Pakalpojumi

Jaunā "e-veselībā" plāno ieguldīt vismaz sešus miljonus eiro

Db.lv, 15.03.2021

"Dienas Bizness" šā gada februārī rakstīja, ka soli pa solim e-veselībā būs ieguldīti aptuveni 20 miljoni ES un Latvijas valsts naudas, aizvadīti vairāk nekā 10 gadi, aiz kuriem stāv 10 veselības ministru politiskā atbildība par projektu.

Jaunākais izdevums

Turpinoties problēmām e-veselības sistēmas darbā, veselības resors ir sācis pirmos sagatavošanas darbus jaunas digitālās veselības platformas izveidei, kam plānoti aptuveni seši miljoni eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".

Decembrī e-veselības pieejamība bija traucēta septiņas dienās, bet vēl piecas darbadienas tā faktiski nav strādājusi. Janvārī traucējumi bijuši sešās darbadienās, bet februārī - trīs dienas, bet par četrām dienām novērtēts, ka sistēma nestrādā. Turklāt sagaidāms, ka problēmas, visticamāk, kļūs vēl asākas, kad sistēmā sāks vadīt datus par Covid-19 masveida vakcināciju.

E-veselība, kas neder vakcinēšanas plānam 

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT...

Vakcinēšanas faktu var ievadīt tikai e-veselībā. Ja tā nestrādā, datus jāievada "Excel" failos, pēc tam tos Nacionālais veselības dienests (NVD) ielādē e-veselībā. Vakcinēšanas ierakstiem iepriekš jau bija radīts speciāls produkts, kas gan būtībā nav izmantots.

"Šobrīd diemžēl šobrīd ir tā, ka to vakcinācijas faktu var savadīt tikai un vienīgi e-veselības sistēmā. Viens ir tas, ka likumdošanā nebija nekādi paredzēta šī obligātā vakcinācijas faktu elektroniska reģistrēšana. Tamdēļ modulis, kas bija izstrādāts, manuprāt, jau kopā ar visu darbnespējas lapām, īsti netika izmantots. Izmantoja tikai daži dakteri, bet tieši uz Covid-19 laiku tas tika uzfrišināts, atjaunots, jo nebija citas iespējas, kā šo vakcinācijas faktu ievadīt elektroniski," raidījumam skaidrojis NVD direktora vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edgars Goba.

No jauna pasūtītie risinājumi masveida vakcinēšanas procesa nodrošināšanai, tostarp rindu veidošanai, tiks radīti tā, lai tie neietekmētu e-veselības darbu un otrādi. "Šis risinājums tiks integrēts ar e-veselību. Tas tiks integrēts tādā veidā, lai vienas vai otras sistēmas darbību neietekmētu savstarpēji, tā saucamais asinhronais risinājums, kad viena sistēma var strādāt arī bez otras sistēmas patstāvīgas pieejamības," raidījumam sacījis "ZZ dats" direktors Edžus Žeiris.

Gadu mijā ar "ZZ dats" noslēgts arī līgums uz trim gadiem par NVD informācijas sistēmu, tostarp e-veselības, uzturēšanu. Līgums ietver arī konsultēšanu un problēmu novēršanu. "Tas, ko šobrīd prasītos, to sistēmu varbūt sadalīt vairākos mazākos, teiksim, tādos integrētos apgabalos, lai to var vieglāk uzturēt, un tajos gadījumos, ja kaut kas apstājas, neapstājās viss," vērtējis E.Žeiris.

Uzņēmums e-veselības platformu atjaunos, lai, pēc E.Gobas vārdiem, vismaz pāris gadus ar to varētu "dzīvot mierīgi".

NVD tomēr vilcinoties ar iesākto plānu veselības norēķinu informācijas sistēmā izveidot vēl 15 jaunas funkcijas. No Eiropas fondu iezīmētajiem 5 miljoniem eiro pagaidām iztērēti vien 40 000 eiro, jo neesot skaidrs, vai to vispār var izdarīt šobrīd strādājošajā sistēmā un vai to var izdarīt solīto trīs gadu laikā.

De facto ziņoja, ka jau tagad esot skaidrs, ka e-veselības mūžs esošajā veidā vairs nav atlicis pārāk garš. Pērn pārtraukts cits fondu finansēts projekts e-veselības tālākai pilnveidošanai. Tā vietā no valsts budžeta piešķirti 2 miljoni eiro, lai radītu ko pilnīgi jaunu. Drīzumā valdība varētu lemt par vēl 5 miljonu eiro novirzīšanu jaunas digitālās veselības platformas izveidei.

Aizvadītā gada beigās izsludināts iepirkums par to, kā nākotnē būtu jāizskatās vienotajai veselības informācijas sistēmai. "Es esmu iepazinies ar šī iepirkuma gaitu, un mani secinājumi, jāsaka, nav nomierinoši. Es konstatēju, ka tā pieeja ir bijusi līdzšinējā (..) Iepirkums nav pabeigts, lēmums nav pieņemts, un es uzskatu, ka, pirms kādus lēmumus tālāk pieņem un saprot, kā virzīt šo konkrēto iepirkumu, pasūtītājam ir jādefinē sava vīzija par to, ko mēs gribam iegūt. Jo šobrīd man liekas, ka šī situācija, šis iepirkums, kas šobrīd ir procesā, ir atkal no sērijas, aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko," komentēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Veselības ministrija jauna e-veselības kodola izveidei pieteikusies uz 5 miljoniem eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ko valdība nākamnedēļ plāno sadalīt augstas gatavības projektiem ekonomikas sildīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem konsolidētajā kopbudžetā šā gada janvārī ieņēmumi pārsniedza izdevumus, tādējādi kopbudžetā veidojās 170,2 miljonu eiro pārpalikums un tā apmērs bija par 58,3 miljoniem eiro augstāks nekā 2020. gada janvārī.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī saņemti par 35,5 miljoniem eiro jeb 3,6% lielākā apmērā nekā 2020. gada janvārī un bija 1 025,7 miljoni eiro, bet izdevumi samazinājušies par 22,8 miljoniem eiro jeb 2,6% un izlietoti 855,6 miljonu eiro apmērā. Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu nodrošināja augstāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi.

Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā janvārī saņemti 177,3 miljonu eiro apmērā, kas bija par 77,9 miljoniem eiro jeb 78,3% vairāk nekā 2020. gada sākumā.

Šogad janvārī saņemtas atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu īstenošanu, kamēr pērn janvārī šādu maksājumu nebija. Janvārī plānoto apmēru pārsniedza nenodokļu ieņēmumi, jo ieņēmumos tika saņemti 6,7 miljoni eiro no Valsts kases veiktās eiroobligāciju papildu emisijas. Taču šie ieņēmumi atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai vispārējās valdības budžeta ieņēmumos tiks uzskaitīti tikai daļēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni septiņas stundas ilgušām diskusijām, Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības budžetu, paredzot, ka tās izdevumi 2021.gadā būs par aptuveni 20 miljoniem mazāki nekā pagājušajā gadā tomēr tie tāpat būtiski pārsniegs ieņēmumus.

Rīgas pašvaldības šī gada budžeta ieņēmumi plānoti 916,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,04 miljardu eiro apmērā. 2020.gadā pašvaldības budžeta izdevumi bija 1, 06 miljardi eiro.

Ņemot vērā, ka budžeta ieņēmumi ir par 124 miljoniem eiro mazāki, lielāko daļu izdevumu, kas pārsniedz ieņēmumus, plānots segt no naudas līdzekļiem pašvaldības kontos, kur gada beigās bijuši 119 miljoni eiro.

Atlikušos aptuveni piecus miljonus eiro, kas pašvaldībai pietrūkst, lai finansētu plānotos izdevumus, paredzēts aizņemties.

Nodokļu ieņēmumi šogad pašvaldībai plānoti 671,4 miljonu eiro apmērā, valsts budžeta transferti plānoti 200,4 miljonu eiro apmērā. Nenodokļu ieņēmumi paredzēti 13,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas fonda

LETA, 20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna projekts iesniegts izvērtēšanai Eiropas Komisijai (EK), aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pēc viedokļa saņemšanas no EK un sabiedriskās apspriedes rezultātiem, plāna projekts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pilnveidots.

FM piebilda, ka ieviešanas nosacījumi konkrētiem investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Ministrijā prognozēja, ka līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondā Latvijai ir iezīmēti 1,6 miljardi eiro.

Ministrijā skaidroja, lai EK apstiprinātu dalībvalstu Atveseļošanās plānus un piešķirtu finansējumu, būtisks pamatnosacījums ir ES Padomes rekomendāciju ievērošana. Tādēļ Latvija plāna izstrādē īpaši ņēma vērā ES Padomes noteiktās rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES Atveseļošanas fonda līdzekļi būs tieši orientēti uz uzņēmējiem

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pieejamie 1,6 miljardi eiro no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda būs tieši orientēti uz uzņēmējiem, nevis valsts sektoru, otrdien valdības sēdē uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV).

Diskutējot par Ekonomikas ministrijas izstrādāto "Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam", uzņēmēju organizāciju pārstāvji atkārtoti pauda kritiku, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns pārāk lielu daļu finansējuma paredz piesaistīt publiskajam sektoram, bet mazāk privātajam sektoram.

Lai mazinātu uzņēmēju organizāciju bažas, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja ekonomikas ministru viest skaidrību.

Vitenbergs norādīja, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna izstrādē tika meklēti kompromisi, turklāt plāna izstrādē tika ņemtas vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas.

Ministrs nepiekrita paustajam, ka 80% no ES Atveseļošanas fonda 1,6 miljardiem eiro nonāks valsts sektorā, turpretī atlikusī daļa privātajā sektorā. Vitenbergs uzskaitīja piemērus, ka plānā iezīmētie līdzekļi pamatā būs orientēti uz uzņēmējiem, piemēram, līdzekļi zinātnei, klimata politikas īstenošanai un infrastruktūras projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lauvas tiesa" no Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna finansējuma aizies privātajā sektorā, lai arī no tā izskan pretējas bažas, šādu pārliecību šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Taujāts par pārmetumiem, ka šī instrumenta nauda nepietiekami aizies privātajā sektorā, Kariņš atbildēja: "Tas ir, kā skatās." Viņš ir pārliecināts, ka "lauvas tiesa" - līdz pat trim ceturtdaļām - no šīs naudas "aizies privātās kabatās".

Premjers domā, ka dialogs ar sociālajiem partneriem par šo un citiem jautājumiem notiek. Politiķis atzīmēja, ka sociālie partneri pēc būtības ir lobiji, kas grib, lai viņu intereses apmierina pēc iespējas plašāk, bet valdībai esot jālīdzsvaro visas sabiedrības intereses.

Runājot par no Atveseļošanas un noturības plāna Latvijai pieejamo finansējumu, Kariņš sacīja, ka summa tikusi aprēķināta pēc sarežģītas Eiropas Savienības piedāvātas formulas. Ja Latvijas ekonomikai iešot grūtāk, palīdzības nauda varētu kļūt lielāka. Šobrīd Latvijas valdība vairāk koncentrējoties uz plāna granta daļu, kas nebūs jāatdod.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Atbalsta nauda Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām sadalīta neskaidri

Db.lv, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās Covid-19 radītās krīzes apstākļos, Ministru kabinets 2020.gada jūnijā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Kultūras ministrijai piešķīra sešus miljonus eiro atlīdzības izdevumu daļējai segšanai kapitālsabiedrībās.

Veicot pārbaudi, Valsts kontrole secināja, ka šis finansējums izlietots atbilstoši mērķim - atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai periodā no aprīļa līdz septembrim, jo kopējie atlīdzības izdevumi šajā sešu mēnešu periodā 13 kapitālsabiedrībām, kas saņēma papildu līdzekļus, bija 15,1 miljons eiro.

Tomēr Valsts kontrole norāda, ka piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" bijušais valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis pērn no uzņēmuma saņēmis 965 626 eiro, no kuriem lielākā daļa varētu būt kompensācija par amata atstāšanu, liecina Gulbja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija, atstājot amatu, kā arī iepriekšējo gadu deklarācijas.

Iepriekšējos gados viņa atalgojums atbilstoši deklarācijās sniegtajām ziņām bijis aptuveni 400 000 eiro, piemēram, 2019.gadā Gulbis kā atalgojumu no "Tet" saņēma 409 569 eiro, 2018.gadā - 381 929 eiro, bet 2017.gadā - 389 499 eiro, savukārt 2016.gadā tie bija 313 242 eiro, 2015.gadā - 503 825 eiro, bet 2014.gadā - 392 029 eiro.

"Tet" pārstāve Lāsma Trofimova, lūgta komentēt, cik lielu daļu no Gulbja atalgojuma pērn veidoja kompensācija, atbildēja, ka netika lemts, ka Gulbim būtu jāizmaksā kādas īpašas papildu kompensācijas ārpus normatīviem un darba līgumā paredzētajiem maksājumiem, un tādas arī nav izmaksātas - atsaucot no valdes priekšsēdētāja un galvenā izpilddirektora amata potenciālo reputācijas risku dēļ, Gulbim izmaksāta atlīdzība atbilstoši darba līguma noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā dzīvības apdrošinātāji bruto prēmijās kopumā parakstījuši 59,048 miljonus eiro, kas ir par 44,1% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati (FKTK).

Vienlaikus bruto atlīdzībās mūža pensijas apdrošināšanā 2020.gadā dzīvības apdrošināšanas kompānijas izmaksājušas 15,365 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 56,7% salīdzinājumā ar 2019.gadu.

Tostarp, pēc FKTK datiem, "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās pērn parakstījusi 22,879 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 4,185 miljonus eiro, savukārt "CBL Life" mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 18,146 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 3,261 miljonu eiro.

Tajā pašā laikā "SEB Life and Pension Baltic SE" mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā prēmijās parakstījusi 12,596 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 6,899 miljonus eiro, kamēr "Ergo Life Insurance SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 5,427 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 1,02 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāmais seriāls "The Lord of the Rings" ("Gredzenu pavēlnieks") kļūs par dārgāko vēsturē, kura pirmā sezona vien izmaksās 465 miljonus dolāru (388 miljonus eiro), vēsta izdevums "The Hollywood Reporter".

Tas krietni pārsniedz iepriekšējās aplēses, ka "Amazon Studios" vairākām seriāla sezonām tērēs aptuveni 500 miljonus dolāru, kas arī būtu rekords.

"Es jums varu pateikt, ka "Amazon" pirmajai sezonai vien tērēs aptuveni 650 miljonus [Jaunzēlandes] dolāru," pavēstīja Jaunzēlandes ekonomiskās attīstības un tūrisma ministrs Stjuarts Nešs. "Tas ir fantastiski, (..) tas būs jebkad lielākais tapušais televīzijas seriāls."

Kā liecina Jaunzēlandes valdības publiskotie dokumenti, "Amazon Studios" plāno potenciāli piecas seriāla sezonas filmēt Jaunzēlandē.

Salīdzinājumam, studijas HBO seriāla "Game of Thrones" ("Troņu spēles") viena sezona izmaksāja apmēram 100 miljonus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TietoEVRY" sadarbībā ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centru izstrādā virtuālās terapijas laboratoriju.

Pilotprojekta mērķis paredz nodrošināt pacientiem psihoterapijas seansus ar virtuālās paplašinātās realitātes palīdzību.

Virtuālās terapijas laboratorija, izmantojot nākamās paaudzes tehnoloģijas, uzlabos pusaudžu un jauniešu garīgo veselību. Ņemot vērā, ka pandēmijas laikā jāievēro fiziskā distance, valstī noteiktie ierobežojumi un jāmazina inficēšanās risks, pilotprojekts sniegs priekšrocību - apgūt svarīgas emociju kontroles prasmes attālinātā saskarsmē ar speciālistu.

"Tā ir veiksmīga sadarbība starp garīgās veselības profesionāļiem un informācijas tehnoloģiju ekspertiem ne tikai Latvijā, bet arī Somijā. No tās ieguvēji būs galalietotāji - bērni, pusaudži un viņu ģimenes. Virtuālās terapijas laboratorija ir inovāciju solījums padarīt šādus pakalpojumus cilvēkiem pieejamākus, tāpēc nākotnes ambīcija ir terapijas metodi izmantot arī reģionos," pauž informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "TietoEVRY" Latvijas filiāles vadītāja Valērija Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas pašvaldības budžets plānots ar 124 miljonu deficītu, bet kopējie izdevumi pārsniegs miljardu, 21.janvārī lēma Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Budžeta ieņēmumi 2021.gadam plānoti 916,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,04 miljardu eiro apmērā.

Nodokļu ieņēmumi šogad pašvaldībai plānoti 671,4 miljonu eiro apmērā, valsts budžeta transferti plānoti 200,4 miljonu eiro apmērā. Nenodokļu ieņēmumi paredzēti 13,9 miljoni eiro.

Budžeta iestāžu ieņēmumi paredzēti 22,5 miljonu eiro apmērā.

Vislielāko budžeta izdevumu daļu veido izglītība, kurai paredzēts novirzīt 404 miljonus eiro. 247,5 miljoni eiro iekļauti sadaļā ekonomiskā darbība, 112,3 miljoni paredzēti sociālajai aizsardzībai, bet 105,6 miljoni eiro - vispārējiem valdības dienestiem.

Vērtējot pašvaldības izdevumus atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, gandrīz 860 miljoni eiro paredzēti uzturēšanas izdevumiem, bet 180,6 miljoni eiro - kapitālajiem izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 826 miljoniem eiro atlikuši 266,3 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Pēc FM sniegtās informācijas, līdz 22.februārim no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Ministru kabinets ir atbalstījis finansējumu aktuāliem atbalsta pasākumiem Covid-19 pārvarēšanai 533,7 miljonu eiro apmērā.

No šīs summas FM piešķirti 110 miljoni eiro, Veselības ministrijai - 211,7 miljoni eiro, Labklājības ministrijai - 82,4 miljoni eiro, Zemkopības ministrijai - 45,5 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijai - 32,2 miljoni eiro, Aizsardzības ministrijai - 12,4 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirti 3,3 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijai - 1,9 miljoni eiro, mērķdotācijas pašvaldībām piešķirts 17,4 miljonu eiro apmērā, dotācija pašvaldībām - piecu miljonu eiro apmērā, Sabiedrības integrācijas fondam piešķirti 600 000 eiro, Valsts kancelejai - 100 000 eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - 100 000 eiro, bet Tieslietu ministrijai - 50 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mēbeļu ražotājs SIA "Daiļrade koks" šajā un nākamajā gadā plāno attīstībā investēt kopumā 2,6 miljonus eiro, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Tostarp ražotnē Valmierā 2021. un 2022.gadā plānots ieguldīt kopumā apmēram 1,8 miljonus eiro, savukārt pārējās uzņēmuma ražotnēs šogad plānots ieguldīt apmēram 0,8 miljonus eiro.

Jansons skaidroja, ka "Daiļrade koks" ir iecerējis 2021.gada laikā realizēt ilgi lolotu ideju - uzņēmuma Valmieras ražotnes apdares līnijas pilnīgu nomaiņu, aizvietojot nokalpojušās iekārtas un vienlaikus arī esošajā ēkā uzstādot vēl vienu līniju, kas paredzēta detaļu krāsošanai.

Aicina darbdienās atjaunot mēbeļu tirdzniecību 

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai...

"Krāsoto detaļu smidzināšanas līnija paredzēta arī ūdensbāzes krāsu pielietošanai, kas ir ekoloģiska un īpaši piemērota bērnu mēbeļu ražošanai. Bez tam projekts paredz arī vairāku darbagaldu nomaiņu ar modernām, enerģiju taupošām CNC iekārtām un citu aprīkojumu," teica kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Viņš minēja, ka projekta realizācija ļaus paaugstināt gan darba ražīgumu, gan sekmēs būtisku elektroenerģijas ietaupījumu.

Investīcijas "Daiļrades koks" Valmieras ražotnē plānots īstenot ar daļēju Eiropas Savienības Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" atbalstu, atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā.

Komentējot uzņēmuma plānus šim gadam, Jansons atzina, ka dažādo ierobežojumu dēļ, kas noteikti saistībā ar Covid-19 pandēmiju, ir grūti veikt precīzas prognozes, taču patlaban tiek cerēts, ka "Daiļrade koks" apgrozījums 2021.gadā sasniegs pieaugumu 5-10% robežās. "Optimismu vieš lielie eksportam paredzēto mēbeļu pasūtījumi, kas izvietoti jau līdz gada vidum," sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, vienlaikus gan arī atzīmējot, ka ļoti liela nenoteiktība valda izejmateriālu tirgū.

Jansons pauda cerību par drīzu mēbeļu un mēbeļu furnitūras veikalu atvēršanu, uzsverot, ka mēbeļu tirdzniecības veikali var nodrošināt visas epidemioloģiskās prasības.

"Mēs pilnīgi droši varam ievērot visus epidemioloģiskos noteikumus un nodrošināt katram pircējam nepieciešamo 25 kvadrātmetru tirdzniecības platību. Patlaban tirdzniecība ir ļoti apgrūtināta, mēbeles ir tā prece, ko pircēji vēlas apskatīt pirms pirkuma izdarīšanas," uzsvēra Jansons.

Kompānija "Daiļrade koks" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,5 miljoni eiro. Uzņēmums 2019.gadā strādāja ar apgrozījumu 23,238 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 4,6 reizes un sasniedza 777 045 eiro. Uzņēmumam "Daiļrade koks" ir piecas ražotnes - divas ražotnes Tukumā un pa vienai Valmierā, Vaiņodē un Viļakā.

Uzņēmuma kapitālā 70% apmērā pieder Jansonam, savukārt 30% - Jurim Naglam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2020.gadā ir 9,86 miljardi eiro un tie nedaudz, par 0,06 miljardiem eiro jeb 0,5 %, atpaliek no 2019.gada ieņēmumiem.

To ietekmēja pērn ieviestie pasākumi COVID-19 izplatības ierobežošanai. Lai gan ārkārtas stāvoklis tika atcelts, atsevišķi ierobežojumi tika saglabāti un no 2020. gada 9.novembra atkārtoti ieviestais ārkārtas stāvoklis arī šogad turpina ietekmēt nodokļu maksātāju ekonomisko aktivitāti.

Nodokļu ieņēmumi 2020.gadā, sākot ar martu, atpaliek no plānotā apmēra, līdz ar to ieņēmumu plāns 2020.gadam ir izpildīts par 93,9 % un līdz tā izpildei pietrūka 0,64 miljardi eiro. Ieņēmumu plāna neizpildi visbūtiskāk ietekmēja pievienotās vērtības nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, kā arī akcīzes nodokļa ieņēmumi.

Visvairāk gan no 2019.gada faktiskā, gan 2020.gadā plānotā apmēra atpaliek pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. 2020.gadā tie ir 2 544,66 milj. eiro, kas ir par 103,69 milj. eiro jeb 3,9 % mazāk nekā 2019.gadā, nodrošinot ieņēmumu plāna izpildi par 88,2 %. Tas galvenokārt skaidrojams ar veikto iemaksu samazinājumu ieviestā ārkārtas stāvokļa laikā, ko nespēja kompensēt arī no jūlija līdz novembrim vērojamais pieaugums. Turklāt, salīdzinot ar 2019.gadu, palielinājušās no pievienotās vērtības nodokļa veiktās atmaksas. No pievienotās vērtības nodokļa 2020.gadā atmaksāti 939,82 milj. eiro, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir par 42,80 milj. eiro jeb 4,8 % vairāk. 2020.gadā lielākais iemaksu samazinājums ir no operāciju ar nekustamo īpašumu nozares un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares nodokļu maksātājiem, savukārt lielākais nodokļa atmaksu pieaugums – būvniecības nozarē strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu saimniekošanas efektivitāti un nodrošinātu apjomīgāku, bet vienlaikus ilgtspējīgāku turpmāko saimniekošanu, viena no Vidzemes lielākajām piena lopkopības saimniecībām “Vec-Kurmji”, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus un Swedbank finansējumu, ieguldīs 2,8 miljonus eiro jauna slaucamo govju kompleksa būvniecībā.

Šobrīd “Vec-Kurmju” saimniecībā ir 360 slaucamas govis, taču līdz ar jaunās fermas atklāšanu, tajā paredzēts turēt vairāk nekā 600 piena liellopu. To apkalpošanai tiks izmantoti astoņi “Lely” roboti, kas nodrošinās automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas.

Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveidē. Īpaša uzmanība veltīta arī govju labbūtības nodrošināšanai, jo govju barošanas galdi tiks izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā govīm nodrošinās lielāku svaigā gaisa cirkulāciju. Paredzams, ka būvniecības darbus varētu pabeigt jau līdz šī gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka gandrīz gadu Latvijas tirdzniecības centru nozare atrodas spēcīgā Covid-19 pandēmijas ietekmē, t/c "Domina Shopping" vadība pauž satraukumu par turpmāko tirdzniecības nozares veiktspēju. Tirdzniecības centrs atklāj, ka nozari gandrīz paralizējošie ierobežojumi 2020. gadā ir radījuši lielus zaudējumus. Tajā pat laikā "Domina" nevēlas atkāpties no iecerēm 2021. gadā īstenot investīciju projektus gandrīz 10 miljonu eiro vērtībā.

Šogad kā nozīmīgākais "Dominas" investīciju projekts 9 miljonu eiro vērtībā ir plānots Latvijā lielākā iekštelpu atpūtas un izklaides centra būvniecība visai ģimenei ar kopējo platību 7000m2. Pagaidām pandēmija nav spējusi ietekmēt šī vērienīgā projekta attīstīšanas tempus, un pērn oktobrī tika atzīmēti atpūtas un izklaides centra spāru svētki. Šī gada pavasarī plānota jaunuzbūvētās zonas nodošana ekspluatācijā, bet atvēršanā – vasarā.

Izklaides parka izveidē Dominā ieguldīs 9 miljonus eiro 

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” kopā ar jaunajiem nomniekiem “Apollo Group Baltics”...

Vienlaikus arī 2021. gadā "Dominas" komandai ir plāns turpināt strādāt pie tirdzniecības centra pievilcības uzlabošanas. Rezultātā vēl 700 000 eiro plānots ieguldīt energoefektivitātes uzlabošanā, divu autostāvvietu un informācijas centra rekonstrukcijā, iekšējās navigācijas sistēmas uzlabojumos, fasādes apgaismojuma modernizēšanā.

2020. gads tirdzniecības centram un tā nomniekiem pagāja nemitīgas pielāgošanās zīmē. Un, jo ar stingrākiem tirdzniecības ierobežojumiem nācās sastapties, jo lielāks sekoja finanšu un darbības rādītāju kritums. Rezultātā aizvadītajā gadā "Domina Shopping" apgrozījums, plūsma un čeku skaits kopsummā samazinājās par vidēji -26%. Tas nozīmē arī to, ka par -13,3% kritās arī iemaksas valsts kasē nodokļu veidā – tie ir vairāk nekā 200 tūkstoši eiro.

Tomēr, par spīti krīzei un tirdzniecības centru biznesa stagnācijai aizvadītajā gadā, uzņēmums un tā partneri turpināja ieguldīt attīstībā. Rezultātā 2020. gadā 17 jauni nomnieki, starp kuriem ir arī globāli atpazīstami zīmoli, lēma par labu savas tirdzniecības vietas atvēršanai "Dominā". Vēl 10 esošie nomnieki tika atvērti jaunos konceptos pēc rekonstrukcijas vai jaunās vietās.

Līdztekus arī pati "Domina" pērn īstenoja daudzus investīciju projektus ar kopējo vērtību 800 000 eiro. Starp tiem nozīmīgākie – modernizēta māmiņu istaba, vienotā stilā iekštelpās rekonstruētas 52 veikalu fasādes, renovēts un labiekārtots C skvērs, gaiteņos uzstādītas atkritumu šķirošanai paredzētas tvertnes, uzlabota ārējā navigācijas sistēma. Reizē 400 000 eiro investēti arī citos tehniskos uzlabojumos, piemēram, ugunsdrošības sistēmā, infrastruktūras sistēmās, kā arī Covid-19 izplatīšanās samazinošās aktivitātēs.

"2020. gads bija izaicinošs. Nevienam nebija gatavu pareizas rīcības recepšu, un daži loģiski un neloģiski biznesa ierobežojumi cits citu papildināja neprognozējamā ātrumā. Tomēr, neskatoties uz ieilgušo situācijas nenoteiktību un pandēmijas negatīvo ietekmi, mēs nostiprinājām "Dominas" pozīcijas. Augam nākotnei – tas jau vairākus gadus ir ne tikai "Dominas" sauklis, kas simbolizē izklaides zonas būvniecību, bet arī emocionālais uzstādījums un pieeja šī brīža situācijai. Tāpēc šobrīd mūsu darbības pamatā kā vēl nekad ir saprotošas un ilgtermiņa attiecības ar nomniekiem. Cenšamies būt par labu atbalstu saviem partneriem, taču arī mūsu kapacitāte diemžēl jau tuvojas izsīkumam. Tamdēļ steidzami sagaidām vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem - gluži kā mēs plānojam ieguldīt tirdzniecības centra un pilsētvides attīstībā, radot jaunas biznesa iespējas un darba vietas, pieprasām, lai arī valsts līdzieguldās nozares atbalstīšanā un stabilizēšanā. Valstsvīri situāciju var mainīt divējādi – steidzami sniedzot atbalstu nomas segšanai slēgtajiem veikaliem vai atļaujot visu preču klātienes tirdzniecību stingrākas uzraudzības apstākļos," komentē Dina Bunce, t/c "Domina Shopping" direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Draugiem Group" uzņēmums "Printful" atvērs jaunu ražotni ASV, lai palielinātu ražošanas jaudu.

Ražotne atrodas Dalasas reģiona pilsētā Kopēlā, Teksasā, un ir 10 702 kvadrātmetru liela, tās pirmajā darbības gadā tiks pieņemti darbā aptuveni 100 jaunu darbinieku.

Pašlaik "Printful" ir astoņas ražotnes visā pasaulē, no kurām trīs atrodas ASV — divas Šarlotā, Ziemeļkarolīnā, un viena Losandželosā, Kalifornijā. Kopelas ražotne būs devītā "Printful" ražotne pasaulē un ceturtā ASV. Jaunā ražotne būs līdz šim lielākā "Printful" ražotne pasaulē.

"2020. gadā mums bija vairāk nekā miljons pasūtījumu katru mēnesi. Pateicoties jaunajai ražotnei, varēsim vēl vairāk palielināt ražošanas jaudu. Pandēmijas laikā pieprasījums pēc "Printful" pakalpojumiem turpina strauji augt visā pasaulē, īpaši jau ASV. Dalasas reģions ir stratēģiski nozīmīga vieta un uzņēmumiem ideāli piemērota vide. Tagad mēs spēsim ātrāk ražot un izsūtīt produktus klientiem ASV vidienē un dienvidu štatos," jaunās ražotnes atvēršanu komentē "Printful" izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jaunu sešus miljonus eiro vērtu aizdevumu un grantu programmu plāno atbalstīt mākslas, izklaides un atpūtas nozaru komersantus, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 infekcijas izplatība, ceturtdien lēma valdībā.

Atbalsta programmas finansējums ir 6 miljoni eiro; tās ietvaros plānots atbalstīt vismaz 60 uzņēmumu.

“Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanai noteikto drošības pasākumu dēļ mākslas, izklaides un atpūtas jomās strādājošie uzņēmumi ir bijuši spiesti ilgstoši ierobežot savu darbību. Šogad, arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, minēto jomu uzņēmumi nevarēs pilnvērtīgi atsākt strādāt, tāpēc to dzīvotspējai un tālākās darbības stimulēšanai piedāvājam jaunu valsts atbalsta mehānismu. Paralēli Valsts kultūrkapitāla fondā arī šogad tiks īstenota arī kultūras institūciju ilgtspējas programma, kas pierādīja savu efektivitāti 2020. gadā,” atzīmē kultūras ministrs Nauris Puntulis, cerot, ka jaunais instruments virknei uzņēmumu palīdzēs atgūties un sekmīgi turpināt saimniecisko darbību, no krīzes iznākot spēcīgākiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis šogad plāno kosmētikas ražošanas uzņēmumā "H.A. Brieger" papildus ieguldīt aptuveni desmit miljonus eiro, sacīja Osinovskis.

Jautāts, kāpēc vispār izlēmis iegādāties maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja "Dzintars" aktīvus, Osinovskis norādīja, ka šim zīmolam ir 170 gadus sena vēsture un tas ir plaši pazīstams zīmols.

"Kad parādījās iespēja šos aktīvus iegādāties, es to uztvēru kā reālu izaicinājumu un iespēju. Nauda kā galvenais motivācijas avots man jau ir pagātnē, tagad man svarīgi ir paveikt ko tādu, ar ko pats varu lepoties. Un šī ir izcila iespēja," sacīja Osinovskis.

Dzintars kļūst par H.A. Brieger 

“Dzintars” kosmētikas ražotne turpmāk strādās ar zīmolu “H.A. Brieger”. Turpmāk tāds...

Viņš stāstīja, ka vēlas no "H.A. Brieger" izveidot pasaulē zināmu zīmolu un konkurēt, piemēram, ar "Loreal". "Gribētu, lai Eiropā "Dzintars" vai "H.A. Brieger" būtu numur viens. Tādā veidā es gribu padarīt zināmu arī Latviju. Uz iepakojumiem, kuri martā jau parādīsies veikalos, būs Latvijas karogs, un es gribu eksportēt šo produkciju ar Latvijas karogu uz ASV, uz Ķīnu un citiem tirgiem. Tas ir augstākais mērķis, ko īstenos "H.A. Brieger" komanda. Es kā akcionārs, protams, operatīvajā darbībā neiesaistos, akcionāra uzdevums ir nodrošināt resursus," teica Osinovskis.

Viņš informēja, ka pašlaik uzņēmumā jau ir ieguldīti vairāk nekā seši miljoni eiro, bet šogad plānots ieguldīt jau vairāk nekā desmit miljonu eiro investīcijās. Tas būs gan no Osinovska paša līdzekļiem, gan "Luminor" kredīts.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

Jautāts, vai joprojām notiekošā tiesāšanās starp "Dzintara" maksātnespējas administratoru un uzņēmuma iepriekšējo vadītāju Ilju Gerčikovu par preču zīmēm, kuras Gerčikovs pārreģistrēja uz sevi, var ietekmēt plānus, Osinovskis sacīja, ka no administratora iegādājies visas preču zīmes.

"Es zinu, ka ar Gerčikovu notiek tiesāšanās, bet mēs tajā neiedziļināmies, jo mēs neesam neviena no pusēm šajā konfliktā. Mēs esam iegādājušies visus "Dzintara" aktīvus, tostarp visas preču zīmes," uzsvēra Osinovskis.

Viņš skaidroja, ka "Dzintara" produkcija ir kopumā ap 1200 nosaukumu. "H.A. Brieger" sāks ar kādiem 150 zīmola "Dzintars" produktiem un pēc tam apjomu paredzēts pakāpeniski kāpināt. Pēc tam tiks veidots jauns zīmols "H.A. Brieger", kas būs luksusa līmeņa zīmols.

""Premium līmeņa zīmola ražošanai nevajag lielas platības, taču masu produktu ražošanai gan ir vajadzīgas lielas platības. Tādēļ pašlaik mēs patlaban neizmantotās "Dzintara" telpas iznomāsim, bet ar laiku ražošanu paplašināsim. Telpas pārdot nav plānots," sacīja Osinovskis.

Jautāts, kādi būs pirmie tirgi, Osinovskis sacīja, ka pirmais tirgus būs Baltijas valstis un martā "Dzintara" produkti jau būs visās trīs valstīs.

"Pēc tam ar "Dzintars" zīmolu pirmām kārtām iesim uz tām valstīm, kur to pazīst. Tas gluži vienkārši ir vieglāk - tā nav nekāda augstākā matemātika. Paralēli apgūsim arī jaunus tirgus, kas, protams, būs grūtāk," sacīja Osinovskis.

Jautāts, vai jaunajā uzņēmumā strādā arī iepriekšējā "Dzintara" darbinieki, Osinovskis sacīja, ka aptuveni puse ir vecā komanda un aptuveni puse ir jauna.

"Pie mums ir atnākuši speciālisti no "Stenders", no "Grindeks" un citiem ražojošiem uzņēmumiem. Viņi pat ir atnākuši uz zemāku algu, jo viņus interesē šis izaicinājums, interesants darbs. Cilvēks dzīvo vienu reizi un šajā dzīvē viņš grib paveikt kaut ko interesantu," piebilda Osinovskis.

Savukārt uz jautājumu, vai tiks turpināta iepriekšējā "Dzintara" politika - plašs firmas veikalu tīkls, Osinovskis atbildēja, ka viena no fundamentālajām iepriekšējās uzņēmuma vadības kļūdām bija tā, ka pasaule manījās, bet "Dzintars" šīm pārmaiņām nepaspēja līdzi. "Nē, mēs neveidosim firmas veikalus. Mēs pārdosim produkciju internetā un sadarbosimies ar tirdzniecības tīkliem," piebilda Osinovskis.

Jau iepriekš ziņots, ka "H.A. Brieger" kā pirmos ražos "Dzintars" vēsturiskos produktus, pakāpeniski veidojot un piedāvājot klientiem arvien jaunus produktus. Paredzams, ka martā patērētāji varēs iegādāties "Dzintars" ķermeņa kopšanas līdzekļus - lūpu balzamus, dušas želeju, ķermeņa un roku krēmu, kā arī šķidrās ziepes.

Kosmētikas ražotāja "H.A. Brieger" (iepriekš - "Dzintars Production") lielākais akcionārs ir Igaunijas industriālās ražošanas uzņēmums "Skinest Group", kas strādā desmit valstīs, nodarbinot vairāk nekā 1400 cilvēkus.

Kompānija "Dzintars Production" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments". Kopš 8.janvāra kompānijas nosaukums ir "H.A. Brieger". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro.

"H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir Udalova.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2019.gada 12.novembrī pasludināja "Dzintaru" par maksātnespējīgu.

Savukārt 2020.gada 14.septembrī Igaunijas "Skinest Group" noslēdza līgumu par maksātnespējīgā "Dzintara" aktīvu iegādi. "Dzintara" aktīvus par 5,5 miljoniem eiro iegādājās "Skinest Group" uzņēmums SIA "Ritrem".

Kompānija "Ritrem" reģistrēta 2006.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Igaunijas "Skinest Group", bet patiesais labuma guvējs ir Osinovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežojumi un to iespējamā atcelšana šobrīd ir lielākā ekonomikas aktualitāte. To atcelšana, ar jebkādiem nosacījumiem, aizvien biežāk tiek pieprasīta ne vairs lūgta.

Valsts pusē valda neliela neizpratne par nozaru neapmierinātību, jo ir taču izveidoti dažādi atbalsta mehānismi un visam vajadzētu būt kārtībā. Taču, vēlme pēc ierobežojumu atcelšanas visbiežāk balstās nozares dalībnieku iztikas līdzekļu trūkumā un vēlmē nezaudēt savu biznesu.

Kādēļ atbalsta mehānismi nespēj piepildīt abas šīs vēlmes lielai daļai uzņēmumu un uzņēmēju ir cits stāsts, par to citreiz. Taču fakts ir tāds, ka cilvēki grib strādāt, pelnīt sev iztiku un nezaudēt to, ko ir veidojuši gadiem. Otrā svaru kausā ir sabiedrības veselība. Skaidrs, ka nolīdzsvarot šos kausus ir sarežģīts uzdevums ar kura risināšanu mums diez ko labi nesokas. Mums pat ir izdevies nonākt līdz situācijai, kad abi svaru kausi ir lejā. Slikti ir ekonomikā, un arī epidemioloģiski diez ko spoži neiet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz šim hokeja čempionāta gatavošanās darbos ieguldīti nepilni 600 000 eiro

LETA, 18.03.2021

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas pret Covid-19 procesa pārvaldībai tiks veidota jauna informācijas tehnoloģiju (IT) sistēma, un šim nolūkam netiks izmantota e-veselība, rosina Veselības ministrija (VM).

Otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tiks uzklausīts VM ziņojums par vakcinācijas procesa pārvaldības vajadzībām atbilstoša IT risinājuma izveidi.

Ministrijā atzina, ka jautājums par IT sistēmas izveidi aktualizējies līdz ar vakcinācijas biroja izveidi 15.janvārī, lai risinātu kritiski pieaugošo Covid-19 izplatību. 21.janvārī pēc esošā risinājuma izvērtējuma e-veselības ietvaros secināts, ka tā veiktspēja ir nepietiekama un kā vienīgā alternatīva atliek jauna risinājuma izveide.

Ziņojumā VM norāda, ka tika vērtēta iespēja vakcinācijas procesa pārvaldību īstenot e-veselības ietvaros, tomēr secināts, ka šīs sistēmas veiktspēja nav pietiekama un kā vienīgā alternatīva atliek jauna IT risinājuma izveide.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Vastint Latvia šogad attīstības projektos plāno ieguldīt līdz 30 miljoniem eiro

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Vastint Latvia" šogad attīstības projektos plāno ieguldīt no pieciem līdz 30 miljoniem eiro, pastāstīja "Vastint Latvia" izpilddirektors Romāns Astahovs.

Viņš informēja, ka attīstītājs šogad plāno sākt divu projektu - biroju kompleksa "Business Garden" otrās kārtas un divu biroju ēku Magdelēnas kvartālā - būvniecību, tāpēc plānotais investīciju diapazons ir ļoti plašs. Ja tiks sākti abi projekti, investīcijas pietuvosies 30 miljoniem eiro, bet, ja "Vastint Latvia" neizdosies vienoties ar būvniekiem par cenām vai Covid-19 izvērtīsies nekontrolētā plašumā, investīcijas būs tuvāk pieciem miljoniem eiro.

Jautāts, vai Covid-19 ir ietekmējis "Vastint Latvia" plānus, Astahovs sacīja, ka nekustamo īpašumu attīstībā projekti ir ilgtermiņa, un, ņemot vērā projektu gaitas ilgumu, "Vastint Latvia" uzskata, ka Covid-19 tomēr ir salīdzinoši īstermiņa fenomens.

Komentāri

Pievienot komentāru