Čeku loterijā līdz otrdienas plkst.10 jau ir reģistrēti 23 tūkstoši čeku, biļešu vai kvīšu, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Dienestā norādīja, ka loterijai pieteiktie darījumu apliecinošie dokumenti tiks pārbaudīti parastajā kārtībā, pagaidām gan neviens loterijai iesniegtais dokuments vēl nav pārbaudīts.

VID norādīja, ka čeku loterija ir preventīvs pasākums, lai veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu. Prasot čeku vienmēr, jebkurā tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietā, ikviens cilvēks rosina uzņēmēju būt godprātīgam un atbildīgam pret klientiem.

«Bez šaubām, informāciju no loterijai reģistrētajiem darījumu apliecinošajiem dokumentiem VID izmantos savā datu analīzē apkopotā veidā, analizējot kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju par attiecīgo tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju. Aizdomu gadījumā tiks veikti atbilstošākie nodokļu administrēšanas un/vai kontroles pasākumi, ievērojot «Konsultē vispirms» principu,» skaidroja VID.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz čeku loterijas ieviešanu.

Iedzīvotāji loterijā varēs piedalīties neierobežotu reižu skaitu, īpašā vietnē «cekuloterija.lv» reģistrējot pirkumu čekus, kuru vērtība ir vismaz pieci eiro. Loterijā ar čeku par tabakas, alkohola un enerģijas dzērienu iegādi nevarēs piedalīties nepilngadīgas personas.

Loterijai paredzēta mēneša un gada izloze. Mēneša izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro apmērā, trīs balvas 5000 eiro un 50 naudas balvas 100 eiro apmērā.

Gada izlozē būs iespēja laimēt vienu balvu 20 000 eiro apmērā, četras balvas 10 000 un piecas balvas 2000 eiro apmērā. Tajā piedalīsies ikmēneša loterijās īpaši izlozētie desmit nelaimējušie čeki.

Līdzās naudas balvām iedzīvotājiem loterijā būs iespēja saņemt arī papildu balvas, kuras varētu sarūpēt atsevišķu nozaru uzņēmumi, kas ir padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki.

Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Saeima 13,maijā otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz, ka, aprēķinot sociālās apdrošināšanas apmēru iedzīvotājiem, kuriem piespiedu dīkstāves dēļ sniegts atbalsts ar Covid-19 krīzi saistītās ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu saņemšanas periodi tiks ieskaitīti darba stāžā.

Saeima atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas attieksies uz dīkstāves pabalstu un atbalstu par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalstu, bezdarbnieku palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, kā arī jaunā speciālista pabalstu un slimības palīdzības pabalstu, iepriekš informēja LM pārstāvis Egils Zariņš.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) iepriekš skaidroja, ka cilvēki, kas atrodas dīkstāvē ne savas izvēles dēļ, nezaudēs šo laika posmu un tas tiks ieskaitīts darba stāžā. "Manuprāt, tā ir pareiza pieeja. Dažkārt arī vienam mēnesim ir izšķiroša nozīme pensijas aprēķinā," norādīja ministre.

Aprēķinot sociālās apdrošināšanas apmēru iedzīvotājiem, kuriem piespiedu dīkstāves dēļ sniegts atbalsts ar Covid-19 krīzi saistītās ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu saņemšanas periodi tiks ieskaitīti darba stāžā.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un valdībā atbalstītais projekts grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Iecerētā kārtība attiecas uz dīkstāves pabalstu un atbalstu par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalstu, bezdarbnieku palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, kā arī jaunā speciālista pabalstu un slimības palīdzības pabalstu, informē LM pārstāvis Egils Zariņš.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) norāda, ka cilvēki, kas atrodas dīkstāvē ne savas izvēles dēļ, nezaudēs šo laika posmu un tas tiks ieskaitīts darba stāžā. "Manuprāt, tā ir pareiza pieeja. Dažkārt arī vienam mēnesim ir izšķiroša nozīme pensijas aprēķinā," uzskata ministre.

Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Latvija nevar atļauties nīkulīgu un vāju kreditēšanu vēl 10 gadus, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka kreditēšanas apmēri pret Latvijas ekonomiku pēdējo padsmit gadu laikā ir turpinājuši sarukt. Piemēram, 2008.gadā rezidentiem - uzņēmumiem un mājsaimniecībām - izsniegto kredītu apmērs pret ekonomiku bija aptuveni 100%, kamēr pagājušā gada beigās vien 28%.

"Jā, pēdējos gados kreditēšana nedaudz ir pacēlusi galvu virs ūdens, un, ja skatāmies gadu pret gadu, tad kredītportfelis ir audzis. Tā ir labā ziņa. Bet ekonomika ir augusi krietni straujāk un tādēļ kredītu apjoms pret ekonomiku ir turpinājis sarukt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka investīciju apjoms Latvijas ekonomikā ir bijis vājš. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi vājāka, nekā varēja būt, un arī nākotnes izaugsme nebūs pietiekami jaudīga, ja netiks veiktas investīcijas," uzsvēra Kazāks.

Čeku loterijas likumā uz otro lasījumu palielināti naudas balvu apmēri, kā arī mainīts likuma nosaukums no Čeku spēles likuma uz Čeku loterijas likumu, otrdien nolēma Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Likumprojekta pirmajā lasījumā bija paredzētas, ka nedēļas izlozes laikā var laimēt 10 naudas balvu, katru 200 eiro vērtībā, savukārt mēneša izlozes laikā bija paredzēts laimēt vienu naudas balvu 3000 eiro vērtībā.

Savukārt komisijas atbalstītajā redakcijā otrajam lasījumam vairs nav paredzētas nedēļas izlozes, bet paredzēts, ka mēneša izlozē var laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro vērtībā, trīs naudas balvas 5000 eiro vērtībā un 50 naudas balvas 100 eiro vērtībā.

Tāpat otrajam lasījumam nodotajā redakcijā ieviesta jauna izloze - gada izloze. Gada izlozē tiks izlozēti katrai mēneša izlozei reģistrētie 10 čeki, kuri attiecīgajā mēneša izlozē nav laimējuši. Gada izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 20 000 eiro vērtībā, četras naudas balvas 10 000 eiro vērtībā un piecas naudas balvas 2000 eiro vērtībā.

Valdības iesniegtais Čeku spēles likumprojekts, ko paredzēts sākt darbināt jau 2019. gada vasarā, piedzīvos pārmaiņas

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot Čeku spēles likumprojektu.

Vispirms atbildīgās komisijas deputāti nolēma, ka likumprojekta nosaukumus būs Čeku loterijas likums. Čeku loterijai varēs reģistrēt čekus par Latvijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem. Čeku loterijai varēs reģistrēt čeku par darījumu, kura kopējā vērtība ir vismaz pieci eiro. Likumprojekta būtība ir veicināt godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, apkarot nodokļu krāpniecību un mudināt pircējus no saimnieciskās darbības veicējiem un komersantiem pieprasīt čekus un kvītis. Par šo ideju DB jau vairākkārt ir vēstījis. Tā 19.11.2015. DB rakstīja par citu valstu piemēru, kur patērētāji ne tikai pieprasa čekus pakalpojumu sniedzējiem un tirgotājiem, bet tos pat ievada nodokļu administrācijas sistēmā, lai piedalās ikgadējās balvas Laimīgais čeks izlozē. Savulaik Portugālē, kas uzskatāma par valsti ēnu ekonomikas apkarošanas avangardā, šāda akcija ļāva nodokļu administrācijai identificēt tos, kuru kases aparātu dati, kas nodoti nodokļu administrācijai, nesaskan ar tām ziņām, kas ir to izdotajos čekos.

Vakcinācijas pret Covid-19 loterijas izlozes varētu sākties augusta beigās vai septembra sākumā, un poti saņēmušajiem cilvēkiem dalībai tajās nebūs speciāli jāpiesakās, jo tas notiks automātiski, intervijā Latvijas Radio pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Valdība piektdien ārkārtas sēdē lēma nodot izskatīšanai Saeimā Veselības ministrijas (VM) sagatavoto Vakcinācijas loterijas likumprojektu, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar balvu fondu 720 000 eiro.

Kopējās loterijas rīkošanas izmaksas, kas tiks segtas no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", aplēstas 1,218 miljonu eiro apmērā. 299 995 eiro tiks piešķirti Latvijas Televīzijai par loterijas raidījuma producēšanu un atspoguļošanu, 98 000 eiro tiks piešķirti izlozes informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrādei, 51 000 eiro - loterijas publicitātes kampaņai, bet 49 000 eiro - auditora pakalpojumiem.

Čeku loterijas pirmajā pusgadā izlozei tika reģistrēti 9 274 824 maksājuma čeki, kvītis vai biļetes, savukārt šā gada teju trīs mēnešos izlozei reģistrēti jau 3 658 688 maksājuma dokumenti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Čeku loterija Latvijā aizsākās 2019. gada 1.jūlijā un turpinās arī šogad.

Pirmajā pusgadā iesniegto datu analīze liecina, ka visaktīvāk VID rīkotajā Čeku loterijā piedalās rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Loterijas pirmajos sešos mēnešos 41% loterijai reģistrēto maksājuma dokumentu ir no kases aparātiem, kas reģistrēti Rīgā, 16% - Pierīgā, bet 13,7 % - Kurzemē.

Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem pirmajā pusgadā loterijai kopumā visvairāk čeku reģistrēti Rīgā (2 988 319 čeki), kam seko Pierīga (1 166 820), Kurzeme (999 720), Latgale (562 328), Vidzeme (791 525) un Zemgale (772 322).

Pētījumu centra SKDS visā Latvijas teritorijā veiktā aptauja* atklāj, ka par Čeku loteriju šā gada janvāra izskaņā bija informēti 85% Latvijas iedzīvotāju, bet vidēji katrs piektais (21%) respondents atzina, ka tagad pievērš lielāku uzmanību tam, vai tiek izsniegts čeks.

Ēnu ekonomikas apkarošanai Latvija 2019. gadā ieviesīs ārzemēs sekmīgi strādājošu instrumentu – čeku loteriju, kas ļaušot nodokļos iekasēt ap 3 milj. eiro gadā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdības sēdē otrdien tika akceptēts un nosūtīts tālākai izskatīšanai Saeimā Čeku spēles likumprojekts, kurš Latvijā darbotos 21 mēnesi - no 2019. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 1.martam. Par šo ideju DB jau ir vēstījis vairākkārt, tā, piemēram, 19.11.2015. DB rakstīja par citu valstu piemēriem, kur patērētāji ne tikai pieprasa čekus pakalpojumu sniedzējiem un tirgotājiem, bet tos pat ievada nodokļu administrācijas sistēmā, lai piedalītos ikgadējās «Laimīgais čeks» balvas izlozē. Savulaik Portugālē šāda akcija ļāva nodokļu administrācijai identificēt tos, kuru kases aprātu dati nesaskan ar tām ziņām, kas ir to izdotajos čekos.

Cer uz 3 milj. eiro

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Ir valstis Eiropas Savienībā, kuras jau pamanījušās uzlikt bankām virspeļņas nodokli, ir bijušas runas par to, ka vajadzētu bankām kādu nodokļa avansu prasīt, jo Latvijas budžetā caurumi, tomēr Dienas Biznesa skatījumā vienīgais jēdzīgais risinājums Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas laikā ir banku dāsnāka dalīšanās ar noguldītājiem un kontu turētājiem.

Uz Dienas Biznesa jautājumiem par banku kreditēšanu, peļņu, virspeļņu šobrīd un tirgum atbilstošāko kārtību esošajā situācijā atbild SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Fragments no intervijas

Paralēli runām par to, ka bankas pelna par daudz, ir pārmetumi, ka kredītus izsniedz nepietiekami, piemēram, uzņēmējiem. Salīdzinoši 2008. gada krīzē pārmetumi bija otrādi - kredīti izsniegti par traku, neapdomīgi. Bija arī banku krahi, kur beigās noguldītāju līdzekļus nācās kompensēt. Kur ir balanss starp drošību un risku, cik daudz nosaka regulējums?

Kopš iepriekšējās krīzes 2008. gadā banku uzraudzība ir kļuvusi būtiski stingrāka, tāpēc šobrīd tā laika scenārijs ir praktiski neiespējams. Lielākās bankas Latvijā šodien tieši uzrauga ECB, kuras prasības ir vienādas visā eirozonā. Kapitāla prasības bankām ir būtiski pieaugušas – piemēram, SEB bankai tās ir augušas no 8% 2007. gadā līdz 15,8% šobrīd. Tāpat ECB noteikusi konkrētus rādītājus īstermiņa un ilgtermiņa likviditātes nodrošināšanai.Ja atskatāmies vēsturē, 2008.–2010. gadu krīzes laikā izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu attiecība Latvijas bankās bija 2 pret 1 (jeb uz 1 noguldīto eiro bija izsniegti 2 eiro). Optimāls līmenis būtu 80%-90%, Latvijā šobrīd tas ir 74% (Avots: Latvijas Banka). Jāuzsver, ka sabalansēts parādsaistību līmenis ir arī viens no faktoriem, kas ļauj valstij uzturēt augstu kredītreitingu, bet mērens saistību līmenis tiek uzskatīts par pozitīvu faktoru.

Saeima ceturtdien atbalstīja priekšlikumu grozījumos Maksātnespējas likumā, kas paredz maksātnespējas procesa administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām.

Tā kā kopumā grozījumiem likumā iesniegti 133 priekšlikumi, parlaments tagad turpina izskatīt arī nākamos.

Ierosinājumu maksātnespējas administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām atbalstīja 76 dažādu partiju pārstāvji, vēl trīs deputāti - Vladimirs Reskājs (LA), Māris Kučinskis (ZZS) un Irina Cvetkova (LKS) bija pret. Savukārt Jānis Junkurs, Ingmārs Līdaka (ZZS), Klāvs Olšteins un Viktors Valainis balsojumā atturējās, bet vēl desmit parlamentārieši tajā nepiedalījās.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) debatēs norādīja, ka pēdējo gadu prakse liecina, ka administratora rīcība dažkārt neatbilst likumdevēja paredzētajam rīcības un kompetences modelim.

Šī gada pirmajos mēnešos virknē plašsaziņas līdzekļu publicēta informācija par konkurences iespējamajām problēmām Latvijā, kas varētu būt viens no augstās (un ilgstoši noturīgās) inflācijas iemesliem. Daļā no ziņām piesauktas arī komercbankas, kas Latvijā esot pārāk atturīgas un piesardzīgas kreditēšanā.

Kopumā piekrītot, ka diskusija par Latvijas ekonomikas un konkurētspējas veicināšanu ir vērtīga, vēlos sīkāk pakavēties tieši pie tēzes par komercbankām un to kreditēšanas apstākļiem Latvijā.

Rakstā apskatīšu dažas no problēmām un jautājumiem, kas skar biznesa kreditēšanas tirgu Latvijā. Ikviena uzņēmuma, tai skaitā, bankas mērķis ir pelnīt sabalansējot un vadot riskus, kas ir atbildīgs un ilgtspējīgs biznesa modelis. Ņemot vērā, ka banku nozare ir viena no visvairāk regulētajām ne tikai no vietējām uzraudzības iestādēm, bet arī Eiropas Centrālās bankas, kuras noteikumi ir iekļauti risku modeļos, tas ietekmē aizdevuma cenu. Strādāt Latvijā (ar tādu vēsturisko pieredzi, kas ir bijusi tieši šeit), nozīmē strādāt augstāka riska un mazāk pievilcīgas biznesa vides apstākļos. Neskatoties uz visu minēto, banku spēja un vēlme kreditēt, kā arī pēdējo gadu pieaugošie izsniegto jauno kredītu apjomi liecina, ka kreditēšanas tirgus attīstās.

Diskusija par kreditēšanas veicināšanu, kura aizsākās kā Latvijā strādājošu komercbanku kritika par it kā pārāk lielo atturību aizdevumu izsniegšanā, pēdējo nedēļu laikā kļuvusi krietni konstruktīvāka, iesaistītajām pusēm meklējot kopīgas iespējas, kā problēmu risināt, nevis padziļināt.

Bankas var (un dažkārt – vajag) kritizēt, – piemēram, par to, ka dažas no tām vēsturiski bijušas pārlieku atvērtas šaubīgam kapitālam un uzņēmumiem. Vienlaikus - par racionālu, izsvērtu kredītpolitiku bankas kaunināt nav nekāda pamata. Bankas grib kreditēt un darīs to tik intensīvi, cik to ļauj aizņēmēju spēja un vēlme aizņemties. Papildus jāņem vērā arī visai stingrais regulējums finanšu nozarei, kas gadiem žņaudza kreditēšanu, pamatīgi birokratizējot finanšu nozari. Attīstoties ekonomikai un perspektīvām biznesa nozarēm Latvijā, ekonomikas politikas veidotāji kopā ar bankām gatavojas nākamajām kreditēšanas attīstības posmam. Par būtisku nosacījumu tajā kļūs uzņēmēju ambīcijas augt un spēja aizņemties.

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Covid-19 pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ izstāžu rīkotājsabiedrība "BT 1" šogad prognozē apgrozījuma kritumu par 55%, atzina "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"Pēc 12.martā izsludinātās ārkārtējās situācijas valstī esam apturējuši mūsu saimniecisko darbību, bet tieši marts un aprīlis ir izstāžu biznesa visaktīvākais periods gadā, kas atstāj vislielāko ietekmi gan uz "BT 1", gan saistītajiem uzņēmumiem, gan mūsu klientiem un viņu ieguldījumiem," sacīja Tīle.

Viņš piebilda, ka martā dīkstāves pabalstus saņēma 30 uzņēmuma darbinieku, bet aprīlī - 42. Gandrīz visiem darbiniekiem bija maksimālā pabalsta summa. Patlaban "BT 1" nodarbina 59 darbiniekus, neviens nav atlaists.

Tāpat Tīle minēja, ka ik gadu "BT 1" rīkotās izstādes ģenerē ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā. "Pārceļot tikai trīs izstādes, "BT 1" zaudējumi veidoja 1,6 miljonus eiro, nemaz nerunājot par atceltajām izstādēm," viņš pauda.

Lietuva pēdējos gados daudzos jautājumos ir bijis paraugs Latvijai – no mērķtiecīgas savu pilsētu attīstības un tālredzīgiem lēmumiem enerģētikas sfērā līdz digitālo iespēju izmantošanai valsts pārvaldē un citās jomās.

Mūsu kaimiņi ir mūs apsteiguši, ko apliecina cilvēku dzīves līmeni atspoguļojoši rādītāji un ekonomikas izaugsme. Tomēr ir brīži, kad varam vērot kaimiņvalstī notiekošo, skaidri saprotot, ka tā darīt nevajag. Lietuva nupat ir raidījusi “šāvienu” savas ekonomikas “kājā”, pieņemot tā saucamo virspeļņas nodokli jeb solidaritātes maksājumu bankām. Tas var samazināt kreditēšanas intensitāti un negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi, kā arī vājināt banku gatavību nākamajām krīzēm, secina Eiropas Centrālā banka (ECB)*.

Politiķu apspriestā ideja par virspeļņas nodokli bankām Latvijā bieži vien tiek saistīta ar vēlmi veicināt kreditēšanu. Uzreiz jāsaka, ka, ieviešot šādu maksājumu, proti, izņemot no bankām daļu to kapitāla, visdrīzāk tiks panākts tieši pretējs efekts – kreditēšana paliks esošajā līmenī vai saruks. Galvenie iemesli – pirmkārt, bankas kapitāla apjoms nosaka to, cik aktīvi banka spēj izsniegt kredītus. Mākslīgi samazinot potenciālo peļņu, bankām tiek dots signāls būt piesardzīgākām kreditēšanā. Otrkārt, jauna nodokļa ieviešana liks bankām meklēt citus avotus, lai stiprinātu kapitāla bāzi, gatavojoties nākamajām krīzēm. Mēs zinām, ka ekonomika attīstās cikliski, un tas, ka šobrīd, neskatoties uz Krievijas īstenoto karu Ukrainā, mēs prognozējam IKP kāpumu un algu pieaugumu, nozīmē tikai vienu – bankas jau gatavojas nākamajam ekonomikas ciklam. Treškārt, šāds nodoklis vietējiem un ārvalstu investoriem mazinās vēlmi ieguldīt bankās, jo tiek mākslīgi samazināts banku potenciālais ienesīgums.

Reaģējot uz Zviedrijas mediju interesi, banku grupa "SEB Group" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem atzinusi, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā, vēsta laikraksts "Postimees".

"Mēs vēlamies arī turpmāk būt caurskatāmi, un tagad esam prezentējuši detalizētākus savus vēsturiskos datus par Baltijas reģionu," banka paziņoja, informējot, ka tagad ir publiski pieejami dati par vēsturiskiem darījumiem Igaunijā 2005.-2018.gadā.

SEB publicētie dati liecina, ka šajā laikā caur Igaunijas banku SEB izplūda 25,8 miljardi eiro aizdomīgu līdzekļu. "Postimees" norādīja, ka tas ir daudz vairāk nekā iepriekš lēsa Zviedrijas pētnieciskie žurnālisti.

"Nepieciešamības gadījumā mēs esam reaģējuši uz pazīmēm par ļaunprātīgiem nodomiem vai negodīgu rīcību. Mūsu veiktā visaptverošā analīze par uzņēmējdarbību Baltijas valstīs liecina, ka SEB nav izmantota sistemātiskai naudas atmazgāšanai. Tomēr jebkurā brīdī visās bankās pastāv riski, ka var notikt finanšu noziegums," norādīja "SEB Group" vadītājs Jūhans Tūrjebijs.

Daļa banku klientu pauduši aizdomas par kredītiestāžu īstenoto teritoriālo diskrimināciju, jo tās negribīgi piešķir vai vispār atsaka hipotekāros kredītus lauku māju un lauku viensētu iegādei. Iedzīvotāji banku filiālēs reģionos saņēmuši kreditēšanas atteikumus ar skaidrām norādēm, ka izvēlētie lauku īpašumi pārsniedzot vēlamo kilometru skaitu attālumā no pilsētas vai novada centra, vēsta raidījums LNT TOP10.

Bankas uzsver, ka primārie faktori hipotekārā kredīta piešķiršanā vai noraidīšanā ir cilvēku maksātspējas izvērtēšana, pirmās iemaksas apmērs un īpašuma tirgus vērtība, tomēr raidījumā apkopotās atsevišķās individuālās pieredzes liecina par nepieciešamību īpašumam būt 5 kilometru rādiusa robežās ap pilsētām.

Piemēram, raidījumā intervētajai kurzemniecei Ervitai Stasei kreditēšanu atteikušas trīs bankas, tiklīdz uzzināja īpašuma atrašanās vietu – Medzes pagasts, kas ir 17 kilometrus no Liepājas: «Mēs esam gandrīz atmetuši sapni par lauku māju, jo bankām ir uzstādījums, ka īpašumam ir jābūt 5 kilometru rādiusā ap pilsētu. Viņiem neinteresē, cik ir īpašumam zeme klāt, kāds ir stāvoklis mājai. Viņiem interesē principā šis rādiuss.»

Kreditēšanas pieaugumu Latvijā straujāku par nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu šogad nevar solīt, sacīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Balstoties uz pagājušā gada un šā gada pirmā ceturkšņa rezultātiem, mēs prognozējam, ka kreditēšanas portfelis varētu augt, bet es nevaru apsolīt, ka tas būs virs nominālā IKP pieauguma," teica Bajāre.

Viņa uzsvēra, ka brīdī, kad gada inflācijas prognoze ir 8,5% un Eiropas Centrālā banka (ECB) piekopj ekonomikas slāpēšanas politiku, runāt par ekonomikas izaugsmi un ļoti apsteidzošu kreditēšanas portfeļa pieaugumu, nav pamata.

"Jebkurā gadījumā mums ir ļoti svarīgs arī pieprasījuma faktors, lai būtu uzņēmēji, kas ir gatavi attīstīties un ir gatavi ieguldīt savos uzņēmumos. Tad attīstīsies arī veselīga kreditēšana," sacīja Bajāre.

Tāpat viņa norādīja, ka pēdējie pieci gadi noteikti nav bijuši vienkārši, jo pandēmija faktiski mainīja visu pasauli tā, kā to nevarēja nekad iedomāties, savukārt pēc tam sākās karš Ukrainā, kas radīja lielu ģeopolitisko nedrošību. No tā izrietēja energoresursu un visu pārējo cenu kāpums.

Finanšu sektora attīstības padome (FSAP) Ministru prezidenta vadībā izskatījusi Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm un kreditēšanu kavējošiem faktoriem Latvijā, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.

Šis jautājums nonācis FSAP darba kārtībā, jo, neskatoties uz iepriekšējos gados piedzīvotajiem satricinājumiem, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, banku sektors ir spējis saglabāt stabilitāti un darboties ar peļņu. Tomēr banku sektora devums ekonomikas izaugsmē ir nepietiekams, un kreditēšana ir attīstījusies nevienmērīgi.

"Lai gan Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā ir audzis, ir izveidojusies paradoksāla situācija – realitātē nav vērojama nedz banku vēlme kreditēt, nedz uzņēmēju vēlme aizņemties. Kopumā tas neveicina investīcijas tautsaimniecībā un kavē Latvijas ekonomikas izaugsmi. Pirms vairākiem mēnešiem kopā ar Latvijas Bankas prezidentu skaidri norādījām uz vēlamo banku rīcības maiņu – depozīta likmju pieaugumu, komisijas maksas samazināšanu un labvēlīgas augsnes sagatavošanu kreditēšanas apjoma pieaugumam ekonomikas izaugsmes brīdī. Redzam, ka šis brīdis tuvojas un jau tagad jāsāk gatavoties drīzai kreditēšanas aktivizēšanai. Lai risinātu strukturālos kreditēšanu bremzējošus faktorus un veidotu kreditēšanai un investīcijām pievilcīgāku vidi, no valdības, Finanšu ministrijas un publiskā sektora puses attīstīsim kapitāla tirgu, aktīvi virzīsim Latviju Moneyval 6. kārtas paātrinātam vērtējumam, stiprināsim efektīvu un riskos balstītu pieeju AML jomā, kā arī turpināsim darbu pie citos politikas plānošanas dokumentos iekļauto uzdevumu īstenošanas, piemēram, maksātnespējas, ēnu ekonomikas apkarošanas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jomās," norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.