Foto

Jaunais veloceliņš - «traki» ir viens no maigākajiem raksturojumiem

Lelde Petrāne, 29.08.2012

Jaunākais izdevums

Tikai jūlijā atklātajā veloceliņā Berģi - Upesciems - Langstiņi jau ir bedres. «Traki» ir viens no maigākajiem raksturojumiem, ko tam velta riteņbraucēji.

Velosipēds uz gandrīz astoņus kilometrus garā bruģētā veloceliņa drebinās kā drudža slimnieks, ātrumu piebremzē izvairīšanās no koku zariem, kas tā vien cenšas iepļaukāt neuzmanīgāku braucēju, jākoncentrējas, lai neiebrauktu bedrēs vai vispār nepazaudētu pašu maršrutu, kā arī jāsaņem visa drosme, lai šķērsotu Rīgas apvedceļu, situāciju raksturo laikraksts Diena.

Garkalnes dome pārmetumus par izpildījuma kvalitāti noraidot - katram esot tiesības izteikt savu viedokli, viņi, ja neskaita saņemtās divdesmit septiņas sūdzības, dzirdot tikai pozitīvas atsauksmes.

Taču velobraukšanas entuziasti, lai arī atzīst, ka veloceliņa ideja kā tāda ir vērtējama pozitīvi, par izpildījumu ir gana skeptiski, norāda laikraksts. Garkalnes veloceliņš kopumā par vairāk nekā 600 000 latu izbūvēts, cerot uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu.

Jūlija sākumā svinīgi ar velobraucēju parādi atklātais gājēju un velosipēdistu celiņš tā lietotājiem - riteņbraucējiem - nepatīkot. Veloentuziasts ar maģistra grādu telpiskās attīstības plānošanā Jānis Andiņš atzinis - ar Garkalnes veloceliņu nesaidrību ir vairāk nekā pozitīvo lietu. Neapmierinošs ir tehniskais izpildījums - uz bruģa braukšana nav patīkama, pats veloceliņš brīžiem tā līkumo, ka tālāko ceļu atrast ir sarežģīti. Turklāt Garkalne absolūti ignorē savienojumu ar Rīgas veloceliņu Centrs - Berģi, kas beidzas pie Rīgas un Garkalnes novada robežas. Neesot pat nepieciešamas īpašas investīcijas, pietiktu ar dažām ceļa zīmēm, kas riteņbraucēju aizvadītu garām būvmateriālu veikala Depo teritorijai līdz veloceliņa sākumam.

Veloceliņš vietām ir arī bīstams - stūri ir asi, turklāt vietām brauktuvi no celiņa atdala pazemas alumīnija barjeras, kas mašīnas avārijas situācijā neapturēs, taču velosipēdists gan var ar pedāli aizķerties aiz tām un nolikties gar zemi.

Satiksmes ministrijas Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns stāstījis - reāli Garkalnes pašvaldība realizējusi vismaz piecus gadus vecu projektu, turklāt pirms veloceliņa izbūves nav veikts satiksmes drošības audits. «Tā ir pamatbēda, tagad pie lielā ceļa bez aizsargbarjeras garām brauc mašīnas ar ātrumu 90 km/h, mēģinām šīs problēmas apzināt,» teicis A. Lubāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, kā arī citi uzņēmuma pārstāvji šodien apsekoja būvdarbus Siguldas šosejā (A2).

Pašreiz uz Siguldas šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz pārvadam pār dzelzceļu Garkalnē jeb 15,4.-25,5. km ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu notiek aktīvi būvdarbi, kas sākušies šopavasar pēc Lieldienām un ilgs līdz nākamai vasarai. To ietvaros paredzēta abu brauktuvju vecā asfalta seguma reciklēšana, šķembu pamata pastiprināšana un jauna trīs kārtu asfalta seguma ieklāšana.

Tiks rekonstruēts arī sapārotais ceļu pārvads pār dzelzceļu un reģionālā autoceļa Garkalne–Alauksts (P3) pārvads pār Vidzemes šoseju Garkalnē, kā arī atjaunots gājēju tunelis aiz Langstiņu pagrieziena. Šos būvdarbus veic SIA Binders.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Garkalnes mērs nespēj paskaidrot pieredzes brauciena uz Azerbaidžānu jēgu

Didzis Meļķis, 03.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Garkalnes mērs, domes juriste, finanšu direktore un pašvaldības konsultants kopā ar uzņēmēju delegāciju devušies gūt pieredzi Azerbaidžānā. Pašvaldības apmaksātā brauciena jēgu pašvaldības priekšsēdētājs Mārtiņš Bauze–Krastiņš gan nav spējis izskaidrot, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Jaunu kontaktu dibināšanā un pieredzes apmaiņā uz Azerbaidžānu šīs nedēļas vidū bija Latvijas delegācija ar valdības un biznesa pārstāvjiem.

Iepazīties ar naftas un dabasgāzes lielvalsts ekonomiku un kultūru brauca arī Garkalnes pašvaldības darbinieki. Garkalnes galvenā vēlme bijusi veidot kultūras un pieredzes apmaiņu ar Azerbaidžānu.

Četru dienu garajā vizītē Azerbaidžānā premjers ar kolēģiem diskutēja par izglītību, eksportu un pārvaldību, bet uzņēmēji apmeklēja biznesa forumus un meklēja Latvijai jaunus eksperta tirgus.

Starp deviņdesmit trīs uzņēmējiem delegācijā, četri cilvēki pārstāvēja Garkalnes pašvaldību. Priekšsēdētājs Mārtiņš Bauze–Krastiņš, finanšu direktore Ilesa Tiona, juriste Sandra Kalnāja un Bauzes partijas biedrs, bijušais Zaļo un zemnieku savienības ģenerālsekretārs Kārlis Boldiševičs, kurš Garkalnē strādā par konsultantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Lieldienām paredzēts sākt ceļa seguma rekonstrukcijas būvdarbus Vidzemes šosejā (A2) posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz pārvadam pār dzelzceļu Garkalnē (15,4.-25,5. km.), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Autovadītāji aicināti pievērst uzmanību satiksmes ierobežojumiem un rēķināties ar to, ka būs nepieciešams papildus laiks lai šķērsotu remontposmu.

Būvdarbus veiks SIA Binders, to līgumcena ir 18,09 miljoni eiro, tajā skaitā PVN. Darbi ir jāpaveic 330 kalendārās dienās.

Rekonstrukcijas projekts paredz abu brauktuvju vecā asfalta seguma reciklēšanu, šķembu pamata pastiprināšanu un jauna trīs kārtu asfalta seguma ieklāšanu. Tiks rekonstruēts arī sapārotais ceļu pārvads pār dzelzceļu un reģionālā autoceļa Garkalne–Alauksts (P3) pārvads pār Vidzemes šoseju Garkalnē, kā arī atjaunots gājēju tunelis aiz Langstiņu pagrieziena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Tuvākajos gados plānots veikt remontu vairākos Vidzemes šosejas posmos

Dienas Bizness, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados plānots veikt remontdarbus vairākos Vidzemes šosejas (autoceļš Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2)) posmos, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šogad uz šī autoceļa seguma pastiprināšanas darbi notiek abās brauktuvēs no pagrieziena uz Langstiņiem līdz nobrauktuvēm no pārvada pār dzelzceļu Garkalnē (15,4.-25,5. km), un šie darbi tiek veikti ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Tāpat ir noslēgts līgums par seguma atjaunošanas darbiem no pagrieziena uz Tallinu līdz iepriekš minētajam remontdarbu posmam (14,90.-15,40. km), savukārt darbiem posmā Siguldā (52,10.-53,60. km) ir izsludināts iepirkums. Abi minētie posmi tiks remontēti par valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

Plānots, ka šogad tiks uzsākti seguma atjaunošanas darbi no krustojuma ar reģionālo autoceļu P32 Augšlīgatnē līdz krustojumam ar vietējo ceļu V315 Ieriķos (63,31.-71,17. km) un no Ieriķiem līdz pagriezienam uz Cēsīm (71,17.-77,86. km).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Matīss apsekos būvdarbus uz Siguldas šosejas

Dienas Bizness, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, kā arī citi uzņēmuma pārstāvji ceturtdien, 14. maijā, apsekos būvdarbus Siguldas šosejā (A2) un tiksies ar būvnieku pārstāvjiem, informē LVC Komunikācijas daļā.

Pašreiz uz Siguldas šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz pārvadam pār dzelzceļu Garkalnē jeb 15,4.-25,5. km ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu notiek aktīvi būvdarbi, kas sākušies šopavasar pēc Lieldienām un ilgs līdz nākamai vasarai. To ietvaros paredzēta abu brauktuvju vecā asfalta seguma reciklēšana, šķembu pamata pastiprināšana un jauna trīs kārtu asfalta seguma ieklāšana. Tiks rekonstruēts arī sapārotais ceļu pārvads pār dzelzceļu un reģionālā autoceļa Garkalne–Alauksts (P3) pārvads pār Vidzemes šoseju Garkalnē, kā arī atjaunots gājēju tunelis aiz Langstiņu pagrieziena. Minētos būvdarbus veic SIABinders.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes plānotie ielu remontdarbi šovasar būs vēl lielāki nekā pērn, tāpēc Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) iedzīvotājus brīdina, ka vasarā galvaspilsētā būs jārēķinās ar krietni lielākiem sastrēgumiem.

Šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» Ušakovs sacīja, ka pagājušajā gadā pašvaldība guvusi labu mācību un Barona ielas remonts ir bijis kā paraugs, kā veidot attiecības ar būvniekiem.

Tāpēc Ušakovs brīdināja, ka šovasar sastrēgumi ielu remontu dēļ būs lielāki nekā pērn un prognozēja, ka nākamajos gados būšot vēl sliktāk.

Šogad par lielāko izaicinājumu Rīgai un rīdziniekiem varētu kļūt Krasta ielas remonts, jo tiks remontēts gan ielas segums, gan apmales.

Dome publiskojusi vairākas remontdarbu ieceres - līdztekus Krasta ielas remontdarbiem plānots savienot Spīķeru un Ķengaraga promenādes. Tāpat tuvākajos divos gados tiek plānots pārbūvēt Čaka ielu un daļēji arī Bruņinieku ielu, kur divvirzienu veloceliņš stiepšoties visas ielas garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs SIA "Lidl Latvija" sācis divu jaunu tirdzniecības vietu celtniecību Rīgā un Jelgavā, informē kompānijā.

Jelgavā jaunais "Lidl" atradīsies Dobeles šosejā, bet Rīgā - Ķengaragā, Maskavas ielā.

Ķengaragā plānots, ka jaunā veikala ēka būs lielāka par 2370 kvadrātmetriem ar tirdzniecības zāli, kas pārsniegs 1430 kvadrātmetrus. Projekta ietvaros "Lidl" paredzējis veikt Maskavas un Višķu ielu krustojuma pārbūvi un paplašināšanu, izbūvējot jaunas nobrauktuves joslas, jaunas gājēju pārejas, kā arī veikt teritorijas apzaļumošanu.

Jelgavā jaunā veikala ēkas platība būs apmēram 2400 kvadrātmetri ar 1420 kvadrātmetru tirdzniecības zāli. Tāpat tiks pārbūvēts un modernizēts tuvējais krustojums, izveidojot Atmodas un Ganību ielu savienojumu, tiks izbūvēts gājēju celiņš un jauns veloceliņš apmēram 300 metru garumā, kā arī veikta teritorijas apzaļumošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lielākās pilsētas Viļņa, Kauņa un Klaipēda šogad plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro veloinfrastruktūras attīstībā, izbūvējot jaunus veloceliņus un savā starpā savienojot jau esošos.

Kā atzīst pilsētplānošanas speciālisti, pagaidām ar divriteņiem ikdienā pārvietojas tikai neliela daļa iedzīvotāju, bet ērtas infrastruktūras izveide varētu kļūt par vienu no pārmaiņas veicinošiem faktoriem.

Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes pilsētplānošanas katedras profesore Marija Burinskiene norāda, ka pārsēsties uz velosipēdiem cilvēkus mudina daudzi apstākļi - sastrēgumi, dārgās stāvvietas un piesārņotais gaiss pilsētas centrā, bet līdztekus infrastruktūras attīstīšanai svarīgi ir arī mainīt cilvēku attieksmi, aicinot bērnus un pusaudžus pārvietoties ar velotransportu, turklāt darīt to droši. Tomēr viņa spriedusi, ka uz būtiskām pārmaiņām nevar cerēt gada vai divu laikā - tam būs vajadzīgi vismaz pieci līdz desmit gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgā plāno uzbūvēt augstāko koka ēku Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, pie Šmerļa meža plānots uzbūvēt augstāko eksponētā koka konstrukcijas ēku Baltijā.

Projekta pasūtītājs ir betona grīdu uzņēmuma Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss, kas savu ideju salikt vienkopus Latvijas dabas bagātību koku ar Latvijas zinātnieku sasniegumiem uzticējis diviem jauniem un perspektīviem arhitektiem Kārlim Mičulim un Fricim Vilnim (arhitektu birojs Vilnis Mičulis).

Mārtiņu uzrunājusi jauno puišu Šveicē un Nīderlandē gūtā pieredze, kā arī jūtamā jauda un progresīvā domāšana - nav tādas lietas, ko nevar atrisināt. «Mums apkārt ir liels zināšanu apjoms, un bieži lietas, kuras Latvijā dēvējam par inovācijām, ārzemēs jau ir ierasta prakse. Gribam, paši mācoties, šīs zināšanas ienest Latvijā,» teic F.Vilnis.

Neizmantots potenciāls

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"” nodevusi riteņbraucēju un gājēju lietošanai gandrīz kilometru garu izgaismotu gājēju un veloceliņu Tērvetē.

Objekta būvdarbi tika uzsākti maijā - nosprausta trase, izzāģēti koki un krūmi, demontēta liekā grunts, izbūvēts sala izturīgs slānis un šķembu pamats, uzstādītas ūdens teknes, kā arī ieklāts asfalta segums un labiekārtota un apzaļumota apkārtne. 131 metra garumā ir uzstādītas ceļa metāla barjeras, bet 313 metru garumā gājēju metāla barjeras.

"Ir skaidrs, ka veloceliņus visā Latvijā turpmāk būvēs arvien vairāk, jo pieprasījums pēc tiem palielinās. Gājēju un veloceliņš Tērvetē "Igatei" nav pirmā šāda veida būve, taču ar katru jaunu objektu tiek uzkrāta pieredze,” uzskata "Igates" izpilddirektors Gusts Kaļiņins.

Būvdarbos kā apakšuzņēmēji tika piesaistīti SIA „IGASSG” (drenāžas tīklu izbūve), SIA „JEF” (apgaismojuma izbūve), SIA "Signum" un SIA "Baltic Trailer Service" (satiksmes organizācijas līdzekļi un metāla barjeru uzstādīšana). Betona atbalstsienas izbūves darbus izpildīja SIA "Igates Betons".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei.

Veloceliņa būvniecība plānota maršrutā Vecāķi – Kalngale – Garciems – Garupe – Carnikava – Lilaste no Saulgriežu ielas Rīgas teritorijā līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē, Carnikavas novadā.

Jaunais celiņš iecerēts 20 kilometru garumā. Lai nodrošinātu tā sasaisti ar Rīgas ielu tīklu, nepieciešams veikt veloceliņa turpinājuma projektēšanu un izbūvi Rīgas teritorijā no pilsētas robežas līdz Kāpu prospektam un/vai Saulgriežu ielai aptuveni 420 metru garumā Rīgas pašvaldībai piederošā zemes gabalā, kas ietilpst dabas parkā „Piejūra”.

Veloceliņu plānots izbūvēt ar cieto segumu 2,5-3 metru platumā, ar apgaismojumu, ceļazīmēm un atpūtas laukumiņiem. Veloceliņu aptuveni 18,5 kilometru garumā paredzēts virzīt pa esošiem ceļiem un takām. Kopumā veloceliņa izbūvei nepieciešamā zemes platība ir aptuveni 8,5 hektāri, t.sk., Rīgas pašvaldības teritorijā – 0,12 hektāri, un pārējā daļa – Carnikavas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīvoklis kā investīcija: vērtība augs, bet īpašumam jāatbilst šodienas prasībām

Mārtiņš Kusiņš, nekustamā īpašuma attīstītāja Pro Kapital Latvia valdes loceklis un izpilddirektors, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārds "inflācija" varētu kļūt par vienu no visbiežāk izmantotajiem vārdiem 2022. gadā, ja vien kāds veidotu šādu "vārdu topu."

Cenas bija sākušas manāmi kāpt jau pirms 24. februāra, taču tās burtiski palēcās pēc 24. februāra, kad pandēmijas laika problēmām ar piegāžu ķēdēm nāca klāt jauni izaicinājumi – problēmas ar būvmateriālu, energoresursu, minerālmēslu un izejvielu pieejamību Krievijas uzsāktā kara dēļ. Cenas šodien aug pilnīgi visam, un šādos apstākļos cilvēki aktīvi meklē veidus, lai pasargātu savus uzkrājumus no vērtības samazināšanās. Par vienu no vērtīgākajiem ieguldījumiem neapšaubāmi uzskatāms kvalitatīvs nekustamais īpašums, kas atbilst šodienas pieprasījuma tendencēm.

Cenu kāpuma faktors

Ko tas nozīmē cilvēkam, kura rīcībā ir uzkrājumi un vajadzība, piemēram, pēc lielāka dzīvokļa vai privātmājas? Pirmkārt, ir jāapzinās, ka interese par jauna vai lietota (bet – kvalitatīva) īpašuma iegādi ir pieaugoša, un nekustamā īpašuma tirgus ir t.s. pārdevēju fāzē. Proti, ja kāds piedāvā kvalitatīvu īpašumu perspektīvā vietā, pircēji pēc tā stājas rindā. Tātad, būs jāiegulda lielākas pūles sev piemērota īpašuma atrašanā, jo piedāvājums Rīgā un Pierīgā ir mazs. Pēc nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Colliers datiem Rīgā šī gada martā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami nedaudz vairāk kā 1000 dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Arī par mūsu attīstīto daudzdzīvokļu ēku River Breeze Residence Klīversalā, Rīgā pēdējā laikā novērojam pieaugošu pircēju interesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām saglabājas pieprasījums pēc zemes iegādes privātmāju būvniecībai. Pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti vairāk kā 13 tūkstoši darījumi ar zemes gabaliem, kas paredzēti apbūvei, no kuriem aptuveni puse Pierīgā, liecina Luminor bankas dati.

Saskaņā ar reģistrētajiem datiem pēdējo trīs gadu laikā visvairāk darījumi notikuši Mārupes un Ķekavas novados.

Neraugoties uz to, ka aizvadītajā gadā gan visā Latvijā, gan Pierīgā tika novērots darījumu skaita kritums, kā liecina dati, saglabājas pieprasījums pēc privātmāju apbūvei paredzētiem zemes gabaliem.

Pieprasītākā vieta zemes iegādei ir Pierīga un Rīgas teritorija, kur vienlaikus ir arī augstākās zemes cenas – Rīgas teritorijā zemi privātmājas būvniecībai var iegādāties vidēji par 80 000 eiro, kamēr Pierīgā - 50 000 eiro. Tajā pašā laikā Jūrmalas teritorijā zemes cena sasniedz vidēji 140 000 eiro. Pierīgas teritorijā starp populārākajām vietām ir Mārupe, Ķekava, Babīte un Salaspils. Savukārt plašākais piedāvājums zemes gabalu iegādei šobrīd ir Babītē, kam seko Mārupe, Ķekava un Garkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauku bizness: iespēja Latvijai izcelties Eiropas tirgū

Raivis Bahšteins
, 03.08.2015

Aelita Runce gaļas liellopiem pievērsās pirms 20 gadiem, atgūstot dzimtas īpašumus un dibinot saimniecību.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas liellopu audzēšana ir perspektīva, Latvijas «odziņa» ir bioloģiskās gaļas produkcijas iespējas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas un produkcijas pasaulē un arī Latvijā ir ar pieaugošu tendenci, bioloģiskās liellopu gaļas audzēšanas un ražošanas attīstības iespējas Latvijā ir cerīgas. Valstī gaļas liellopu skaitam ir tendence palielināties, kas liecina par to, ka saimniecības redz nozares attīstības iespējas,» uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne. «Bizness ir perspektīvs, tomēr arī jākliedē mīti, ka tas ir elementāri, ka atliek iegādāties lopus un palaist pļavā ganīties,» piebilst K. Garkalne. «Tieši bioloģiski, nevis konvencionāli audzētā liellopu gaļa ir iespēja Latvijai izcelties Eiropas tirgū,» piebilst Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāve Maija Pontāga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ziemāji visā Latvijā izskatās cerīgi, problēmas rada gājputnu, īpaši gulbju un zosu bari, kas sējumus masveidā noēd un izbradā, līdz ar to šosezon gaidāms attiecīgo kompensāciju pieprasījuma pieaugums, atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Biedrības Zemnieku federācija vadītāja Agita Hauka stāstīja, ka gulbju vai zosu bars nosēžas uz lauka un īsā laikā tur viss ir noēsts un pleznu izbradāts. Tik lielu postu nenodarot pat stirnas, jo tās uz lauka ierodas nelielos pulciņos, kamēr putnu skaits mērāms simtos.

«Var jau teikt, lai sējam tur, kur putni nemigrē, taču viņi sadīgušos laukus atrod, lai kur tie būtu,» piebilda Hauka.

Viņa atzina, ka patlaban pamatīgi tiekot postīti lauki Kurzemes pusē, kur ziemāji sacerojuši īpaši labi, turklāt drīzumā līdzīgas problēmas piemeklēs arī lauku pupu sējumus.

Jau pagājušajā sezonā zemnieki pieredzēja, ka izdīgušās pupas noēd putni, īpaši vārnas un krauķi, kas pamanās pupas izēst jau no vagām. Zaļināšanas prasību dēļ daudzi lauki tiks apsēti ar pupām, tāpēc tāda pati problēma esot gaidāma arī šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Mēnesi kopš radaru pieņemšanas-nodošanas procedūras, Vitronic uzstādījusi četrus fotoradarus

Gunta Kursiša, 25.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēneša laikā kopš valsts Policija (VP) pieņēmusi 23 stacionāros fotoradarus par to uzstādīšanu atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri uzstādījis vēl četrus stacionāros fotoradarus.

Pēdējie fotoradari tika uzstādīti jūnija sākumā. Kā Db.lv jau ziņoja – stacionārās ātruma mērīšanas ierīces tika uzstādītas divās vitās Salaspilī un divās – Garkalnē.

Vēl četrās vietās atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri ir saskaņojis būvprojektus, tajās uzstādīti betona pamati un patlaban norisinās elektropieslēguma ierīkošanas darbi. Vienlaicīgi turpinās arī pārējo objektu būvprojektu saskaņošana, Db.lv informēja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažos, ceļoties ūdens līmenim Gaujas upē, applūdusi privātmāju teritorija, tāpēc sākta iedzīvotāju evakuācija, apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Šorīt ap plkst.8 glābēji saņēma izsaukumu uz Nūrnieku ielu, kur, ceļoties ūdens līmenim Gaujas upē, applūdusi privātmāju teritorija.

Notikuma vietā konstatēts, ka applūdusi ceļa braucamā daļa un teritorija pie vairākām dzīvojamām mājām, līdz ar to bija nepieciešams apsekot teritoriju.

Patlaban, izvērtējot iespējamo apdraudējumu, glābēji ar laivu no privātmājām evakuē cilvēkus un mājdzīvniekus. Darbi veikti sadarbībā ar Ādažu novada pašvaldību.

Ādažu novada pašvaldība sociālajos tīklos norādījusi, ka arī Strautkalnu ceļš ir daļēji applūdis un pašreiz tiek atbrīvots no ledus sanesuma. Pašvaldība lūdz iedzīvotājus izmantot citu ceļu.

Par 35 centimetriem Gaujā cēlies ūdens līmenis Carnikavā, sasniedzot 1,25 metrus. Pašvaldības policija turpina uzraudzīt situācijas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Garkalnes avārijā iesaistītais kravas auto strauji pietuvojies no aizmugures, vienu bērnu iespiežot starp mašīnām

LETA, 26.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Garkalnē notikušajā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais kravas auto Scania no aizmugures strauji pietuvojies velosipēdistu grupu pavadošajam automobilim Opel Vectra, aiz kura aizvējā braucis arī viens 12 gadus vecs zēns. Sadursmes brīdī zēns iespiests starp abām automašīnām, aģentūrai LETA pastāstīja negadījumā iesaistītā Opel vadītājs.

Kā novēroja LETA, pāris stundas pēc negadījuma notikuma vietā grāvī joprojām atradās vieglā automašīna Opel Vectra, bet pirmajā joslā stāvēja Polijā reģistrēts kravas automobilis Scania ar piekabi, aiz kuras redzamas bremzēšanas pēdas. Vieglajam automobilim bija stipri sadauzīta aizmugurējā daļa, bet kravas automašīnai bija sasists priekšējais vējstikls un plastmasas daļas. Zem kravas auto bija redzams arī sarkans velosipēds un asinis.

Notikuma vietā bija izveidojies dažus simtu metru garš sastrēgums. Avārijas vietā bija redzamas četras Valsts policijas automašīnas, kā arī abi negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar mērķi iegūt uzturēšanās atļauju visbiežāk pirkti īpašumi Rīgas centrā

Ingrīda Drazdovska, 09.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādājoties dzīvokli ar tālāko mērķi iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, pieprasītākie ir dzīvokļi pirmskara namos pilsētas centrā vai arī jaunbūvēs dažādos rajonos, šādus datus ir apkopojusi nekustamā īpašuma kompānija Arco Real Estate.

Pieprasītākā dzīvokļu platība ir no 60 līdz 100 m²; retāk tiekot meklētas mājas ar zemes gabalu. Parasti pircēji vēlas iegādāties dzīvošanai pilnībā gatavu (izremontētu) īpašumu, un vēlams ir, lai tas būtu mēbelēts.

Parasti budžets, ko nerezidenti atvēl īpašuma iegādei ar mērķi iegūt uzturēšanās atļaujas, ir 150 – 220 tūkst. eiro; nedaudz retāk tiekot meklēti īpašumi cenu diapazonā 220 – 300 tūkst. eiro. Iegādājoties īpašumu 300 – 600 tūkst. eiro, pircēji bieži pērk īpašumu daļās – darbojas kā līdzieguldītāji; bieži vien tie ir ģimenes locekļi ar pilngadīgiem bērniem, informē Arco Real Estate.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstošās debatēs un darba grupās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir vērsusies pie valdības pārskatīt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai. Ņemot vērā kritisko situāciju Eiropas Savienībā (ES) saistībā ar Krievijas noteikto embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no ES, ASV un citām rietumvalstīm, šis lēmums atstās negatīvas sekas uz jebkuru Latvijas uzņēmumu un ražotāju, kas līdz šim savu produkciju eksportēja uz Krieviju, norādīja LOSP pārstāve Krista Garkalne.

Šajā situācijā PVN likmes samazināšana ne tikai uzlabos vietējo iedzīvotāju pirktspēju un kopējo tautsaimniecības situāciju, bet arī palielinās mūsu uzņēmēju konkurētspēju vietējā tirgū uz importēto produktu fona, kas mūsu veikalu plauktos nonāk jau ar samazinātu PVN. Lielākajā daļā ES jau ir samazināts PVN pārtikai. Atsevišķās valstīs dažādiem pārtikas produktiem tiek piemērotas atšķirīgas PVN likmes, uzsver organizācija.

Tā pauž, ka, tā kā esam vienotā ES tirgū, tad arī mūsu ražotājiem, pārstrādātājiem un patērētājiem būtu jābūt vienādiem nosacījumiem, lai spētu konkurēt ar citu ES dalībvalstu produktiem. Ar samazinātu PVN tiktu uzlabota uzņēmējdarbības vide un samazināti cenu kropļojumi, kuri veidojas ēnu un nelegālās ekonomikas ietekmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Joslu maiņas uzraudzības sistēma Latvijā nestrādās pat uz atsevišķiem galvenās nozīmes ceļiem

Aldis Zelmenis, 12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no 1. novembra, visi jaunizlaistie N3 jeb lielās kategorijas kravas auto obligāti ir jāaprīko ar avārijas bremzēšanas un joslu maiņas palīgsistēmām, paredz jaunā Eiropas Savienības regula, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šie divi jaunievedumi kalpos satiksmes drošības uzlabošanai, visi kā viens uzskata pašmāju kravas auto tirgotāji un satiksmes drošības eksperti. Pēc būtības, abas sistēmas ir vēl viens acu pāris, kas palīdzēs kravas auto šoferim ikdienas darbos, un tas nozīmē, ka pārējie satiksmes dalībnieki, it īpaši mazaizsargātie, proti, gājēji un velobraucēji varēs justies nedaudz drošāk.

Melnā statistika

Šīs regulas īpašo nozīmi izceļ ne tikai nesenie notikumi Garkalnē, kad kravas auto ietriecās velobraucēju grupas pavadošajā auto, pēcāk uztriecoties pašiem velosipēdistiem, bet arī tas, ka ceļu satiksmes drošības statistika diemžēl apliecina, ka Latvija no Eiropas valstīm ir pirmajā vietā pēc bojāgājušo skaita uz 1000 iedzīvotājiem. Turklāt Ceļu Satiksmes drošības direkcijas (CSDD) svaigākā statistika rāda, ka pirmajos desmit mēnešos gājis bojā 41 gājējs. Drošības eksperti gan norāda, ka bieži vien nedz vieglā, nedz kravas auto vai cita transportlīdzekļa vadītājs, bet gan pats gājējs ir vainīgs pie negadījuma izraisīšanas. Lielākā kļūda ir tā, ka liela daļa gājēju un velosipēdistu neapzinās kravas auto manevrētspējas īpatnības un faktu, ka vairākus desmitus tonnu smagais transportlīdzeklis pēc visiem fizikas likumiem nav spējīgs apstāties tikpat ātri un īsā distancē kā, piemēram, vieglais pasažieru auto, tāpēc obligātajā programmā ietvertā kravas auto avārijas bremzēšanas sistēma atsevišķos gadījumos darīs visu, lai glābtu neuzmanīga gājēja dzīvību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Papildināta - Lauksaimnieki ir šokēti saņemot augusta elektrības rēķinus

Zane Atlāce - Bistere, LETA, 20.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki ir šokēti saņemot augusta mēneša elektrības rēķinus, tāpēc aicinājuši Ekonomikas ministrijas (EM) atbildīgos pārstāvjus skaidrot iemeslus šādai situācijai, kas lauksaimniekiem nav pieņemama un saprotama - kas atkal palielina saimnieciskās darbības izmaksas un dod kārtējo triecienu mūsu lauksaimniekiem jau tā smagajā krīzes situācijā, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne.

Problēma radusies, jo AS Sadales tīkls no šā gada 1.augusta līdz ar tarifu pieaugumu 3,5 reizes paaugstinājis fermās nepieciešamā elektrības ievada jaudu, līdz ar to kopējie rēķini saimniecībām mēneša laikā pieauguši līdz 18%, atsevišķās saimniecībās rēķinam pārsniedzot pat 35 000 eiro. «Zemnieki samazina jaudas, kur vien var, bet Sadales tīkl" apkalpoto ievadu nevar iespaidot. Līdz ar to lielā fermā, kur viss robotizēts, izmaksas pieaugušas prātam neaptverami,» norādīja zemnieki.

Tikmēr Sadales tīkla pārstāve Tatjana Smirnova aģentūrai LETA atzina, ka elektrotīkla jaudu ir pārskatījuši vairāk nekā 19 000 īpašnieku un 57% no saņemtajiem pieteikumiem ir par objektiem lauku apvidos. Ja elektrotīkla pieslēguma jauda īpašumā tiek izmantota neefektīvi, Sadales tīklam šis elektrotīkls tāpat ir jāuztur un klienta pieprasītā elektrotīkla jauda ir jānodrošina jebkurā laikā atbilstošā kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemē uz vēl pieciem autoceļiem sākusies seguma atjaunošana, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Sākušies seguma atjaunošanas darbi:

  • uz autoceļa Alauksts-Garkalne (P3) posmā no Podkājām līdz Plānupei (11,40.-19,48. km) Ropažu novadā;
  • uz autoceļa Limbaži-Salacgrīva (P12) posmā no Annasmuižas tilta līdz Salacgrīvai (42,173.-44,317. km);
  • uz autoceļa Limbaži-Aloja (P13) posmā no Pociema Zeltiņiem līdz Alojai (16,317.-31,939. km);
  • uz autoceļa Ainaži-Matīši (P15) posmā no Ainažiem līdz Vecvietām (2,6.-16,2. km) Salacgrīvas novadā un
  • uz autoceļa Valmiera-Smiltene (P18) posmā no divlīmeņu satiksmes mezgla krustojumā ar Valmieras šoseju (A3) Valmierā līdz Cempmuižai (0,352.-11,605. km).

Šonedēļ remonta posmos lielākoties noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h. Būvdarbi paredz iesēdumu remontu un profila labošanu, kur tas nepieciešams, ar sekojošu virsmas apstrādi, līdztekus sakārtos arī ūdens novades sistēmu.Visos šajos posmos uz ceļiem strādā SIA Binders par kopējo līgumcenu vairāk nekā 4,37 miljoni eiro (ar PVN). Par šo naudu tiek atjaunots segums arī uz autoceļa P12 posmā no Pāles līdz Kliku ezeram (21,000.-29,528. km) Limbažu novadā, kur darbi sākās jau jūlija beigās un kur šonedēļ ir viens luksoforu posms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vitronic pēdējo nedēļu laikā jaunus fotoradarus policijai lietošanai nav nodevis

Gunta Kursiša, 16.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban uz Latvijas ceļiem uzstādīti un darbu uzsākuši 27 stacionārie fotoradari, no kuriem četri fotoradari uzstādīti dažu nedēļu laikā pēc pirmo ātruma mērīšanas ierīču nodošanas Valsts Policijai, bet pēdējo nedēļu laikā neviens fotoradars nav uzstādīts.

Tādējādi kopumā pusotra mēneša laikā, kopš 23 stacionāro fotoradaru nodošanas policijai, uzstādītas četras stacionārās mērīšanas ierīces un piecās stacionāro fotoradaru ierīkošanas vietās šobrīd uzstādīti betona pamati, un turpinās elektropieslēguma ierīkošanas darbi, viņa norādīja. Tāpat patlaban turpinās pārējo objektu būvprojektu saskaņošana, Db.lv pastāstīja par stacionāro fotoradaru uzstādīšanu atbildīgā uzņēmuma Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

«Patlaban nav iespējams prognozēt, cik stacionāro fotoradaru varētu tikt uzstādīti līdz vasaras beigām, jo tas atkarīgs no tā, kā veiksies būvprojektu saskaņošanas darbi, bet kompānija strādā tādā režīmā, lai izpildītu līgumsaistības,» norādīja A. Gaile.

Komentāri

Pievienot komentāru