salīdzinoši bagāts tirgus. Tā ir viena no retajām valstīm, kur pārtikas imports ir lielāks par pašu saražoto. Šī ir arī ļoti specifiska un tāla valsts, kur ir citi ēšanas paradumi un kultūras atšķirības. Ja šī valsts kļūst par stabilu partneri ar regulārām piegādēm, tas ir tikai pozitīvi, jo ļauj diversificēt riskus,» vērtē LTVC vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnais sausums un neraža Krievijā radījusi kartupeļu deficītu šajā valstī, tādēļ kaimiņvalsts uzpircēji tos aktīvi meklē Latvijā, radot satraukumu par kartupeļu iztrūkumu arī Latvijā un spiedienu paaugstināt cenas, vēsta laikraksts Diena.

«[Krievijas uzpircēji] pērk ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Nīderlandē. Visur, kur vien ir iespējams nopirkt,» laikrakstam iemeslu kartupeļu sadārdzinājumam Latvijā skaidroja zemnieku saimniecības Ūdensblusas saimniece Anda Rūtenberga. Vietējie ražotāji brīdinājuši veikalniekus par drīzu vietējo kartupeļu krājumu izsīkumu, tāpēc tirgotāji lūko, kur citviet iepirkt Latvijas patērētāja iecienīto dārzeni.

Aptaujātie kartupeļu audzētāji apliecināja, ka 2010. gada sezonā kartupeļu raža Latvijā bijusi salīdzinoši slikta. Vasarā laiks bija pārāk sauss kartupeļiem, bet rudenī – pārāk mitrs. «Daudz kartupeļu rudenī palika uz lauka nenovākti, zem ūdens,» norādīja A. Rūtenberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas ražotājiem draudus rada Eiropas dārzeņi

Sandra Dieziņa, 02.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijas dārzeņu ražotāji nozīmīgus savas saražotās produkcijas apjomus neeksportē uz Krieviju, tās lēmums aizliegt svaigu augļu un dārzeņu importu no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm veselībai bīstamās baktērijas EHEC uzliesmojuma dēļ radīs problēmas arī Latvijas dārzkopjiem.

Par to liecina LTVC rīcībā esošā informācija. Lai gan Latvijas dārzeņi netiek lielos apjomos pārdoti Krievijā, tās lēmums aizliegt ES dārzeņu importu netieši Latvijas ražotājus ietekmēs ļoti būtiski. Ņemot vērā, ka ES uz Krieviju katru gadu eksportē dārzeņus vairāku miljardu eiro apmērā, tad tagad šie dārzeņi būs jāpārdod vai nu vietējā ES tirgū, tai skaitā Latvijā, vai arī jāeksportē uz citām valstīm. Tā kā nav viegli ātri atrast jaunus tirgus, tad, visticamāk, daļa produkcijas par zemām cenām nonāks Latvijas tirgū.

Par šo lēmumu jau ir izrādījuši satraukumu Lietuvas un Polijas dārzeņu audzētāji, kuri līdz šim būtiskus apjomus eksportēja arī uz Krieviju. Bet viņu produkcijai jau zināms ceļš ir Latvijas tirgus, uzskata LTVC vadītāja Ingūna Gulbe. Krievija ir valsts, uz kuru Latvijas pārtikas produkti tiek eksportēti visvairāk, bet dārzeņi nav nozīmīga produktu grupa šajā eksportā. Kopējais pārtikas eksporta apjoms uz Krieviju 20101. gadā bija par 173.3 milj.Ls, vislielākie eksporta apjomi bija alkoholiskajiem dzērieniem, sojas spraukumiem, dzīvām cūkām un sieram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ābeles Latvijā pavasarī daudzviet apsala, līdz ar to ābolu raža ir mazāka un iespējams cenu kāpums.

To otrdien prognozēja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe. Vācijā, kas ir viena no Eiropā lielākajām ābolu ražotājvalstīm, ābolu raža ir mazākas pat par 50%, līdz ar to cena tuvākajā laikā pieaugs.

«Dārzeņiem cenas ir salīdzinoši stabilas, dažiem tās pat ir samazinājušās, jo slikto laikapstākļu dēļ dārzeņiem ir zemāka kvalitāte. Mazie ražu ir novākuši, bet nav zināms, vai lielie to varēja izdarīt. Slapjā laikā ražu ir grūti novākt, dārzeņi ir dubļaini. Ja tie ilgi stāvējuši ūdenī, tad būs grūti uzglabāt, var būt slimības, bojājumi,» uzsver Gulbe. Kartupeļiem cena varētu pieaugt uz pavasara pusi.

LTVC vadītāja arī atklāja, ka Latvija varētu piedzīvot izmaiņas biešu tirgū, jo uzņēmums Jaunkrasti bankrotēja, bet tam bija nozīmīga tirgus daļa, līdz ar to bietes tirgū varētu nebūt tik daudz. Jārēķinās, ka nākamgad augļiem un dārzeņiem ieviesīs pazemināto PVN likmi. Vai PVN samazināšana kompensēs cenu pieaugumu āboliem, to nevar zināt, teica Gulbe. Varot gan gadīties, ka, neskatoties uz PVN samazināšanu, par dažiem augļiem un dārzeņiem nākamgad var nākties maksāt vairāk. |

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Siltais rudens var radīt zaudējumus zemniekiem

Sandra Dieziņa, 16.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar ieilgušo, pārāk silto rudeni, ziemāju kultūraugi ir izauguši lielāki nekā parasti, kas apdraud šo kultūraugu ziemošanu siltas, slapjas un nepastāvīgas ziemas gadījumā.

Par to liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija. Ja ziema būs barga, ar salu un sniegu, bez atkušņiem, tad šie pārlieku lielie kultūraugi var pārziemot labi.

Zemnieki ir ieguldījuši daudz lielākus līdzekļus nekā parasti, jo rapsim ir lietots augšanas regulators, bet šie papildus izdevumi vēl nebūt negarantē ziemošanas pozitīvu iznākumu.

«Šis gads ir bijis neraksturīgi silts un, pateicoties tam, ka rudens iestājās ļoti vēlu, kā arī rudens sezonā bija vienmērīgs mitrums, tas ir nodrošinājis arī ļoti vēlu iesēto kultūraugu augšanu. No tā var rasties nepamatots priekšstats par optimālajām audzēšanas tehnoloģijām,» uzskata LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gulbe prognozē pārtikas produktu cenu kritumu

LETA, 18.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenām tuvākā gada laikā vajadzētu būt stabilām un pat kristies, šodien LTV raidījumā Rīta Panorāma teica Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Viņa skaidroja, ka pētījumi par globālo importu parāda, ka pieprasījums būs par 10% mazāks, kas liecina, ka pārtikai nevajadzētu kļūt dārgākai. Arī ražas gan Latvijā, gan citviet pasaulē solās šogad būs labas.

Vienīgais izņēmums esot tropiskie dzērieni, kafija un kakao. Šīm produktu grupām cena varētu pieaugt, jo šo lauksaimniecības preču ražotājvalstis piemeklējis sausums.

Stabils pieprasījums un arī cena esot zivīm.

Prognozes liecina, ka, ja atsevišķas valstis nepiemeklēs taifūns vai kāda cita dabas katastrofa, tad pārtikas cenām nevajadzētu kāpt - piedāvājums pasaulē ir liels, skaidroja Gulbe.

LTVC izveidots 1995,gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem, Iegūtā informācija tiek izmantota produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļa nozarē stāvoklis ir stabils, produktivitāte aug, bet liela bīstamība ir Āfrikas cūku mēris.

«Šajā nozarē bīstams ir Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tas tuvojas citām ES valstīm – Polijai, Čehijai, blakus ir Vācija, kas ir liela gaļas ražotāja. Ja ĀCM nokļūtu šajās valstīs, varētu tikt apturēts eksports no ES uz trešajām valstīm un ražotāju cenas būtiski samazinātos, kas ir izdevīgi patērētājiem,» sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Vasarā cūkgaļas iepirkuma cena bija pieaugusi, bet tagad tā pazeminājusies. Cūku audzētājus ietekmējis sliktais rudens, kad nevarēja novākt graudus. Lopbarības graudiem ir sliktāka kvalitāte, nekā citus gadus, tie ir mazliet pelējuši un ir arī citas problēmas, kas var atstāt ietekmi uz sivēniem un produktivitāti, ja ar šādu barību baro sivēnmātes. Barībai ir ļoti liela nozīme un mūsu ražotāji meklē visa veida iespējas, kā to uzlabot, kā visu izdarīt labāk, lai palielinātu kvalitāti un uzlabotu produktivitāti, pauda Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru