Jaunākais izdevums

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv, investējot vairāk nekā 200 000 eiro, ir atvēris lielāko trīsvirziena koncepta veikalu Rīgā, Krasta ielā, tajā apvienojot tirdzniecību uz vietas, internetā iegādāto preču saņemšanas punktu un noliktavu.

Turpmāk šis veikals darbosies kā galvenais 220.lv klientu centrs internetā pasūtīto preču saņemšanai un preču iegādei uz vietas.

Jaunā veikala tirdzniecības zāles un preču saņemšanas platība sasniedz 690 m2, savukārt noliktavas telpas - teju 950 m2. Vēl 560 m2 ir atvēlēti biroju telpu platībai, tajās nodrošinot 80 darba vietas.

Mārtiņš Pūpols, 220.lv Reģionālais vadītājs norāda, ka jaunā veikala atvēršana ir uzņēmuma stratēģisks solis vienuviet koncentrēt visus uzņēmuma darbības pīlārus, tā sekmējot gan preču pieejamību, gan ātrāku apriti. M. Pūpols arī norāda, ka jaunā veikala lokācija tika izvēlēta mērķtiecīgi, domājot par augošo Marketplace pārdevēju pievienošanos 220.lv tirdzniecības platformai.

“Marketplace ir kļuvis par 220.lv darbības stūrakmeni un palīdz veidot mūsu augošo klientu bāzi, nodrošinot vēl nebijušu preču apjomu un preču kategoriju dažādību. Šobrīd katru mēnesi Krasta ielas noliktavā mēnesī tiek apstrādāti vairāk kā 50 000 Marketplace pārdevēju pasūtījumi un sagaidām, ka šis apjoms augs. Vienlaikus šāda līmeņa noliktava ļauj mums turpināt attīstīt Marketplace pārdevēju segmentu,” komentē M. Pūpols.

Jaunajā preču saņemšanas punktā darbosies 16 darbinieki.

Internetveikala "220.lv" pārvaldītājs SIA "Pigu Latvia" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.aprīļa līdz 2022.gada 31.martam, strādāja ar 40,742 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 19% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 24,7% un bija 817 307 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Marketplace platformā trīs gados pārdotas preces vairāk nekā 80 miljonu eiro vērtībā

Db.lv, 06.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu un Somijas e-tirdzniecības uzņēmuma "PHH Group", kurā iekļaujas arī tirdzniecības centrs internetā "220.lv", izveidotajā "Marketplace" trīs gados pārdots gandrīz četri miljoni preču vairāk nekā 80 miljonu eiro vērtībā, informē uzņēmumā.

Vienlaikus šo gadu laikā ir noslēgta sadarbība ar 4000 pārdevējiem Baltijas līmenī. Plānots, ka "Marketplace" pārdošanas apjoms 2023.gadā sasniegs 100 miljonus eiro.

Kā norāda kompānijā, patlaban Lietuvas, Latvijas un Igaunijas tirgos "Marketplace" platformā pārdod preces vairāk nekā 4000 dažādi pārdevēji.

"Marketplace" darbību uzsāka 2019.gada septembrī, līdz gada beigām platformas pārdošanas apjomiem sasniedzot 71 000 eiro. 2020.gadā pārdošanas apjomi platformā pieauga līdz 7,6 miljoniem eiro, 2021.gadā līdz 39,7 miljoniem, savukārt šogad partneru preces pārdotas 34,2 miljonu eiro vērtībā.

"220.lv Marketplace" pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols norādīja, ka uzņēmuma stratēģiskais mērķis ir palielināt "Marketplace" darbības rādītājus visā grupā. Proti, patlaban "220.lv" partneri pārdod aptuveni 30% no visa uzņēmumu grupas apgrozījuma, savukārt nākamajos divos gados šo rādītāju plānots palielināt līdz 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

"SME Finance” rada viena klikšķa tehnoloģiju uz ieņēmumiem balstīta finansējuma saņemšanai

Sadarbības materiāls, 13.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums “SME Finance”, kas nodrošina jaunas izaugsmes finansējuma iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem, noslēdzis partnerības vienošanos ar Baltijā lielāko tiešsaistes tirdzniecības platformu “PHH Group”, kurā ietilpst arī tirdzniecības centrs internetā 220.lv. Partnerības ietvaros “SME Finance” iegūs tirdzniecības platformas pārdevēju apgrozījumu datus. Šāds atvērtās finanšu integrācijas modelis būtiski atvieglos uz ieņēmumiem balstītu finansējuma (revenue-based financing) bez ķīļas izniegšanu ne tikai 220.lv platformas pārdevējiem, kurā darbojas vairāk nekā 4000 uzņēmēju, piedāvājot vairāk nekā 2 miljonus preču, bet arī citiem tiešsaistes tirdzniecības platformu uzņēmumiem.

Partnerības ietvaros “SME Finance” ir izsniegta tūlītēja atļauja piekļūt pārdevēju apgrozījumu vēsturei, kas nepieciešama pieteikumu izvērtēšanai. Tas sniedz “SME Finance” iespēju apstrādāt tirgotāja datus un izsniegt finansējumu uz laiku līdz trim mēnešiem tajā pašā dienā. Savukārt “PHH Group” platformu pārdevēji var ātri saņemt nepieciešamo finansējumu, nemeklējot finansējumu trešo pušu platformās, bet, saņemot uz ieņēmumiem balstītu finansējumu tajā pašā platformā, kurā veic uzņēmējdarbību. Kā arī aizdevuma procenti tiek iekasēti tikai par faktiski izmantoto aizdevuma daļu, nevis visu pieteikuma iesniedzējam pieejamo summu.

“Finanšu tehnoloģijas attīstās gaismas ātrumā un tas arī mums rada nepieciešamību attīstīties līdz ar mūsdienīgām inovicācijām, un nākt klajā ar jaunām idejām, kas padarīs klientu pieredzi labāku, ātrāku un vienkāršāku. Taču tas nav paveicams bez ciešas savstarpējās uzticības, un partnerība ar “PHH Group” tam ir lielisks piemērs. Pateicoties Eiropas Savienības atvērtās finansēšanas aktiem un mūsu iegultajai publisko lietojumprogrammas saskarnei (API), “PHH Group” dati tiek nodoti mums vien ar vienu klikšķi. Un, tā kā lēmums par aizdevumu ir balstīts uz reāliem tirdzniecības datiem, ikviens ir aizsargāts no jebkāda pārmērīgas paplašināšanas riska. Tas ievērojami atvieglo aizdevuma izniegšanas procesu un uzlabo divu paaudžu klientu servisu – gan mūsu, gan mūsu partneru,” skaidro “SME Finance” Latvijas filiāles vadītājs Jānis Diedišķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas ASV, bet pieaug Eiropas biržās pēc FRS procentlikmes pacelšanas

LETA--AFP/AP, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas trešdien kritās ASV, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt ASV dolāra vērtība pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par trim ceturtdaļām procentpunkta.

ASV centrālā banka veica šādu procentlikmes paaugstināšanu trešo sanāksmi pēc kārtas. Pirms tās paziņojuma par šo lēmumu akciju cenas Volstrītā bija augušas, sekojot kāpumiem vadošajās Eiropas biržās un kritumiem Āzijas biržās.

Tirgi jau bija paredzējuši vēl vienu ievērojamu procentlikmes paaugstināšanu, bet nebija gatavi FRS Atvērtā tirgus komitejas prognozei, ka bāzes procentlikmi būs nepieciešams palielināt arī turpmāk.

FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ir nepieciešama "ierobežojoša" monetārā politika, lai panāktu gada inflācijas samazināšanos līdz 2% līmenim. Viņš atzina, ka šādi soļi inflācijas samazināšanai nozīmēs lēnākas ekonomikas izaugsmes un augstāka bezdarba periodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vadošā e-komercijas uzņēmuma Pigu HobbyHall Group ("PHH Group"), kas pārvalda arī tirdzniecības centru internetā 220.lv, par jauno izpilddirektoru kļuvis e-komercijas profesionālis Florins Filote (Florin Filote), kurš kopš šī gada maija strādāja par grupas ieņēmuma daļas vadītāju.

Uzņēmuma izpilddirektora vietu atstās Ksavjers Karljē (Xavier Carlier), kurš šo amatu uz laiku ieņēma kopš šī gada aprīļa, kad “PHH Group” ilggadējais izpilddirektors Dainius Liulys (Dainius Liulys) paziņoja par aiziešanu no aktīvās uzņēmuma vadības un tika uzsākta jaunā vadītāja meklēšana. Jaunais izpilddirektors savus pienākumus sāks veikt no 10. oktobra.

Kerims Turkmens (Kerim Turkmen), “PHH Group” akcionāra, uzņēmuma Mid Europa partneris, norāda: "Kā akcionāri esam priecīgi, ka Florins Filote ir piekritis izaicinājumam vadīt Pigu HobbyHall Group. Viņa profesionālā pieredze un sasniegumi starptautiskās e-komercijas vidē un tirgus biznesa attīstībā nešaubīgi nesīs lielus panākumus, “PHH Group” ieejot jaunā attīstības posmā. Akcionāru vārdā es gribētu pateikties Ksavjēram Karljē par stabilitātes nodrošināšanu mūsu uzņēmumam sarežģītajā pārmaiņu periodā, un veiksmīgu augstākās vadības funkciju pārejas nodrošināšanu."

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība apstiprina valsts budžeta bāzes izdevumu apmēru turpmākajiem trim gadiem

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) 11.oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2023., 2024. un 2025. gadam.

2023. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 9 818,2 miljonu eiro apmērā un 2024. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 9 307,4 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi palielināti 1 030,0 miljonu eiro apmērā 2023. gadam un 513,5 miljonu eiro apmērā 2024. gadam. 2025. gadam izdevumi noteikti 9 265,5 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2024. gadam palielināti 471,6 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar apstiprināto ietvaru korekcijas veiktas ilgtermiņa saistībās, izdevumos no maksas pakalpojumiem, ārvalstu finanšu palīdzības un to atlikumiem, izdevumos Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši plānotajiem projektu īstenošanas laika grafikiem, kā arī izdevumos pensijām un pabalstiem atbilstoši saņēmēju skaita prognozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās un naftas cenas saruka, tirgos augot bažām par ekonomikas recesiju, jo ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un citas centrālās bankas agresīvi veic pasākumus pret inflāciju.

Pesimistisks Starptautiskā valūtas fonda (SVF) jaunākais pārskats par pasaules ekonomikas perspektīvām uzsvēra paaugstinātas inflācijas risku un citas sekas no Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Otrdien publicētajā pārskatā SVF samazinājis 2023.gada globālās izaugsmes prognozi līdz 2,7%, tomēr saglabājot šī gada prognozi 3,2% līmenī.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī jauni pasākumi pret Covid-19 Ķīnā un situācija Lielbritānijas finanšu tirgos.

Fokusējoties uz inflāciju, analītiķi sacīja, ka šonedēļ gaidāmi dati par ASV patēriņa cenu indeksu būs svarīgi riska aktīvu virziena noteikšanā.

Pasaules Bankas vadītājs Deivids Malpass pirmdien atzina, ka pastāv "reālas briesmas" par globālās ekonomikas sašaurināšanos nākamgad, un piebilda, ka ASV dolāra vērtības kāpums vājina attīstības valstu valūtas un palielina to parādu līdz "apgrūtinošiem" līmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijā pieaug jaunuzņēmumu skaits, tālāku izaugsmi kavē divi izaicinājumi

Db.lv, 21.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb startapi nodokļos samaksāja 25 miljonus eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā. Tomēr līdz 2030. gadam šie skaitļi varētu vairākkārt palielināties, un viena vienradža vietā Latvijā varētu būt līdz pat pieciem.

Par to liecina pēc Google pasūtījuma veiktais Civitta pētījums par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Pētījums atklāj arī divus galvenos izaicinājumus, kas bremzē jaunuzņēmumu izaugsmes potenciālu — talantu trūkumu un sarežģījumus piesaistīt finansējumu no iespējkapitāla fondiem.

Dati apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaug jaunuzņēmumu skaits — 2021. gadā Latvijā bija 626 startapi, kas ir par 23 % vairāk nekā 2016. gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020. gadam palielinoties par 12 % — līdz 6000 darbinieku. Jaunuzņēmumos nodarbināto cilvēku algas ir gandrīz divas reizes lielākas nekā vidēji valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos posmos jau notiek smilts drenējošās kārtas un šķembu pamata kārtas izbūves darbi, tiek būvēti vairāki satiksmes pārvadi. Šonedēļ sākušies arī pārvada pār Rīgas apvedceļu (A5) būvdarbi.

Patlaban notiek intensīvi būvdarbi Ķekavas ielā, uz kuru jūnija beigās plānots pārslēgt satiksmes plūsmu no Bauskas šosejas (A7) posma no Krustkalniem līdz Katlakalnam (8.- 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi.

Apvedceļa trasē tiek veikta drenāžas, caurteku un drenāžas kolektoru izbūve, dīķa rakšana trases sākumposmā pie Dūņu ielas. Ķekavas apvedceļa robežās turpinās arī ūdens un gāzes vadu pārbūve, kā arī vājstrāvu tīklu, sadales un augstsprieguma tīkla pārbūve.

Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ ieviesti satiksmes ierobežojumi 

No 30.maija uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas, posmā no Ziemeļu ielas līdz...

Tiek būvēti četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5).Būvdarbu zonā uz Rīgas apvedceļa (A5) ir ieviesti satiksmes ierobežojumi un mainīta satiksmes organizācija. Šīs izmaiņas būs spēkā ilgstoši.

Satiksmi tur organizē pa lokālu apbraucamo ceļu, posmā noteikts augstuma ierobežojums 4,5 m, platuma ierobežojums 3,5 m, maksimālais braukšanas ātrums no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar vietējo ceļu Ķekava–Plakanciems (V6) ir 50 km/h stundā, uz apbraucamā ceļa – 30 km/h.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts.

Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.

Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļa projektā būvdarbi turpināsies bez tehnoloģiskā pārtraukuma, darbu ietvaros būvēs pārvadus – uzstādīs veidņus un veiks stiegrošanu, kā arī piegādās objektā beramos materiālus – šķembas, granti un smilti.

Labvēlīgos laikapstākļos paredzēts veikt arī komunikāciju izbūvi, zemes darbus un betonēšanu.

Kopš būvdarbu sākuma 2021. gada decembrī Ķekavas apvedceļa trasē notiek ceļa konstruktīvo kārtu izbūve, jau vairāk nekā pusē jaunās apvedceļa trases ir ieklāta asfaltbetona seguma apakškārta. Izbūvēti gandrīz 80% projektā paredzēto caurteku zem pamatceļa un darbi notiek pie visām jaunajām būvēm – pārvadiem, tuneļiem u.c. Ir pilnībā pārbūvēts maģistrālais ūdensvads pie Valdlaučiem, kā arī gāzes vads.

Jau vēstīts, ka Baložu ielas satiksmes mezglā trases (9,1. km) kopš novembra vidus satiksmei atvērts jaunizbūvētais tunelis, kas savieno Rāmavu un Baložus, un tur turpinās citi nepieciešamie būvdarbi. Gandrīz pabeigta arī Osvalda kanāla gājēju tuneļa izbūve, kā arī Ķekavas upītes, Osvalda kanāla un Misas kanāla caurtekas. Savukārt Butlera kanāla caurtekas izbūve ir pilnībā pabeigta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegtas e-komercijas gada balvas labākajiem e-veikaliem Latvijā vienpadsmit dažādās kategorijās. Žūrijas vērtējumā par kopvērtējuma līderi un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock.

Tāpat noskaidrotas arī iedzīvotāju iemīļotākās iepirkšanās interneta vietnes, kā arī pasniegtas konkursa "E-komercijas zvaigzne 2022" sadarbības partneru simpātiju balvas.

Konkursā žūrijas vērtējumā par līderi kopvērtējumā un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock, kuru pazīst velo entuziasti visā pasaulē, pateicoties tā ražotajam inovatīvajam produktam – velosipēdu pārvalkiem. VeloSock apbalvots ar īpašu stikla kausu, ko izgatavojis latviešu mākslinieks un dizaineris Artis Nīmanis.

Sekojot pasaules tendencēm, šogad konkursā ieviestas trīs jaunas kategorijas - "Ilgtspēja", "Pieejamība" un "E-komercijas kampaņas". Kategorijā "Ilgtspēja" Zelta apbalvojumu saņēma uzņēmums Burka. Uzņēmums TestDevLab veiktā pieejamības audita rezultātā Zelta apbalvojumu nominācijā "Pieejamība" saņēma interneta veikals Es Mīlu Kafiju. Savukārt kategorijā "E-komercijas kampaņas" augstāko - Sudraba - novērtējumu saņēma Bite un Pranamat.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Latvijas tirgū ienākušais finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO ir sācis strauju paplašināšanos Baltijas valstīs. Sadarbojoties ar tādiem mazumtirdzniecības līderiem kā iDeal, Elkor, Studio Moderna un BigBox, tas šobrīd kļūst par vienu no straujāk augošajiem spēlētājiem e-komercijas tirgū.

Kādēļ mazumtirdzniecības līderi izvēlas ESTO?

“ESTO jaunie partneri atklāj, ka izvēle, ar kuru no maksājumu risinājumu pakalpojumu sniedzējiem sadarboties, ir prasījusi rūpīgu izpēti un analīzi. Izpētes laikā partneri ir secinājuši, ka neviens konkurents nepiedāvā tādu pakalpojumu izvēli kā ESTO. Esam lepni par jaunizveidotajām sadarbībām un pateicīgi mūsu partneriem par izrādīto uzticību,” stāsta ESTO LV AS valdes locekle Baiba Tētiņa.

ESTO sadarbības partneru galvenie mērķi ir samazināt maksājumu risinājumu izmaksas un radīt patīkamāku iepirkšanās pieredzi gala klientiem, piedāvājot plašu maksājumu variantu klāstu.

“Radīt pozitīvas un atmiņā paliekošas pieredzes mūsu klientiem ir viens no mūsu uzņēmuma galvenajiem mērķiem. Sadarbojoties ar ESTO, mēs varam viņiem piedāvāt mūsdienīgus un elastīgus līzinga servisa risinājumus, kas palīdz mums paaugstināt piedāvājuma vērtību un uzlabot mūsu klientu iepirkšanās pieredzi,” saka Edgars Pilius, BigBox grupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties Ķekavas apvedceļa būvdarbiem, no 29. jūnija līdz 2023. gada jūlijam tiek slēgts Bauskas šosejas (A7) posms no pagrieziena uz Baložiem līdz Katlakalnam (9.– 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi".

Satiksmes plūsma no slēgtā posma tiks novirzīta pa jaunizbūvēto Ķekavas ielu paralēli Bauskas šosejai (skat. kartē).

Visā apbraucamā ceļa posmā noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h un ir aizliegts veikt apdzīšanas manevru. Satiksmi ar Ķekavas novada ciemiem otrpus šosejai nodrošinās pa Tūjas ielu un autoceļu Valdlauči–Rāmava (V2), savukārt piekļuve Bauskas šosejai no Lakstīgalu ielas un Naudītes ielas būs slēgta. Gājēju kustība posmā tiek nodrošināta pa nomali, pie Baložu rotācijas apļa ierīkotas gājēju pārejas.

FOTO: Ķekavas apvedceļa projektā sāk būvēt pārvadu pār Rīgas apvedceļu  

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos...

Slēgtais Bauskas šosejas posms gada laikā tiks pārbūvēts par Ķekavas apvedceļa pamattrases posmu.

Arī citur topošā apvedceļa trasē patlaban notiek intensīvi būvdarbi – uzsākta Butlera strauta un Ķekavas upes caurteku izbūves, kā arī citu dzelzsbetona caurteku montāža. No pirmdienas atsāks montēt piecas saliekamā dzelzsbetona caurtekas, līdzīgi kā jau samontētā Butlera strauta caurteka. Tupinās 110 kV gaisvadu līnijas pārbūve, kā arī notiek darbi citu komunikāciju izbūvē. Tiek būvēti divi tuneļi un četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5), kura būvdarbu laikā ieviesti ilgstoši satiksmes ierobežojumi un satiksmi organizēta pa lokālu apbraucamo ceļu.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts. Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem. Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma. Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašāk izmantojot saules enerģijas priekšrocības, pašmāju degvielas un alternatīvās enerģijas tirgotājs AS “Virši-A”aprīkos vēl 12 uzpildes stacijas ar saules paneļiem, kas pārvērtīs saules starojumu elektroenerģijā.

Līdz vasaras beigām saules elektrostacijas parādīsies “Virši” stacijās visā Latvijā.

Saskaņā ar stratēģisko ieguldījumu plānu “Virši” līdz gada beigām ar saules paneļiem aprīkos līdz 14 staciju. Uzņēmuma aprēķini liecina, ka saules elektrostaciju uzstādīšana vismaz pusē no 68 “Virši” uzpildes staciju nodrošinās ap 0,5 MW lielu jaudu, kas šobrīd ierindotu uzņēmumu lielāko Latvijas saules enerģijas ražotāju vidū.

Tas veicinās ne tikai šī videi draudzīgā enerģijas avota izplatību, bet arī, attīstoties uzlādes staciju tīklam, nodrošinās zaļās elektroenerģijas tūlītēju izmantošanu transporta sektorā.

Kā norāda “Virši” biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers, saules paneļu izdevīgums nav apstrīdams, domājot par saprātīgu resursu izmantošanu ilgtermiņā: “Attīstoties tehnoloģijām, arī Latvijā, kur saulaino dienu nav tik daudz, kā gribētos, saules enerģijas izmantošana ilgtermiņā var dot jūtamu ekonomisko ieguvumu kā pašam uzņēmumam, tā arī mūsu klientiem. “Virši” stacijās uzstādām no 12 līdz 50 kW lielas saules sistēmas. Analizējam pieejamās jumtu platības un tūlītējo patēriņu dienas vidū vasarā, lai sasniegtu pēc iespējas ātrāku investīciju atpelnīšanos. Turklāt runa nav tikai par finansiālo pusi, bet arī par tīrāku vidi mums apkārt. Saule, kā atjaunīgs un ilgtspējīgs enerģijas avots, dod iespēju veikt reālus soļus klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Mums ir skaidra vīzija un izstrādāts plāns saules enerģijas risinājumu aktīvai ieviešanai tuvākajos gados, kas ietver gan mūsu uzpildes staciju aprīkošanu, gan arī lielāku parku izveidi”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija sākumā Rīgas brīvostas valdes sēdē apstiprināts Rīgas brīvostas pārvaldes Gada pārskats par 2021. gadu. Par spīti pandēmijas radīto seku ietekmei uz globālo ekonomiku un transporta sektoru kopumā, Rīgas brīvosta aizvadītajā gadā strādājusi ar pozitīvu finanšu rezultātu.

"Esmu gandarīts, ka šajā trauksmainajā, nozarei sarežģītajā laikā spējām noturēt Rīgas ostas finanšu stabilitāti. Saskaņā ar auditētā finanšu pārskata datiem, 2021. gadā Rīgas ostas ieņēmumu pārsniegums pār izmaksām veidoja 2,26 miljonus eiro, kas liecina par saimniecisku finanšu plānošanu", informē valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

"Esam spējuši sabalansēt izdevumus ar nepieciešamību investēt ostas tālākā attīstībā - gan ostas infrastruktūras uzlabošanā, gan ostas procesu digitalizācijā. Tā piemēram, šobrīd aktīvi turpinās darbs pie ostas industrializācijas, jauna saules enerģijas parka attīstības, kā arī vairākiem ārvalstu investīciju projektiem", turpina V.Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Virši-A: LNG terminālim jāpiešķir nacionālo interešu objekta statuss

LETA, 12.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes terminālim būtu jāpiešķir nacionālo interešu objekta statuss, piektdien vebinārā par pusgada rezultātiem sacīja AS "Skulte LNG Terminal" līdzīpašnieka degvielas mazumtirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš teica, ka nav runa par kādiem valsts garantētiem sašķidrinātās gāzes iepirkumiem, vai cita veida valsts atbalstu. Vības ieskatā valsts varētu palīdzēt plānotajam terminālim, noņemot birokrātiskos šķēršļus un piešķirot nacionālo interešu objekta statusu.

Šādā gadījumā "Skulte LNG Terminal" varētu uzbūvēt termināli viena vai pusotra gada laikā.

Tāpat Vība norādīja, ka saskata šī projekta izdevīgumu un perspektīvas, jo Klaipēdas terminālis un Igaunijā plānotais terminālis nespēšot nodrošināt visu Baltijas valstu vajadzības, turklāt infrastruktūras savienojumi ļauj caur šiem termināļiem iepirkt gāzi arī Polijai un Somijai.

Jau ziņots, ka maija beigās "Virši-A" parakstīja līgumu par 20% AS "Skulte LNG Terminal", kas plāno attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli pie Skultes ostas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija, kas saistīta ar energoresursu pieejamību gaidāmajā apkures sezonā, ir tik nestabila, ka rada bažas.

To atzīmē gan Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas prezidente Ina Bērziņa-Veita, gan citi Dienas Biznesa aptaujātie siltumuzņēmumu un pašvaldību pārstāvji. Šobrīd par dabasgāzes un citu resursu krājumiem nākamajai ziemai katrs rūpējas pats, jo valsts no savas puses siltumuzņēmumiem nav devusi nekādas garantijas vai piedāvājusi palīdzību resursu iegādē, teic I. Bērziņa-Veita.

Viņa stāsta, ka, ņemot vērā augstās cenas, šobrīd siltumuzņēmumi cenšas iepirkt minimumu, kas ļautu nodrošināt sistēmas darbu, taču pilnā apmērā resursus iegādājies ir vien retais. Lai apzinātu pašvaldību gatavību un potenciālos riskus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lūgusi visām pašvaldībām līdz 16. augustam iesūtīt informāciju par pieejamajiem kurināmā resursiem. DB veiktā aptauja liecina, ka siltumuzņēmumi dara visu iespējamo, lai sagatavotos gaidāmajai ziemai, taču bažas par resursu pieejamību un nākotnes cenu joprojām ir lielas.

Komentāri

Pievienot komentāru