Jaunākais izdevums

Lidostā Rīga būs jauns gaisa satiksmes vadības tornis, - tā projekta īstenošanu ir uzsākusi VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS).

Paredzēts, ka jaunā torņa būvniecība tiks uzsākta 2018. gadā, bet pilnvērtīgu darbību pēc aprīkošanas ar modernākajām tehnoloģijām tas sāks 2023. gadā.

«Lidosta Rīga gandrīz piecdesmit savas darbības gados ir attīstījusies un paplašinājusies, uzceltas jaunas būves, būtiski palielinājies lidojumu skaits. Plāni paredz, ka attīstība turpināsies, tāpēc ir nepieciešams jauns, augstāks tornis,» norāda LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

«Jaunā torņa celtniecībai nebūs nepieciešams valsts budžeta finansējums. Pašlaik tiek lēsts, ka projekta kopējās izmaksas varētu sasniegt 18 miljonus eiro. Tos esam gatavi segt no pašu līdzekļiem, kā arī izmantot banku aizdevumu. Tāpat aktīvi vērtējam iespējas projektam piesaistīt ES līdzfinansējumu,» projekta finansiālo pusi skaidro D.Tauriņš.

Tikko ir noslēgušies Vācijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja DFS (Deutsche Flugsicherung) veiktie izpētes darbi, un secināts, ka, lai nodrošinātu nepieciešamo vizuālo kontroli pār lidlauku, jaunā torņa vēlamais augstums ir 50-60 metri pašreizējo 27 metru vietā.

Tāpat secināts, ka vecā torņa telpas nav iespējams paplašināt, lai tajās izvietotu, piemēram, tehnoloģijas tālvadības aeronavigācijas pakalpojuma (Remote Tower Control) ieviešanai Latvijā, kas nākotnē būtiski palētinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniegšanu reģionālajām lidostām (piemēram, Liepājā).

Paredzams, ka esošais gaisa kontroles vadības tornis lidostas Rīga teritorijā tiks saglabāts kā rezerves tornis.

Latvijas gaisa satiksme ir valsts akciju sabiedrība, kas nodrošina aeronavigācijas pakalpojumus Latvijas gaisa telpas lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Arhitektu piedāvātie gaisa satiksmes vadības torņa risinājumi

Zane Atlāce - Bistere, 25.04.2018

Par ideju veidot gaisa satiksmes vadības torni koka konstrukcijās balvu ieguva apvienība AREP-SETEC-REM PRO (Francija un Latvija)

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) trešdien, 25. aprīlī godināja metu konkursa Rīgas lidostas gaisa satiksmes vadības torņa nākotnes vizuālais tēls uzvarētājus un dalībniekus, informē LGS pārstāvis Arnis Lapiņš.

Db.lv jau vēstīja, ka starptautiskā arhitektūras konkursā par LGS vadības torņa nākotnes vizuālo tēlu lidostā Rīga uzvarējuši ARHIS Arhitekti, sadarbībā ar vienu no lielākajām arhitektu, inženieru un interjera dizaina kompānijām Amerikas Savienotajās Valstīs un pasaulē Leo A Daly.

Svinīgā pasākumā LGS valdes un konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš ARHIS ARHITEKTI vadītājam Andrim Kronbergam pasniedza simbolisku čeku par galveno balvu – 35 000 eiro. Prēmija tiks pārskaitīta uz biroja kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aviokompānijas iesniedz sūdzības par Francijas gaisa satiksmes vadības dispečeru streikiem

Laura Mazbērziņa, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānijas «International Airlines Group» (IAG), «Ryanair», «easyJet» un «Wizz Air» ir iesniegušas Eiropas Komisijai sūdzības par Franciju, jo tās gaisa satiksmes vadības dispečeru streiki ierobežo brīvas pārvietošanās pamatprincipu Eiropas Savienībā.

Lidsabiedrības neapšauba tiesības streikot, taču uzskata, ka Francija pārkāpj ES tiesību aktus, streiku laikā neļaujot veikt lidojumus pāri valstij. Pārlidojumu pasažieriem tiek liegta pamatbrīvība ceļot starp dalībvalstīm, kurās nestreiko.

Pagājušajā mēnesī Francijas Senāts apstiprināja, ka Francija ir atbildīga par 33% lidojumu kavējumu Eiropā. Turklāt Senāts norāda, ka tiesības streikot ir jāsabalansē ar pienākumu nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu.

«Tiesības streikot ir jāsabalansē ar pārvietošanās brīvību. Francijas gaisa satiksmes vadības dispečeru streiku laikā cieš ne tikai pasažieri, kas lido uz Franciju un no tās. Pasažieri maršrutos, kas ved pāri Francijai, jo īpaši plašajai gaisa telpai, kas aptver Marseļu un Vidusjūru, arī tiek pakļauti kavējumiem un masveida pārtraukumiem. Tas skar visas lidsabiedrības, bet jo īpaši tam ir būtiska negatīva ietekme uz Spānijas tūrismu un ekonomiku,» sacīja Vilijs Volšs, IAG vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidojumu drošums ir galvenais VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) darbībā; apgrozījuma un peļņas kāpums gan sagaidāmi arī šogad

Par to sarunā ar VAS Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētāju Dāvidu Tauriņu.

Saistībā ar neseno Sukhoi Superjet 100 katastrofu Maskavā sociālajos tīklos parādījās Šerementjevas lidostas gaisa satiksmes kontrolieru darbam neglaimojoši komentāri. Atceroties vēl arī franču Total prezidenta, kā arī poļu politiķu bojāeju Krievijas lidostās, cik profesionāli ir jūsu kolēģi kaimiņvalstī?

Jebkuram gaisa satiksmes vadības kontrolierim jābūt sagatavotam saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kuri reglamentē šo darbu.

Vai standarti ir vienādi jums un Maskavas lidostās strādājošajiem?

Galvenie standarti, ko nosaka ICAO, attiecas uz visām šīs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalstīm. Eiropā ICAO standarti tiek vēl pastiprināti. Šis jautājums ir dažādu organizāciju pārziņā, sākot ar Eurocontrol (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija) un beidzot ar EASA (Eiropas aviācijas drošības aģentūra). Cik katrā konkrētajā gadījumā šie standarti tiek ievēroti, ir katras ICAO dalībvalsts un attiecīgās iestādes atbildība. Mums līdz šim nav bijušas problēmas sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem, un nekādi nopietni incidenti nav bijuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Apstiprināti noteikumi par bezpilota gaisa kuģu lidojumiem

LETA, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Pēc pārbūves Rīgas TV tornī varēs pastaigāties arī ārpus torņa 220m augstumā

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas TV tornim pēc pārbūves ir lielas izredzes kļūt par iekārojamāko tūrisma objektu Baltijā, ir pārliecināts VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

LVRTC trešdien prezentēja Rīgas TV torņa pārbūves projektā iecerētos risinājumus, kas, tuvojoties būvprojekta izstrādes beigu posmam, jau ieguvuši gan konkrētas vizuālās aprises, gan priekšstatu par pielietojamajiem tehniskajiem risinājumiem.

Pārbūves projekts ietver gan torņa tehniskās un administratīvās telpas, gan publiski pieejamo TV torņa daļu, ko plānots paplašināt gandrīz sešas reizes, gan tornim pieguļošo teritoriju, kas pārtaps estētiski baudāmā parkā, kura centrālais elements būs miniatūra Latvija.

Esošajā skatu laukumā tiks izvietoti seši stikla kubi, kuros apmeklētāji varēs iziet ārpus torņa sienām, lai apskatītu Rīgu. Tāpat apmeklētājiem pieejams kļūs arī četrdesmit metrus augstākais skatu laukums, kurā līdz šim apmeklētāji nevarēja nokļūt. Tajā tiks izveidota atklāta skatu platforma, kurā apmeklētāji varēs sajust «vēju matos» un izbaudīt laikapstākļu mainību un dažādību esot krietni virs putna lidojuma augstuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valdība ierobežo aviosatiksmi ar Baltkrieviju

Db.lv, 26.05.2021

Paužot atbalstu Lukašenko režīma opozicionāriem un represētajiem, Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā, kur izvietoti Pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs aizstāts ar Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat Latvijas gaisa kuģiem tiek ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Šādi lēmumi valdības sēdē pieņemti, reaģējot uz Baltkrievijas varas iestāžu rīcību, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā Eiropas Savienības aviokompānijas "Ryanair" civilo pasažieru gaisa kuģi, izvērtējot aviācijas drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju un atsaucoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai.

Valdības lēmumā noteikts arī, ka Latvijas lidostās netiek apkalpoti citu valstu gaisa kuģi, kas lidojuma maršrutā izmanto Baltkrievijas gaisa telpu.

Tas nozīmē, ka SM apturēs lidojumu atļauju Baltkrievijas aviosabiedrībai "Belavia" un neizsniegs neregulāro lidojumu atļaujas Baltkrievijas pārvadātājiem. Tāpat tiks apturēta "airBaltic" lidojumu maršruta atļauja uz Minsku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Latvijas Aviācijas domnīca pulcē nozares gudros prātus

Egons Mudulis, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopēju projektu realizēšana veicinās aviācijas nozares konkurētspēju

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs secināja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Satiksmes vadību Latvijas gaisa telpā un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus mūsu valstī patlaban nodrošina viens spēlētājs ‒ VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). LAD ieskatā pastāvīgais pasažieru skaita pieaugums Rīgas lidostā, kas šogad varētu pārsniegt 15% (ap septiņiem miljoniem pasažieru), nebūtu iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem. Tas savukārt liecina par LGS darbības efektivitāti. Patlaban uzņēmums sniedz pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām lietotāju grupām: tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostai, reģionālajiem lidlaukiem, vispārējai, kā arī militārai aviācijai. Taču LGS jārēķinās, ka strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, līdz ar ko tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie un tiesiskie risinājumi, lai droni varētu izmantot vienotu gaisa telpu vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo divu gadu laikā valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu plāno izveidot bezpilota gaisu kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu Latvijā.

Pieejamais kopējais attiecināmais KF projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveide”” finansējums ir 1 764 705,88 eiro, no kuriem 1 500 000,00 eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, bet 264 705,88 eiro privātais jeb CAA finansējums.

Sistēma paredz dronu lietotājiem ērtā, viegli saprotamā un digitālā veidā pieprasīt un saņemt pakalpojumus, kā arī nodrošināt datu apmaiņu ar dronu jomu saistītām valsts institūcijām, pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Tāpat paredzēts iegādāties infrastruktūru dronu uztveršanai starptautiskās lidostas “Rīga” un lidostas “Liepāja” tuvumā.

Lai izveidotu dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu, sākotnēji tiks izstrādāts kopējais sistēmas koncepts, tad izveidota IT infrastruktūra. Tā būs dronu lietotājiem un uzraugošajām institūcijām draudzīga un vienota informācijas sistēma, kas ļaus ērti izpildīt normatīvā regulējuma prasības un saskaņot lidojumus, tādejādi uzlabojot kopējo lidojumu drošuma un drošības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmeklētājiem atvērts Birštonas skatu tornis, kas tagad ir augstākais skatu tornis Lietuvā, informē Birštonas Tūrisma informācijas centrs.

Tornis tika uzbūvēts Nemunas deltas reģionālajā parkā un ir 51 m augsts. Līdz šim Nemunas loku ainavu bija iespējams redzēt tikai no gaisa balona vai fotogrāfijās.

Visa torņa augstums ir 51 metrs, taču skatu torņa platforma sasniedz 45 metru augstumu. Tornī ir izveidotas sešas atpūtas platformas. Tērauda metāla konstrukcija ir dekorēta ar lapegles paneļiem un trīsstūrveida lodziņiem. Torņa taisnstūra forma ar ažūra jumtiņu turpina lietuviešu arhitektūras tradīciju, atgādinot veco koka pils torņu formu un baznīcas zvanu torņu arhitektūru. Torņa simboliku atdzīvina konstrukcijā atstātās atveres – mazi lodziņi, pa kuriem ieplūdīs gaisma un būs iespēja vērot ainavu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl tikai divas dienas apmeklētājiem ir pieejams Rīgas TV tornis, kas no 5.maija uz rekonstrukcijas laiku tiks slēgts, lai jaunā izskatā durvis vērtu 2022.gada nogalē.

Db.lv jau vēstīja, ka VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) ieskatā 368,5 m augstais tornis pēc pārbūves varētu kļūt par iekārojamāko tūrisma objektu Baltijā.

Torņa rekonstrukcijas darbu veicējs un līguma summa vēl nav zināmi, jo iepirkums vēl ir procesā, Db.lv apstiprināja LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine. Plānots, ka reāli būvdarbi varētu tikt uzsākti šā gada nogalē. Tikmēr notiks darbinieku pārcelšanās process un citi sagatavošanās darbi. Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem torņa pārbūves laikā būs nodrošināt tornī esošo iekārtu un klientu aparatūras darbības nepārtrauktību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

100 dienas līdz Zaķusalas TV torņa publiskās daļas slēgšanai

Lelde Petrāne, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši pēc 100 dienām Zaķusalas TV torņa publiski pieejamā daļa un skatu laukums tiks slēgti apmeklētājiem. Sākot no 5.maija, torni varēs apmeklēt vairs tikai apraides, datu centra un citu pakalpojumu klienti, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Pērn torni ir apmeklējuši nepilni 30 000 apmeklētāju.

Torņa pārbūve un pieguļošās teritorijas labiekārtošana nepieciešama, lai atjaunotu torņa infrastruktūru kopumā, izveidotu apmeklētājiem pievilcīgu un mūsdienīgu zinātnes un inovācijas centru un tūrisma objektu, tostarp izveidojot papildu skatu laukumus, kā arī vienotu biroju LVRTC darbiniekiem.

2017.gada aprīlī tika noslēgts līgums par būvprojekta izstrādi. Būvprojekta koncepts 2018.gada septembrī tika prezentēs sabiedrībai, tūrisma un būvniecības nozares pārstāvjiem.

Šā gada sākumā, atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, tika izsludināts slēgts konkurss «Rīgas radio un televīzijas stacijas pārbūve». Paredzams, ka pēc publiskās daļas slēgšanas, tornis, administratīvā ēka un arī teritorija tiks gatavoti pārbūves darbiem, kas, atkarībā no iepirkuma gaitas, varētu sākties jau šogad un ilgt līdz pat pieciem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Arhitekti iepazīstas ar Rīgas lidostas jaunā torņa teritoriju

Zane Atlāce - Bistere, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts akciju sabiedrību Latvijas gaisa satiksme (LGS) otrdien, 9.janvārī apmeklēja 30 interesenti, kas pārstāvēja 11 arhitektu birojus, lai klātienē iepazītos ar vietu, kur lidostā Rīga tiks būvēts jaunais gaisa satiksmes vadības (GSV) tornis, informē LGS pārstāvis Arnis Lapiņš.

Vizītē LGS piedalījās arhitekti no Latvijas un vairākām ārvalstīm, kas pārstāvēja arhitektu birojus ar bagātīgu pieredzi gaisa satiksmes vadības torņu un citu līdzīga rakstura celtņu projektēšanā.

Viesi iepazinās ar LGS prezentāciju un apmeklēja vietu, kur tiks būvēts jaunais tornis. Tāpat arhitekti pabija dispečeru darba vietās esošajā GSV tornī, kā arī uzdeva daudz jautājumu gan par tehniskām niansēm, gan par konkrētiem mērķiem, kas jāsasniedz, radot torņa metu un pēc tam izstrādājot projektu. Atbildes uz jautājumiem saskaņā ar metu konkursa nolikumu tiks sagatavotas rakstiski un publicētas konkursa mājaslapā.

Konkursa mērķis ir iegūt arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu, konkursa nolikumā un projektēšanas programmā ietvertajām prasībām atbilstošu, ekonomiski pamatotu metu GSV tornim. Savukārt apbūves ieceri (metu) paredzēts turpmāk izmantot par pamatu būvprojekta izstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra ēka gatavojas uzlabošanas darbiem - tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā.

Patlaban notiek projektēšanas darbi Dailes teātra ēkas energoefektivitātes palielināšanai, ieplānots, ka 2019.gada nogalē sāksies būvniecības darbi, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Projektam piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro. Būvdarbus plānots pabeigt 2021.gadā.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja VNĪ energoefektivitātes projektu portfeļa vadītājs Jānis Ungurs, Dailes teātris ir vietējās arhitektūras piemineklis, tāpēc būvniecības darbu laikā nedrīkst skart vēsturisko fasādi. Tās liela daļa ir apdarināta ar ķieģeļiem, kas novērtēti kā vērtīgi un saglabājami. Savukārt, saistībā ar ēkas betona fasādi nekādi apjomīgi darbi netiks veikti. Ļoti lielu ēkas daļu aizņem teātra skatuves tornis, kas ir divpadsmit stāvu augstumā. Pēc J. Ungura stāstītā, daudzi cilvēki pat neievēro, ka teātrim ir milzīgs tornis, kas sākas skatuves līmenī un tā gaisa telpa sniedzas pat līdz torņa augšai. Skatuves tornis apdarināts ar alumīnija profiliem, kas arī klasificēti kā kultūrvēsturiska vērtība, taču būvdarbu laikā tie tiks demontēti, ēka tiks nosiltināta, kā rezultātā tornis kļūs nedaudz apjomīgāks. Zviedrijā tiks pasūtīti jauni profili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Piesārņojuma risku mazināšanai vēl daudz mājasdarbu

Evelīna Brenča, speciāli DB, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu gaisa piesārņojuma riskus pilsētās, jāmaina saimniekošanas metodes, jāattīsta bezizmešu sabiedriskais transports un alternatīvo transportlīdzekļu infrastruktūra'.

Šogad, īsi pēc Lieldienām, sausuma, vēja, ugunsgrēku un citu faktoru dēļ daudzviet Eiropā, tostarp arī Latvijā, ievērojami pasliktinājās gaisa kvalitāte. Sīko putekļu daudzums gaisā Brīvības ielā, Rīgā, vairāk nekā trīs reizes pārsniedza pieļaujamo normu, sasniedzot sliktāko rādītāju kopš novērojumu stacijas darbības sākuma 2008. gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) operatīvie dati. Brīvības ielā izvietotajā monitoringa stacijā sīko putekļu (PM10) vidējais daudzums 18. aprīlī sasniedza aptuveni 170 mikro- gramu kubikmetrā. Normatīvajos aktos noteiktais gaisa piesārņojuma robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 50 mikrogrami kubikmetrā. Savukārt novērojumu stacijā Kronvalda bulvārī gaisā suspendēto cieto daļiņu ar diametru līdz desmit mikrometriem jeb PM10 diennakts vidējā koncentrācija 18. aprīlī pārsniedza 80 mikrogramu kubikmetrā, kas ir sliktākais rādītājs kopš 2014. gada. Tomēr pārāk lielam satraukumam nav pamata, jo pavasarī tradicionāli ir lielākā putekļu un ziedputekšņu koncentrācija gaisā un sausos pavasaros, kāds ir šogad, gaisa kvalitāte mēdz būt īpaši slikta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai būtu nepieciešami 90 miljoni eiro gadā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai, secināts starptautiskās auditorkompānijas "Price Waterhouse Coopers" veiktajā pētījumā.

Kompānija ir veikusi pētījumu par Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gada gala ietekmes izvērtējumu.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē skaidroja, ka pētījuma rezultātā iegūti četri iespējamie rīcības scenāriji attiecībā uz satiksmes drošību. A jeb nulles scenārijs, kurā nekādi papildu pasākumi nav paredzēti. B jeb minimālais scenārijs - bez finansējuma, C jeb optimālais un D jeb maksimālais, kas paredz plašu plānu ar finansēm.

Auditorkompānijas pārstāvis Egils Trumpe skaidroja, ka pētījums veikts šā gada otrajā ceturksnī un pētījumā īstenošanā izmantota pieeja "Droša sistēma", proti, droša vide, drošs transportlīdzeklis un drošs satiksmes dalībnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pieļauj iespēju šogad Latvijas gaisa telpā pirmo reizi vadīt vairāk nekā 300 000 lidojumu

LETA, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par gaisa satiksmes organizēšanu Latvijā atbildīgās AS «Latvijas gaisa satiksme» vadīto lidojumu skaits Latvijas gaisa telpā šogad pirmo reizi varētu sasniegt 300 000, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

«Mūsu pēdējo gadu rezultāti ir ļoti labi. Taču es uzreiz uzsvēršu, ka mūsu ekonomiskie rādītāji nav svarīgākie - galvenais mūsu uzdevums ir nodrošināt drošu gaisa satiksmi. Tādēļ svarīgi ir tas, ka mēs izpildām visus drošības rādītājus. Tikai tad seko ekonomiskie rādītāji,» teica Tauriņš.

Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā «Latvijas gaisa satiksme» vadīja 292 475 lidojumus, kas ir par 8,7% vairāk nekā gadu iepriekš, turklāt arī 2019.gada pirmā pusgada rezultāti ir labi - «Latvijas gaisa satiksmes» vadīto lidojumu skaits gada pirmajā pusē pieaudzis par 5,8%, sasniedzot 145 167.

«Mēs domājam, ka līdz gada beigām pārsniegsim 300 000 lidojumu slieksni, kas būs rekords. No vienas puses, tas ir saistīts ar to, ka palielinās lidojumu skaits kā tāds. Taču, no otras puses, es gribu uzsvērt, ka mums ir sīva konkurence ar mūsu kaimiņiem, un lidsabiedrības efektīvāko ceļu izvēlas, izvērtējot virkni faktoru. Tiek ņemts vērā ne tikai taisnākais ceļš un laika apstākļi, bet arī lidojumu drošība un ekonomiskie apsvērumi. Uz to norāda kaut vai tas, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos lidojumu skaits Latvijas gaisa telpā ir palielinājies straujāk nekā Lietuvā un Igaunijā,» stāstīja Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kā pārdot lidmašīnu

Egons Mudulis, 07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaisa kuģu būvē un apkalpošanā izaicinājumu netrūkst.

Grūtības saņemt finansējumu, nepilnības valsts izglītības sistēmā, darbaspēka trūkums – tie ir tikai daži no problēmjautājumiem, ar ko ikdienā saskaras Latvijas gaisa kuģu būvētāji un apkalpotāji, kuri Latvijas aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs diskutēja gan par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, gan par eksporta tirgu paplašināšanu.

Pirms neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros šeit tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana un tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze, norāda LAD. Kaut arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, tomēr Latvijā ir vairāki piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu, norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot darbu pie jaunā gaisa satiksmes vadības torņa (GSV) projekta, VAS «Latvijas gaisa satiksme» ir izsludinājusi metu konkursu «Rīgas lidostas gaisa satiksmes vadības torņa nākotnes vizuālais tēls», informē LGS preses sekretārs Arnis Lapiņš.

Konkursa mērķis ir iegūt arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu, konkursa nolikumā un projektēšanas programmā ietvertajām prasībām atbilstošu, ekonomiski pamatotu metu GSV tornim. Apbūves ieceri (metu) paredzēts turpmāk izmantot par pamatu būvprojekta izstrādei.

«Jaunais Rīgas lidostas tornis būs nozīmīgs infrastruktūras objekts, kas ļaus arī turpmāk sekmīgi attīstīties gan lidostai, gan visai Latvijas aviācijas nozarei. Tam jākļūst arī par vienu no jaunajām Rīgas vizītkartēm, ko pirmo ieraudzīs ārzemju viesi, ielidojot mūsu galvaspilsētā. Tāpēc esam izvirzījuši stingras un precīzas prasības un ceram, ka šajā arhitektiem interesantajā konkursā tiks iesniegti patiešām augstvērtīgi piedāvājumi,» uzsver LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

UAVFactory atjaunota ilgtermiņa atļauja paaugstināta riska lidojumiem

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Fotogrāfija, kas tika izplatīta, Civilās aviācijas aģentūrai brīdinot par gaisa telpā lidojošu nekontrolētu bezpilota gaisa kuģi.

Foto: Civilās aviācijas aģentūra/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) ar 25. maija lēmumu ir atjaunojusi uzņēmumam "UAVFactory" izsniegto ilgtermiņa atļauju paaugstināta riska lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģi "Penguin C".

Atļauja tika apturēta 3. maijā uz laiku līdz apstākļu noskaidrošanai, ievērojot, ka CAA nebija pilnvērtīgas informācijas par 2. maija incidenta apstākļiem, kurā pār bezpilota gaisa kuģi pazuda vadība un tas pameta lidojuma vietu, turpinot nekontrolētu lidojumu.

Pazudušais drons atrasts Garkalnes novadā 

Iepriekš pazudušais bezpilota gaisa kuģis (drons), pār kura maija sākumā tika zaudēta...

CAA ir pabeigusi uzraudzības auditu uzņēmumā, kā arī turpina izmeklēšanu administratīvās pārkāpuma lietas ietvaros. Abos procesos līdz šim konstatētie fakti un pierādījumi ļauj atjaunot iepriekš apturēto atļauju.

CAA konstatējusi, ka 2020. gada 2. maija bezpilota gaisa kuģa lidojums netika veikts atļaujas ietvaros. Bez vadības palikušais drons bija cits modelis un tā lidojums nebija saskaņots ar CAA. Administratīvā pārkāpuma lieta, kuras ietvaros tiks lemts arī par iespējamu uzņēmuma atbildību, veicot nesaskaņotu lidojumu, turpinās. Situācija ar vadības kontroli zaudējušo bezpilota gaisa kuģi atkārtoti aktualizēja jautājumu par tiesiskā regulējuma nepieciešamību pašbūvētiem un eksperimentāliem bezpilota gaisa kuģiem. Uzņēmums šobrīd gatavo nepieciešamo dokumentāciju, lai saņemtu CAA atļauju lidojumu veikšanai ar eksperimentāliem bezpilota gaisa kuģiem.

CAA uzraudzības audita ietvaros ir konstatējusi, ka nav pamata uzskatīt, ka šāda veida problēmas varētu skart bezpilota gaisa kuģi "Penguin C", attiecībā uz kuru uzņēmumam bija izsniegta paaugstināta riska lidojumu atļauja. Vienlaikus audita laikā konstatētas neatbilstības, kuras uzņēmumam bija uzlikts par pienākumu novērst, piemēram, izstrādāt jaunas procedūras avārijas gadījumos, precizēt atbildīgo personu rīcību šādās situācijās un izvērtēt riskus saistībā ar bezpilota gaisa kuģa "Penguin C" nekontrolēta lidojuma iestāšanos un šādu risku mazināšanas procedūras. Uzņēmums ir ņēmis vērā CAA norādījumus un neatbilstības novērsis, piemēram, aprīkojot bezpilota gaisa kuģus ar alternatīvu drošības sistēmu, kas neļaus tam izlidot ārpus noteiktās zonas.

Ievērojot, ka lidojumiem ir ieviesti papildu risku mazināšanas pasākumi, šobrīd pastāvošie apstākļi rada iespējamību ievērot tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz uzņēmumu un atļaut tam turpināt veikt bezpilota gaisa kuģu lidojumus iepriekš izsniegtās atļaujas robežās, ievērojot minētajā atļaujā noteiktos ierobežojumus.

Vienlaikus 2020. gada 18. maijā CAA organizēja starpinstitūciju sanāksmi saistībā ar pazudušā bezpilota gaisa kuģa meklēšanas procesu. Sanāksmes laikā tika analizēta institūciju sadarbība, kā arī panākta vienošanās turpināt darbu pie normatīvo aktu pilnveidošanas, ievērojot, ka spēkā esošie normatīvie akti neregulē bez vadības palikušu vai nezināmu lidojošu bezpilota gaisa kuģu meklēšanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

"Ziepes – maska – divi metri" pareizi vēdinātās telpās darbotos daudz efektīvāk

Aleksejs Gončarovs, "Civinity Solutions" vadītājs Latvijā, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās darba telpās jābūt tīram, svaigam gaisam, bet tur, kur ir vidēji vai augsti inficēšanās riski, ieteicams palielināt gaisa apmaiņas (ventilācijas) ātrumu (dabisku vai mākslīgu), vēlams bez gaisa atkārtotas cirkulācijas.

Šāds ir Pasaules Veselības organizācijas ieteikums cīņai ar visu pasauli nomocījušo SARS-CoV-2 vīrusu. Taču Latvijā reti kurā sanitārajā protokolā jūs atradīsiet pieminētu gaisa apmaiņu iekštelpās vai ventilāciju.

Latvijā visas bažas koncentrējas tikai ap pārlieku liela cilvēku skaita pulcēšanos iekštelpās. Var atrast sīkus un smalkus skaidrojumus par cilvēku skaita ierobežojumiem, ir noteiktas prasības par telpu dezinfekciju (kur, starp citu, arī nav nekādu kopējo nosacījumu un normu pēc kā vadīties) taču attiecībā par gaisa kvalitāti publiskās vietās ne tikai nav vadlīniju, bet arī nekādu diskusiju par to. Ja neskaita, protams, vispārīgu ieteikumu izvairīties no slikti vēdinātām, cilvēku pilnām telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu līdz 9. jūnija plkst. 23.59 pagarinājusi noteiktos ierobežojumus starptautiskajiem pasažieru gaisa pārvadājumiem uz Latvijas Republikas lidlaukiem.

Ierobežojumi paredz, ka līdz 9. jūnija plkst. 23.59 visi regulārie un neregulārie starptautiskie pasažieru lidojumi uz Latvijas lidlaukiem ir aizliegti.

Izņēmumi ir pieļaujami tikai ar Latvijas Republikas satiksmes ministra atļauju, kas jāpieprasa ne vēlāk kā 24 stundas pirms plānotā lidojuma. Lidojumu atļaujas nav iespējams saņemt sestdienās, svētdienās un valsts svētku dienās.

Joprojām būs atļauti kravu gaisa pārvadājumi, vispārējās aviācijas gaisa kuģu, kas nepārvadā pasažierus, kā arī valsts gaisa kuģu, militārās aviācijas un mācību lidojumi. Tāpat gaisa pārvadātāji joprojām varēs izmantot Latvijas gaisa telpu tranzīta lidojumiem pār Latviju. Latvijas lidlaukus ārkārtas nosēšanās gadījumā varēs izmantot arī Latvijas gaisa telpā tranzītā lidojošie gaisa kuģi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru