Eksperti

Jaunā gada vēsmas rūpnieciskā īpašuma regulējumā

Aleksejs Valle, Zvērinātu advokātu biroja VILGERTS jurists, 08.01.2015

Jaunākais izdevums

Gada sākums tradicionāli ir nozīmīgs atskaites punkts Latvijas likumdošanā – brīdis, kad spēkā stājas daudzi normatīvie akti, kas pērn pieņemti. Šķiet, ka Rūpnieciskā īpašuma izmantošanas un aizsardzības jomā izmaiņu vēriens šogad ir bijis plašāks nekā parasti – Latvijas uzņēmējiem ir jārēķinās ar atšķirīgu komercķīlu regulējumu un jāpierod pie attiecīgās kategorijas lietu izskatīšanas jaunas kārtības tiesās.

Pieaugošā tendence ieķīlāt rūpniecisko īpašumu lika Saeimas deputātiem izšķirties par virkni svarīgu grozījumu Komercķīlas likumā, kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī. Grozījumi paredz, ka Latvijas nacionālās preču zīmes, dizainparaugus, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas, Latvijas un Eiropas patentus turpmāk varēs ieķīlāt vienīgi kā komercķīlu.

Agrāk šos aktīvus bija iespējams ieķīlāt divu dažādu procedūru ietvaros:

1) fiziskās personas – uz iesnieguma pamata Patentu valdes vestajos reģistros;

2) komersanti – vēršoties ar pieteikumu Uzņēmumu reģistrā. Atbilstoši agrākajam regulējumam, reģistrējot komercķīlu,

Komersantiem bija jāziņo par ķīlas tiesību nodibināšanu Patentu valdei. Šobrīd ieķīlāšana notiek vienīgi saskaņā ar Komercķīlas likuma noteikumiem, bet atzīmi par komercķīlu Patentu valdes reģistros ieraksta, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra sniegto informāciju. Jāņem vērā, ka komercķīlas reģistrācijas pieteikumu tagad var iesniegt tikai elektroniski. Šāda kārtība atvieglo ķīlas nodibināšanas procesu un novērš grūtības precīzas informācijas saņemšanā par to, vai konkrētais rūpnieciskā īpašuma objekts ir ieķīlāts.

Jāatzīmē, ka līdz ar grozījumu spēkā stāšanos, Patentu valdē reģistrētās ķīlas nav nepieciešams obligāti pārreģistrēt Komercķīlu reģistrā, un attiecīgie ķīlas līgumi būs spēkā arī turpmāk, neatkarīgi no tā, pēc kādiem noteikumiem sākotnēji notika ieķīlāšana.

Pozitīvi vērtējams tas, ka līdz ar grozījumiem atrisināts jautājums par konkrētās komercķīlas priekšmetā ietilpstošo rūpniecisko īpašumu. Praksē līdz šim nereti gadījās, ka tiek ieķīlāta visa komersanta manta vai lietu kopība, bet reģistrējamie rūpnieciskā īpašuma objekti pieteikumā netiek izdalīti atsevišķi. Šādi varēja rasties neskaidrības par to, vai attiecīgais rūpnieciskais īpašums ir vai nav ieķīlāts. Spēkā stājušās izmaiņas paredz, ka, ja attiecīgā komercķīla reģistrēta vai pieteikta komercķīlu reģistrā līdz 2014.gada 31.decembrim, uzskatāms, ka attiecīgie aktīvi, kas pieteikumā netika izdalīti atsevišķi, ir ieķīlāti.

2015.gada 1.janvārī spēkā stājušies arī grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz tā saucamo “tīro tiesu instanču” ieviešanu. Ko tas nozīmē rūpnieciskā īpašuma objektu īpašniekiem? Agrāk lietas par patenttiesību, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību kā pirmās instances tiesa izskatīja apgabaltiesa. Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos šī kārtība ir būtiski mainījusies un lietas par patenttiesību, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, dizainparaugu, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību turpmāk pirmajā instancē izskatīs viena specializēta tiesa – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Savukārt apelācijas instancē šāda veida lietas tiks skatītas apgabaltiesā, bet kasācijas instancē – Augstākās tiesas Civillietu departamentā.

Zīmīgi, ka lietas, kuras izskatītas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā un kurās sprieduma pasludināšanai noteikts datums pēc 2014.gada 31.decembra, apelācijas kārtībā, kā apelācijas instances tiesa, izskatīs tā pati apgabaltiesa, bet jaunā tiesas sastāvā. Šai sakarā tuvākajā nākotnē būs iespēja pavērot, vai šāda nolēmumu pārsūdzēšanas kārtība būs pamats sūdzībām par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta (tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu) neievērošanu no valsts puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

10% Latvijas uzņēmumu saskārušies ar produkcijas ļaunprātīgu kopēšanu

Lelde Petrāne, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 28% Latvijas uzņēmēju savas zināšanas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību vērtē kā labas vai vidējas, bet vairāk nekā 70% uzņēmēju tās vērtē kā nepilnīgas, liecina Patentu valdes un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" pētījums.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka 65% aptaujāto uzņēmēju ir izpratne par priekšrocībām, ko sniedz rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, taču ne visi to izmanto. 71% uzņēmumu norādīja, ka ļaunprātīgi viltojumi kropļo godīgu konkurenci un rada negatīvu ietekmi uz to. 10% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka ir saskārušies ar ļaunprātīgu savas produkcijas kopēšanu.

Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, skaidrojot pētījuma rezultātus, uzsver: "Ikvienai oriģinālai un labai idejai, kurai ir pienācīgi nostiprinātas īpašuma tiesības, piemīt milzīgs biznesa potenciāls. Ir tikai jāprot to izmantot gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Esmu pārliecināts, ka mums Latvijā ir daudz labu produktu un dizaina ideju, ar ko varam konkurēt gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Pētījumā secināts, ka 53% uzņēmēju atzīst, ka uzņēmums var gūt ievērojamus zaudējumus ļaunprātīgas kopēšanas dēļ, bet 10% ir pat saskārušies ar ļaunprātīgu produkcijas kopēšanu. Tas ir nopietns signāls uzņēmējiem preventīvi domāt un rūpēties par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sāk strādāt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome

Žanete Hāka, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājies spēkā Ministru kabineta rīkojums par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu iecelšanu amatā, vienlaikus mainās arī atsevišķi noteikumi apelāciju par Patentu valdes lēmumiem un iebildumu pret preču zīmju un dizainparaugu reģistrāciju izskatīšanai, vienkāršojot un saīsinot procedūru, kas uzlabos uzņēmēju strīdu izskatīšanu.

Kā informē Patentu valdē, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome (RIAP) saskaņā ar jaunajiem noteikumiem būs pastāvīgi strādājoša struktūrvienība, kuras pienākums ir izskatīt uzņēmēju - preču zīmju un dizainparaugu īpašnieku strīdus. Līdz šim ar to nodarbojās Patentu valdes Apelācijas padome (AP) - Tieslietu ministra apstiprināta lēmējinstitūcija, kuras sastāvā bija neatkarīgi eksperti un Patentu valdes darbinieki, kuri darbu Apelācijas padomē darīja papildus savam pamatdarbam.

Stāsta jaunā RIAP priekšsēdētāja Dace Liberte: «Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē darbosies četri cilvēki – priekšsēdētāja un trīs RIAP locekļi. Lai novērstu iespējamos interešu konfliktus, piemēram, izskatot uzņēmēju pretenzijas par Patentu valdes lēmumiem, RIAP locekļu atbilstība amatam tika izvērtēta speciālā eksaminācijas komisijā un tie tika apstiprināti ar Ministru kabineta rīkojumu – līdz ar to faktiski Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome ir ieguvusi pilnībā neatkarīgas institūcijas statusu,» par jauno RIAP darba formu stāsta RIAP priekšsēdētāja, kura tāpat kā pārējie RIAP locekļi ir apstiprināta amatā uz septiņiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Sāk strādāt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome un mainās kārtība apelāciju un iebildumu lietu izskatīšanā

Lelde Petrāne, 20.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 18. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta rīkojums par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu iecelšanu amatā, vienlaikus mainās arī atsevišķi noteikumi apelāciju par Patentu valdes lēmumiem un iebildumu pret preču zīmju un dizainparaugu reģistrāciju izskatīšanai, vienkāršojot un saīsinot procedūru, kas uzlabos uzņēmēju strīdu izskatīšanu.

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome (RIAP) saskaņā ar jaunajiem noteikumiem būs pastāvīgi strādājoša struktūrvienība, kuras pienākums ir izskatīt uzņēmēju - preču zīmju un dizainparaugu īpašnieku strīdus. Līdz šim ar to nodarbojās Patentu valdes Apelācijas padome (AP) - Tieslietu ministra apstiprināta lēmējinstitūcija, kuras sastāvā bija neatkarīgi eksperti un Patentu valdes darbinieki, kuri darbu Apelācijas padomē darīja papildus savam pamatdarbam.

Jaunā RIAP priekšsēdētāja ir Dace Liberte. «Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē darbosies četri cilvēki – priekšsēdētāja un trīs RIAP locekļi. Lai novērstu iespējamos interešu konfliktus, piemēram, izskatot uzņēmēju pretenzijas par Patentu valdes lēmumiem, RIAP locekļu atbilstība amatam tika izvērtēta speciālā eksaminācijas komisijā un tie tika apstiprināti ar Ministru kabineta rīkojumu – līdz ar to faktiski Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome ir ieguvusi pilnībā neatkarīgas institūcijas statusu,» par jauno RIAP darba formu stāsta RIAP priekšsēdētāja, kura tāpat kā pārējie RIAP locekļi ir apstiprināta amatā uz septiņiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preču zīmju apstrīdēšana kļūst aizvien biežāka, līdz tiesai visi strīdi gan nenonāk

Kā liecina Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes (Apelācijas padomes) sniegtā informācija, 2016. gadā 4,7 % no reģistrētajām preču zīmēm tika apstrīdētas iebildumu procedūrā, salīdzinājumam – 2012. gadā tie bija 3,1 %. Līdz šā gada 15. novembrim iebildumu procedūrā tika apstrīdēti 4,2% preču reģistrēšanas gadījumu.

Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte atklāj, ka pēdējā laikā aizvien vairāk starptautiski pazīstamu kompāniju apstrīd reģistrētās preču zīmes. «Tie, kas ir reģistrējuši savas preču zīmes, pārējos grib turēt zināmā attālumā no tās. Jo lielāka ir kompānija, jo vēlme citus turēt zināmā attālumā ir lielāka,» stāsta Dace Liberte. Viņa nosauc vairākus piemērus, kad lielo zīmolu īpašnieki satraucas par līdzīgu preču zīmju izmatošanu. «Kompānija Apple kā ierauga ābolīti, tā viņiem liekas, ka tas viņus traucē. Red Bull, kā ierauga buļļa attēlu vai bulli, satraucas. Arī Orange, kad redz oranžo krāsu vai kaut ko, kas saistīts ar oranžo, liekas, ka viņiem tas traucē. Viņi kļūst uzmanīgi un skatās, kādas ir preces un pakalpojumi. Nav tā, ka preču zīmju aizsardzība darbojas uz jebkurām precēm – tā attiecas tikai uz tām, kurām preču zīme reģistrēta, turklāt ir gadījumi, kad reģistrācija notikusi jau sen, tad apstrīdētās zīmes īpašnieks var pieprasīt reģistrētās preču zīmes izmantošanas pierādījumus,» stāsta D.Liberte. Viens no vērtīgākajiem pasaules uzņēmumiem Apple ir līderis savas preču zīmes sargāšanā. Kā stāsta Dace Liberte, Apple cēlis iebildumus par ābolīša (kopā ar apzīmējumu Plush Apple) izmantošanu uz vingrošanas un sporta precēm, par vārda Apple izmantošanu uz somām un siksnām. Pašlaik Apple visā pasaulē ir strīds ar pulksteņu ražotāju Swatch, kurš reģistrējis divas preču zīmes – saukli, ko savulaik lietojis Stīvs Džobss, prezentējot katru jaunu Apple produktu – One more thing. Faktiski abām pusēm ir strīds par tā saucamajiem gudrajiem pulksteņiem, kur saduras abu kompāniju intereses. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome šajā strīdā ir lēmusi par labu Swatch, taču pretējā puse šo lēmumu pārsūdzējusi tiesā, kas gaidāma nākamā gada pavasarī. Kompānija Red Bull iebilda pret Stargorod preču zīmes reģistrāciju, kuras vizuālais tēls ir līdzīgs - tajā attēloti divi buļļi. Strīda rezultātā Stargorod preču zīmes reģistrācija tika dzēsta un pie restorāna vairs nav redzama izkārtne ar šo preču zīmi. Liberte arī stāsta, ka aktīvi savu preču zīmju sargāšanā ir alkoholisko dzērienu ražotāji. Kāds Latvijas uzņēmums bija reģistrējis uzņēmumu kampari18.lv, pret ko iebilda dzērienu ražotājs Campari, uzskatot, ka tas ir viņu tiesību pārkāpums. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome apmierinājusi Campari iebildumus. Lai aizliegtu savas preču zīmes izmantošanu, tad jāvēršas tiesā. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome var dzēst preču zīmes reģistrāciju, kas nozīmē, ka tiek anulētas uzņēmumam piešķirtās tiesības apkarot viņu preču zīmes atdarinātājus. Vēl viens gadījums – strīds starp Viagra un alkoholiskajiem dzērieniem reģistrētu preču zīmi Viaguara, kur iebildums tika apmierināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dizainparaugu pieteikumu skaits aug, preču zīmju - samazinās

Anda Asere, 28.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā pieteikti 1313 nacionālie preču zīmju pieteikumi, 61 nacionālais dizainparauga pieteikums un 61 patentu pieteikums atrodas nacionālajā procedūrā.

Tā informē Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Dizainparaugu jomā vērojama 20% izaugsme – 2018. gadā Patentu valdē saņemts 51 nacionālā dizainparauga pieteikums. Tāda pati izaugsme bijusi patentu pieteikumu jomā. Viņa novērojumi liecina, ka ar katru gadu pieaug uzņēmēju interese par intelektuālā īpašuma aizsardzību.

"Ikdienas darbā jūtama arvien lielāka uzņēmēju interese par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību – pieaug sniegto konsultāciju skaits, tāpat vērojams arī pieteikumu skaita pieaugums. Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības arvien vairāk izmanto tie uzņēmumi, kas vietējā tirgū darbojas konkurences apstākļos, kā arī tie, kas plāno attīstīt darbību eksporta tirgū," teic S. Laganovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šodienas lēmumi - nākotnes pensijas

Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar jaunu regulējumu vēlas veicināt iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveidi

Žanete Hāka, 12.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēs kvalitatīvu un iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveidi un investīcijas īres namu sektorā, kā arī piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem.

«Šovasar parakstījām sadarbības memorandu nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, kas paredz gan konkrētus uzdevumus valdībai, gan konkrētas apņemšanās no nozares komersantiem. Pēc vairāku gadu diskusijām mums ir izdevies rast kopsaucējus arī jauniem nosacījumiem īres tirgus regulējumā. Šodien saskaņošanai nodotais likumprojekts ir nākošais solis, ko speram uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, investīciju piesaistei un ēnu ekonomikas mazināšanai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunais likums reglamentēs noteikumus dzīvojamo telpu izīrēšanai, lietošanai īres līguma darbības laikā un īres līguma izbeigšanai neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa. Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus arī turpmāk būs jāslēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Buks: Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji ir banku konkurenti, bet to attīstība atkarīga no uzraudzības prasībām

LETA, Žanete Hāka, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji zināmā mērā ir konkurenti banku sektoram, bet abus segmentus nevar strikti salīdzināt, jo nav vienots regulējums, sacīja Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks.

Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav prasību par politiski nozīmīgu personu identificēšanu un to darījumu uzraudzību, tiem nav «zini savu klientu» anketu. Savukārt īstermiņa aizdevējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). «Līdz ar to dzīvojam dažādās pasaulēs,» sacīja bankas vadītājs.

Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza paskaidroja, ka maksājumu un e-naudas iestādēm ir līdzvērtīgas prasības naudas atmazgāšanas jomā kā bankām. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, maksājumu iestādēm, e-naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām ir pienākums pilnībā nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasību, tajā skaitā likumā noteiktajos gadījumos klientu identificēšanas, izpētes un uzraudzības, izpildi. Minēto likuma prasību izpilde nozīmē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likumā noteiktajos gadījumos ir jānoskaidro, vai klients atbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Saeimas komisijā izgaismojas daudz nepilnību dronu lietošanas regulējumā

LETA, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde šodien izgaismojās daudz nepilnību tālvadības lidaparātu jeb dronu lietošanas regulējumā, novēroja aģentūra LETA.

Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs norādīja, ka Eiropas Savienības līmenī patlaban notiek darbs pie dronu izmantošanas regulējuma, kuru varētu pieņemt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Tas gan nebūšot visaptverošs regulējums, tāds plānots līdz 2020.gadam. Viena no prasībām varētu būt dronu ar svaru virs 900 gramiem aprīkot ar SIM karti, lai attālināti varētu pārņemt tā vadību.

Vienlaikus līdz gada beigām plānots pilnveidot regulējumu nacionālā līmenī, pie kuru patlaban strādā darba grupa.

Gorodcovs klāstīja, ka dronu izmantošanas aspekti pēdējā laikā kļuvuši aktuālāki, tāpēc šogad īstenota informatīvā kampaņa, izdodot bukletus, reklāmas rullīšus, kā arī stāstot par droniem skolās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rosina regulējumu par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības reģistrēšanu un uzraudzību

Lelde Petrāne, 31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai regulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības pietiekamu uzraudzību, Finanšu ministrija ir izstrādājusi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu.

Tā mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, kā arī sekmēt stabilu, drošu un uzticamu nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, skaidro ministrijā.

Par šāda regulējuma nepieciešamību norādot arī starptautiskie eksperti, kas vērtē uzraudzības atbilstību tai piemītošajiem riskiem.

Likumprojekts paredz ierobežot trešo personu piesaisti kā darījumu starpnieku, tas ir, veikt starpniecības pakalpojumus citu personu labā saimnieciskās darbības ietvaros. Savukārt tas neaizliedz fiziskām un juridiskām personām veikt darbības ar tiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Rosinātais regulējums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kuras vēlas sniegt vai sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus par atlīdzību, kas ietver nekustamā īpašuma darījuma piedāvājuma izteikšanu, nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai nepieciešamo sarunu vešanu un dokumentu sagatavošanu. Tāpat arī ietver nekustamā īpašuma darījuma noteikumu sagatavošanu un izskaidrošanu. Nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumi attiecas uz nekustamā īpašuma atsavināšanas, iznomāšanas, izīrēšanas vai citādas nodošanas lietošanā nekustamā īpašuma darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā: vakar, šodien, rīt

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2000. gada Latvija ir uzkrājusi ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) 14 miljardu eiro vērtībā, kas ir 54.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ĀTI Latvijā veido ap 6 tūkst. eiro, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji – aptuveni 23 tūkst. eiro, Lietuvā ap 4 tūkst. eiro un Igaunijā – ap 12 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju. Tātad Latvijā ĀTI līmenis uz vienu iedzīvotāju nav salīdzinoši liels, zinot ES vidējo un kaimiņvalsts Igaunijas rādītāju.

Straujš ĀTI pieaugums bija 2004.-2007. gadā, kad Latvija pievienojās ES. Savukārt ekonomikas krīzes posmā ĀTI atlikums saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī. Tas vērtējams pat pozitīvi, jo grūtību apstākļos ĀTI neaizplūda.

Sākot ar 2011. gadu, ekonomikai atkopjoties, arī ĀTI ieplūdes turpinājās. ĀTI atlikums ik gadu palielinājās par vidēji 10%. Kā izņēmums minams pērnais gads, kad ĀTI atlikums, lai gan minimāli, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, saruka par 0.6%. ĀTI pērn samazinājās galvenokārt finanšu sektora dēļ, kas saistīts ar AS «Swedbank» grupas kapitāla optimizāciju (citiem vārdiem sakot, darbības izmaksu samazināšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noslēgti pirmie vaučeru programmas līgumi par vairāk nekā 100 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 04.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) jaunajā inovāciju vaučeru programmā noslēgusi pirmos līgumus ar sešiem uzņēmumiem par jaunu produktu radīšanu ar kopējo programmas līdzfinansējumu vairāk nekā 100 tūkstošu eiro apmērā, informē LIAA.

Līgumi tika noslēgti ar SIA Cubies par uzlabotas interaktīvās rotaļlietas bērniem izstrādi, SIA Sonocase par portatīvā skaļruņa - mobilā telefona turētāja izstrādi, ar SIA Smartfoody par augu valsts proteīna batoniņa attīstīšanu, ar SIA Scandi Home Latvia par energoefektīvas sienas un jumta paneļa izveidi, ar SIA Hackmotion par valkājama sensoru sistēmas izstrādi cilvēka stājas un kustību monitoringam un SIA Brum Brum par regulācijas un balsta stiprinājuma elementu uzlabošanu bērnu balansa ritenim.

Šī gada februārī tika uzsākta inovāciju vaučeru atbalsta programma maziem un vidējiem komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai. Šis ir viens no veidiem kā LIAA atbalsta inovatīvu ieceru īstenošanu, kopīgi veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) maziem un vidējiem komersantiem atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai nodrošina inovāciju vaučeru programmas ietvaros.

Inovāciju vaučeri uzņēmums var izmantot ar jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi saistītu darbību finansēšanai. Jauns produkts šajā programmā ir preces un pakalpojumi, kuri ir pilnīgi jauni vai kuriem ir uzlabotas to funkcionālās īpašības un paredzamais lietošanas veids, savukārt jauna tehnoloģija šajā programmā ir izmaiņas tehnoloģijā, iekārtās un programmatūrā, kas uzlabo ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas procesu vai metodes.

«Atbalsta instruments attiecas uz jauniem produktiem, taču tas ļauj arī turpināt attīstīt ražošanā jau esošus produktus – piemēram, tehnoloģiski pagarinot to derīguma termiņu, uzlabojot izturību vai citas īpašības,» skaidro LIAA Tehnoloģiju pārneses departamenta direktors Edgars Babris. Viņš uzsver, ka atbalsta mehānisms ir vienkāršs un ātrs, izstrādāts, lai būtu maksimāli draudzīgs uzņēmējam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Igauņi saskata Rīgas nekustamā īpašuma tirgus potenciālu

Monta Glumane, 26.02.2019

(No kreisās) Igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja). Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas platformu Crowdestate, turpina investīcijas Latvijā, taču arī atzīst šī finansēšanas modeļa nepilnības.

Jāatgādina, ka platforma «Crowdestate» sniedz iespēju lielam skaitam mazu investoru finansēt liela mēroga nekustamā īpašuma projektus.

Ēku komplekss «Liepziedi» bija pirmais «Estera Development» projekts Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem. Finansējuma apjoms no investoriem veidoja 750 000 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) bija 987 187 eiro.

Šobrīd attīstītājs uzsācis jaunu projektu «Mākoņkalns», kas ir viens no «Estera Development» lielākajiem projektiem un tajā paredzēts izveidot 700 jaunus dzīvokļus. Jau 2013. gadā igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja) Valdlaučos par aptuveni vienu miljonu eiro iegādājās septiņus zemes gabalus, kas vēlāk tiks sadalīti 16 mazākos, lai uz katra no tiem būvētu vismaz četras līdz sešas ēkas. Arī šim projektam attīstītājs ir piesaistījis pūļa finansēšanas platformu «Crowdestate». Ar tās palīdzību iegūti 450 000 eiro un šobrīd iesaistīti aptuveni 500 investori. Šis finansējums veido tikai nelielu daļu no kopējām investīcijām, piemēram, projektā «Liepziedi» kopējās investīcijas bija 6 miljoni eiro, bet «Crowdestate» līdzfinansējums - 750 000 eiro. Projektā «Mākoņkalns» plānots ieguldīt vairāk nekā 50 miljonus eiro un tas tiks attīstīts soli pa solim. Plānots, ka teritorijā būs ne tikai dzīvojamās platības, bet arī bērnudārzs, basketbola laukums un citas aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kad burbulis Zviedrijā sprāgs, kreditēšanas prasības kļūs stingrākas

Natālija Poriete, 08.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgū šobrīd ir vērojamas burbulim raksturīgās iezīmes, tomēr, kad tas varētu sprāgt, to mēs nezinām, šādu viedokli intervijā portālam db.lv pauda Danske Bank Baltijas reģiona galvenais ekonomists Rokas Grajauskas.

Ekonomists uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus cenas dažādu faktoru ietekmē var pieaugt ilgu laika posmu. Piemēram, Zviedrijā vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums lielākajās pilsētās, pieaugot imigrācijai no citām valstīm, kā arī iedzīvotājiem no mazpilsētām pārceļoties uz lielajām pilsētām. Tam visam ir ietekme uz pieprasījuma pieaugumu pēc nekustamā īpašuma, saka Grajauskas. Tomēr cik lielā mērā šo cenu burbuli ietekmē spekulatīvi iemesli, un cik – reālais pieprasījuma pieaugums, viņš neņemas prognozēt.

«Jebkurā gadījumā, pēdējos gados nekustamā īpašuma cenas Zviedrijā pieaugušas par 10% un vairāk, kas liek cilvēkiem satraukties, jo mēs ar tādu situāciju ES valstīs, īpaši Baltijas valstīs, esam saskārušies. Ja nekustamā īpašuma cenas sāk pieaugt straujāk nekā algas, kas pieauga tikai par dažiem procentiem, tā ir zīme, ka nekustamā īpašuma tirgū kaut kas iet greizi,» saka ekonomists. Viņš uzskata, ka pastāv risks, ka burbulis faktiski varētu drīzumā plīst, kas savukārt var negatīvi ietekmēt finansiālo situāciju un bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Piedāvā finansējumu MVU, lai veicinātu zinātnes un uzņēmējdarbības mijiedarbību

Žanete Hāka, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar 2017.gada globālo investīciju indeksu Latvija kopš 2016.gada atrodas grupā vidēji inovatori, kas nozīmē, ka investīciju veiktspēja mūsu valstī ir 50-90% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Gan Lietuvas, gan Igaunijas rādītāji ir augstāki. Viens no veidiem, kā šo rādītāju paaugstināt, ir zinātnes un uzņēmējdarbības ciešākas mijiedarbības veicināšana, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Ikvienam mazam vai vidējam uzņēmumam, kurš vēlas izstrādāt vai attīstīt jaunu produktu vai tehnoloģiju Latvijā, izmantojot zinātnieku pakalpojumus, atbalstu var sniegt LIAA Tehnoloģiju pārneses programma.

LIAA ietvaros strādā Tehnoloģiju skautu komanda, kas pārzina pētniecības organizāciju, tai skaitā universitāšu, sniegtās iespējas uzņēmumiem. Skauts ir ātrākais un efektīvākais veids kā uzņēmumam, kuram ir vēl tikai radusies ideja par jaunu vai uzlabojamu produktu vai tehnoloģiju, nonākt līdz piemērotākajam zinātniekam nozarē.

Ne mazāk būtiski uzņēmējam ir atrast finansējumu izveidotās sadarbības finansēšanai. Šim mērķim LIAA ir pieejami gandrīz 4 milj. EUR programmas «Inovāciju vaučeru atbalsta pakalpojumi» ietvaros. Viens uzņēmums var pretendēt uz atbalstu 60% apmērā, bet ne vairāk kā 25 000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Turpinās reģistrācija trešajam Baltic Financial & Regulatory Summit – FinReg 2019

DB, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 24. maijā Tallinā, Igaunijas Filmu muzejā norisināsies trešais Baltic Financial & Regulatory Summit – FinReg 2019.

FinReg jau kļuvis par atpazīstamu Baltijas mēroga tikšanās un zināšanu apmaiņas platformu finanšu nozares profesionāļiem, ko sadarbībā ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju, Igaunijas finanšu nozares klasteri Finance Estonia, Igaunijas Banku asociāciju un vadošajiem Igaunijas un Latvijas biznesa laikrakstiem Äripäev un Dienas Bizness organizē COBALT.

Pēc veiksmīgi aizvadītajiem finanšu nozares forumiem 2017. gadā Rīgā un 2018. gadā Viļņā FinReg atgriežas, lai turpinātu diskusiju par aktuālākajiem jautājumiem un izaicinājumiem Eiropas un Baltijas reģiona finanšu nozares tiesiskajā regulējumā un praksē.

«Finanšu nozares transformācija ir radījusi jaunas, vērtīgas iespējas gan klientiem, gan tirgus dalībniekiem. Jauno tehnoloģiju izmantošana aizsteidzas priekšā likumdevēju un regulatoru reakcijai. Tehnoloģiju attīstība rada izaicinājumus un atšķirības dažādu valstu uzraudzības un tiesiskā regulējuma sistēmās. Turklāt atšķirīgas pieejas vērojamas arī viena reģiona ietvaros, piemēram, Baltijā, līdz ar to FinReg redzam kā vienu no platformām, kur kopīgi apmainīties ar pieredzi un idejām, analizētu konkrētus aktuālus gadījumus un izdarītu secinājumus un paustu prognozes,» komentē Lauris Liepa, zvērinātu advokātu biroja COBALT vadošais partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Beidzot ir virtuālo valūtu regulējums

Matīss Rostoks - ZAB Deloitte Legal advokāts, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzot gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa virtuālo valūtu regulējuma, gan VID redzējuma tuksnesī ir parādījusies oāze, kura sniedz pirmo tik ilgi gaidīto veldzi tiem komersantiem, kuri saskaras ar tieša regulējuma neesamību attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu.

Šī gada aprīlī Eiropas Parlaments atbalstīja jaunu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu (piektā AML direktīva), ar kuru citu starpā tiks ieviests pirmais ES līmeņa virtuālo valūtu regulējums. Ņemot vērā virtuālās valūtas fenomena pieaugošo lomu ES pilsoņu un uzņēmumu ikdienā, ES likumdevējs plāno ieviest ES līmeņa virtuālās valūtas definīciju un noteiktus subjektus, kuru darbība ir saistīta ar virtuālo valūtu, tieši pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma (AML) darbības jomai. Eiropas Parlaments piedāvā noteikt, ka virtuālā valūta ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kurai nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darījumi saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, ja vien netiek veikti spekulatīvos nolūkos, tiek kārtoti vienreiz vai dažas reizes mūžā. Taču redzams, ka Latvijā lielākoties tie tiek slēgti ar domu: «Varbūt es tā pa lēto, gan jau būs labi.» Tiesiskā regulējuma trūkumu katrs pats aizvieto ar savus izpratni un spēlē pēc saviem noteikumiem.

Tā pašreizējo situāciju nekustamo īpašumu darījumu jomā sarunā ar biznesa portālu db.lv raksturo zvērināts notārs, Zvērinātu notāru padomes loceklis Aigars Kaupe.

Viņš gan akcentē, ka problēmu risinājumā būtu jāiesaistās likumdevējam. Vispirms vienmēr ir nepieciešama politiskā griba - standartu, noteikumu ieviešana, jo pilnīgs liberālisms fundamentāli svarīgās lietās nav attaisnojams, liberālisma galējā robeža ir anarhija, kurā katrs pats dara tā, kā grib – tā pašlaik ir mūsu valstī.

«Mani kā praktizējošu notāru ļoti pārsteidz, ka cilvēki ar ļoti svarīgām lietām bieži rīkojas neracionāli, neapdomīgi. Kur iracionālais cilvēks dodas? Izvēlas lētāko iespējamo risinājumu, par darījuma drošumu nerūpējas. Problēmas rodas tad, kad darījums - materiāli svarīgs, bet juridiski bez pietiekamiem drošības elementiem - ir sācies, noticis. Tad ir jāsāk risināt iedibināto problēmu sekas,» skaidro A. Kaupe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bez regulējuma paliek ēnā

Didzis Meļķis, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtu regulējuma trūkums liedz virknei uzņēmēju legalizēt darbību un jaunuzņēmumiem piesaistīt kapitālu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvija sper pirmo soli kriptovalūtu biznesa regulēšanā, tikmēr Maltas ambīcijas ir kļūt par virtuālo aktīvu metropoli, ar skaidru regulējumu piesaistot uzņēmumus no visas pasaules. Regulējuma un tiesiskās paļāvības trūkuma dēļ Latvijā virtuālo aktīvu uzņēmēji ir spiesti palikt ēnu ekonomikā, kas ir zaudējums gan nodokļu ienākumiem, gan kavēklis inovatīva biznesa izaugsmei, situāciju DB raksturo audita, nodokļu, grāmatvedības un finanšu konsultāciju birojs BDO Latvia.

BDO Latvia birojs ir piedalījies VID uzziņas sagatavošanas procesā, kas Latvijā maina līdzšinējo kriptovalūtas statusu no preces par kapitāla aktīvu. Nozarē tas tiek vērtēts pozitīvi. Tas ir izrāviens šīs jomas juridiskajā sakārtošanā Latvijā. VID šobrīd uzskata, ka ienākums no kriptovalūtu tirdzniecības ir pielīdzināms ienākumam no kapitāla pieauguma, kam jāpiemēro 20% IIN likme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru