SEB grupa piešķīrusi 140 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu Latvijas veselības aprūpes un farmācijas uzņēmumu grupai AS “AB City” attīstības projektu realizācijai.

“AB City” ir Latvijas vietējā kapitāla uzņēmums, kas prioritāri darbojas Baltijas reģionā un paplašinās arī Eiropas Savienības (ES) tirgos.

““AB City” grupas uzņēmumi ir mērķtiecīgi investējuši veselības aprūpes un farmācijas pakalpojumu un ražošanas attīstībā Baltijas valstīs. Mūsu nākamais stratēģiskais solis ir paplašināšanās Eiropas Savienības (ES) tirgos. Grupas attīstības stratēģija paredz stiprināt reģionālās pozīcijas, paaugstināt darbības efektivitāti un nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi arī sarežģītos makroekonomiskos apstākļos. Tāpēc SEB grupas piešķirtais ilgtermiņa finansējums ir būtisks instruments, kas nodrošinās gan iepriekš veikto investīciju refinansēšanu, gan palīdzēs īstenot plānotos attīstības projektus Baltijā un citos Eiropas tirgos,” norāda AS “AB City” valdes loceklis Roberts Tavjevs.

Pērnā gada nogalē valdības apstiprinātajā Latvijas FinTech stratēģijā izvirzītie mērķi – par trešdaļu kāpināt FinTech uzņēmumu skaitu Latvijā, nozarē izveidot jaunas darbavietas, piesaistīt jaunas investīcijas un Latvijai kļūt par konkurētspējīgu Eiropas FinTech centru – ir gana vērienīgi. Tos sasniegt varēsim vien tad, ja savu artavu ieguldīs visi FinTech ekosistēmas dalībnieki.

Jau iepriekšējās FinTech stratēģijas īstenošanas periodā Latvijas Banka ieguldīja daudz pūļu savu atbildības jomu – licencēšanas, regulējuma, infrastruktūras – pilnveidē. Mūsu paveiktais sāk nest augļus: licencēto finanšu tirgus dalībnieku skaits aug, un arvien vairāk maksājumu pakalpojumu sniedzēju izmanto Latvijas Bankas maksājumu infrastruktūru.

Efektīvs licencēšanas process un jauni tirgus dalībnieki

Latvijas Banka 2025. gadā izsniedza astoņas licences FinTech segmenta uzņēmumiem, šogad – jau septiņas.Īpaši izceļams, ka pērnā gada nogalē Latvijas Banka izsniedza pirmās divas licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai. Interese par darbības atļaujām kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai ir liela – gan licencēšanas procesā, gan pirmslicencēšanas konsultāciju stadijā ir vairāki pieteikumi. Interesi par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja licenci ir izrādījuši uzņēmumi no Polijas, Lietuvas, Spānijas, Vācijas, Turcijas, Kanādas, Lielbritānijas un citām valstīm. Tas liecina par Latvijas potenciālu starptautisku kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju piesaistē.

"Fintech" segmenta uzņēmumiem izsniegto darbības atļauju skaits šogad turpinās augt, un patlaban Latvijas Bankā licencēšanas posmā ir 15 uzņēmumu, bet pirmslicencēšanas konsultāciju posmā - 29, tāpat vairāki finanšu uzņēmumi ir interesējušies par iespēju saņemt specializētās kredītiestādes licenci, norāda Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Viņa skaidro, ka pērnā gada nogalē valdības apstiprinātajā Latvijas "FinTech" stratēģijā izvirzītie mērķi - par trešdaļu kāpināt "FinTech" uzņēmumu skaitu Latvijā, nozarē izveidot jaunas darbavietas, piesaistīt jaunas investīcijas un Latvijai kļūt par konkurētspējīgu Eiropas "FinTech" centru - ir gana vērienīgi. Tos sasniegt būs iespējams vien tad, ja savu artavu ieguldīs visi "FinTech" ekosistēmas dalībnieki.

Purgaile pauž, ka "FinTech" stratēģijas īstenošanas periodā Latvijas Banka ieguldīja daudz pūļu atbildības jomu - licencēšanas, regulējuma, infrastruktūras - pilnveidē.

"Mūsu paveiktais sāk nest augļus: licencēto finanšu tirgus dalībnieku skaits aug, un arvien vairāk maksājumu pakalpojumu sniedzēju izmanto Latvijas Bankas maksājumu infrastruktūru," norāda Purgaile, piebilstot, ka 2025. gadā Latvijas Banka izsniegusi astoņas licences "FinTech" segmenta uzņēmumiem, bet šogad četros mēnešos - piecas. Turklāt pagājušā gada nogalē izsniegtas pirmās divas licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai.

Šī gada sākumā Rīgas ostā darbu uzsākušas divas jaunas konteinerkravu pārvadājumu līnijas.

Lielbritānijas kompānijas Ellerman City Liners kuģi savienos Rīgas ostu ar Gdiņas, Tīsportas, Tilburijas un Roterdamas ostām. Savukārt maršrutā Vilhelmshāfene -Hamburga-Klaipēda-Rīga-Rauma-Helsinki-Vilhelmshāfene turpmāk kursēs vadošās starptautisko jūras konteineru pārvadātāju kompānijas Hapag-Lloyd kuģi. Abu kuģošanas līniju kuģi Rīgas ostu apmeklēs reizi nedēļā. Hapag-Lloyd ir vadošais jūras konteineru pārvadātājs pasaulē. Ar 305 modernu konteinerkuģu floti gadā tiek pārvadāti 12,5 miljoni TEU (20 pēdu konteineru vienības) konteineru. Uzņēmumā strādā 17 400 darbinieku vairāk nekā 400 pārstāvniecībās 140 valstīs. Rīgas ostas pievienošana Hapag-Lloyd ostu tīklam nodrošinās klientiem vēl ātrākus un uzticamākus piegāžu risinājumus, kā arī vēl vairāk ostu, kas sasniedzamas no Rīgas.

Igaunijas attīstītāji Invego un Reterra Rīgā ir pabeiguši jaunā 13 miljonus eiro vērtā dzīvojamā kvartāla “Parka Kvartāls” būvniecību.

Būvkompānija “Mapri Būve” jau ir nodevusi objektu pasūtītājam. Tas bija vairāku etapu projekts, kura rezultātā Latvijas galvaspilsētā tapuši 110 jauni dzīvokļi, no kuriem vairāk nekā 80% jau ir pārdoti.

Invego izpilddirektors Kristjans Tors Vehi (Kristjan‑Thor Vähi) norāda, ka projekta mērķis bija radīt mūsdienīgu dzīvojamo vidi, kas respektē esošo pilsētvidi. “Projekta pabeigšana ir nozīmīgs posms gan mums, gan visam apkārtējam rajonam. Mēs vēlējāmies, lai jaunais dzīvojamais kvartāls organiski iekļautos apkārtējā vidē. Tāpēc īpašu uzmanību pievērsām esošās apzaļumošanas saglabāšanai - izdevās saglabāt daudzus lielos kokus, tostarp liepas, gobas un vēsturisko ozolu. Tas palīdzēja radīt unikālu harmoniju starp jaunbūvi un senajiem apstādījumiem, ko novērtējuši šeit mītošie iedzīvotāji,” skaidro Kristjans Tors Vehi, piebilstot, ka līdz būvniecības pabeigšanai jau bija pārdoti vairāk nekā 80% mājokļu.

Ēku uzturēšanas, inženiertehnisko un digitālo pakalpojumu grupa Civinity, kas darbojas Ziemeļeiropā un Baltijas valstīs, ienāk Dienvideiropā. Grupa iegādājas Horvātijā bāzēto uzņēmumu Metus, kas specializējas liftu ražošanā, uzstādīšanā un apkopē, no Zviedrijas infrastruktūras tehnoloģiju uzņēmuma Sdiptech.

Metus darbojas Horvātijā un Slovēnijā, kā arī realizē projektus Vācijā un citās Eiropas valstīs.Pagājušajā gadā Metus apgrozījums sasniedza aptuveni 19 miljonus eiro, un uzņēmumā strādāja ap 280 cilvēku. Kā pirmais solis ir parakstīts iegādes līgums, un darījuma noslēgums paredzēts tuvāko mēnešu laikā. Galīgā darījuma vērtība tiks apstiprināta pirms noslēguma.

Metus iegāde ir pirmais šāda mēroga solis Civinity Group ārpus Baltijas valstīm un Ziemeļeiropas. Grupa ienāk Horvātijā nevis kā pasīvs finanšu investors, bet kā reģionāls konsolidators, kas jau ir izveidojis operatīvo pakalpojumu platformu un kam ir pieredze ēku uzturēšanas, inženiertehnisko, digitālo un mobilitātes pakalpojumu uzņēmumu apvienošanā.Saskaņā ar auditētajiem 2025. gada rezultātiem Civinity ieņēmumi sasniedza 100,4 miljonus eiro, EBITDA bija 8,3 miljoni eiro. Grupā strādā 1 565 cilvēki, tā apsaimnieko vairāk nekā 5 miljonus kvadrātmetru dzīvojamās platības, apkalpo vairāk nekā 1 600 komercklientu un ir realizējusi vairāk nekā 2 000 inženierprojektu.

Invego ir uzsācis projekta “Vītolu Parks” otro kārtu - vienu no ambiciozākajiem jaunajiem dzīvojamo ēku attīstības projektiem Rīgā, kura kopējās investīcijas sasniedz 75 miljonus eiro. Šajā kārtā ietilpst divas septiņu stāvu dzīvojamās ēkas ar 90 dzīvokļiem, kas iezīmē nākamo nozīmīgo posmu šī jaunās paaudzes pilsētas kvartāla izveidē Sarkandaugavā.

Invego vadītājs Kristjans Tors Vehi (Kristjan Thor Vähi) norāda, ka interese par projektu “Vītolu Parks” ir pārsniegusi gaidīto: “Pārdošana norit ļoti veiksmīgi, un pirmās kārtas dzīvokļi tika gandrīz pilnībā izpārdoti jau vairākas nedēļas pirms pirmo divu ēku Spāru svētkiem aprīlī. Arī “Vītolu Parks” arhitekts ir izvēlējies iegādāties savu jauno mājokli tieši šeit.”

Pirmie mājokļi būs gatavi iedzīvotājiem 2026. gadā. Arhitektūras koncepciju izstrādājuši “RUUME arhitekti”.

Kopumā šis attīstības projekts sastāvēs no astoņām septiņu stāvu ēkām ar 360 dzīvokļiem. Dzīvokļi jaunajā kārtā jau pieejami rezervācijai.

Invego Group darbojas trīs valstīs un specializējas plaša mēroga dzīvojamo un biznesa kvartālu izveidē. Invego grupā ietilpst vairāk nekā 60 uzņēmumu Igaunijā, Latvijā un Portugālē, un šobrīd tiek īstenoti aptuveni 30 dažādi attīstības projekti. Līdz šim Invego ir attīstījis vairāk nekā 150 000 m² platības, tai skaitā vairāk nekā 1500 mājokļu, un vēl 500 000 m² dzīvojamās un komercplatības atrodas sagatavošanas stadijā.

Rīgā, Skanstes apkaimē topošajā 14 miljonus eiro vērtajā projektā “Skanstes Rezidences” atzīmēti spāru svētki, un jau šobrīd rezervēta gandrīz trešdaļa no pieejamajiem 67 premium segmenta dzīvokļiem. Projekta pabeigšana plānota 2026. gada pirmajā pusē.

Projektu īsteno attīstītāji Invego un Reterra.

“Skanste šobrīd ir viena no pieprasītākajām Rīgas apkaimēm. Atzīmējot Spāru svētkus, esam soli tuvāk tam, lai nodrošinātu mājokļus, kas apvieno augstas kvalitātes dzīves vidi ar ilgtermiņa vērtību,” norāda Invego vadītājs Kristjans Tūrs-Vahi (Kristjan Thor Vähi).

Reterra vadītājs Reigo Randmets uzsver projekta arhitektoniskās un tehniskās ambīcijas. “Mūsu mērķis ir celt dzīvojamo ēku standartu Rīgā. Katrs konstrukcijas un dizaina lēmums tiek pieņemts, domājot par ilgtermiņa kvalitāti, un priecājamies redzēt, ka “Mapri Būve” šo vīziju īsteno ar tik lielu rūpību. Viņu profesionalitāte un precizitāte detaļās ir būtiska, lai arhitektūras koncepcija un tehniskie risinājumi tiktu realizēti tieši tā, kā iecerēts,” viņš skaidro.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2024. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājies par 2,9%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt, salīdzinot ar 2025. gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieaudzis par 0,6%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP pagājušajā gadā bija 43 miljardu eiro apmērā, tostarp ceturtajā ceturksnī - 11,821 miljarda eiro apmērā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ceturtajā ceturksnī būtisku ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Samazinājums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.

2025. gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,5 % (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pieaudzis par 0,6 % (sezonāli un kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās). Lielākais ieguldījums IKP izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības nozarei.

2025. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP salīdzināmajās cenās (sezonāli un kalendāri nekoriģēts) palielinājies par 1,7 %, faktiskajās cenās sasniedzot 30,8 miljardus eiro.

Faktiskajās cenās IKP šī gada 3. ceturksnī bija 11,2 miljardi eiro.

3. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Samazinājums novērots veselības aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs.

Latvijā esam apauguši ar daudzām pašu izdomātām darbībām un prasībām, kas komplektā ar valsts pārvaldes neuzticību arī bremzē nekustamo īpašumu un būvniecības nozari, paildzinot un sadārdzinot visus procesus.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta SIA Mapri Būve valdes loceklis un līdzīpašnieks Artūrs Sausiņš. Viņaprāt, lai situāciju mainītu, nepieciešams ne tik daudz mainīt normatīvus, cik valsts iestāžu attieksmi pret uzņēmējiem, kur tik nepieciešamā dialoga vietā valda šauras resoriskas intereses, kurām ir pilnīgi vienalga, kādas būs sekas.

Kāda ir situācija būvniecības sfērā Latvijā?

Kopumā varētu teikt, ka situācija būvniecībā ir neprognozējama, sarežģīta, un šāda raksturojuma iemesls – nenosakāmi ģeopolitiskie apstākļi un riski. Tam vēl virsū klājas fakts, ka visas Baltijas, nevis tikai Latvijas, uzņēmējdarbības vide ir kļuvusi ļoti trausla, kā rezultātā jebkurš globāla mēroga notikums atstāj negatīvas sekas. Faktiski kopš 2020. gada vienu krīzi nomaina nākamā, bet problēma tik un tā paliek tā pati. Proti, Covid-19 pandēmija pārrāva globālās loģistikas piegāžu ķēdes, kas izraisīja virkni būvmateriālu vai to ražošanas komponentu (vai pakalpojumu) trūkumu, kas rezultējās ar to deficītu un būtisku cenu lēcienu, 2022. gadā sākās karš Ukrainā, kas radīja nākamo satricinājumu ar jau citu būvmateriālu - armatūras, cementa utt. - nepietiekamību un to cenām.

Ēku uzturēšanas, nekustamā īpašuma pārvaldības un inženiertehnisko risinājumu grupa “Civinity” izvirzījusi mērķi nākamo piecu gadu laikā desmitkārt palielināt EBITDA, peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas.

Tas nozīmēs būtisku darbības modeļa pārveidi – plānots, ka vismaz 30% uzņēmuma portfeļa veidos digitālie produkti.

Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Deivids Jacka norāda: lai augtu ātrāk par tirgus vidējo tempu un saglabātu līderpozīcijas, ar tradicionālajām metodēm vairs nepietiek – nepieciešamas investīcijas digitālajā transformācijā.

Jacka uzsver, ka šīs pārmaiņas iezīmē jaunu uzņēmuma attīstības posmu, kuru “Civinity” sasniegusi, konsekventi paplašinot un stiprinot savus pamatvirzienus.

“Mūsu grupas stratēģija vienmēr tiek plānota piecu gadu periodam. 2020. gadā mums bija skaidrs virziens: uzlabot pakalpojumu kvalitāti, palielināt efektivitāti un augt gan organiski, gan ar uzņēmumu iegādēm. Toreiz izvirzījām konkrētu mērķi – sasniegt 10 miljonu eiro EBITDA. Šodien šo mērķi esam sasnieguši: mūsu ieņēmumi gandrīz trīskāršojušies, efektivitāte ir pieaugusi, un pakalpojumu kvalitāte turpina uzlaboties.”

Jaunā dzīvojamā projekta “Miera Rezidences” attīstītāji Invego un Reterra ir saņēmuši būvatļauju, kas dod iespēju uzsākt nākamo posmu 40 miljonus eiro vērtā projekta īstenošanā Miera ielā 75.

Miera iela ir vēsturiska un blīvi apbūvēta pilsētvides teritorija, kurā jauni dzīvojamie projekti parādās ļoti reti. “Ar prieku apstiprinām, ka projekts “Miera Rezidences” ir saņēmis būvatļauju, kas sniedz iespēju mums pārliecinoši virzīties uz nākamo attīstības posmu,” norāda Invego vadītājs Kristjans Tors Vehi (Kristjan Thor Vähi).

“Miera ielas apkārtne ir viena no pieprasītākajām Rīgā, tāpēc nav pārsteigums, ka interese par projektu ir bijusi ļoti augsta jau no paša sākuma. Būvatļaujas saņemšana mūs pietuvina mērķim — radīt modernu, augstas kvalitātes dzīvojamo vidi vienā no Rīgas šarmantākajiem rajoniem.”

Reterra vadītājs Reigo Randmets uzsver, ka tagad uzmanība tiek vērsta uz piemērotākā būvniecības partnera izvēli: “Mēs izvērtējam vairāku spēcīgu tirgus dalībnieku piedāvājumus un drīzumā plānojam pabeigt atlasi un paziņot rezultātus. Mūsu prioritāte ir kvalitāte un ilgtermiņa uzticamība, tāpēc mums ir būtiski sadarboties ar partneri, kuram ir līdzīgi standarti un redzējums un kurš nodrošinās, ka “Miera Rezidences” tiek īstenots visaugstākajā līmenī.”

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “YIT Latvija” (YIT) Āgenskalnā kvartālā “Mārpagalmi” vienlaicīgi uzsācis nākamo divu dzīvojamo ēku būvniecību – “Mārpagalmi” ceturto un piekto namu. Abu ēku nodošana ekspluatācijā plānota 2027. gadā.

Lēmumu par vienlaicīgu abu ēku attīstību uzņēmums pieņēmis, ņemot vērā augsto iedzīvotāju interesi par “Mārpagalmi” kvartālu Āgenskalnā, kur ekspluatācijā nodoto pirmo divu ēku dzīvokļi jau ir pilnībā izpārdoti. Šobrīd tiek uzsāktas dzīvokļu rezervācijas “Mārpagalmi” piektajā ēkā, savukārt ceturtā nama rezervācijas plānots atvērt šā gada jūnijā.

Piektajā “Mārpagalmi” sešu stāvu namā būs pieejami 34 dzīvokļi ar 2 un 3 istabu plānojumiem. Dzīvokļu dzīvojamā platība būs no 44,5 līdz 64,7 m². Dzīvokļu cenas piektajā namā būs no 126 100 līdz 211 000 eiro. Savukārt “Mārpagalmi” ceturtajā ēkā būs pieejami 123 dzīvokļi ar 1, 2, 3 un 4 istabu plānojumiem. Dzīvokļu iekštelpu platība plānota no 30,3 līdz 87,3 m². Visiem dzīvokļiem abās ēkās papildus paredzēti balkoni, savukārt 1. stāva dzīvokļiem – terase. Abu ēku dzīvokļi tiks pārdoti ar pilnu iekšējo apdari un uzstādītu santehniku.

Pēc vairāk nekā četru gadu izpētes, plānošanas un projektēšanas Torņakalnā top Lenta kvartāls, kur pirmajā ēkā - "Grata Namā" - atzīmēti spāru svētki un 1. kārtas būvniecības darbu posma noslēgšana.

Pirmajā kārtā pieejami 12 dzīvokļi un trīs komerctelpas – restorānam, beķerejai un komerctelpas skaistumkopšanas salonam vai citiem mērķiem.

Kvartāla pirmajā kārtā top trīs nami - Devendrusa nams, Ludviga nams un Grata nams.

“Redzot, kas notiek apkārt, kā vēsturiskās ēkas citviet tiek nojauktas, šeit situācija ir pilnīgi citāda. Vēsturiskās ēkas tiek rūpīgi saglabātas, materiāli pārizmantoti un celti godā. Ikvienam būs iespēja redzēt autentiskumu, pieskarties vēsturiskajam materiālam un sajust laika faktūru. Faktiski, mēs šobrīd radām LENTA kvartālā dzīves scenogrāfiju. Viss kvartāls, apbūve, labiekārtojums – tā būs kā dzīves skatuve cilvēkiem, kas varēs to te arī baudīt,” teic Uldis Lukševičs, NRJA biroja galvenais arhitekts.

Rīgas vēsturiskajā centrā topošajā dzīvojamajā kvartālā “Tērbatas dārzs” aizvadīti spāru svētki pirmajai ēkai, iezīmējot nozīmīga būvniecības posma noslēgumu. Projekts tiek attīstīts bijušajā Rīgas Sporta pils teritorijā, starp Tērbatas un Krišjāņa Barona ielām, un piedāvās mūsdienīgu dzīves vidi ar 800 dzīvokļiem un vairāk nekā hektāru plašu zaļo iekšpagalmu pašā pilsētas centrā.

Spāru svētki tradicionāli tiek svinēti brīdī, kad ēka sasniedz augstāko punktu, un tie apliecina veiksmīgu būvdarbu progresu. Pirmā ēka ir nozīmīgs posms visa jaunā pilsētas kvartāla attīstībā, un tās būvniecība norit atbilstoši plānotajam grafikam. Pirmās ēkas nodošana ekspluatācijā plānota jau šajā rudenī, un jaunie iedzīvotāji savos mājokļos varēs ievākties vēl šogad.

“Šis projekts skaidri parāda, kā mainās pircēju gaidas – cilvēki vairs nemeklē tikai dzīvokli, bet pilnvērtīgu dzīves vidi. “Tērbatas dārzā” mēs piedāvājam to, kas Rīgas centrā ir retums – plašu, zaļu pagalmu apvienojumā ar mūsdienīgu arhitektūru un komfortu. Jau šobrīd redzam, ka liela daļa dzīvokļu ir rezervēti, kas apliecina projekta pievilcību. Šis projekts mums ir īpašs, jo tas dod unikālu iespēju Rīgas centrā izveidot veselu kvartālu,” norāda Estera Development līdzdibinātājs Ulo Adamsons (Ulo Adamson), uzsverot, ka kvartālā paredzēti vairāki mūsdienīgi un ilgtspējīgi risinājumi, piemēram, pagalma kopšanai izstrādāta īpaša lietus ūdens atkārtotas izmantošanas sistēma.

IoT un maksājumu tehnoloģiju uzņēmums Vendon par savu jauno biroju izvēlējies Preses Nama Kvartālu – Ķīpsalā topošo biznesa centru.

Uzņēmums uz jaunajām telpām pārcelsies pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā 2026. gada otrajā pusē. Vendon uz jaunajām biroju telpām plāno pārcelt visu uzņēmuma darbību.

Nomnieka piesaisti atbalstīja nekustamo īpašumu uzņēmums Kivi Real Estate. “Preses Nama Kvartāla biroju ēkas būvniecība norit pēc grafika. Ēku plānots nodot ekspluatācijā jau 2026. gadā, tāpēc redzam arvien aktīvāku nomnieku interesi par telpām. Priecājamies, ka mūsu nomniekiem ir pievienojies arī uzņēmums Vendon, lai saviem darbiniekiem nodrošinātu mūsdienīgas un ērtas telpas stratēģiski izdevīgā atrašanās vietā,” saka Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Centrus Real Land” uzsāk CENTRUS kvartāla noslēdzošās kārtas būvniecību. Projektā top piecas jaunas dzīvojamās ēkas ar augstas kvalitātes dzīvokļiem un komerctelpām ēku pirmajos stāvos.

Attīstītājs jauno kvartālu plāno pabeigt līdz 2027. gada nogalei.

Ēku arhitekti ir birojs “Layout17”, būvdarbus kvartālā veic būvuzņēmums “Monum”.

Projekta 2. kārtas kopējās investīcijas sasniegs 30 miljonus eiro, no kuriem 25 miljonu eiro finansējumu kopīgi nodrošina BluOr Bank un Signet Banka.

CENTRUS atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kvartālā, ko ieskauj Tērbatas, Blaumaņa, Dzirnavu un K. Barona ielas.

“Sākot CENTRUS būvniecības noslēdzošo kārtu, mēs attīstām un pabeidzam mājīgu un ērtu kvartālu, kas iemieso Rīgas centra dzīves kvalitāti. Proti, iespēju būt dažu soļu attālumā no kultūras, izklaides, izglītības un atpūtas vietām, vienlaikus baudot privātumu, labiekārtotu promenādi, kvalitatīvu, modernu un drošu vidi,” uzsver “Centrus Real Land” valdes loceklis Bruno Bergmanis.

Rīdzinieki Agija un Mārtiņš Tiknusi Cēsīs radījuši jaunu kultūrvietu – Gaujas ielas kvartālu – un teju pašu spēkiem to soli pa solītim iedzīvina.

Pāris meklējis kādu investīciju objektu, arī Rīgā, kur bijis ļoti mazs piedāvājums, taču daudzus nevarēja finansiāli atļauties. Arī abu lauku māja atrodas Cēsu pusē, tāpēc pirms muižas iegādes apsvēra šo atrašanās vietu. Meklējot sludinājumus, iekrita acīs šis īpašums, gana simpātisks, gana liels un izaicinošs – Zeklera muiža Cēsīs. “Skatījāmies viesmīlības virzienā, komercvirzienā, jo sākumā arī domājām attīstīt lauku tūrismu. Vasarās un brīvdienās dzīvojam pie Bērzkroga, sanāca šeit iet garām, un Agija teica: jocīgi, ka šādai ēkai ir tāds tornītis. Tad mēs ieraudzījām šo ēku sludinājumā,” atceras M.Tiknuss. Ēkas izpētē pēc tam noskaidrots, ka tornītis ir ļoti tipisks Latvijas muižām un tam, kā izrādās, ir arī praktiska nozīme – tajā ir kāpņutelpa.

Investīciju pārvaldības uzņēmuma “Capitalica Asset Management” pārvaldītais terminētu ieguldījumu fonds pieredzējušiem investoriem “Capitalica European Office Fund” uzsācis pirmās kārtas publisko obligāciju piedāvājumu 8 miljonu eiro apmērā.

Pirmajā obligāciju laidienā plānots piesaistīt 3 miljonus eiro, lai finansētu A-klases biroju kompleksa “Verde” nākamo attīstības posmu jeb C un D ēku būvniecību.

Abu jauno ēku izbūve papildinās Rīgas biroja tirgus piedāvājumu ar 22 500 m² mūsdienīgu biroju telpu, kā rezultātā “Verde” kļūs par zaļāko biznesa kvartālu Latvijā. Obligāciju gada procentu likme ir 8%, savukārt dzēšanas termiņš – 2028. gada 12. augusts. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 eiro. Parakstīšanās periods norisināsies no 2026. gada 3. līdz 9. februārim, bet obligāciju emisijas datums plānots 2026. gada 12. februārī.

Obligāciju piedāvājuma vadošais organizators ir “Artea Bank” no Lietuvas, savukārt līdzorganizators – Latvijas “Signet Bank”.

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2025. gadā veica 934 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 1.2 trilj. eiro kopapjomā, informē Latvijas Bankā.

Vidēji dienā tika veikti 2.6 milj. maksājumu 3.3 mljrd. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2025. gadā palielinājās par 7 %, bet maksājumu apjoms – par 11 %. 2025. gadā 60 % no visiem maksājumiem tika veikti ar kartēm, bet 36 % bija klientu kredīta pārvedumi; bija vērojams gan karšu maksājumu, gan kredīta pārvedumu skaita pieaugums.

Kopējā maksājumu apjoma pieaugumu galvenokārt noteica kredīta pārvedumi. To skaits un apjoms, neietverot iekšbankas maksājumus, bija 111.3 milj. maksājumu 162.1 mljrd. eiro apjomā – maksājumu skaits pieauga par 11 %, bet apjoms – par 10 %.

2025. gadā tika veikti 35 tūkst. krāpniecisko maksājumu 10.5 milj. eiro apjomā. Krāpniecisko maksājumu skaits pieauga par 9 %, bet apjoms samazinājās par 12 %. Vidēji dienā tika veikti 19 krāpniecisku kredīta pārvedumu un 77 krāpnieciski karšu maksājumi.

Invego Group OÜ – holdinga sabiedrība, kas pārstāv vienu no Igaunijas lielākajām nekustamo īpašumu attīstītāju grupām Invego un kuras viens no mājas tirgiem ir Latvija – 2026. gada pavasarī plāno pirmo reizi publiski piedāvāt grupas līmeņa obligācijas Baltijas investoriem un iekļaut tās Nasdaq Baltic First North tirgū.

Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi uzsver, ka obligāciju emisija paredzēta, lai veicinātu grupas turpmāko izaugsmi Igaunijā, Latvijā un Portugālē.

“Invego stiprā puse ir visaptverošu, liela mēroga dzīvojamo un biznesa projektu attīstīšana ar atšķirīgu pieeju. Aizvadītajā gadā visi desmit attīstības projekti, kas šobrīd ir pārdošanā, uzrādījuši ievērojamu progresu. Šogad esam uzsākuši jau divus jaunus dzīvojamos projektus – Verve Igaunijā un Torņakalna Terases Latvijā. Turklāt šogad plānots publiski paziņot vēl vismaz par diviem nozīmīgiem attīstības projektiem,” norāda Vahi, iezīmējot grupas turpmākās attīstības ieceres.

Viņš arī uzsver, ka pagājušajā gadā Invego pabeidza Krulli Park būvniecību Igaunijā – vienu no Tallinas lielākajiem un unikālākajiem jaunajiem biznesa kvartāliem, kur atrodas uzņēmuma Wise centrālais birojs.Invego Group OÜ bilances kopsumma pārsniedz 180 miljonus eiro. Grupā ietilpst vairāk nekā 60 uzņēmumi, no kuriem 40 ir konsolidēti 2025. finanšu gada beigās.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Invego Group atzīmēja grupas obligāciju tirdzniecības uzsākšanu, nozvanot Nasdaq tirdzniecības sākuma zvanu Business Arena Baltics konferences galvenajā skatuvē Tallinā.

Martā Baltijas investori Invego Group OÜ obligāciju emisiju pārsniedza piecas reizes, un no šīs nedēļas obligācijas ir brīvi tirgojamas Nasdaq Baltic First North obligāciju sarakstā.

“Uzņēmumam Invego šis ir nozīmīgs pagrieziena punkts. Esam ļoti gandarīti par rekordlielajiem obligāciju piedāvājuma rezultātiem un patiesi pateicīgi ikvienam investoram. Vienlaikus ir grūti iedomāties lielāku novērtējumu par to, ka desmitiem Invego mājokļu īpašnieku ir kļuvuši arī par mūsu investoriem,” sacīja Invego izpilddirektors Kristjans Tors Vehi (Kristjan-Thor Vähi), piebilstot, ka pateicībā visi klientu, darbinieku un esošo investoru parakstīšanās pieprasījumi tika pilnībā izpildīti.

Baltijā vadošais nekustamo īpašumu attīstītājs “Linstow Baltic” starptautiskajā nekustamā īpašuma izstādē MIPIM Kannās, Francijā, prezentēja SPORTA 2 kvartāla daudzfunkcionālās pilsētvides attīstības projektu.

Tas tika pārstāvēts Rīgas pilsētas stendā, kur starptautiskajiem investoriem, uzņēmējiem un pilsētattīstības ekspertiem tika prezentēta projekta attīstības koncepcija un nākotnes potenciāls.

SPORTA 2 attīstības projekta pirmās kārtas atklāšana plānota jau 2028. gadā, un tās galvenais uzsvars būs uz A klases biroju telpu attīstību.

SPORTA 2 kvartāls ir jauns daudzfunkcionāls pilsētvides attīstības projekts Rīgas centrā, kas atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā - starp UNESCO Pasaules mantojuma teritoriju “Rīgas vēsturiskais centrs” un strauji augošo Skanstes rajonu. SPORTA 2 kvartāls veido modernu un dinamisku vidi, kur vēsturiskais industriālais mantojums savienojas ar mūsdienīgām pilsētas attīstības tendencēm.

Rīgas zaļākais biznesa kvartāls “Verde” turpina attīstības otro kārtu Skanstes apkaimē. Attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir pabeidzis 85% no C ēkas pazemes daļas izbūves un tuvākajā laikā uzsāks D ēkas būvniecību.

Pēc “Verde” A un B ēku pabeigšanas un pilnīgas iznomāšanas 2022.–2023. gadā “Capitalica Asset Management” turpina projekta attīstību, realizējot vēl divas A klases biroju ēkas vienā no Rīgas straujāk augošajām, bet vienlaikus centrālajā un primiālajā lokācijā.

Būvniecības uzņēmums “Capitalica Industries” informē, ka C ēkas pazemes darbi ir pabeigti 85% apmērā, un šobrīd projekts ir pārgājis uz pirmā stāva izbūves darbiem. Tāpat uzņēmums aktīvi gatavojas tuvākajā laikā uzsākt D ēkas būvniecību.

“Verde” komercdirektore Iveta Ardava norāda, ka jau viena trešdaļa no C ēkas iznomājamās platības ir rezervēta, kas apliecina augsto pieprasījumu pēc augstākās klases, ilgtspējīgām biroju telpām Rīgā. Uzņēmums ir arī pieņēmis stratēģisku lēmumu pārplānot daļu stāvu, piedāvājot ierobežotu skaitu mazāku biroju platību – šāda iespēja Rīgas tirgū ir reta. “Šāda elastība A klases projektos nav bieži sastopama un dod uzņēmumiem iespēju strādāt modernā, ilgtspējīgā vidē bez nepieciešamības uzņemties lielas telpu saistības. Uzņēmumi vairs neizvēlas tikai biroju – tie izvēlas vidi un kopienu. “Verde” ir attīstījies par augstvērtīgu biznesa ekosistēmu, kurā nomnieki apzināti vēlas būt daļa no līdzīgi domājošu uzņēmumu kopienas, kas novērtē ilgtspēju, kvalitāti un nākotnes attīstību,” saka I. Ardava.