Jaunākais izdevums

«Radošās nozares» iekļauj daudzus jaunus biznesa virzienus, kas neietilpst kādā no tradicionālo nozaru kategorijām.

Tā uzskata Heidi Sveine-Pedersena (Heidi Svane Pedersen), Dānijas Dzīvesstila un dizaina klastera vadītāja digitālajos jautājumos un konkursa Creative Business Cup žūrijas locekle. Savu ikdienas darbu viņa sauc par randiņu pakalpojumu – viņa strādā pie tā, lai kompānijas satiek pareizās zināšanas. Vaicāta, vai tas ir tikpat vienkārši kā Tinder, viņa smejoties teic, ka reizēm, lai atrastu «īsto», vajag iedzert kafiju, aiziet vakariņās vai aizbraukt kopīgā ceļojumā. Dzīvesstila un dizaina klasteris strādā ar valsts iestādēm, universitātēm, inkubatoriem un tradicionālajām kompānijām dizainā un veido tiltus starp tiem. Vairāk par radošo industriju izaicinājumiem un iespējām iesaistīties ilgtspējīgu risinājumu veidošanā viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kas jūsu skatījumā ir radošs bizness un kāda ir tā atšķirība no «parastā» biznesa?

Creative Business Cup cenšas piesaistīt uzņēmumus, kas neatrod savu vietu tradicionālajās jomās. Radošās nozares ir jauks termins, kas apzīmē dažādību, ko tie pārstāv. Pērn Kopenhāgenā viens no uzvarētājiem bija meitene, kas no ābolu sulas ražotājiem iepērk pārpalikumus, ko tie citā gadījumā par maksu nodotu kā atkritumus, un pievieno tiem enzīmus un rada – ābolu «ādu». Šie uzņēmumi uzreiz neklauvē pie modes namu vai mēbeļu ražotāju durvīm. Tādiem uzņēmumiem ir jāpalīdz satikties ar lielajām kompānijām, jo tām ir «muskuļi», lai nodarbotos ar izplatīšanu, mārketingu, pārdošanu. Toties lielajiem uzņēmumiem mēdz būt grūtības ar inovāciju.

Kas ir radošo kompāniju lielākie izaicinājumi, kad tās nonāk tirgū un neietilpst nevienā no iepriekš zināmajām kategorijām?

Tieši kategorijas varētu būt viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo tradicionālais bizness ir tik sakārtots pa nozarēm. Tāpat tiem tipiski ir grūtības ar pārdošanu, vismaz tiem radošo industriju pārstāvjiem, kam ir patērētājiem domāts produkts. Varbūt ir citi izaicinājumi, ja kompānijai klienti ir citi uzņēmumi. Taču visiem ir problēmas ar pārdošanu, mārketingu, izplatīšanu. Lielajām kompānijām un valsts iestādēm ar to vajadzētu palīdzēt vairāk. Arī Creative Business Cup dara lielisku darbu, izceļot šos uzņēmumus.

Viena lieta ir iegūt balvu šādā konkursā, taču – kas notiek pēc tam?

Protams, balvas vienmēr ir jaukas, jo tās dod iespēju parādīt sevi publiski, bet katru dienu arī mazam un vidējam uzņēmumam ir jākopj sava kompānija. Jābūt pārliecībai, ka ir izvirzītas pareizās prioritātes. Savā ziņā ir viegli visu laiku strādāt ar savu produktu un turpināt inovēt, bet, ja tajā pašā laikā nestāsti visiem, ko dari, un nenodarbojies ar pārdošanu, nav nekādas jēgas no tā, jo neviens par to nezina.

Vai radošām kompānijām vajag vairāk laika, lai ieietu tirgū?

Radošo industriju joma ir ļoti plaša – spēles, filmas, teātris, dizains utt. Taču šīm nozarēm trūkst investīciju, jo investori arvien ir ieinteresēti tehnoloģijās un mobilajās lietotnēs. Tomēr var manīt tendenci, pat Silīcija ielejā ir tendence pievērsties kam taustāmākām, ne tikai tehnoloģiju startup.

Ceru, ka Creative Business Cup spēj veidot investoru izpratni par iespējām ieguldīt arī šajā industrijā, jo tā tie var būt daļa no ļoti ietekmīga dizaina viļņa, jo radošajai industrijai piemīt kas tāds, kas nav nevienai citai nozarei – dizains ir lielisks rīks, lai pārvērstu ilgtspējas idejas produktos.

Bieži vien radošo jomu pārstāvji dara to, kas vēl nav bijis.

Jā, un arī tāpēc ir grūti palīdzēt šiem ļoti inovatīviem uzņēmumiem, jo tie strādā jomās, kas nekad nav apskatītas, un tie dara to, ko neviens cits nav darījis. Kā gan kādam konsultantam viņus trenēt, kurā virzienā iet?

Visu rakstu lasiet 18. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pie Saldus apvedceļa izveido lielāko iekštelpu atrakciju parku Kurzemē

Monta Glumane, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atrakciju parks "Happy Kids" pie Saldus apvedceļa radījis vietu, kur svinēt bērnu ballītes un citus svētkus.

SIA "Grand M" dibināts 2012.gadā un sākotnēji uzņēmums nodarbojās ar banketu organizēšanu un ēdināšanu. Savukārt 2018.gada novembrī tika atvērta pirmā, 70 kvadrātmetru liela rotaļu istaba. "Šobrīd mums ir lielākais iekštelpu atrakciju parks Kurzemē, aizņemot 600 kvadrātmetrus lielu telpu. Tieši šajā nozarē esam nedaudz ilgāk par gadu," stāsta SIA "Grand M" valdes locekle Madara Bobkova.

Sākotnēji uzņēmējiem bija iecere piedāvāt bērnu pieskatīšanas pakalpojumu vecākiem, kuru atvasēm nav tikusi vieta bērnudārzā. "Mūsu ģimenē aug divi bērni, tāpēc saskārāmies ar to, ka nav iespējas īslaicīgi veikt darbus bez mazajiem. Viens no variantiem, ko vecāki šobrīd labprāt izmanto, ir darīt savu darbu mūsu telpās, kamēr bērni spēlējas. Bērni ir vecāku redzeslokā un aizņemti ar rotaļām," stāsta M.Bobkova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Argentīnas prezidentam jāmaksā 23 000 eiro sods par ballīti karantīnas laikā

LETA--AFP, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Argentīnas prezidentam Alberto Fernandesam un valsts pirmajai lēdijai nāksies samaksāt trīs miljonus peso (aptuveni 23 000 eiro) soda naudās par dzimšanas dienas svinībām Covid-19 karantīnas režīma laikā.

Apmaiņā pret šo summu, kas tiks novirzīta labdarībai, tiks atcelta tiesvedība par karantīnas noteikumu pārkāpšanu.

Tiesnesis pirmdien piekrita prezidenta priekšlikumam, ka Fernandess pārskaitīs 1,6 miljonus peso prestižam institūtam, kas nodarbojas ar vakcīnu izstrādi. Prezidenta dzīvesbiedre Fabiola Janjesa piedāvājusi ziedot 1,4 miljonus peso, ko tiesnesis arī apstiprinājis.

Prokuratūra sāka izmeklēšanu pret prezidentu pagājušajā gadā aizdomās par veselības protokola pārkāpumiem pēc tam, kad medijos tika nopludinātas fotogrāfijas, kurās redzamas pirmās lēdijas dzimšanas dienas vakariņas 2020.gada jūlijā prezidenta rezidencē Buenosairesas piepilsētā. Svētku vakariņās piedalījās vairāki desmiti viesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākums mēdz būt piesātināts ar mēģinājumiem pildīt dažādas jaunas apņemšanās. Gluži vai tradīcija ir solījumi, piemēram, vairāk sportot, ēst veselīgāk, nomest svaru utt. Šajā periodā gan var padomāt vēl par to, kā nākamajiem gadiem izveidot kādu daudzmaz jēdzīgu finanšu plānu.

Piemēram, Fidelity Investments aptauja rāda, ka gandrīz 70% ASV iedzīvotāji gada beigās apcer to finanšu sakārtošanu vai uzlabošanu. Turklāt eksperti mēdz teikt - patiesībā gadu mija tam nebūt nav tas pats sliktākais mirklis.

Nosacīti sliktākas ziņas jau ir tās, ka ar kādu pliku mērķu, lai kādi tie arī nebūtu, nospraušanu parasti nepietiek. Lai tos piepildītu, jāieliek zināms darbs. Vērā gan var ņemt dažus padomos, lai palielinātu iespējamību, ka šie mērķi tomēr tiks sasniegti.Katrā ziņā krāšana ir ļoti svarīga dzīves daļa, kas paredz, ka tiek izveidots kāds labklājības spilvens, kuru pēc tam var tērēt vai nu aktuālajām vajadzībām, vai turpināt glabāt mazāk baltām dienām. Šāda spilvena esamībai vajadzētu nozīmēt arī mierīgāku ikdienas naktsmieru. Dažādi pētījumi un arī prakse gan rāda, ka liela daļa cilvēku par krāšanu domā vai nu nepietiekami vai novēloti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika parasti nav novērojama eksportējošos uzņēmumos, bet drīzāk vietējos uzņēmumos, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas veikto ēnu ekonomikas pētījumu.

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

All you need is love

Linda Zalāne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Monami Frost (īstajā vārdā Irēna Straume) karjeru veido vairākās jomās, turklāt dažādās realitātēs – interneta vidē un fiziskajā pasaulē.

Viņa ir modele, sava apģērbu zīmola un vegāniskā restorāna īpašniece, kā arī sociālo mediju zvaigzne ar brangu sekotāju pulku – 1,6 miljoniem Instagram un 709 tūkstošiem cilvēku Youtube kanālā. Tomēr visam pāri viņas dzīves lielākā kaislība, aizraušanās un sirds pieder ģimenei – vīram un divām meitiņām.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Cik gadus jau jūsu mājvieta ir Liverpūle? Kādēļ no visām pasaules pilsētām tieši šo izvēlējāties kā savējo?

Nesen apritēja deviņi gadi, kopš Liverpūle kļuva par manām mājām. Izvēlējos to gandrīz vai nejaušības pēc, un stāsts, kā tas notika, ir nedaudz smieklīgs. Sākās ar to, ka divas nedēļas pirms manas pirmās meitas dzimšanas mana mamma pārvācās uz Londonu, lai atrastu darbu un mēs pēc tam arī varētu domāt par pārvākšanos. Mamma sāka strādāt mazā salā blakus Anglijai. Pēc pāris mēnešiem mēs ar ģimeni bijām gatavi pārcelties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Cīņa ar mizgrauzi – kopīga atbildība un tūlītēja rīcība

Dāvis Freimanis, SIA “Ziemeļlatvijas meži” mežu apsaimniekošanas speciālists, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satrauc aizvien pieaugošais pretnostatījums starp tiem, kuri rosina domāt par ierobežojumu pārskatīšanu, veikalu atvēršanu, protams, ievērojot pasākumus, kas kavē vīrusu izplatīšanos, un tiem, kuri tajā automātiski saskata jaunus inficēšanās riskus.

Proti, lēmumu pieņēmēji aizvien vairāk sadalās karojošās frontēs, kur vienā pusē jaušama saprāta balss, bet otra ir emociju pārņemta, nav gatava iedziļināties tēmā, risināt jautājumu pēc būtības, bet ir kategoriski noraidoša. Tad nu dialoga vietā ir vien publiskās komunikācijas putu kulšana, kas rada tikai jaunas problēmas. Redzams, ka virkne augstu amatpersonu, tostarp diemžēl arī Valsts prezidents, vadās pēc principa “nav veikalu – nav problēmu”.

Ar savu nostāšanos vien epidemiologu pusē, kuriem ir profesionāls, taču ļoti šaurs skatījums uz procesiem valstī, ar savu vēršanos pret citādi domājošajiem ministriem Valsts prezidents mudinājumus vērtēt situācijas pēc būtības diemžēl, tā teikt, apcērt saknē. Kurp tas ved? To spilgti redzējām ar skaistumkopšanas biznesa piemēru – ierobežojums strādāt var radīt vien ilūziju, ka izsargājamies, jo teju vai katrs dzirdējis par ļoti daudziem gadījumiem, kad oficiāli aizliegtie pakalpojumi tiek sniegti mājās. Šī ir tā reize, kad varam piekrist vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša paustajam, ka Covid-19 pandēmijas laikā drošāk ir ļaut pakalpojumu sniegšanu kontrolēti un ievērojot prasības, nevis pieļaut, ka pakalpojumus sniedz nelegāli. Tikai nav saprotams, kāpēc virkne viņa kolēģu tajā neieklausās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investēt bērnos vai jaunā ražotnē – vai varam aprēķināt ieguvumu sabiedrībai?

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ēnu ekonomika minimāli sarukusi

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies, bet Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Šādu viedokli 10. ikgadējā konferencē, kas veltīta Ēnu ekonomikai Latvijā, pauda "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieks Arnis Sauka, prezentējot pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs". Tas rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz - par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī Lietuvā tas sarucis par 0.5% un sasniedzis 22.0% no IKP, bet Igaunijā tas sarucis visstraujāk par 2.4% un bija 18.2% no IKP.

"Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai," tā SSE Riga pētnieks Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāpārtrauc tolerēt ar esošo ēnu ekonomikas apjomu

Elīna Rītiņa, LTRK viceprezidente, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jaunu un beidzot efektīvu ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plānu, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi, un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F.Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā ceturtā daļa Vācijas iedzīvotāju ir imigranti vai ar imigrantu saknēm, liecina otrdien izplatītie 2019.gada oficiālie dati.

21,2 miljoniem jeb 26% no kopējā iedzīvotāju skaita ir "migrantu izcelsme", liecina 2019.gada mikrotautskaites dati, pavēstīja Federālais Statistikas birojs.

Pieaugums sastāda 2,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada datiem, un tas procentu izteiksmē ir mazākais pieaugums kopš 2011.gada, norādīja birojs.

Vislielākā atsevišķā grupa jeb 13% to vidū, kam ir imigrantu izcelsme, ir Vācijas iedzīvotāji, kas ieradušies no Turcijas vai kam Turcijā ir saknes.

Nākamajās vietās ir imigranti, kuru izcelsmes valstis ir Polija un Krievija vai kam saknes ir šajās valstīs.

Kopumā 65% visu imigrantu ir Eiropas saknes.

Vācijā par "migrantu izcelsmes" iedzīvotājiem tiek uzskatīti tie, kas vai nu paši nav Vācijas pilsoņi kopš dzimšanas vai tāds nav bijis vismaz viens no vecākiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki jau tūkstošiem gadu viens otram ir dāvinājuši ziedus, sākot ar mīlestības apliecinājumiem, līdz pat līdzjūtības izteikšanai. Dāvinot kādam ziedus, mēs varam izteikt dažādas emocijas, atkarībā no pareizas ziedu izvēles un to noformējuma, kas piemērots konkrētam notikumam. Ziedi vienkārši ir dabisks, skaists un smaržīgs veids, kā izteikt savas emocijas. Ziedu izvēli galvenokārt nosaka tradīcijas un etiķete, tāpēc ir svarīgi zināt dažas pamata lietas, kas labāk palīdzēs izvēlēties pušķi, kas būs konkrētam pasākumam atbilstošs. Mūsdienās plaši izplatīta ir ziedu piegāde, tāpēc, veicot pasūtījumu, par skādi nenāks veikala darbiniekam pateikt, kādam notikumam ziedi būs paredzēti. Ziedu veikalu darbinieki vislabāk spēs ieteikt, kādi ziedi būs piemēroti konkrētai situācijai.

Dzimšanas diena

Dzimšanas dienu svinībām noderēs jebkas, kas ir košs un krāsains. Ja jubilāram ir savi iecienītie ziedi, tad laba doma noteikti būs dāvināt veselu klēpi tikai ar tiem. Vēl viens veids ir izvēlēties tādus ziedus, kas ir raksturīgi katram gada mēnesim: janvārī neļķes, februārī vijolītes vai narcises, martā un aprīlī puķzirnīši vai narcises, maijā maijpuķītes, jūnijā un jūlijā rozes, no augusta līdz oktobrim gladiolas, asteres un klinģerītes un novembrī un decembrī – krizantēmas un krāšņās eiforbijas.

Valentīndiena

Ziedu piegāde Valentīndienā daudziem ir kļuvusi par tradīciju. Domājot par šiem svētkiem, rozes ir pirmie ziedi, kas ienāk prātā. To spilgtie sarkanās un rozā krāsas toņi ideāli raksturo romantiku un kaisli attiecībās. Rozes labi izskatās gan pa vienai, gan kuplā pušķī. Paralēli tam, gaišu un mīlošu sajūtu spēj radīt arī tādas puķes kā tulpes, hiacintes, orhidejas un neļķes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā līdz galam nepiepildītu plīša izstrādājumu padarīt par kulturālu fenomenu?

«Man patīk, ka viņām ir spīdīgas acis. Viņas arī izskatās mīļas. Un viņām ir dzimšanas dienas,» tā par Ty mīkstajām rotaļlietām izsakās desmit gadus vecā Māra. Katru vakaru sev līdzās viņa izgulda 14 lielākas un mazākas košas un ne tik košas plīša mantas, un katru reizi, kad viņai ir iespēja izvēlēties rotaļlietu veikalā kaut ko jaunu nopirkt, viņai grūti neizvēlēties vēl vienu «mīļumu», jo tur vienmēr ir kāda jauna: šomēnes neonrozā pūdelis, nākammēnes – lillā delfīns, vēl pēc mēneša – pūce visās varavīksnes krāsās.

Māra nav vienīgā, kurai patīk amerikāņu rotaļlietu ražotāja Ty mīkstās spēļmantas ar oficiālo nosaukumu Beanie Boo. Kaut, iespējams, pirmais histēriskais vilnis ir garām (mūsdienās pieprasījums pēc spēļmantām, ar retiem izņēmumiem, ir viļņveidīgs – pēkšņi to vajag visiem un pēc kāda laika – gandrīz nevienam), tomēr košās mantas ar spīguļojošajām acīm vēl joprojām ir populāras. Tās gan nevar sacensties popularitātē ar savām priekšgājējām Beanie Babies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

„Lieliska dāvana” paplašina savu darbību, atverot jaunu batutu parku Latvijā

Sadarbības materiāls, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas uzņēmums „Lieliska dāvana” septembra vidū atklāja jaunu batutu parku Rīgā, vienā no lielākajiem Latvijas tirdzniecības centriem – „Spice”. Latvijā šis ir jau otrais uzņēmuma „Lieliska dāvana” pārvaldītais batutu parks. Šī jaunā koncepta izklaides parka izveide tapa sadarbībā ar arhitektu komandu, un tam bija nepieciešamas gandrīz 1 miljonu eiro vērtas investīcijas.

„Lieliska dāvana” ir piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas līderis Latvijas tirgū jau vairāk kā 12 gadus, veicot dāvanu karšu tirdzniecību 11 veikalos un vairākos simtos stendu, kas izvietoti tādos lielākajos tirdzniecības centros kā „Rimi”, „Maxima”, „Stockmann” u. c.

Ņemot vērā mūsu plašo pieredzi izklaides nozarē, mēs nolēmām paplašināt savu darbību Latvijā un pievērsties jaunai jomai. Mēs iegādājāmies savu pirmo batutu parku „Jump space”, kas jau darbojās. Šis parks, kas tika atvērts 2018. gadā stratēģiski izdevīgā vietā, aizņem 1650 kvadrātmetru lielu platību un piedāvā milzīgu batutu platformu, piecas dzimšanas dienas ballīšu istabas un spēļu automātus. Pēc veiksmīgas batutu parka pārvaldības mēs nolēmām izvērst šo uzņēmējdarbību arī tirdzniecības centros, kur mūsu panākumus sekmētu ne tikai batutu parka apmeklētāji, bet arī paša tirdzniecības centra apmeklētāju plūsma. Mēs ticam, ka otrais parks, kas atrodas vienā no Latvijas labākajiem tirdzniecības centriem „Spice”, būs vēl veiksmīgāks par pirmo,” atzīst Ernestas Vasiliauskas, „Lieliska dāvana” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienvidkoreja trešdien pārgājusi uz starptautisko sistēmu cilvēka vecuma aprēķināšanā, līdz ar to dienvidkorejieši kļuvuši par gadu vai diviem jaunāki.

Dienvidkoreja bija pēdējā Austrumāzijas valsts, kas vēl oficiāli izmantoja sistēmu, kurā mazuļi piedzimšanas brīdī tiek uzskatīti par gadu veciem, skaitot mātes vēderā pavadīto laiku kā bērna dzīves pirmo gadu. Saskaņā ar šo sistēmu visi jaundzimušie gadu mijā kļuva par vēl vienu gadu vecāki, līdz ar to mazulis, kas dzimis 31.decembrī, jau 1.janvārī tika uzskatīts par divus gadus vecu. Saskaņo ar šo sistēmu cilvēka vecums arī turpmāk palielinājās par gadu nevis dzimšanas dienā, bet gadumijā.

No šodienas Dienvidkorejā tiks izmantota starptautiskā sistēma, kas nozīmē, ka visi dienvidkorejieši kļūs par gadu vai diviem jaunāki. Taču praktiskajā dzīvē šī pāreja nenesīs lielas izmaiņas, jo daudzās juridiskajās un administratīvajās funkcijās jau tiek izmantots reālais dzimšanas datums, nevis tā dēvētais Korejas vecums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus?

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS nodokļu eksperte, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam nodokļu maksātājam pienākas atvieglojumi par apgādājamajiem - pat, ja tie nav ierakstīti viņu algas grāmatiņā.

Atvieglojumus šajā gadījumā var pieprasīt ar gada ienākumu deklarāciju. Turklāt šie atvieglojumi pienākas arī gadījumā, ja nodokļu maksātājs nav guvis ienākumus pilnu gadu. Šo ir apstiprinājusi arī Administratīvā apgabaltiesa savā spriedumā lietā Nr. A420206318 (https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/382384.pdf). Spriedums ir stājies spēkā šā gada 11. jūnijā.

Jāatzīst, ka praksē sastopamies samērā bieži ar šo formālo prasību no VID. Proti, klienti aizpilda savas gada deklarācijas, deklarējot atvieglojumus, taču VID neatmaksā viņiem IIN, kamēr nav izlabots algas nodokļu grāmatiņas ieraksts. Vairums no klientiem apzināti neaizpilda savas algas grāmatiņas ar vēlmi izvairīties no tā, lai viņu darba devēji būtu informēti par apgādājamiem dažādu iemeslu dēļ. Taču, nevēloties strīdēties ar VID un vēloties saņemt pēc iespējas ātrāk IIN pārmaksu, tie pakļaujas šai nepamatotai VID prasībai un veic labojumus savā algas grāmatiņā. Turklāt vēlāk tiem arī esot jāraksta atsevišķs iesniegums VID ar lūgumu vēlreiz pārskatīt viņu lēmumu neveikt IIN atmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru