Nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmums HAGBERG (SIA “HAGBERG Development”) saņēmis ALTUM finansējumu jauna pieejamas īres maksas mājokļu projekta īstenošanai Liepājā.

Projekta ietvaros paredzēts realizēt trīs dzīvojamo ēku būvniecību ar 140 dzīvokļiem, kas būtiski papildinās Liepājas īres mājokļu piedāvājumu.

Projekta kopējās izmaksas ir 16,7 miljoni eiro, no kuriem 12,4 miljonus eiro sedz ALTUM aizdevums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda resursiem, 2,75 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums, bet vairāk nekā 1,5 miljonus eiro nodrošina HAGBERG līdzfinansējums. Šāda struktūra ļauj īstenot projektu ar augstu energoefektivitāti, ilgtspēju un ekonomiski pieejamu uzturēšanu.

Finansējums piešķirts ALTUM programmā “Zemas īres mājokļu būvniecības aizdevumi ar kapitāla atlaidi”.

“Pieprasījums pēc pieejamiem, kvalitatīviem un energoefektīviem mājokļiem Latvijas pilsētās turpina pieaugt, tostarp arī Liepājā. Mūsu mērķis ir radīt modernu, drošu un komfortablu dzīves vidi liepājniekiem, kuri meklē ilgtermiņa mājokļa risinājumu par saprātīgu cenu. ALTUM atbalsts ļauj mums šo projektu īstenot ar augstiem kvalitātes standartiem un ar skaidru fokusu uz iedzīvotāju vajadzībām,” uzsver Ivars Lukaševičs, HAGBERG valdes loceklis.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmums HAGBERG ir piesaistījis 20 miljonu eiro finansējumu no Swedbank, turpinot ilgstošu sadarbību ar vienu no vadošajām Baltijas kredītiestādēm.

Šis līdz šim apjomīgākais finansējuma darījums uzņēmuma vēsturē ļaus īstenot vairākus stratēģiskus attīstības projektus un spert nākamo soli uzņēmuma izaugsmē – uzsākt darbību eksporta tirgos, paverot pilnīgi jaunu virzienu HAGBERG attīstībā.

Finansējums tiks novirzīts nekustamo īpašumu attīstības projektiem, turpinot energoefektīvā ciemata “Dzilnupes” attīstību Dzilnuciemā, kā arī jaunā īres mājokļu ciemata “Ozolkalni” izveidei Mārupē un attīstības projektā Liepājā. Paralēli HAGBERG investēs tehnoloģijās un eksporta tirgū, kas ir būtisks uzņēmuma stratēģijas papildinājums un iespēja Latvijas pieredzi un risinājumus piedāvāt arī ārvalstu klientiem.

Nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmums “Hagberg” šovasar uzsāks būvniecību diviem dzīvojamo ēku projektiem Liepājā, Debess ielā. Kopējās projektu investīcijas sasniegs 25 miljonus eiro, paredzot četru energoefektīvu dzīvojamo ēku izbūvi ar 200 mūsdienīgiem mājokļiem.

Projektos būs pieejami dzīvokļi iegādei un īrei, tostarp arī pieejamas īres maksas mājokļi.

Debess ielas attīstība paredz divus konceptuāli atšķirīgus mājokļu projektus, kas kopā veidos vienotu un mūsdienīgu dzīves vidi Liepājas iedzīvotājiem. Debess ielā 1 dzīvokļus varēs gan iegādāties, gan īrēt. Savukārt Debess ielā 2 un 3 tiks izbūvēti pieejamas īres maksas mājokļi ar ALTUM atbalstu. Abus projektus plānots nodot ekspluatācijā 2027. gada vasarā.

Debess iela 1 – dzīvokļi iegādei un īreiDebess ielā 1 tiks izbūvēta sešstāvu ēka ar pagrabstāvu un 58 dzīvokļiem, kur mājokļi būs pieejami gan īrei, gan iegādei. Ēkā atradīsies divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37 līdz 84 m², katram dzīvoklim paredzot balkonu vai terasi. Pagrabstāvā tiks izbūvētas individuālas mantu glabātuves un koplietošanas velonovietnes. Ēkas arhitektūrā un apdarē paredzēti augstvērtīgi materiāli un izteiksmīgi risinājumi, kas piešķirs atšķirīgu arhitektonisko raksturu Debess ielas apbūvē.

Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi “vāveres ritenī” – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr, pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām.

2026. gads ir brīdis, kad šo apburto loku beidzot varētu pārraut. Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši pārliecinošu izaugsmi un virkni jaunu emitentu un ieguldītāju – tas ir spilgts apliecinājums tam, ka spējam darboties kapitāla tirgū, ja vien tiek dots starts. Tagad šis starts nepieciešams arī akciju tirgum.Pēdējā laikā kā reālākie kandidāti kotācijai tiek minēti trīs: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, AS airBaltic un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie trīs uzņēmumi kopā varētu radīt kritisko masu, kas Latvijas kapitāla tirgu no marginālas nišas pārvērstu par funkcionējošu ekonomikas izaugsmes instrumentu. Uzņēmumus vada augsti kvalificēti profesionāļi, kas kopā ar kapitāla tirgus ekspertiem ir spējīgi izveidot atraktīvu piedāvājumu investoriem, tajā pašā laikā iegūstot maksimālo iespējamo labumu saviem akcionāriem.

Pēdējo mēnešu laikā diskusijas par Rīgas Namu Pārvaldnieka (RNP) iespējamo akciju kotēšanu biržā bijušas plašas un nereti pretrunīgas. Taču šobrīd situācija ir kļuvusi skaidrāka – uzņēmuma valde un Rīgas dome ir vienojušās par konkrētu mērķi virzīt sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO) līdz 2027. gada pirmajam ceturksnim. Tas ir nozīmīgs pavērsiens, jo Latvijā gadiem ilgi ir runāts par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību došanos uz biržu, taču praktisku piemēru līdz šim faktiski nav bijis.

Līdz ar to rodas jautājums – kāpēc tieši tagad? Vai tas ir stratēģisks solis kapitāla tirgus attīstībai un pārvaldības kvalitātes uzlabošanai, vai tomēr mēģinājums aizlāpīt budžeta caurumus? No finanšu nozares skatu punkta šie divi mērķi nav pretrunā. Ja IPO primārais mērķis ir īstermiņa fiskāls ieguvums, tirgus to ātri sapratīs, taču, ja mērķis būs pārvaldības uzlabošana, kapitāla piesaiste attīstībai un tirgus disciplīna, investoru uzticība būs ievērojami augstāka.

Pašvaldības uzņēmums biržā – vai investori to vērtē citādi?

RNP apkalpo aptuveni trešo daļu daudzdzīvokļu māju, taču tirgū jau ilgstoši darbojas spēcīgi privātie konkurenti, tostarp Civinity, Hagberg un citi. Konkurence Rīgā ir augsta, un klientu izvēli arvien vairāk nosaka cenas un kvalitātes attiecība. Šādā vidē publisks statuss var kļūt par attīstības paātrinātāju. Pašlaik RNP ierobežo publisko iepirkumu procedūras un lēmumu pieņemšanas temps – piemēram, 2023. gada lifta apkopes iepirkums ilga gandrīz četrus mēnešus, kamēr privātajā sektorā tas parasti aizņem pāris nedēļas. Biržas statuss pats par sevi iepirkumu regulējumus neatceļ, taču var mazināt politiskās ietekmes risku un veicināt operatīvo efektivitāti. Galvenā atšķirība starp privāta un pašvaldības uzņēmuma akciju piedāvājumu ir politiskā dimensija jeb sarežģītāks lēmumu pieņemšanas process un komunikācija ar sabiedrību. Turklāt RNP būtu jāreorganizē no SIA par akciju sabiedrību. Vienlaikus investoru prasības ir vienādas visiem: caurskatāma pārvaldība, skaidra stratēģija un kvalitatīvas un regulāras atskaites. Ja tas ir nodrošināts, pašvaldības izcelsme nav šķērslis – stabils akcionārs ar kontrolpaketi var pat tikt uztverts kā drošības faktors.