Politika

Jaunā EP sasaukuma galvenie izaicinājumi būs ES paplašināšanās un drošība

LETA, 04.06.2024

Jaunākais izdevums

Jaunā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukuma galvenie izaicinājumi būs Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās un drošība, tādu viedokli pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un lektore Vineta Kleinberga un Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) ES programmas vadītāja, RSU vieslektore Aleksandra Palkova.

Kleinberga atzīmēja, ka ir virkne Rietumbalkānu valstu, kuras ir diezgan tuvu iestāšanās sarunu noslēgumam. Tādēļ runa ir par ES spēju uzņemt jaunas dalībvalstis, kas būs jāatrisina ja ne nākamo piecu gadu laikā, tad noteikti ir jāsāk debates, kā ES uzņems jaunas dalībvalstis un kas ir nepieciešams, lai to izdarītu. Tostarp tas radīs arī jautājumus par pašas ES institucionālo reformu - par to, cik vietas katrai valstij būs EP, kā pieņems lēmumus Eiropadomē, vai nepieciešams paplašināt kvalificēto balsu vairākumu kādos noteiktos jautājumos.

"Turklāt viena lieta ir Rietumbalkānu valstis un to atbilstības izvērtēšana un potenciālā uzņemšana, bet otra - mēs paši esam lieli Ukrainas, Moldovas un Gruzijas atbalstītāji dalībai ES. Protams, būs jāseko līdzi situācijas attīstībai Gruzijā. Debates par pirmsiestāšanās palīdzību finansiālā vai citu programmu veidā, par iespējamiem atvieglojumiem šīm trīs valstīm paliks, un tas ir jautājums, par ko EP būs jādiskutē," sacīja RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece.

Palkova norādīja, ka patlaban Eiropas Komisija (EK) iet cauri tā saucamajai izskatīšanas jeb skrīninga procedūrai, kad tiek novērtēta gan Ukraina, gan citas potenciālās dalībvalstis, lai sāktu pašas iestāšanās sarunas. Strīdīgākie jautājumi ir par to, kā tālāk virzīties ar ES paplašināšanos, proti, vai tā būs paplašināšanās, kas ļauj nākamajām dalībvalstīm pievienoties ES noteiktās sfērās, kā tas ir bijis ar Melnkalni, Albāniju un valstīm, kuras guvušas ieguvumus no dalības ES, kamēr tās vēl integrējas blokā. Viņasprāt, jautājums ir arī par to, kā tālāk attīstīt pašu paplašināšanās politiku, kā nezaudēt kursu uz priekšu, taču tas nebūs atkarīgs tikai no EP, bet arī no nākamās EK un komisāriem.

LĀI ES programmas vadītāja akcentēja, ka dalībvalstīs kopumā atšķiras redzējumi par atbalstu Ukrainai, jo tai ir vajadzīgs ne tikai humānais, bet galvenokārt militārais atbalsts. Pašlaik redzams, ka viena valsts vēlas atbalstīt Ukrainu vairāk nekā otra. Tas raksturo sabiedrības ne tikai Francijā, bet arī Vācijā, Itālijā un Spānijā, kur pakāpeniski sāk mazināties atbalsts Ukrainai, jo arī pati ES saskaras ar ekonomiskās izaugsmes problēmām.

Kleinberga uzsvēra, ka viens liels jautājums nākamā EP un jaunās EK darba kārtībā būs saistīts arī ar ES fiskālajiem noteikumiem. Covid-19 pandēmijas laikā tika mīkstināti nosacījumi attiecībā uz valstu ārējiem parādiem. Pati ES pirmo reizi aizņēmās ārējos tirgos, kas nekad iepriekš nebija noticis. Tagad ir pienācis laiks, kad parādi ir jāsāk atdot un kaut kādā veidā atpakaļ rāmjos ir jāieliek Eiropas fiskālā telpa. Lai gan liels darbs šajā jautājumā būs Eiropas Centrālajai bankai, noteikumi un to ievērošana ir arī ES Padomes un EP ziņā.

Tāpat dienaskārtībā noteikti būs jautājumi par migrāciju un patvēruma piešķiršanu. RSU Eiropas studiju fakultātes pētniece norādīja, ka ES gadiem par to ir debatējusi, kaut kāds modelis ir izveidots, taču tas līdz galam nav apstiprināts un tiek kritizēts par to, ka migrācijas un patvēruma sistēma nocietina Eiropu - cilvēkiem ir diezgan grūti Eiropā iekļūt un uzturēties, un tādā veidā Eiropa pastiprina humāno krīzi pasaulē.

"Dati rāda, ka pagājušā gada laikā bojāgājušo migrantu skaits, kas mēģinājuši nokļūt Eiropā, atkal ir sasniedzis rekordu, sekojot 2015.gada migrantu krīzei. Pastāv viedoklis, ka ES it kā darbojas pretēji saviem principiem, neielaižot Eiropā cilvēkus un sūtot viņus atpakaļ. Jāņem vērā prognozes, ka EP kļūs labējāks, līdz ar to jautājums par migrāciju un antimigrāciju, Eiropas nocietināšanos pret ārējo migrāciju varētu palikt darbakārtībā," teica Kleinberga.

Arī enerģētika varētu būt viens no galvenajiem risināmajiem jautājumiem, neskatoties uz to, ka, iespējams, būs vēlmes piebremzēt Eiropas zaļo kursu. RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece norādīja, ka Eiropa ir apņēmusies izbeigt atkarību no Krievijas fosilajiem resursiem, taču tā vietā ir kaut kas jāliek. Ir pieņemta virkne normatīvu, kas saistīti ar vēja un saules enerģijas plašāku izmantošanu, akumulatoru attīstību, lai enerģiju varētu ne tikai ražot, bet arī uzglabāt. Tāpat procesā ir virkne iniciatīvu un inovāciju par ūdeņraža izmantošanu. Lai lieki netērētu energoresursus, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta energoefektivitātei.

Kleinberga pieļauj, ka Eiropas zaļā kursa ieviešana tiks sadalīta daļās un, iespējams, enerģētikas iniciatīvas turpināsies līdzīgi kā iepriekš. Taču aprites ekonomikas, lauksaimniecības, ilgtspējīgākas pārtikas, biodaudzveidības un it īpaši ar zemes apstrādi un izmantošanu saistītie elementi varētu transformēties. RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece atgādina, ka plašas debates bijušas par Dabas atjaunošanas regulu. Runa ir par to, ka ES ne tikai ir jāaizsargā noteikts teritoriju daudzums, bet arī jāatjauno degradētās teritorijas. Par regulu bijušas karstas debates gan ES Padomē, gan EP, kas noslēgušās ar kompromisu, kas ir mazāk ambiciozs nekā sākumā.

Savukārt, kas attiecas uz ārpolitiku, tad izaicinājumi jaunajam EP būs ne tikai karš Ukrainā, bet arī situācija Rietumbalkānos saistībā ar Krievijas un Ķīnas ietekmes pieaugumu reģionā, kā arī konflikts starp Izraēlu un "Hamās" Tuvajos Austrumos. Viņasprāt, tas ir strīdīgs jautājums, kur katra ES dalībvalsts pārstāv savu nacionālo pozīciju, un tas šķel bloku. Tas prasīs no ES ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz Ķīnu un Taivānu, Krieviju un Baltkrieviju, Āfriku, Latīņameriku, Vidusjūras reģionu un Tuvajiem Austrumiem, kur Eiropas intereses ir nepieciešams definēt no jauna.

Jau ziņots, ka ES dalībvalstu pilsoņi šonedēļ dodas pie balsošanas urnām, lai uz nākamajiem pieciem gadiem ievēlētu EP, un aptaujas liecina, ka savas pozīcijas nostiprinās nacionālkonservatīvās un eiroskeptiskās partijas.

Vēlēšanās, kas notiek līdz 9.jūnijam, izšķirsies arī nākamās EK sastāvs, kā arī pašreizējās EK prezidentes Urzulas fon der Leienas liktenis, viņai pretendējot uz vēl vienu pilnvaru termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība saņēmusi pozitīvu vērtējumu no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) un šogad parlamentā plānotas diskusijas par atomelektrostacijas (AES) būvniecību valstī, paziņoja Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals.

"Atgriezeniskā saite no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ekspertiem Integrētās kodolinfrastruktūras pārskata (INIR) misijā bija ļoti vērtīga un ar atbalstu debatēm par kodolenerģiju, kuras 2024.gadā plānotas Rīgikogu," teica ministrs.

Viņš informēja, ka parlamentā šogad plānoto diskusiju mērķis ir noteikt, vai valsts ir gatava ierosināt kodolenerģētikas attīstību atļaujošas normatīvu vides izveidi, lai sasniegtu 2050.gada klimata mērķus un garantētu elektroapgādes drošību.

IAEA misija pēc Igaunijas valdības uzaicinājuma valsti apmeklēja 23.-30.oktobrī, izvērtējot valsts iespējas attīstīt drošas un ilgtspējīgas kodolenerģijas programmas īstenošanai nepieciešamo infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība vēlas dekarbonizēt autobusus un kravas automašīnas, turklāt ir iniciatīvas to darīt daudz straujāk, turklāt no 2030. gada atļaut reģistrēt tikai bezemisiju pilsētas autobusus; Latvijā šajā virzienā pagaidām vēl tiek sperti tikai pirmie biklie soļi.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Kravas transportlīdzekļu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizācija – kā sasniegsim 2030.gada atjaunojamās enerģijas un konkurētspējas mērķus?. Latvijā vieglie un smagie kravas transportlīdzekļi, komunālais transports, kā arī autobusi veido vairāk nekā 40% no visām autotransporta emisijām, tomēr diskusija par kravas automašīnu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizāciju nenotiek. Ir daudz jautājumu par to, cik var ātri ieviest (pāriet uz) biometāna un citu alternatīvo degvielu (LNG, CNG, ūdeņraža) transportlīdzekļiem, kā paātrināt kravas transporta un autobusu elektrifikāciju, kā mainīt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļu likmes un degvielu nodokļus. Par to, kā varētu rīkoties Latvija, kādus risinājumus īstenot un kādā laikā, jau tuvākajā laikā būtu jābūt konkrētiem projektiem, kurus diskusijās apspriest un tad attiecīgi pieņemt to īstenošanai nepieciešamos lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LOSP valdē ievēlēti septiņi jauni valdes locekļi

Db.lv, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ašeradens: Būtiski apsvērt, kā vislabāk pielāgot nodokļu struktūru drošai nākotnei

LETA, 16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski apsvērt, kā vislabāk pielāgot nodokļu struktūru drošai nākotnei, šodien parlamentā notiekošajās debatēs par ekonomiskās attīstības jautājumiem pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV)

Ašeradens atzīmēja, ka parlaments šodien notur otrās debates par Latvijas Stabilitātes programmu.

Pēc ministra vārdiem, vadot nodokļu grupas darbu, ātri kļuva skaidrs, ka fiskālā politika ir cieši saistīta ar valsts ekonomisko politiku, tādēļ šodien ar ziņojumu piedalās gan finanšu ministrs, gan ekonomikas ministrs.

''Esmu pārliecināts, ka tieši šobrīd, kad dinamiski mainās ģeopolitiskā situācija pasaulē un strauji fragmentējas ekonomiskā sistēma tāda, kā mēs to pazīstam, Latvijai, ņemot vērā daudzos faktorus, ir jāizvēlas savs ilgtspējīgs labklājības izaugsmes modelis,'' pauda finanšu ministrs.

Ašeradens norādīja, ka šogad Stabilitātes programmas izstrādē vairāk nekā iepriekš bija jādomā par norisēm ārpus Latvijas. ''Maza, atvērta ekonomika ir vienmēr atkarīga no ārējās vides faktoriem, tomēr karš Ukrainā, izmaiņas globālās tirdzniecības kārtībā un Ķīnas ekonomiskā ietekmes pieaugums, kā arī nenoteiktība Eiropas un ASV attiecībās pēc prezidenta vēlēšanām liek skaidri apzināties mūsu nacionālās intereses,'' teica ministrs, paužot, ka galvenais jautājums ir par Eiropas konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais izaicinājums nozarei šobrīd ir pieaugušās enerģijas projektu izmaksas un kapitāla lielā cena, tādēļ daudzu projektu īstenošana ir aizkavējusies un daži pat ir atcelti, jo vairs nav ekonomiski izdevīgi, intervijā sacīja Eiropas energouzņēmumu asociācijas "Eurelectric" ģenerālsekretārs Kristians Rubijs.

Viņš norādīja, ka šī situācija ne tikai palēnina darbu tur, kur vajadzētu to paātrināt, bet arī rada spiedienu uz elektrības cenām nākotnē, jo projektu izmaksas galu galā nonāks pie patērētājiem.

"Pašlaik mēs no laikmeta, kad tīra enerģija bija ārkārtīgi lēta un kad kapitāls bija gandrīz par brīvu, esam nonākuši laikā, kad vairāki faktori ir palielinājuši tīras enerģijas projektu izmaksas. Tas attiecas uz transporta izmaksām, izejvielu, tērauda izmaksām, ir redzams pusvadītāju, elektronisko iekārtu trūkums. Visi šie faktori ir paaugstinājuši tīras enerģijas ražošanas izmaksas," uzsvēra "Eurelectric" ģenerālsekretārs.

Tāpat Rubijs atzīmēja, ka papildus tam ir palielinājušās kapitāla izmaksas. Līdz ar to iepriekšējā laikmetā ieviestie konkursu un izsoļu modeļi vairs nedarbojas, un projektu īstenotāji nevar pamatot iepriekš izveidoto biznesa modeļu dzīvotspēju saviem akcionāriem vai investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijai kriptovalūtu tirgus izaugsmes potenciāls

Jānis Goldbergs, 02.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gads, kuru ķīniešu astrologi nodēvējuši par Zaļā pūķa gadu, Latvijai varētu atvērt pamatīgas iespējas nākotnē, piesaistot starptautiskus kriptovalūtu operatorus tieši Rīgai.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš intervijā Dienas Biznesam stāsta, ka, pareizi rīkojoties, Latvija finanšu tehnoloģiju attīstībā vēl var nostāties uz straujas attīstības ceļa.

Sakot “blokķēdes attīstība”, ja pareizi saprotu, domājat nākamo posmu interneta attīstībā jeb tā saukto web3 tehnoloģiju posmu. Pirms ķeramies pie nozares izaicinājumiem, kas kopumā ir šis nākamais attīstības pakāpiens vai posms?

Asociācija pastāv kopš 2017. gada. Pārstāvam uzņēmumus, kuri strādā ar web3 risinājumiem. Kādēļ blokķēde? Tā ir pamattehnoloģija, kas raksturo jauno interneta attīstības virzienu programmatūras līmenī. Kompāniju sarakstā ir tādas, kas nodarbojas ar digitālajiem mākslas darbiem, web3 spēles, kas paredz peļņas iespējas. Dažādu lielu kompāniju lojalitātes programmu veidotāji, piemēram, airBaltic ar to nodarbojas. Šajā laukā darbojas arī uzņēmumi, kas strādā ar kriptovalūtām. Ir kompānijas, kas licencējušas darbību gan Eiropā, gan ārpus tās, stabilizējot kriptovalūtu cenas. Proti, dažādās pasaules valstīs kriptovalūtu cenas atšķiras, un šīs atšķirības var stabilizēt. Ir programmēšanas kompānijas, kas specializējas tieši uz blokķēdes tehnoloģijām, piemēram, SIA Blockvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekstila ražotāju atbildības sistēma – stimuls inovācijām tekstila pārstrādē un biznesa iespējas

Jānis Lapsa, "Zaļa josta" valdes priekšsēdētājs, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports.

Pašreizējā realitāte liecina, ka 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.

ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Tas ir loģisks solis, jo pēc burta direktīvas mērķis ir mazināt šos atkritumus, pēc gara – stimulēt tekstila pārstrādes inovācijas, jo līdz šim šajā nozarē tās ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem un visām ES dalībvalstīm.

Taču tekstila atkritumu mazināšanai šķirošana un tekstila atkārtota izmantošana, nevis izmešana sadzīves atkritumos, ir tikai viens no veidiem, kā samazināt šo atkritumu daudzumu. Otrs veids, ilgtermiņā daudz efektīvāks un apritīgāks, ir tā dēvētā pārstrāde “no šķiedras līdz šķiedrai”. Šī pieeja iemieso aprites ekonomikas būtību – nevis iegūt pirmreizējos resursus, bet izmantot to, kas jau ir. Šajā tehnoloģiju jomā ir redzamas iestrādnes, taču arvien tiek meklēti veidi, kā kāpināt jaudu un apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) vēlas pārtraukt nesodāmību par pārgalvīgu braukšanu citās dalībvalstīs, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

EP deputāti paziņojuši, ka, ja autovadītāja tiesības atņemtas par smagiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, piemēram, lielu ātruma pārsniegšanu vai braukšanu reibumā, tam jābūt spēkā visā Eiropas Savienībā (ES).

Patlaban, ja autovadītājs zaudē apliecību pēc satiksmes noteikumu pārkāpuma citā ES dalībvalstī, kas nav izsniegusi viņa vadītāja apliecību, vairumā gadījumu sods ir piemērojams tikai dalībvalstī, kurā izdarīts pārkāpums, un neizraisa ierobežojumus pārējā ES teritorijā.

Lai nodrošinātu, ka vadītāja apliecības apturēšana, ierobežošana vai atņemšana nerezidentam tiek piemērota visās ES dalībvalstīs, jaunie noteikumi paredz, ka informācija par šo lēmumu ir jānodod tai ES dalībvalstij, kas izsniegusi vadītāja apliecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par ES Naudas atmazgāšanas apkarošanas pārvaldes mājvietu izraudzīta Frankfurte

LETA/DPA, 23.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Eiropas Savienības (ES) Naudas atmazgāšanas apkarošanas pārvaldes (AMLA) mītnes vietu ceturtdien izraudzīta Frankfurte, kuru atbalstīja vairākums bloka dalībvalstu un Eiropas Parlaments (EP).

Tādējādi izgaisušas Rīgas cerības kļūt par jaunveidojamās ES iestādes mājvietu.

Uzņemties AMLA izvietošanu oficiāli bija pieteikušās deviņas pilsētas - Brisele, Dublina, Frankfurte, Madride, Parīze, Rīga, Roma, Vīne un Viļņa.

Par AMLA izveidi EP un ES dalībvalstis vienojās decembrī.

Tās uzdevums būs apkarot naudas atmazgāšanu un ES noteikto sankciju apiešanu.

AMLA cīnīsies arī ar terorisma finansēšanu.

AMLA savu darbību koordinēs ar nacionālajām finanšu plūsmas kontroles un tiesībsargāšanas iestādēm.

AMLA būs uzraudzības pilnvaras, taču nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu gadījumos tā varēs vainīgajiem uzlikt sodanaudas.

Pārvalde uzraudzīs 40 vislielākos riskus radošās finanšu iestādes, un tai būs tiesības kontrolēt uzņēmumus, kas nodrošina kriptovalūtu tirdzniecību un glabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā ik gadu uz Eiropas Savienības (ES) autoceļiem vairāk nekā 20 000 cilvēku zaudē dzīvības, Eiropas Parlaments (EP) atbalsta ES vadītāja apliecību noteikumu reformu, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un vienlaikus veicinātu ES zaļo un digitālo pāreju, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš.

EP deputāti vēlas, lai autovadītāji būtu labāk sagatavoti reālām braukšanas situācijām un apzinātos riskus, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem, piemēram, gājējiem, bērniem, velosipēdistiem un e-skrejriteņu lietotājiem. Tāpēc apliecības iegūšanas eksāmenos būtu jāiekļauj arī braukšana sniegā un slidenā laikā, droša telefona lietošana braukšanas laikā, ekonomiskas un ekoloģiskas braukšanas principi, aklās zonas, vadītājam asistējošās sistēmas un transportlīdzekļa durvju droša atvēršana, viņi piebilst.

EP deputāti piekrīt, ka motociklu un vieglo automašīnu vadītāja apliecībām jābūt derīgām vismaz 15 gadus, bet kravas automašīnām un autobusiem - piecus gadus. Viņi neatbalstīja Eiropas Komisijas ierosināto vadītāja apliecību derīguma samazināšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai nepieļautu diskrimināciju un nemazinātu vecāka gadagājuma cilvēku tiesības uz pārvietošanās brīvību un dalību ekonomiskajā un sociālajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprināja tiesību aktu kopumu, kas stiprinās Eiropas Savienības (ES) instrumentus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem personām ar likumīgu interesi, tostarp žurnālistiem, plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kompetentajām iestādēm un uzraudzības iestādēm, būs tūlītēja, tieša un brīva piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem. Šī informācija tiks apkopota dalībvalstu datubāzēs, kuras tiks savienotas ES līmenī. Papildus aktuālajai informācijai datubāzēs būs jāglabā arī vismaz piecus gadus seni dati.

Jaunie noteikumi piešķirs finanšu ziņu vākšanas vienībām plašākas pilnvaras analizēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas gadījumus, kā arī apturēt aizdomīgus darījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Veiksmes formula – saprātīgi risinājumi

Māris Ķirsons, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) devis zaļo gaismu direktīvai, kas uzlabos produktu marķējumu un aizliegs marķējumā maldinoši atsaukties uz vides aizsardzību, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Ar 591 balsīm "par", 21 - "pret" un 14 deputātiem atturoties EP 17.janvārī pieņēma direktīvu, kuras mērķis ir aizsargāt patērētājus no maldinošas mārketinga prakses un palīdzēt viņiem iepērkoties izdarīt labāku izvēli. Lai to panāktu, Eiropas Savienības aizliegto komercprakšu sarakstā iekļaus vairākus jaunus, nevēlamus mārketinga paradumus, kā, piemēram, zaļmaldināšanu un preču ilgmūžīguma saīsināšanu.

Jaunie noteikumi prasa produktu marķējumā iekļauto informāciju padarīt skaidrāku un uzticamāku. Aizliegts marķējumā bez pierādījumiem izmantot tādas vispārinātas ar vidi saistītas norādes kā "videi draudzīgs", "dabisks", "bioloģiski noārdāms", "klimatneitrāls" vai "ekoloģisks".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konceptuāli atbalsta likumprojektu Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai

LETA, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai.

Likumprojektam noteikta steidzamība un priekšlikumu iesniegšanas termiņš 15 minūtes. Ja komisija un parlaments pagūs izskatīt priekšlikumus, Saeima šodien varētu lemt arī par grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Grozījumus iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu komisija, virzot Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar vairākām ministrijām tapušo piedāvājumu.

Eiropas Komisija atturīga par Latvijas plāniem aizliegt graudu importu  

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākamnedēļ, 20.februārī, plānots sākt skatīt...

ZM likumprojekts sagatavots kā juridiski atbilstošāki jeb kā alternatīvi grozījumi iepriekš Nacionālās apvienības (NA) virzītajām izmaiņām, kas līdzīgi paredzēja aizliegt lauksaimniecības produktu piegādi Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.

Saeimai šodien noraidīja NA sagatavotos grozījumus, lai atbilstoši ierastajai kārtībai varētu strādāt ar ministriju sagatavoto tā dēvēto alternatīvo likumprojektu.

Atbilstoši vairāku ministriju sadarbībā izstrādātajam piedāvājumam plānots noteikt, ka līdz 2025.gada 1.jūlijam būs aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana jeb importēšana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, vai kuras ieved Latvijā no citām trešajām valstīm, bet kuru izcelsme ir Krievijas vai Baltkrievija.

Anotācijā nav plaši skaidrota termiņa noteikšana aizliegumam. Aizlieguma ierobežojums laikā varētu būt piedāvāts, lai likums atbilstu arī tiesību jomas samērīguma principam. Visdrīzāk, nebūtu izslēgta iespēja pie nepieciešamības nākotnē lemt par aizlieguma pagarināšanu ilgāk par 2025.gada 1.jūliju.

Pēc likuma pieņemšanas Ministru kabinets līdz 2025.gada 1.martam izvērtētu un iesniegtu Saeimai ziņojumu par lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un pie nepieciešamības iesniegtu Saeimai kādus grozījumus.

Ministru kabinets 14 dienu laikā no šo aizlieguma spēkā stāšanās dienas izdotu noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus ievest Latvijā būs aizliegts.

Likumā tiktu definēts, ka šajos gadījumos ar ievešanu (importēšanu) Latvijā saprot produktu laišanu brīvā apgrozībā (izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt tos saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa), kā arī ievešanu pārstrādei (izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi tos iznīcināt) vai galapatēriņam.

Likuma izmaiņas plānots pieņemt, lai ievērotu un nodrošinātu Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību, tajā skaitā tiesības uz īpašumu) un labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu).

Virzīto izmaiņu pamatojumā norādīts, ka lauksaimniecības un lopbarības produkti šā likumprojekta izpratnē ir zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kas ir tieši saistīti ar šādiem produktiem.

Likumprojekts ZM sagatavojusi sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Ārlietu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). Paredzēts, ka VID un PVD kontrolēs likuma izpildi. Importa ierobežojumi tiks noteikti atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas par kopīgiem importa noteikumiem nosacījumiem.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka Latvija kā Krievijas robežvalsts virzās uz pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, lai aizsargātu savu drošību. Latvijas iniciatīva ir kā papildus elements kopējai ES sankciju politikai.

"Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību. Latvija atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju," akcentēts likumprojekta pamatojumā.

ZM sadarbībā ar vairākām citām ministrijām sagatavotās izmaiņas virzītas, lai nepieļautu, ka agresorvalstu valsts budžeti un to uzņēmumi gūst papildu ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, kas veicina kara turpināšanas iespējas Ukrainā.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā.

Kā ziņots, Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, aģentūra LETA noskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā.

Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā.

Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.

Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) prasīs stingrākus noteikumus par rotaļlietu drošumu, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Noteikumu projekta mērķis ir samazināt Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargāt bērnus no riskiem, ko var radīt rotaļlietas.

Deputāti trešdien, 13.martā, balsos par savu nostāju attiecībā uz ES rotaļlietu drošuma tiesību aktu pārskatīšanu. Pašreizējās direktīvas atjaunināšanas mērķis ir reaģēt uz tiešsaistes iepirkšanās pieaugumu un digitālo tehnoloģiju izmantošanu un dažādām jaunām problēmām.

Ierosinātājos grozījumos paplašināts kaitīgo ķīmisko vielu klāsts, ko būs aizliegts lietot rotaļlietu sastāvā, iekļaujot endokrīnos disruptorus, kā arī atvieglota patērētāju piekļuve drošības informācijai, piemēram, izmantojot kvadrātkodu jeb QR kodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien pēc tikšanās ar pašreizējo premjeri Eviku Siliņu (JV) paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata.

Kariņš ārlietu ministra amatu atstāšot 10.aprīlī. Viņš skaidroja, ka šis datums izraudzīts, jo Saeimas nākamā kārtējā sēde gaidāma 11.aprīlī, kad parlaments varēs ievēlēt jaunu ārlietu ministru.

Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.

No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvā aizsardzības finansējumu varētu palielināt, ceļot peļņas un akcīzes nodokļus

LETA--BNS, 22.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas aizsardzības budžeta palielinājumu varētu nodrošināt, par vienu procenta punktu paaugstinot peļņas nodokli, palielinot akcīzes nodokli degvielai un ieviešot nodokli daļai apdrošināšanas līgumu, paredz otrdien prezentētais Lietuvas Finanšu ministrijas piedāvājums.

Piedāvājums arī paredz emitēt aizsardzības obligācijas, kas būtu balstītas valdības krājobligācijās, un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas, kas nonāk pie pašvaldībām, katru gadu civilajai aizsardzībai novirzīt 25 miljonus eiro.

Pelņas nodokļa likmes celšana par vienu procenta punktu ietekmēs budžetu tikai 2026.gadā, pašlaik šī likme ir 15%. Lai 2025.gadā iegūtu papildu līdzekļus aizsardzībai, ministrija ierosina pagarināt pagaidu banku solidaritātes iemaksas termiņu.

"Paredzam, ka ārkārtējie apstākļi finanšu sektorā turpināsies vismaz 2025.gadā. Līdz ar to likumā [Par pagaidu solidaritātes nodevu] tiek veikti grozījumi, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus," otrdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Gintare Skaiste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts parāda attīstība nākamajos gados uzrāda augošu tendenci, turklāt diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs - no 0,8% no IKP 2023.gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028.gadā. Tāpēc turpmākajos gados valdībai ir īpaši nepieciešams izvairīties no parāda apmēra kāpināšanas. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

Pasaulē, ES un Latvijā turpinās augstas nenoteiktības laiks, kas apgrūtina Stabilitātes programmas 2024. - 2028.gadam izstrādi un novērtējumu. Padome uzskata, ka valdībai ir jābūt gatavai nelabvēlīgiem ģeopolitiskiem scenārijiem, kas var vēl vairāk palēnināt Latvijas Stabilitātes programmas bāzes scenārijā prognozēto trauslo izaugsmi un pasliktināt valsts finansiālo situāciju.

"Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no iekšzemes kopprodukta, jo ir jāsaglabā drošības spilvens potenciālai krīzei, kas vienmēr nāk negaidīti. Diemžēl pašreizējā scenārijā jau 2028.gadā valsts parāds var būt tuvu 50%," norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru