Festivālu Jaunais vilnis neuzskata par tiešas peļņas avotu; uzņēmēji pesimistiski, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Humora šovi KVN un Jūrmala (Jurmaļina) oficiāli atcēluši pasākumu datumu rezervācijas šī gada jūlijā Dzintaru koncertzālē. Tajā pašā laikā organizatori lūguši rezervēt laiku pasākumu norisei Dzintaru koncertzālē nākamajā gadā. Jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis rīkotāji šobrīd nav snieguši oficiālu paziņojumu par koncertzāles rezervācijas atcelšanu.

«Jauno vilni nekad neesam uzskatījuši kā peļņas avotu pašvaldības uzņēmumam Dzintaru koncertzāle. Pašvaldība nosedz zāles izmaksas vairākiem festivāliem, tai skaitā Jaunajam vilnim, Summertime. Jauno vilni vairāk uztveram kā pasākumu, kurā kūrotpilsētā satiekas rietumi un austrumi. To nevar izmērīt dažos desmitos tūkstošu eiro,» uzsver Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Viņš atzīst, ka festivāla nozīme vairāk ir reklāmā, ko pašvaldība nevar nopirkt, kā arī naudā, ko nopelna pilsētas viesnīcas, restorāni un citi uzņēmumi.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) liedzis Latvijā ieceļot trīs plaši pazīstamiem Krievijas dziedātājiem - Oļegam Gazmanovam, Josifam Kobzonam un Allai Perfilovai, kura pazīstama ar skatuves vārdu Valērija, informēja Ārlietu ministrijā. Kobzons Latvijas «melnajā sarakstā» nonācis jau otro reizi.

Gazmanovs, kurš ir biežs viesis Latvijā, un kura tuvinieki dzīvo Rīgā un Jūrmalā, jau iepriekš ir nonācis Ārlietu ministrijas redzeslokā. Mūziķis Krievijas konstitūcijas divdesmitgades svinībās dziesmā Ražots Padomju Savienībā aizrautīgi slavinājis padomju impēriju. «Ukraina un Krima, Baltkrievija un Moldova - tā ir mana valsts. Sahalīna, Kamčatka, Urālu kalni - tā ir mana valsts, Krasnodaras novads, Sibīrija un Pievolga, Kazahstāna un Kaukāzs un Baltija arī,» - šādi «savas valsts» ģeogrāfiju Gazmanovs izklāstījis dziesmā, kuras piedziedājumā skan vārdi «Esmu dzimis Padomju Savienībā, ražots es esmu PSRS». Tolaik arī Lietuvas Seima deputāts bijušais Ārlietu ministrs Audroņs Ažubalis aicinājis neļaut Gazmanovam iebraukt valstī.

Latvijas zivju konservu ražošanas uzņēmums Brīvais vilnis ieguldījis pusmiljonu eiro jauna, caurspīdīga plastikāta konservu iepakojuma izveidē. Uzņēmuma vadītājs Andris Babris norāda, ka nākotnē šis iepakojums «varētu izmainīt visu zivju konservu biznesu».

Tuvākos divus gadus šis iepakojums būs pieejams tikai Brīvajam vilnim, savukārt pēc tam to varēs sākt izmantot arī citi zivju konservu ražošanas uzņēmumi.

«Uzņēmums pirms diviem gadiem sāka darbu pie jaunu zivju konservu iepakojuma veidu meklēšanas, kas patērētājiem dotu iespēju redzēt produkciju, kas atrodas konservos. Šāds lēmums tika pieņemts, jo dažu negodprātīgo uzņēmēju dēļ patērētājiem sāka zust ticība zivju konservu kvalitātei slēgtajās kārbās» stāstīja Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Jaunais iepakojums izveidots, sadarbojoties ar Vācijas ražotāju Weidenhammer Packaging Group GmbH. Jaunu iekārtu iegādei un esošo modernizācijai tika piesaistīts Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējums.

Nekustamo īpašumu attīstītājs GALIO Group kopā ar būvkompāniju Merks, SEB Global Services un arhitektu biroju SIA Vilnis Mičulis iemūrēja simbolisku laika kapsulu jaunā un ilgtspējīgā biznesa centra Gustavs tapšanas būvlaukumā.

Plānots, ka 1100 SEB Global Services darbinieki pārcelsies uz biznesa centru Gustavs jau 2023. gada sākumā.

Biznesa centrs Gustavs ir pirmais „GALIO Group” projekts Rīgā, un pirmā ēka būs SEB grupas biznesa pakalpojumu centram Rīgā īpaši pielāgots birojs. Biznesa centra Gustavs kompleksu veidos trīs ilgtspējīgas ēkas ar galvenajām zonām, piemēram, atpūtas un pasākumu telpām, lai nodrošinātu komfortu gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem.

Merks par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru Gustavs Rīgā 

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā,...

Projekts atrodas uzņēmējdarbības kvartālā – VEF teritorijā – Gustava Zemgala gatvē 73 –, kas ir pieejama gan ar sabiedrisko, gan privāto transportu, savienojot pilsētas centrālo daļu un citus nozīmīgus Rīgas rajonus.

"VEF apkārtne ir viena no tām teritorijām Rīgā, kas attīstās visprogresīvāk, un mēs esam priecīgi būt par daļu no tās, attīstot pavisam jaunas biznesa telpas Latvijā strādājošiem uzņēmumiem. Ēkām ir jākalpo cilvēkiem, jāsargā vide un jārada harmoniska pilsēta – tas ir GALIO Group darbības pamats un vēstījums, ko nododam nākamajām paaudzēm. Vienlaikus mums šis ir īpašs brīdis, jo biznesa centrs GUSTAVS ir GALIO Group debijas projekts Latvijā. Pielietojot zināšanas no īstenotiem biroju kompleksu projektiem Lietuvā, mūsu mērķis ir nodrošināt izcilas un ilgtspējīgas biznesa telpas lieliskām komandām Rīgā," saka Kaspars Beitiņš, GALIO Development valdes loceklis Latvijā.

"Ar kapsulas iemūrēšanu ir sācies biznesa centra “GUSTAVS” pirmās ēkas būvniecības sākums. Esam gandarīti papildināt Rīgas pilsētvidi ar mūsdienīgu un atbilstošu darba vidi jaunajiem profesionāļiem. Šis ir īpaši nozīmīgs projekts arī mums kā kompānijai, jo pirmo reizi būvēsim objektu atbilstoši augstākajām BREEAM Excellent sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā. Kapsulā ievietojām tradicionāli austu grāmatzīmi ar spēka, veiksmes un zinību simboliku, lai jaunā biznesa centra nākotne būtu panākumiem tīta," teic Andris Bišmeistars, SIA "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

"Jaunais birojs būs jaunas nodaļas sākums mūsu organizācijai Rīgā, pulcējot visus kolēģus zem viena jumta un pārejot uz jaunu sadarbības un koprades vidi. Mēs ticam, ka arī pēc pandēmijas birojam būs svarīga loma kā vietai, kur satikties un mācīties vienam no otra, kā arī dalīties mūsu uzņēmuma kultūrā. „GUSTAVS” vērtējam kā ilgtermiņa ieguldījumu, kas kļūs par spēcīgu pamatu „SEB Global Services” darbībai Rīgā turpmākajos gados. Mūsu mērķis ir ar mūsu darbinieku un partneru palīdzību izveidot vienu no modernākajiem un iedvesmojošākajiem birojiem Rīgā," papildina Aļesja Kirčenko, SEB Global Services vadītājas vietniece Rīgā.

"Projektētais biroju ēku kvartāls būs būtisks pienesums Rīgai un Rīgas pilsētvidei kopumā. Projektā ir iekļauti vairāki, pēc būtības – pirmreizēji – risinājumi, kuri demonstrē īpaši augstu izpratni un atbildību pret pilsētvidi – ar to apzīmējot ne tikai pilsētas telpisko struktūru, bet t.sk. arī socioloģiskus parametrus. Mērogs, kādā projektēti tādi risinājumi kā bezauto virszeme, izmantotais "shared street" princips, arhitektoniskie risinājumi ar koplietošanas zonām gan ārtelpā, gan iekštelpā, plašās un dažādās labiekārtojuma zonas visām sociālajām grupām, ir unikāls, tādēļ īpaša pateicība kvartāla attīstītājiem par šādu risinājumu akceptēšanu," komentē Fricis Vilnis, SIA “Vilnis Mičulis” arhitekts.

Biznesa centrs Gustavs projektēts kā sešstāvu biroju ēkas ar divlīmeņu pazemes autostāvvietu, ātriju ar koka jumta logu konstrukciju, jumta terasēm, konferenču zālēm, restorānu zonu, elektromobiļu uzlādes iespējām, velosipēdu novietni un ģērbtuvēm. Šobrīd projekts tiek izstrādāts atbilstoši BREEAM Excellent starptautiskajam ilgtspējīgu ēku standartam.

Nosaukums izvēlēts par godu otrajam Latvijas Valsts prezidentam (1927–1930) Gustavam Zemgalam. Šovasar Latvijā tika atzīmēta Latvijas otrā Valsts prezidenta 150. gadadiena.

Biznesa centra Gustavs arhitekti un projektu autori ir SIA Vilnis Mičulis. Būvuzraudzību nodrošina SIA Būvuzraugi LV.

Latvijas ekonomika pašlaik rāpjas ārā no bedres, bet Covid-19 riski saglabājas, tādēļ svarīga ir sabiedrības vakcinēšanās, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Ja skatāmies uz pašreizējo brīdi, ir redzams, ka Latvijas ekonomika rāpjas no bedres ārā. Noskaņojums gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pusē kopš aprīļa ir būtiski uzlabojies. Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros,” sacīja centrālās bankas vadītājs.

Savukārt nākotne ir ļoti atkarīga no Covid-19 izplatības. Cik liels un sāpīgs būs nākošais pandēmijas vilnis prognozēt gan ir ļoti grūti, tomēr, ja vīrusa izplatība būs plaša un tādēļ būs nepieciešami papildus ierobežojumi, tas ekonomiku pavilks uz leju. Turklāt ar Covid-19 saistīti riski saglabājas gan Latvijas ekonomikā, gan globāli.

Pēc divpadsmit gadiem uz Jaunā viļņa šovasar Jūrmalas viesnīcām un restorāniem ir jāpārorientē savs bizness, fokusējoties uz pavisam citu mērķauditoriju. Jūrmala ir kļuvusi pieejamāka Latvijas iedzīvotājiem, kā arī Baltijas valstu un Skandināvijas tūristiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jomas iela, būdama galvenā Jūrmalas artērija, Krievijas tūristu skaita sarukumu izjūt visasāk. Vairāki restorāni ir aizvērušies, to viesnīcu numuriņi, kurās iepriekšējās vasarās apmetās Krievijas estrādes zvaigznes, šobrīd stāv tukši. Arī laika apstākļi nelutina nedz atpūtniekus, nedz pakalpojumu sniedzējus. Tālredzīgākie uzņēmēji jau savlaicīgi ir izstrādājuši un ieviesuši jaunas biznesa un mārketinga koncepcijas, citi gaužas par apgrozījuma samazināšanos un gremdējas nostaļģiskās atmiņās par izšķērdīgajiem festivāla Jaunais Vilnis dalībniekiem un viesiem.

Dzeramnaudas skopas

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Konkursa Jaunais vilnis zaudējumu kūrortpilsēta neizjūt; pašvaldība un uzņēmēji pārmetuši kažoku uz Baltiju un Skandināviju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš no Jūrmalas «skatuves» pazudis festivāls Jaunais vilnis, uzņēmēji nav krituši izmisumā, bizness turpinās. Kopumā var secināt, ka satraukumam nebija pamata, jo uzņēmēji strādājuši pie jaunu tirgu apgūšanas. «Šīs vasaras periodā mūsu viesnīcai noslogojums pat pieauga par aptuveni 10%, un varu teikt, ka aizvadīta laba sezona,» DB norāda Hotel Jūrmala SPA pārdošanas un mārketinga vadītāja Kristīne Štāla-Bula. Viņa skaidro, ka tūristu skaits no Krievijas samazinājies aptuveni par 30%, bet tajā pašā laikā tūrisma plūsma palielinājusies no ziemeļvalstu tirgiem – Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas.

Nekustamā īpašumu attīstītājs “Galio Group” kopā ar sadarbības partneriem – būvkompāniju “Merks”, “SEB Global Services” biznesa pakalpojumu centru un arhitektu biroju “Vilnis Mičulis”, atzīmējuši spāru svētkus topošajam Gustavs Biznesa centram VEF teritorijā, Rīgā.

Plānots, ka biznesa centra būvniecība tiks pabeigta jau 2023. gada pavasarī.

Merks par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru Gustavs Rīgā 

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā,...

Jaunais biznesa centrs ir pirmā ēka "Gustava biznesa centrs" projektā, kuru kopumā veidos trīs ilgtspējīgas ēkas.

Biznesa centra projekts paredz izveidot sešstāvu biroju ēku ar divu līmeņu pazemes autostāvvietu, ātriju ar koka jumta logu konstrukciju, jumta terasēm, konferenču zālēm, restorānu zonu, elektrisko automašīnu uzlādes iespējām, dušas telpām un ģērbtuvēm.

Ēka projektēta un tiek būvēta atbilstoši augstākajām BREEAM New Construction Excellent sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā un tajā izmitināsies SEB Grupas pakalpojumu centra darbinieki. Plānots, ka SEB Global Services nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetru platības, lai nodrošinātu vietu vairāk nekā 1000 darbiniekiem.

“Šobrīd esam izgājuši būvniecības finiša taisnē, lai jau nākamā gada sākumā dinamisko VEF apkaimi papildinātu jauns mūsdienīgs biznesa komplekss – Gustavs Biznesa centrs. Saskaņā ar projekta konceptu, lielu uzmanību pievēršam estētiskas, labiekārtotas un motivējošas publiskās telpas izveidei, kas būs piemērota kā intensīvam darbam, tā arī kultūras notikumiem un atpūtai,” ar redzējumu dalās Kaspars Beitiņš, “GALIO Development” valdes loceklis Latvijā.

“Visu mūsu vairāk nekā 1000 darbinieku vārdā varu sacīt, ka esam priecīgi par to, ka mūsu jaunās biroju ēkas būvniecība strauji virzās uz priekšu. Mēs ar nepacietību gaidām nākamo gadu, kad no trīs dažādām ēkām varēsim pārcelties uz Gustavu un kopā strādāt zem viena jumta. Jaunā ēka kļūs par platformu, kas ļaus turpināt mūsu organizācijas izaugsmi, vienlaikus veltot lielu uzmanību mūsu darbinieku labbūtībai,” stāsta Aļesja Kirčenko, “SEB Global Services” vadītājas vietniece Rīgā.

“Esam sasnieguši biznesa centra “Gustavs” augstāko punktu un varam aplūkot ēkas pilno apmēru. Patreiz aktīvi strādājam pie stiklotās virsgaismas izbūves darbiem, kā arī līdz oktobra beigām ir plānots pabeigt fasādes stiklojuma darbus, kas ļaus pilnībā noslēgt ēkas karkasu,” saka Andris Bišmeistars, SIA “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors. Ēkas būvniecībā tiek izmantoti dabai draudzīgi materiāli un pievērsta īpaša uzmanība energoefektīviem risinājumiem, kā, piemēram, saules paneļu izvietošana uz biznesa centra jumta.

Gustavs Biznesa centra arhitekti un projektu autori ir SIA „Vilnis Mičulis”. Būvuzraudzību nodrošina SIA „Būvuzraugi LV”.

Nosaukums izvēlēts par godu otrajam Latvijas Valsts prezidentam (1927–1930) Gustavam Zemgalam. Šovasar Latvijā tika atzīmēta Latvijas otrā Valsts prezidenta 150. gadadiena.

Ar būvkompāniju Merks noslēgtā būvniecības līguma vērtība ir aptuveni 22 miljoni eiro (plus pievienotās vērtības nodoklis).

“Galio Group” ir Lietuvā dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar ilgtspējīgu nekustamā īpašuma attīstību. Uzņēmumam Rīgā pieder vairāki zemes gabali – Brīvības ielā, Daugavgrīvas ielā un Gustava Zemgala gatvē.

Tieši pēdējos gados atkal aktuālas kļuvušas runas par mākslīgo intelektu, un šajā lauciņā ir arvien vairāk veiksmīgu piemēru, jo beidzot datoru veiktspēja pietuvojusies tam, lai sistēmas veiksmīgi apmācītu

Latvijas valodu tehnoloģiju uzņēmumam Tilde mākslīgā intelekta jomā ir labi panākumi, kas novērtēti arī pasaules līmenī. Uzņēmuma vadītājs Andrejs Vasiļjevs intervijā Dienas Biznesam atklāj, ka Latvijai ir visas iespējas izmantot mākslīgā intelekta vilni un lielo interesi pasaulē, lai radītu nākamā līmeņa inovācijas.

Cik mākslīgs ir mākslīgais intelekts?

Pilnīgi mākslīgs, taču cilvēka radīts. Ja man prasa, kas ir mākslīgais intelekts, varu iedalīt trīs virzienus. Viens ir spēja iegūt jaunas zināšanas, izdarīt secinājumus, veidot zināšanu modeļus un tos pielietot, balstoties uz datiem. Piemēram, tagad ir mākslīgā intelekta algoritms, kas spēj pēc fotogrāfijas pateikt, kas tajā ir attēlots. Analizējot lielu datu apjomu, šajā gadījumā attēlus, ko cilvēks ir aprakstījis, uz to bāzes tiek izveidoti jauni zināšanu modeļi, lai, saņemot jaunu attēlu, varētu pateikt, kas tur redzams. Tilde šo paņēmienu pielieto mašīntulkošanā – mēs veidojam mašīntulkošanas sistēmas, kas no cilvēku tulkojumiem iemācās, kā jātulko. Mākslīgā intelekta metodes ļauj to iemācīties daudz gudrāk, nekā ar vecajām metodēm. Ja ir daudz cilvēku tulkojumu, neironu tīkli, kas ir viens no dominējošiem veidiem mākslīgā intelekta tehnoloģijās, spēj izveidot gudrus tulkošanas modeļus, kas zina, kā jātulko teksts, un līdzinās savās spējās tam, ko var iztulkot cilvēks.

Līdz ar Krievijas viesu plūsmas nobremzēšanos, situācija tūrisma un viesmīlības biznesā Jūrmalā ir mainījusies, taču tā nav dramatiska, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Nekas neapstājas tāpēc vien, ka Jaunā viļņa te nav. Viļņi nāk un iet, nav šis vilnis, būs cits. Ir jāpārorientējas uz citiem tirgiem, vairāk jāstrādā, lai gan jau pāris pēdējos gadus aktivitāte nebija vērsta tikai uz Krieviju. Vienmēr esam strādājuši ar vairākiem reģioniem. Jau vēsturiski ir pierādījies, ka nedrīkst tikai uz vienu tirgu koncentrēties – tas var izrādīties ļoti sāpīgi. Turklāt Krievija vienmēr ir bijis ļoti nestabils tirgus,» DB saka Hotel Jūrmala SPA pārdošanas un mārketinga vadītāja Kristīne Štāla-Bula.

Pēc viņas teiktā, viesnīcas noslogojums šosezon nebūs sliktāks par pagājušo gadu. Piemēram, jūlijā, augustā tā jau ir par 70% aizpildīta, turklāt rezervācijas vēl turpinās. Atšķirība ir tajā, ka viesnīca piepildās lēnāk, rezervācijas nāk vienmērīgāk – iepriekš aģentūras uz festivāla Jaunais vilnis laiku ņēma numurus blokiem. Tagad tie vairs netiek rezervēti, bet tas nav saistīts tikai ar Jaunā viļņa neesamību, bet gan ar kopējo situāciju Krievijā. Šīs kaimiņvalsts tūristi tāpat turpina braukt uz Jūrmalu, vairāk ir pamanāmi skandināvi, arī viesu no Igaunijas viesnīcā netrūkst. Jautāta raksturot viesnīcas viesus, K. Štāla-Bula uzskaita: tie ir cilvēki ar vidējiem ienākumiem, atpūsties brauc ar visu ģimeni, apmetas vidēji uz nedēļu, daži pat uz divām, ir ekonomiskāki, tērē mazāk, seko līdzi tam, cik pakalpojums maksā.

Grozījumiem Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas jeb ridesharing pakalpojumus, varētu būt nopietns lobijs, pieļāva Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.

Viņš norādīja, ka attiecīgajam likumprojektam autori galvenokārt ir paši Uber un Taxify un nav korekta šāda likumprojekta virzība, pēc būtības apejot par nozari atbildīgo Satiksmes ministriju.

Tāpat viņš uzsvēra, ka LPPA neviens nepiedāvāja piedalīties likumprojekta izstrādē vai sniegt atzinumu. Asociācija ir skeptiska par piedāvāto regulējumu, skaidrojot, ka arī pašreizējā situācija ir pietiekama, lai varētu attīstīties Uber un Taxify.

Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz to, ka jaunais regulējums ir drauds sabiedriskajam transportam, jo nelegālie pārvadātāji varētu izmantot likuma izmaiņas, attiecinot jauno regulējumu uz sevi.

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

Rīgas mēra amatu turpmāk ieņems partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) politiķis Vilnis Ķirsis.

Viņš šajā amatā ceturtdien ievēlēts ar 33 domes jaunās koalīcijas deputātu balsīm. Tikmēr pret viņa kandidatūru nobalsoja 17 deputāti.

Pēc ievēlēšanas amatā Ķirsis pateicās gan tiem, kuri viņu atbalstījuši, gan oponentiem par kritiku, jo tā ļaušot "noturēties pie zemes". Jaunais mērs deputātiem vieglas dienas nesolīja, taču aicināja ikvienu, kurš vēlas, pielikt savu roku, lai veicinātu Rīgas izaugsmi.

Ņemot vērā, ka dienas gaitā debatēs bieži tika runāts par laulībām aiz mīlestības vai aprēķina, Ķirsis atminējās savas mirušās mātes padomu, ka veiksmīgām laulībām pamatā ir savstarpēja cieņa un galvenais ir sarunāties.

"Mums var būt atšķirīgi viedokļi, taču cienīsim viens otru un sarunāsimies," aicināja Ķirsis.

Rīgā, Teikas rajonā atklāta SEB Global Services biznesa pakalpojumu centra Rīgā jaunā biroja ēka GUSTAVS, kurā zem viena jumta strādā aptuveni 1200 uzņēmuma darbinieku.

Jaunais biznesa centrs ir pirmā ēka "Gustava biznesa centrs" projektā, kuru kopumā veidos trīs ilgtspējīgas ēkas.

Jaunā biroja plašās un daudzfunkcionālās iespējas radītas ar uzsvaru uz darbinieku labbūtību. GUSTAVS ir aktivitātēs bāzēts birojs ar atvērtu plānojumu un daudzveidīgām darba vidēm. Tas nozīmē, ka darbinieki nav piesaistīti kādai konkrētai vietai, bet var izvēlēties veicamajam uzdevumam piemērotāko vidi. Piemēram, ja veicams darbs, kas prasa koncentrēšanos, pieejama klusā zona. Savukārt tikšanos ar kolēģiem visērtāk rīkot sadarbības zonā.

Jaunajā ēkā nav iekārtoti atsevišķi kabineti vadītājiem – tie ikdienā strādā kopā ar savām komandām.

Pastāv uzskats, ka pēc pandēmijas patērētāji ir noilgojušies pēc reālās dzīves pieredzes, tāpēc tas ir īstais laiks, lai izveidotu "uznirstošo" jeb pop-up veikalu.

Turklāt pašlaik visā pasaulē ir pieejamas brīvas telpas. Saskaņā ar Appear Here pētījumu ASV, Apvienotajā Karalistē un Francijā no 2020. gada jūnija līdz augustam pieejamās tirdzniecības platības palielinājušas par 125%. Un līdzīgas tendences ir novērojamas arī citās valstīs, tai skaitā Latvijā.

Daudzi klienti ir noguruši no lieliem tirdzniecības centriem, kur galvenā priekšrocība ir liels viena veida veikalu skaits, kas patērētājam var kļūt garlaicīgi. Tāpēc daudzi pazīstamu zīmolu uzņēmumi pārskata līdzšinējās stratēģijas.

Pirmie pop-up veikali Eiropā un ASV radās jau 2000. gadu sākumā, bet tikai tagad tie gūst lielāku popularitāti. Pilsētas centrā, autostāvvietās vai vienkārši ielas vidū spoguļa kuba vai pārvadājuma konteinera veidā parādās neparasta vieta, kurā atrodas un tiek pārdota vadošo kosmētikas, apģērbu vai apavu ražotāju zīmolu produkcija. Šāda veida pop-up veikals pirmo reizi parādījās ASV, kad Losandželosas veikals Vacant nolēma uz laiku atvērt papildu tirdzniecības vietu, lai ātri pārdotu nepieciešamo preču daudzumu. Pēc izpārdošanas, kas ilga vairākas stundas, veikals tika slēgts. Šī ideja vadībai iepatikās tik ļoti, ka tika nolemts ar Vacant produkciju ceļot pa visu valsti, atverot pop-up veikalus dažādās pilsētās. Pēc tam Prada, Stella Mccartney, Louis Vuitton, Chanel, Yves Saint Laurent, Red Bull un daudzi citi atvēra savus pop-up veikalus.

SIA Dzintaru koncertzāle, kurā ik gadu notiek tādi pasākumi kā Jaunais Vilnis un Baleta Zvaigznes Jūrmalā, 2013. gadā apgrozīja 423 tūkstošus eiro (297 tūkst. Ls) un noslēdza gadu ar zaudējumiem 46 tūkstošu eiro (32 tūkst. Ls) apmērā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums raksturojis pērno gadu kā finansiāli neveiksmīgu. Apgrozījuma kritums, salīdzinot ar 2012. gadu, mērāms 10% apmērā.

Savukārt kā zaudējumu galvenais iemesls tiek minēts tas, ka darījuma partnere SIA Attarctio nepildīja savas saistības.

Pagājušajā gadā par aptuveni 20% samazinājušies SIA Dzintaru koncertzāle ilgtermiņa ieguldījumi. Kompānijas vadība skaidro, ka uzņēmuma pamatlīdzekļu sastāvs ir novecojis un jaunu iegāde ir samērā minimāla. Jaunu pamatlīdzekļu iegāde paredzēta 2015. gadā, kad durvis pēc rekonstrukcijas vērs mazā zāle.

Db.lv jau ziņoja, ka Dzintaru koncertzāles rekonstrukcijas izmaksas ir 8,47 milj. Ls, projektu plānots pabeigt līdz 2014. gada beigām ar diviem tehnoloģiskajiem pārtraukumiem šā un nākamā gada vasaras mēnešos. Telpu platība pēc rekonstrukcijas būs 2435,4m², vietu skaits zālē - 460.

Atceltas uzņēmējai Inārai Vilkastei piederošo zemesgabalu Rīgā, Dārzciema ielā, un Jūrmalā, Poruka prospektā 5, izsoles, teikts zvērinātā tiesu izpildītāja Mārča Midega paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsoļu atcelšanas iemesls paziņojumā nav minēts.

2019.gada 19.janvārī sākās Vilkastei piederošo abu zemesgabalu elektroniskās izsoles. Bija plānots, ka tās noslēgsies 2020.gada 20.janvārī.

Parāda piedzinējs abiem zemesgabaliem bija "Baltic International Bank".

Zemesgabala Rīgā, Dārzciema ielā, platība ir 0,253 hektāri, bet nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 75 600 eiro, savukārt zemesgabala Jūrmalā, Poruka prospektā 5, platība ir 0,2122 hektāri, bet nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 87 600 eiro.

Par korupciju tiesātā bijušā Valsts ieņēmuma dienesta Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča dzīvesbiedre Vilkaste savu pirmo firmu nodibināja 1992.gadā. Kopš 2003.gada viņa darbību pilnībā pārorientējusi uz nekustamo īpašumu biznesu. Vilkastes realizēto projektu skaitā ir tirdzniecības centrs "Dino", daudzdzīvokļu ēka "Jūrmalas pērle", daudzdzīvokļu nams "Mežaparka vilnis", kas 2007. gadā saņēma apbalvojumu konkursā "Labākais jaunais projekts" nominācijā "Labākais elitārās mājas projekts", kā arī citi projekti Mārupē, Ādažos, Jūrmalā, Rīgā, Kanādā un Melnkalnē.

Vasaras mēnešos novērotais darījumu skaits Jūrmalas jaunajos projektos, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo laika posmu, atspoguļo būtisku tirgus aktivitātes samazinājumu. Tomēr joprojām notiek darījumi par summu virs 250 000 eiro, norāda Arco Real Estate starptautiskās nodaļas vadītāja Oļesja Bogodistaja.

Lai gan nerezidentu pieprasījums pēc īpašumiem Jūrmalā, tāpat kā darījumu skaits, ir būtiski samazinājies, lielāko interesi izrāda krievi, kam seko ukraiņi un kazahi. Arco Real Estate klientu lokā tāpat ir Baltkrievijas, Azerbaidžānas, Izraēlas un Ķīnas pilsoņi, stāsta O.Bogodistaja. Ik nedēļu no desmit lielākajiem pirkumiem Latvijā vismaz divi veikti Jūrmalā par summu no 250 000 eiro līdz pat 500 000 eiro, kas pārsniedz termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai nepieciešamo minimālo pirkuma summas slieksni.

Jautāta, kādēļ darījumu skaits Jūrmalā tik krasi sarucis, speciāliste norāda uz vairākiem faktoriem, tostarp uz Krievijas Federācijas nacionālās naudaszīmes vērtības kritumu, ko izraisīja ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās: rubļa vērtības samazinājums ir ietekmējis pirkuma cenu, proti, konvertējot tos eiro, nekustamais īpašums šobrīd nerezidentiem izmaksā gandrīz divreiz dārgāk nekā pērn.

Eiropas Savienības (ES) amatpersonas trešdien brīdinājušas, ka jaunā koronavīrusa otrais vilnis var sākties reizē ar ziemas gripas sezonu, un aicinājušas bloka dalībvalstis sagatavoties tam.

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins atzina, ka ES sākotnējā reakcija uz jaunā koronavīrusa pandēmiju nav bijusi spīdoša un dalībvalstis nav saskaņojušas savu darbību.

Taču Shins un arī ES veselības komisāre Stella Kirjakide uzsvēra, ka EK un ES dalībvalstis ir guvušas mācību un būs labāk sagatavotas otrajam vilnim.

"Vīruss joprojām ir ar mums," brīdināja Shins, piebilstot, ka ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar pandēmiju, ir ieguvuši Eiropai laiku, lai tā varētu paplašināt savas iespējas atbildēt uz pandēmiju.

EK amatpersonas arī paziņoja par virkni pasākumu, kuru mērķis ir sagatavot slimnīcas un izstrādāt sabiedrības veselības politiku vasaras beigām.

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Konflikts Ukrainā nav bijis pietiekošs iemesls, lai pārvērtētu arī iepriekš bieži kritizētā konkursa Jaunais Vilnis norisi Jūrmalā. Pilsētas mērs Gatis Truksnis uzskata — kultūra nav jāsaista ar politiku un atpūtas pasākums nav īstā vieta, kur protestēt pret Krievijas rīcību, taču kādreizējie kultūras nozares vadītāji pauž skarbākas atziņas, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

G. Truksnis sarunā ar laikrakstu nav slēpis, ka starptautisko norišu kontekstā pilsētas domē nav valdījusi vienprātība par Jaunā viļņa norisi, taču kopīgā nostāja liecinot – kamēr Latvijas pozīcija nav definēta valdības līmenī, tikmēr nav iemeslu vērsties pret privāti organizētiem pasākumiem tikai tāpēc, ka tajos iesaistīti Krievijas pilsoņi.

«Latvijas kultūras darbiniekiem nav unificētas attieksmes. Mēs zinām Jaunā Rīgas teātra un Alvja Hermaņa pozīciju, atsakoties no viesizrādēm Krievijā, taču mēs redzam arī Sanktpēterburgas dienas Rīgā, Krievijas teātru viesizrādes un mūsu mākslinieku koncertus kaimiņvalstī. Katrs rīkojas tā, kā viņš izjūt šo situāciju. Manuprāt, kultūra nebūtu jāsaista ar politiku. Jo vairāk tāpēc, ka Latvija valdības līmenī nav pateikusi, ka jebkuri kontakti ar Krievijas mākslas vai kultūras vidi ir nevēlami. Patiesībā teātris, mūzika, festivāli nav pareizie adresāti, pret kuriem vērsties saistībā ar konfliktu Ukrainā. Ir politiķi un vēstniecības, kam izrādīt savu nepatiku,» paudis G. Truksnis.

Zaudējusi festivālu Jaunais vilnis, bet ieguvusi atjaunotu Dzintaru koncertzāli, Jūrmala šogad izceļas arī ar virkni pabeigtiem dzīvojamo namu projektiem

Šogad noslēgušies projekti, kas sākti, attīstītājiem reaģējot uz nerezidentu pieaugošo interesi par īpašumu iegādi Jūrmalā, ko izraisīja termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana. Līdz ar izmaiņām TUA politikā, kā arī valūtas svārstībām Krievijā, kaimiņvalsts pircēju aktivitāte gan ir mazinājusies, tomēr investori turpina un plāno arvien jaunus dzīvojamo namu projektus.

Par lielāko pēdējo divdesmit gadu laikā no jauna uzbūvēto objektu Jūrmalā tiek dēvēts uzņēmēja Jūlija Krūmiņa ģimenes īstenotais Turaidas kvartāls – deviņu ēku komplekss ar 121 apartamentu Dzintaros. Būvdarbi izmaksājuši ap 20 milj. eiro, iepriekš informējusi apartamentu būvniecību un pārdošanu realizējošā SIA MC Turaida Property. 20 milj. eiro figurē kā investīciju apjoms arī dzīvokļu kompleksā Park Residences, ko attīstīja SIA Ordo Agency. Šoruden ekspluatācijā tika nodota kompleksā esošā īstermiņa un ilgtermiņa īrei paredzētā dzīvojamā ēka Park Apartments Dzintaru prospektā. Projekta būvnieks SIA Merks DB informē, ka Dzintaru prospektā 28 izbūvēts četru stāvu ēku komplekss Park Residences, ko veido trīs ēkas un 66 apartamenti, katrs ar izbūvētu balkonu vai terasi, bet Dzintaru prospektā 26 – ēka ar 27 dzīvokļiem, kas paredzēti ilgtermiņa īrei. Arī SIA Skonto būve par vienu no lielākajiem šogad pabeigtajiem projektiem min pēc SIA Dzintaru parks pasūtījuma būvēto apartamentu kompleksu Kado Karim.

Lielbritānijā par pašizolēšanās rīkojumu neievērošanu varēs tikt piemērota līdz 10 000 mārciņu (10 950 eiro) liela sodanauda, paziņojusi valdība.

Jaunais noteikums, kas stāsies spēkā 28.septembrī, nosaka, ka cilvēkiem obligāti jāievēro pašizolācija, ja viņiem konstatēta inficēšanās ar jauno koronavīrusu vai arī viņi identificēti kā tuvas kontaktpersonas kādam inficētajam.

Līdz šim pašizolēšanās Lielbritānija šādos gadījumos bija ieteicama, bet ne obligāta. 28.septembrī stāsies spēkā arī jaunās sodanaudas.

Sākotnēji tiks piemērots 1000 mārciņu liels sods, bet atkārtotu pārkāpumu gadījumos sodanaudas būs lielākas - līdz pat 10 000 mārciņu.

Valdība paredzējusi vienreizēju 500 mārciņu lielu pabalstu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kam pašizolēšanās nozīmē ienākumu zaudēšanu, un sodus darba devējiem, kas vēršas pret saviem darbiniekiem, kuriem jāievēro pašizolēšanās.

Latvijā šogad desmit mēnešos reģistrēti kopumā 7350 jauni uzņēmumi, bet likvidēti - 8960, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Vienlaikus "Lursoft" atzīmē, ka pērn attiecīgajā periodā bija lielāks gan jaunreģistrēto, gan arī likvidēto uzņēmumu skaits - 2021.gada desmit mēnešos Latvijā bija reģistrēti 7807 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 11 722.

Šogad oktobrī reģistrēti 772 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam veidojot 3,39 miljonus eiro. Lai arī kopējais jauno uzņēmumu skaits viena mēneša laikā oktobrī bija lielāks nekā citos šā gada mēnešos, to kopējais pamatkapitāla apmērs ir mazākais, kāds šogad reģistrēts viena mēneša laikā.

Pēc "Lursoft" datiem, no oktobrī reģistrētajām 679 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vien 202 pamatkapitāls sasniedza vismaz 2800 eiro, savukārt 216 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls bija mazāks par 10 eiro.