Tehnoloģijas

Jau tuvāko trīs gadu laikā mobilais tālrunis kļūs par digitālo naudas maku

Žanete Hāka, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Bezkontakta kartes, tiešsaistes konsultācijas un šī brīža banku mobilo aplikāciju versijas ir tikai sākums izmaiņām banku sektorā, pirmdien Latvijas Komercbanku asociācijas preses konferencē uzsvēra eksperti.

Eksperti norāda, ka ir pienācis trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis un prognozē, ka jau tuvāko trīs gadu laikā mobilais tālrunis kļūs par digitālo naudas maku. Tāpat nākotnē izzudīs skaidrā nauda un banku pakalpojumi notiks automātiski, piemēram, kredīta piešķiršana, kas līdz šim nebija iespējama bez fiziska cilvēku darba.

«Nākotnē finanšu darījumu norise kļūs neredzama – tirdzniecības vietās nevajadzēs norēķināties pie kases, jo, izejot no tām, maksa par pirkumu tiks ieturēta automātiski. Vēsturiski pirmais straujākais tehnoloģiju izrāviens banku nozarē notika uzreiz pēc lielo skaitļotāju parādīšanās, kas radīja iespēju ar bankas kartēm izņemt skaidru naudu bankomātos. Savukārt otrais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis nāca līdz ar personāldatoru izplatību, kā rezultātā tika izveidota internetbanka. Savukārt šodien personiskās finanšu kontroles rīks, ir banku mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ne tikai pārbaudām cik daudz naudas atlicis kontā, bet arī pārskaitām naudu un izmantojam virkni citu ikdienā nepieciešamu funkciju,» stāsta Ģirts Bērziņš, Swedbank valdes loceklis, Swedbank grupas pakalpojumu digitalizācijas stratēģijas direktors.

«Latvijas banku infrastruktūra – IT sistēmas, maksājumu sistēmas, internetā bāzētie risinājumi – cilvēku zināšanas ir Eiropas līmenī. Nozare ir gatava ieviest jaunas tehnoloģijas, tiklīdz tās būs rūpīgi notestētas un sevi pierādījušas, vienīgi jautājums, cik ātri sabiedrība būs gatava tās pieņemt,» papildina Mārtiņš Bičevskis, LKA prezidents.

Pārmaiņu procesus veicina arī Eiropas līmeņa struktūras, virzot iniciatīvas jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanai visam banku sektoram. Banku nozares iniciēts vienots ātro maksājumu standarts Eiropā būs spēkā no 2018. gada, bet Latvijas Bankā pieejams jau no 2017. gada. Tas nozīmēs, ka maksājumi starp dažādām bankām, tāpat kā tas tagad ir vienas bankas ietvaros, notiks acumirklī. Jaunas tehnoloģijas var nodrošināt gan tūlītēju maksājumu izpildi, gan ievērot visas drošības prasības.

Ļoti būtiska ir Maksājumu pakalpojumu 2.direktīva, kas stāsies spēkā 2018. gadā. Tās uzdevums ir atvērt tirgu jeb nodrošināt piekļuvi klientu datiem ne tikai bankām, bet arī citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Latvijas regulējums vēl tiek izstrādāts, bet ir skaidrs, ka prasību izpildīšanai vajadzēs atrast radošus tehnoloģiskos risinājumus.

Tāpat nozīmīga iniciatīva ir modernu klientu autentifikācijas līdzekļu ieviešana, daļēji aizstājot kodu kartes, ko stimulē Eiropas Banku iestādes vadlīnijas un kuru ieviešanas termiņš Latvijā ir 2017. gada 1. aprīlis. Savukārt bezkontakta karšu pieņemšanas tīkla attīstību virza starptautisko karšu sistēmu VISA un Mastercard prasības, lai no 2020. gada visi maksājumu karšu pieņemšanas termināli nodrošinātu bezkontakta norēķinus.

Daudzi banku pakalpojumi, kas ieviesti salīdzinoši nesen, jau kļuvuši par ikdienu, piemēram, iespēja ar internetbankas autorizācijas palīdzību saņemt valsts pakalpojumus, e-rēķini ar regulāro apmaksu, attālinātās konsultācijas, mobilās lietotnes, mobilie maksājumi u.tml. Savukārt, kamēr iedzīvotāji iepazīstas ar bezkontakta kartēm (īsā laikā izsniegtas teju 17 000 šādas maksājumu kartes), bankas strādā pie bezkontakta tīkla attīstīšanas, nomainot POS termināļus – pašreiz jau 10% termināļu pieejama bezkontakata funkcija. Tāpat tiek pilnveidota funkcionalitāte mobilajām aplikācijām un meklēti risinājumi mākslīgā intelekta integrēšanai banku pakalpojumu sniegšanā.

«Gandrīz visi klienti izmanto internetbanku, teju puse izmanto mobilo aplikāciju, bet filiāles tiek apmeklētas tikai izņēmuma situācijās – pēdējo trīs gadu laikā to apmeklējuma skaits ir sarucis par 75%. Dati tikai apstiprina faktu, ka cilvēki ir pieņēmuši tehnoloģijas un ir gatavi tās arvien vairāk izmantot,» stāsta Iļja Nogičevs, SEB bankas Digitālās attīstības vadītājs.

Bankām ir attīstīta infrastruktūra, pieredze un interese par tehnoloģijām, bet izaugsmes ātrumu kavē dažādas pretrunas, piemēram, pieaugošās drošības prasības, kam nepieciešamas ievērojamas laika un finanšu investīcijas. Vai fakts, ka bankas tehnoloģiskos eksperimentus veic atbildīgi – risinājumi tiek ieviesti tikai tad, kad ir pārliecība par to kvalitāti un ilgtspēju, nevis strauji un nepārdomāti.

«Vienmēr jāatceras, ka tehnoloģiju ieviešanas tempā jāatrod balanss starp dažādu paaudžu vajadzībām iespējām un drošību. Parasti 15% līdz 20% klientu ir ļoti atvērti tehnoloģijām, tie uzreiz akceptē jaunākos risinājumus, pastāsta par jaunumiem savai ģimenei un draugiem. Taču pārējie jaunus risinājumus pieņem nedaudz lēnāk – bankai ar tiem ir jāiepazīstina, jāparāda funkcionalitāte un iespējas. Jauno tehnoloģiju ieviešana nozīmē arī plašu izglītojošo darbu – jo personīgo datu glabāšana prasa tikpat rūpīgu atbildību, kāds mums ir pret savu naudas maku,» stāsta Kaspars Cikmačs, bankas Citadele valdes loceklis.

Banku eksperti norāda, ka jaunajiem FinTech uzņēmumiem ir cita specifika un tie nevarēs aizstāt banku pamatfunkcijas. FinTech ir elastīgi un ātri, jo netiek regulēti un pārraudzīti, tiem nav lielās atbildības pret klientiem un viņu datiem, ir resursi strādāt pie ideju īstenošanas nišas pakalpojumiem, taču pietrūkst pieredzes un klientu bāzes, kas ir bankām. Nākotnē ļoti iespējams, ka FinTech uzņēmumi kļūs par banku partneriem, izstrādājot un kopā ieviešot tehnoloģiskos jauninājumus, papildina Mārtiņš Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreiz populārais zīmols ceļu uz zaudētās spozmes atgūšanu sāk ar vidējās klases tālruni Nokia 6

Par gadsimta sākumā Latvijā ārkārtīgi iecienītajiem Nokia telefoniem dažs labs lietotājs joprojām runā kā par pirmo mīlestību – ar siltām, pat jūsmīgām atmiņām. Taču, ko nesīs tikšanās ar «nokiju» pēc ilgu gadu neredzēšanās, kuru laikā tā pabijusi laulībā ar Microsoft, bet tagad nonākusi Ķīnas uzņēmuma HMD paspārnē un atjaunojusi sākotnējo nosaukumu, taču vairs īsti nav Somijas eksportprece?

Pirmais atjaunotā zīmola modelis Nokia 6 tika prezentēts gada sākumā un vasarā kopā ar Nokia 3 un Nokia 5 nonāca arī mūsu tirgū, kur piesaistīja uzmanību ar salīdzinoši zemu cenu. Un, protams, atklāsmi, ka ierasto Symbian vai Windows operētājsistēmu aizstājis savulaik somu noraidītais Android. Lūkosim uzzināt, ar ko vēl dārgākais no visiem trim ir ievērības cienīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Tehnoloģiju apskats: Kazene atdzimst vēsturiskajā izskatā

Jānis Vēvers, 15.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BlackBerry KEYOne piedāvā lietotājiem sen aizmirstu lietu – no reāli sataustāmām pogām veidotu pilnu qwerty klaviatūru

Pārcietis kritienu no viedtelefonu tirgus pašām virsotnēm, balansējis uz bankrota robežas, līdz beidzot nonācis Ķīnas kompānijas TCL īpašumā, BlackBerry zīmols apņēmīgi stutējas kājās. Patērētāju intereses atgūšanai sagatavotais KEYOne ļoti atgādina zīmola populārākos modeļus no desmitgades sākuma – pilna fizisku taustiņu qwerty klaviatūra zem ekrāna, ierastais aizmugurējā vāka dizains un tikai «kazenei» raksturīgās lietotnes un servisi. Vienīgi tagad atmesta pašu operētājsistēma, un ierīce darbojas ar Android.

Dizains

Lai arī BlackBerry ziedu laiks globālajā viedtelefonu tirgū nebija ilgs, savu nospiedumu tas noteikti atstāja. Izdzirdot šo nosaukumu, daudziem lietotājiem pirmās asociācijas ir ar sataustāmo klaviatūru. Lai arī šodien valda tendence izstiept ekrānu pa visu pieejamo virsmu un atbrīvoties no pogām, BlackBerry palikuši uzticīgi sev. KEYOne no jebkura cita telefona veikala plauktā var atšķirt pēc četrām pogu rindām zem ekrāna. Tās aizņem aptuveni piekto daļu no pieejamā laukuma. Un, lai arī tālrunis nav mazs, virs pogām vietas pietiek tikai 4,5 collu ekrānam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Tehnoloģiju apskats: Telefons mirdz kā Ziemassvētku eglīte

Jānis Vēvers, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alcatel A5 piesaista uzmanību ar aizmugurējā vākā iemontētām krāsainām LED diodēm

Ar ko tik ražotāji nav gatavi eksperimentēt, lai padarītu savus produktus pamanāmākus garlaicīgi līdzīgo viedtelefonu masā. Individualitātes meklējumi attiecas kā uz dārgajiem flagmaņiem, tā uz pavisam lētiem, vienkāršiem budžeta tālruņiem. Mūsu pusē ne pārāk populārais Alcatel patērētāju uzmanību savam modelim A5 cenšas pievērst ar spožām gaismām. Burtiskā nozīmē, jo tālruņa aizmugurējais vāciņš ir piepildīts ar krāsainām LED diodēm.

Dizains

Nebūs pārspīlēti apgalvot, ka Alcatel A5 gadījumā uzmanības vērta ir tikai un vienīgi āriene. Precīzāk – tikai aizmugurējais vāciņš un ar to saistītās iespējas. Pats telefons nav diez ko pievilcīgs. Tas ir diezgan vienkāršs, paliels plastmasas ķieģelītis, ko bez jau pieminētā vāciņa veikalos daudzi pat nepamanītu. Standarta variantā 14,6 cm garš, 7,2 cm plats un 7,7 mm biezs. Uzliekot krāšņāko vāciņu ar iestrādātām 36 LED diodēm, tālrunis «uzbriest» līdz 10,2 mm biezumam un 167 gramiem. Tā diemžēl ir cena, kas jāmaksā par vēlmi turēt pie auss ierīci, kas mirguļo kā Ziemassvētku eglīte. Atšķirībā no vairuma konkurentu Alcatel joprojām pieturas pie prakses iestrādāt SIM kartes pieslēgvietu kaut kur korpusa vidū. Lai tai piekļūtu, jānoņem izdaudzinātais aizmugures vāciņš. Šis nudien izrādījās pamatīgs izaicinājums, kura pārvarēšanu otrreiz negribētos izdzīvot. Vāks ir «ieķīlēts» tik stipri, ka no nagu nolaušanas var paglābt tikai kāda cietāka instrumenta ņemšana talkā. Taču arī tad ir jāuzmanās, lai nenoberztu plastmasas malas šaurajā atvēršanas gropē. Īpaša Light Show lietotne ļauj dot komandas LED diodēm – ar kādas formas un krāsas rotaļām informēt par ienākošajiem zvaniem un ziņojumiem, kā lēkāt līdzi mūzikai un tamlīdzīgi. Izvēle nav pārāk plaša. Var izvēlēties meteorītus, lietu, uguņošanu un tamlīdzīgu parādību atgādinošu gaismiņu skraidīšanu. Mūzikas atskaņošanas laikā tālruni var pakratīt, lai mainītu gaismas efektus. Cita funkcija Color Catcher dod iespēju kaut ko nofotografēt un pašam uzbūvēt uz attēlā redzamajām krāsām balstītu ekrāna motīvu. Abas šīs funkcijas ir interesanti papētīt, taču pēc dažām dienām interese par tām noplok. Gaismiņu šaudīšanās, protams, piesaista apkārtējo uzmanību, taču tas ne vienmēr ir labi. Konservatīvākās publiskās pulcēšanās vietās uzkrītošā gaismu izrāde drīzāk traucē un teātra izrādēs to labāk vispār atslēgt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ES digitālās valūtas iniciatīva

Inese Kalniņa, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Zīmols GENECIE uzsāk Indiegogo pūļa finansēšanas kampaņu

Lelde Petrāne, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī 12 000 eiro šķiet daudz, ražošanas uzsākšanai tā patiesībā ir salīdzinoši maza summa.

Ikdienas steigā mēdzam aizmirst savus iepirkumu maisiņus mājās un iegādājamies arvien jaunus dabai nedraudzīgos plastmasas maisiņus. Uzņēmums GENECIE piedāvā risinājumu šai problēmai - naudas makus ar iestrādātām iepirkumu somām.

GENECIE 2017. gada jūlijā radīja Ieva Rozentāle un Krista Krūmiņa. Nosaukumu nosapņojusi Ieva - viņai to sapnī pateikusi Krista. Tas šķitis zīmīgi. Pašlaik uzņēmumā darbojas tikai abas īpašnieces. Tā kā ražošana uzticēta ārpakalpojumu sniedzējiem, pagaidām ar šādu cilvēku skaitu pietiek, taču līdz ar tirdzniecības uzsākšanu būšot jāmeklē papildu darbinieki. Produktu plānots pārdot savā online veikalā genecie.com, kā arī amazon.com.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pētījums: Latvijā bankās netiek pievērsta pietiekama uzmanība digitālo tehnoloģiju attīstībai

Dienas Bizness, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku nozare ir uz nozīmīgu pārmaiņu sliekšņa, kuru kā galvenais virzītājs ir uzskatāms normatīvais, vides un tehnoloģiju spiediens, liecina Deloitte pētījums, kurā piedalījās 238 bankas un 10 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi (FinTechs) no 38 valstīm.

Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas (EMEA) finanšu nozare ir nozīmīgu izaicinājumu priekšā – to pamatā ir pārmaiņas klientu paradumos un vēlmēs, kā arī izmaiņas banku tirgus apstākļos, kad digitālās kompetences spēlē izšķirošu lomu konkurences cīņā. Nenoliedzami, būtisko lomu digitālo tehnoloģiju attīstībā spēlē regulas. Piemēram, ES pārskatīto Maksājumu Pakalpojumu Direktīva (PSD2) veicinās barjeru nojaukšanu starp valstu tirgiem un ļaus ienākt jauniem tirgus dalībniekiem ar spēcīgākam digitālajām kompetencēm.

«Deloitte pētījuma ietvaros, tika nodalīti: a) patiesie līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un izmantošanā b) bankas, kas cieši seko digitālo tehnoloģiju tendencēm, c) bankas, kas ievieš digitālās tehnoloģijas un attīsta kompetences šajā jomā, kā arī d) bankas, kas vēl tikai atrodas digitālo tehnoloģiju ieviešanas un digitālo kompetenču attīstības pirmsākumos. Līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un ieviešanā ir tās bankas, kas, pirmkārt, nodrošina saviem klientiem plašu pieejamo digitālo iespēju klāstu (piemēram, personīgā budžeta plānošanu un apdrošināšanas pakalpojumus), otrkārt, atbilst vai pārsniedz klientu vēlmes konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū un, treškārt, nodrošina modernu un intuitīvu mobilās lietotnes lietotāja pieredzi (UX).» skaidro Antons Ponomarjovs, Deloitte Latvia biznesa konsultāciju menedžeris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas digitālā izaugsme

Signe Bāliņa - Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Latvijas Universitātes profesore, Dr. oec., 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) digitālās attīstības kopējā novērtējumā Latvija saglabājusi 19. vietu starp pārējām dalībvalstīm. Tā liecina Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītāji. Turklāt tādos aspektos kā «Savienojamība» un «Interneta pakalpojumu lietošana» Latvija guvusi progresu, sasniedzot 10. vietu, savukārt rādītājā «Digitālie publiskie pakalpojumi» gada laikā esam pakāpušies no 14. uz 9. vietu.

No vienas puses, varam būt gandarīti, jo izaugsme šajos rādītājos apliecina ne tikai valsts digitālo publisko pakalpojumu attīstību, bet arī visas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares ikgadējo izaugsmi un produktivitāti. No otras puses, DESI dati atklāj, ka Latvijai jāveicina progress tādos aspektos kā «Cilvēkkapitāls», kur joprojām atpaliekam no ES vidējā līmeņa, un «Digitālo tehnoloģiju integrācija», kur ierindojamies vien 23. vietā. Turklāt – DESI autori norāda, ka nedaudz vairāk kā pusei Latvijas iedzīvotāju nepiemīt vai ir minimālas digitālās prasmes. Tas negatīvi ietekmē sabiedrības konkurētspēju un pilnvērtīgu iekļaušanos darba tirgū, kur digitālas prasmes sen vairs nav nekas unikāls, bet tādas pašas pamatprasmes, kā prasme lasīt, rakstīt un rēķināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no bitkoina sākotnējiem mērķiem bija aizvietot apgrozībā esošās centrālo banku emitētās banknotes un monētas ar vienotu globālo digitālo naudu. Tas ir ne tikai raisījis diskusijas sabiedrībā, bet arī rosinājis centrālās bankas vērtēt, vai digitālās transformācijas laikmetā centrālo banku emitētām banknotēm un monētām būtu jāmainās līdzi laikam un vai ir pienācis laiks domāt par digitālajām eiro banknotēm un monētām.

Liela Latvijas sabiedrības daļa pirmo reizi uzzināja par globāli pazīstamāko kriptoaktīvu (tā būtu pareizāk dēvēt to, kas faktiski ir ieguldījumu instruments, ne norēķinu līdzeklis) bitkoinu 2013. gada beigās, kad tā cena ar raķetes ātrumu no 150 ASV dolāriem uzlidoja līdz 1000 dolāriem par 1 bitmonētu. Pasaules mediji toreiz nemitīgi vēstīja par virtuālo brīnumu, kam ātri sekoja Eiropas Banku iestādes (European Banking authority - EBA), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas brīdinājumi par riskiem, ko nes Bitcoin, un aicinājums iedzīvotājiem atteikties no iesaistīšanās darījumos ar bitkoiniem. Neskatoties uz to, ka toreiz Bitcoin cena ātri vien noripoja lejā un visu 2014. gadu turējās vidēji pie 500 dolāru atzīmes, cilvēku prātus turpināja nodarbināt virtuālo valūtu ekosistēmas jautājumi, bet medijos plaši izskanēja ziņas par bitkoinu uzvaras gājienu, piemēram, nacionālās lidsabiedrības airBaltic lēmumu pieņemt bitkoinus apmaksai par aviobiļetēm (vienlaikus īpaši nereklamējot faktu, ka saņemtie bitkoini nekavējoties tika konvertēti naudā – eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitālo uzņēmumu un pakalpojumu aplikšana ar nodokļiem

Inese Kalniņa - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, Dr.iur., 04.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālais vienotais tirgus ir viena no galvenajām Eiropas Komisijas politikas prioritātēm, jo tas uzlabos piekļuvi informācijai, samazinās darījumu izmaksas, palielinās patērētāju iespējas un samazinās ietekmi uz vidi, kā arī veicinās jaunu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības un pārvaldes modeļu ieviešanu, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi kopumā

Lai pilnībā īstenotu digitālā vienotā tirgus potenciālu, tam ir nepieciešams moderns un stabils nodokļu regulējums, kas stimulē inovācijas, novērš tirgus sadrumstalotību un dod iespēju visiem tā dalībniekiem gūt labumu no jaunās tirgus dinamikas. Pašreizējais nodokļu regulējums uzņēmumiem nav pietiekams, jo tas izstrādāts tradicionāliem uzņēmumiem, pieņemot, ka peļņa būtu jāapliek ar nodokli tur, kur fiziskas klātbūtnes apstākļos tiek radīta vērtība.

Savukārt digitālās darbības veikšanai globālajā mērogā fiziskā klātbūtne vairs nav nepieciešama. Minēto apsvērumu vadīta, EK ir iniciējusi divus normatīvos tiesību aktus par nodokļu uzlikšanu digitālajām darbībām ES. Ir izstrādāti direktīvu priekšlikumi digitālo uzņēmumu un digitālo pakalpojumu aplikšanai ar nodokļiem, kurus pērnā gada nogalē jau akceptējis Eiropas Parlaments, vienlaikus nododot tos Eiropas Padomei pieņemšanai vēl šī sasaukuma laikā līdz 2019. gada aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Tehnoloģiju apskats: Samsung Galaxy S10+

Jānis Vēvers, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samsung Galaxy S sērijas 10. gadadienā izgatavotajā S10+ apvienotas šā brīža iespaidīgākās inovācijas

8. martā pārdošanā nonākušie Samsung Galaxy S viedtelefoni sērijas jubileju svin īpatnējā noskaņojumā, kas spilgti raksturo simboliskās krustceles, kurās nonākusi visa viedierīču industrija. No vienas puses, jaunie flagmaņi ir neapšaubāmi labākais un inovatīvākais korejiešu veikums visu sērijas desmit gadu ilgajā vēsturē. Noslīpēti līdz pēdējam sīkumam un piepildīti ar papildiespējām, par kādām, teiksim, Galaxy S5 prezentēšanas brīdī retais uzdrošinājās sapņot. Taču gan nupat notikušajā Mobilās pasaules kongresā (MWC), gan masu medijos cilvēki ar lielāku interesi lutināja pagaidām vien izredzētajiem aptaustāmo Fold ar atlokāmu ekrānu.

Tas apstiprina jau gadiem ilgos novērojumus, ka lietotāji ir izslāpuši pēc kaut kā radikāli jauna. Kamēr nākotne tikai tuvojas, iepazīsim šā brīža iespaidīgāko viedtelefonu Samsung arsenālā – Galaxy S10+.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunotais Samsung Galaxy A7 vilina ar trīs aizmugures kamerām, tomēr cenas noturēšana zem trīs simtu eiro robežas prasījusi upurus

Līdz ar Samsung šā gada flagmaņiem Galaxy S10 un S10+ uz skatuves februāra beigās uznāca to «vieglā» versija S10e, apliecinot, ka korejieši joprojām nopietni attiecas arī pret tiem klientiem, kuri nevēlas vai nevar par tālruni maksāt tūkstoš eiro. Dažus mēnešus pirms tam taupīgo lietotāju vērtēšanai tika nodots vēl pieejamākais Galaxy A7 2018. Abiem ir šis tas kopīgs, un tiem jāpārbauda, cik daudz trūkumu patērētāji ir gatavi pieciest, lai nebūtu jāpērk dārgie flagmaņi.

Dizains

Galaxy A sērija 2014. gadā ienesa prestižāku metāla korpusu budžeta un vidējā klasē, kur tolaik dominēja bēdīga paskata plastmasa. Kopš tā laika daudz mainījies, tomēr Samsung joprojām tur godā ierīču ārējo izskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Digitālais analfabētisms ir tikpat slikts kā literārais

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasūtīt viesnīcu un nopirkt teātra biļetes internetā, samaksāt rēķinus internetbankā, pasūtīt taksometru vai veikt ēdiena piegādi caur aplikāciju – šīs un daudzas citas ikdienišķās digitālās lietas, kas tik ļoti atvieglo dzīvi, diemžēl nav pieejamas visiem eiropiešiem, tostarp Latvijas iedzīvotājiem.

Tādēļ aizvien aktuālāks ir jautājums, kā mazināt digitālo nevienlīdzību un pārvarēt digitālo plaisu. Vēl aizvien ir pietiekami daudz cilvēku, kas nespēj baudīt digitālā laikmeta priekšrocības. Sāp sirds, skatoties uz ļaudīm pasta nodaļās vai banku filiālēs, kuri sēž garās rindās, lai var klātienē samaksāt savus rēķinus, turklāt vēl piemaksājot brangu komisijas maksu, jo paši internetbankā viņi to nespēj izdarīt. Digitālais analfabētisms rada digitālo atstumtību, kas rezultējas sociālajā un ekonomiskajā atstumtībā.

Ja citviet Eiropā digitālās atstumtības galvenais cēlonis ir fiziski nepieejams internets, tad Latvijā tas ir nepietiekamais prasmju līmenis. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas datiem, Latvijā 80% mājsaimniecību ir pieejams internets. Taču tas nenozīmē, ka iedzīvotāju prasmes ir pietiekamas, lai izmantotu visu tā potenciālu. Ar to, ka var atvērt un izlasīt ziņu portālus, ir par maz, lai, piemēram, izmantotu pieejamos e-pakalpojumus, internetbanku vai iesniegtu elektroniski deklarāciju VID. Tā nav tikai Latvijas problēma. Eiropas Komisija ir identificējusi, ka 45% eiropiešu nav digitālo prasmju, bet 37% strādājošo nav digitālo prasmju, kas nepieciešamas darba tirgū. Turklāt ir cieša sakarība starp digitālām prasmēm, atalgojumu un to, vai cilvēks vispār spēj atrast darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai darba tirgū spēsim konkurēt ar mākslīgo intelektu?

Latvijas Bankas ekonomisti Vents Vīksna un Kristofers Pone, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ministrs: Igaunija tuvākajos gados neplāno ieviest digitālo nodokli

LETA--BNS, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija tuvākajos gados neplāno noteikt tā dēvēto digitālo nodokli daudznacionālajām interneta kompānijām, jo valdošā koalīcija nevēlas ieviest jaunus nodokļus, kā arī tāpēc, ka Igaunija negrib nesaskaņas ar ASV, paziņojis Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme.

"Šīs valdības koalīcijas līgumā teikts, ka mēs neveidosim jaunus nodokļus. Kad mēs runājam par digitālo nodokli, viens jautājums ir - vai to ir iespējams izdarīt, bet cits jautājums - vai mēs gribam to izdarīt. Un atbilde ir tāda, ka vismaz divas partijas šajā valdībā negrib jaunus nodokļus," Helmes teikto citē Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Helme, kurš ir aŗī Konservatīvās tautas partijas (EKRE) priekšsēdētāja vietnieks, norādījis, ka Igaunija nevēlas vienpusēji noteikt digitālo nodokli, jo tas lielākoties ietekmēs lielos ASV uzņēmumus. Tā kā pašreizējā ASV valdība ir stingri pret to, ka Savienoto Valstu uzņēmumiem būtu jāmaksā digitālais nodoklis, ja Igaunija noteiktu šādu nodokli, tas radītu spriedzi Tallinas un Vašingtonas attiecībās, bet Igaunija no šādas spriedzes gribētu izvairīties, paskaidrojis Igaunijas finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētījums: arī Latvijai ir iespēja izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokli nacionālā līmenī

Lelde Petrāne, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai juridiski ir iespējams sekot citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piemēram un izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokļa regulējumu nacionālā līmenī – atzīts nule pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma veiktā pētījumā.

Aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam Latvijā un reklāmu pakalpojumu iegādei tajos – 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, 7 lielākie ES reģistrētie digitālie uzņēmumi ("Airbnb", "Booking.com", "eBay", "Etsy", "Facebook", "Google", "Linkedin") būs palielinājuši savus ienākumus no Latvijas PVN maksātājiem (juridiskajām personām) par 50%, visticamāk, pietuvojoties 140 miljonu eiro atzīmei - vienlaikus kā fakts konstatējams tas, ka digitālie uzņēmumi ieņēmuma nodokli bieži vien maksā citā valstī, nevis Latvijā, kurā ieņēmumi faktiski radušies, norāda Kultūras ministrija.

"Digitālās ekonomikas attīstība pieprasa arī nodokļu regulējuma attīstību. Šī problēma ir globāla - gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis diskutē par iespējamu vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu, kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas," komentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Samsung" pašā gada sākumā prezentētais "Note 10 Lite" sniedz iespēju lielākam patērētāju lokam izmantot "S Pen" irbuļa priekšrocības

Pašā gada sākumā, kad viedtelefonu pasaulē valda relatīvs klusuma periods, "Samsung" pārsteidza daudzus. Bez ierastās patērētāju «iesildīšanas» un kacināšanas ar informācijas drumslām par gaidāmajiem jaunumiem, pārdošanā tika laistas pērnā gada flagmaņu "Galaxy S10" un "Galaxy Note 10" "vieglās" versijas "Lite".

Ja "S" sērija jau iepriekš pieredzējusi lētāku modeli, tad "Note" šādu «sānsoli» prom no elitārisma sper pirmoreiz.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"Note" kopš pirmsākumiem bijis biznesa klases tālrunis – gaumīgs, funkcijām bagāts un atbilstoši arī dārgs. Savukārt "Lite" koncepts paredz, ka ierīcei kaut kas tiek atņemts, lai padarītu to masām pieejamāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Huawei P40 Pro" sarūpējis vēl labāku kameru, bet tālruņa panākumi tirgū būs atkarīgi no lietotņu veikala piepildīšanas tempa.

Sazvērestību teoriju cienītājiem būtu, kur izvērsties, šķetinot Ķīnas lielākā viedtelefonu ražotāja "Huawei" pēdējā gada likteņa pavērsienus. Pēc ASV sankciju ietekmē klusi prezentētā "Mate 30 Pro" modeļa ķīnieši plānoja atgūt sabiedrības interesi ar vērienīgu "P40" sērijas pieteikšanu marta nogalē Parīzē, taču šo ieceri «nopļāva» koronavīrusa izsauktie pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi. Taisnības labad jāsaka, ka līdzīgi cieta ikviens ražotājs, kura plānos bija prezentācijas pasākumi kopš Mobilās pasaules kongresa Barselonā.

Zīmola cienītājiem labākā ziņa ir tāda, ka "P40" sērija, atšķirībā no "Mate 30", ir sasniegusi arī Latviju un nopērkami veseli trīs modeļi – "P40 Lite", "P40" un "P40 Pro".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Samsung" šā gada viedtelefonu flagmaņu sērijas "Galaxy S20" dārgākais modelis "Ultra" piesaista uzmanību ar iespaidīgu 108 megapikseļu kameru un 100x tālummaiņu.

Dažus gadus it kā no malas noskatoties, kā "Huawei" «privatizē» viedtelefonu fotokameru lauciņu, "Samsung" šopavasar beidzot sagatavoja skaļu atbildi. Lielākais un dārgākais no jaunās "Galaxy S20" sērijas tālruņiem - "Ultra" – aprīkots ne vien ar uzkrītošu četru aizmugurējo kameru bloku, bet arī 100x tālummaiņu. Tā ir divreiz lielāka nekā "Huawei P30 Pro", kas pērnajā pavasarī tehnoloģiju pasaulē izpelnījās ovācijas un pat tika nodēvēts par «labāko spiegu telefonu».

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"Ultra" ir jaunpienācējs "Galaxy S" saimē. Vēl nebijām apraduši ar domu, ka flagmanis sadalīts divos atzaros – parastajā un lielākajā jeb "Plus" versijā, kad sērijai pievienojās trešais brālis "Ultra". Kā var noprast pēc nosaukuma, gradācijas skalā šis ieņem augstāko pakāpienu. Tas ir lielāks par abiem pārējiem, ar 6,9 collu Dynamic AMOLED displeju un ar jau minēto simtkārtīgo tālummaiņu, kāda abiem pārējiem nav tikusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"OnePlus" izcīnīja vietu tirgū, piedāvājot labus tālruņus lētāk nekā lielie zīmoli, taču jaunākais modelis "8 Pro" vairs nekonkurē ar cenu.

Divām dižgaru apcerētām neizbēgamām nepatikšanām – nodokļiem un fiziskā ķermeņa bojāejai - diezgan droši varam pieskaitīt trešo – tehnoloģiju produktu sadārdzināšanos līdz ar zīmola atpazīstamības pieaugumu. Vairākums ražotāju centušies ielauzties pieblīvētā tirgū ar lētāku produkciju un uzaudzējuši pircēju pulku, galvenokārt pateicoties tieši kārdinošai cenas un kvalitātes attiecībai, taču agrāk vai vēlāk padevušies vilinājumam paņemt no klientiem pēc iespējas vairāk naudas.

Tā noticis arī ar Ķīnas zīmolu "OnePlus". Dažus gadus priecējis cilvēkus ar kvalitatīviem tālruņiem par saprātīgu cenu, šogad ražotājs par jaunāko flagmani "OnePlus 8 Pro" jau prasa gandrīz tikpat daudz, cik tie konkurenti, kuriem tas vēl nesen mēģināja "atsist" klientus ar zemāku cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru