Ministru kabinets ir atbalstījis ilgi «nākušo» Būvniecības likuma projektu, kura mērķis ir samazināt birokrātiju un saīsināt būvprojektu realizāciju.
Tomēr arī pašlaik ne visi nozares pārstāvji nav gluži mierā ar tā saturu.
Likuma projekts paredz atteikties no daudzajiem starplēmumiem, lai tuvinātos Pasaules Bankas pētījumā Doing Business minētajiem Dānijas rādītājiem – būvniecības saskaņošanai nepatērēt vairāk par 70 dienām. Tā mērķis ir mūsdienīgs būvniecības procesa tiesiskais regulējumu, kas harmonizēs nacionālos normatīvus ar ES tiesību aktiem. Pašlaik spēkā esošais likums ir pieņemts 1995. gadā.
2010.gadā likumprojekts jau bija iesniegts Saeimā, taču atbildīgā komisija to nevirzīja izskatīšanai, jo bija saņēmusi iebildumus no vairākām nevalstiskajām organizācijām. Šobrīd ir panākta vienošanās par atsevišķu papildus jautājumu iekļaušanu likumprojektā (pašvaldību kompetence, būvniecības padome, speciālistu kvalifikācija), norādījuši likuma projekta izstrādātāji Ekonomikas ministrijā (EM).
Latvijas Energoceltnieks (būvkompānijas LEC) valdes loceklis Pēteris Dzirkals uzskata, ka likumprojekts paredz vairākas pozitīvas lietas, tomēr tas ir nepilnīgs un tam ir nepieciešami būtiski uzlabojumi. Kā vienu no pozitīvajiem aspektiem viņš nosauc likumprojektā ietvertās normas, kas paredz vienkāršot birokrātiskos šķēršļus, padarot būvniecības saskaņošanas procesu ātrāku. Svarīgs jauninājums ir normas, kas paredz būvju iedalījumu atbilstoši to sarežģītības pakāpei. Šāds sadalījums ir saprātīgs un atvieglo prasības vienkāršām būvēm.
«Savukārt negatīvi vērtēju to, ka paredzēts likvidēt būvspeciālistu sertifikāciju. Skatot šo jautājumu kontekstā ar valdības pirms pusotra gada pieņemto lēmumu likvidēt Valsts būvinspekciju, nākas secināt, ka būvniecības nozares kontrole ir atstāta pašplūsmā, jo centralizētas valsts uzraudzības par šo procesu vairs nav. Tāpat, ņemot vērā, ka katrai pašvaldībai būs pienākums nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā teritorijā, visticamāk, nekāds plānotais līdzekļu ietaupījums nav sagaidāms. Gluži pretēji – funkciju, ko centralizēti varēja veikt speciālisti, šobrīd katrā pašvaldībā veiks cilvēki, kuri nav šīs nozares speciālisti,» viņš uzsver.