Šodien, 28.februārī, Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrija informēja par tērauda, tekstila un netekstila preču importa licencēšanu. Ekonomikas ministrija ir atbildīgā institūcija par importa licenču un uzraudzības dokumentu izsniegšanu noteiktu trešo valstu (piemēram, Ķīnas, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas) izcelsmes atsevišķu tekstila, netekstila un tērauda preču ievešanai Latvijā. Licencēšana tiek veikta saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kvotu administrēšanas nolūkos. Licences tiek apstiprinātas Tērauda tekstila un netekstila preču importa licencēšanas komisijā, kurā ir pārstāvji no Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes. Sākot ar 2004.gada 1.maiju Licencēšanas komisija ir izsniegusi 3248 importa licences un 3673 uzraudzības dokumentus. Ņemot vērā izmaiņas licencēšanas kārtībā saistībā ar tirdzniecības liberalizāciju, vairāk kā pusotra gada laikā Licencēšanas komisijas uzkrāto praktisko pieredzi par licencēšanas procesu, citu ES dalībvalstu pieredzi attiecīgo rūpniecības preču importa licencēšanas jomā, ka arī Latvijas importētāju ierosinājumus par licencēšanas procedūras uzlabošanu, ministrija uzskata, ka ir nepieciešams veikt esošās tērauda, tekstila un netekstila preču importa licencēšanas procedūras vienkāršošanu un birokrātisko šķēršļu mazināšanu. Līdz ar to Ekonomikas ministrija izstrādās jaunu instrukciju, kas noteiks licencēšanas kārtību Ekonomikas ministrijas ietvaros un tādējādi tiks likvidēta Licencēšanas komisija. Tas nemainīs līdzšinējo dokumentu iesniegšanas kārtību, kas noteikta ES normatīvajos aktos, bet tiks paātrināts dokumentu izsniegšanas process. Plašāka informācija par Licencēšanas procesu pieejama EM mājas lapā.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

«Nepieciešams ieviest efektīvu nebanku kredītu devēju licencēšanas sistēmu, kas nodrošinātu preventīvās darbības riska samazināšanai patērētājam,» ierosina Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Par priekšlikumu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju regulēšanas mehānisma izveidei valdībai norādīts, ka patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanai nepieciešams ieviest efektīvu nebanku kredītu devēju licencēšanas sistēmu, kas nodrošinātu preventīvās darbības riska samazināšanai patērētājam.

Ekonomikas ministrija skaidro: «Ekonomiskās krīzes apstākļos patērētāji papildus naudas līdzekļu meklējumos var viegli kļūt par upuri negodīgiem kredītu devējiem, kas piešķir aizdevumu par paaugstinātām aizdevuma likmēm, neadekvātiem nodrošinājumiem vai ķīlām, iekļaujot līgumā netaisnīgus vai patērētāja tiesības ierobežojošus noteikumus. Īpaši bīstama šāda komersantu darbība var izrādīties attiecībā pret noteiktām sociālām grupām, piemēram, pensionāriem vai nestrādājošiem jauniešiem, kuru spēja izprast līguma noteikumus var būt ierobežota. Ņemot vērā problēmas nopietnību, patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzībai ir nepieciešams papildus mehānisms to kredītu devēju darbības pastiprinātai uzraudzībai un kontrolei, kas nav uzskatāmi par kredītiestādēm Kredītiestāžu likuma izpratnē.»

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par aizvadītajā gadā ārpustiesas kārtībā izskatītajiem strīdiem regulatorā starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, informē SPRK.

Tie ir strīdi, kas izskatīti padomes sēdē un par kuriem pieņemti lēmumi (nevis atbilžu sniegšana uz sabiedrisko pakalpojumu lietotāju sūdzībām). Kopumā 2016. gadā Regulatora padome izskatīja 10 strīdus. Lielākā daļa tika skatīti enerģētikas nozarē.

Astoņos ierosinātajos strīdos Regulators pieņēma lēmumu pēc būtības, savukārt divos gadījumos izbeidza strīdu izskatīšanas procesu, jo iesniedzēji atsauca savus iesniegumus.

Enerģētikas nozarē dabasgāzes apgādē tika izskatīts viens strīds par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu ar jaunu lietotāju, ja lietotājs nepiekrīt samaksāt pakalpojuma priekšapmaksu. Viens strīds tika izskatīts par sabiedrisko pakalpojumu lietotāja rīcību par konstatēto dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu. Divi strīdi izskatīti saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar jaunu lietotāju līdz brīdim, kamēr netiks samaksāts parāds par objektā iepriekš patērēto dabasgāzi.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

2007.gada 12. jūlijā Nodarbinātības valsts aģentūras Licencēšanas komisija pieņēma lēmumu anulēt licenci Nr.93 SIA Tito un ko darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā un licences Nr. 95 un Nr.96 SIA Baltijas darba centrs darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā un Latvijas Republikā, Db.lv informēja Nodarbinātības valsts aģentūras Juridiskā departamenta Struktūrfondu un tiesiskā nodrošinājuma nodaļa jurists Rinalds Buškovs.

Nodarbinātības valsts aģentūras Licencēšanas komisijai ir tiesības pieņemt lēmumu par licences anulēšanu, ja licences saņēmējs nav pildījis Noteikumos noteiktos pienākumus, radot būtisku apdraudējumu vai kaitējumu darbiekārtošanas pakalpojumu saņēmēja likumīgajām interesēm. Atbilstoši Noteikumu 24.8.punktam, licences saņēmēja pienākums ir uzturēt darba meklētāju datu bāzi, arī informāciju par darba meklētāju nodarbinātību Latvijā un ārvalstīs, bet Ministru kabineta 2005.gada 5.jūlija noteikumu Nr.491 Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtība 31.6.punkts nosaka, ka viens no licences saņēmēja pienākumiem ir līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmit piektajam datumam iesniegt Aģentūrā pārskatus par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu iepriekšējā ceturksnī, kā arī Noteikumu 24.11.punkts nosaka, ka komersantam 10 darbdienu laikā rakstiski jāpaziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai par izmaiņām iesniegumā vai tam pievienotajos dokumentos norādītajās ziņās.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāapkopo statistika par krāpšanas gadījumiem.

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības (ES) direktīvu par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū. Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka direktīvas mērķis ir turpināt attīstīt integrētu, drošu elektronisko maksājumu iekšējo tirgu, lai atbalstītu ES ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu, ka patērētājiem, tirgotājiem un uzņēmumiem ir maksājumu pakalpojumu izvēle un pārredzamība, lai pilnībā gūtu labumu no iekšējā tirgus.

Lai to nodrošinātu, direktīvas prasības tiek attiecinātas uz visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, proti, kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm u.c.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Ministru kabineta Kārtības rullis liek izdot jaunus noteikumus pat tad, ja vecajos būtiski nekas nemainās.

Uzņēmēji to uzskata par lieku valsts iestādēs strādājošo nodarbināšanu, naudas un laika veltu izšķiešanu. Neviens gan nespēja aplēst, cik tādējādi tiek nelietderīgi iztērēti resursi. Ja mainās MK noteikumu izdošanas likumiskais pamats, tad nevis tiek izdarīti attiecīgi grozījumi, bet gan tiek rakstīti "jauni" noteikumi.

Mazas izmaiņas

Proti, šā gada 20. februārī valdībā akceptēti "Noteikumi par ierakstu izdarīšanu Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu", kuri faktiski ne ar ko neatšķiras no iepriekšējiem, jo nodevas likmes un to piemērošanas nosacījumi nav mainījušies. Jaunie noteikumi pēc Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra Jāņa Endziņa teiktā esot bijuši nepieciešami, jo pēc 2006.gada 15.jūnija grozījumiem likumā "Par LR Uzņēmumu reģistru" bija jāmaina šo MK noteikumu izdošanas pamats.

Iekšlietu ministrija ceturtdien, 26.jūnijā, pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektus Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi un Noteikumi par apsardzes sertifikātu izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību un valsts nodevas maksāšanas apmēru.

Apsardzes darbības licencēšanas noteikumu projekts nosaka prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un prasības, kas jāpilda speciālās atļaujas (licences) darbības laikā, kārtību, kādā komersantam izsniedz un anulē speciālo atļauju (licenci), kā arī valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību, Db.lv informē Laura Karnīte, Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta

Preses centra vadītāja.

Projektā pēc būtības saglabāta pašreizējā apsardzes darbības licencēšanas kārtība un valsts nodevas apmērs, izņemot to, ka atbilstoši likuma prasībām vairs netiek paredzēta licences derīguma termiņa pagarināšana. Projektā paredzētas arī prasības, kas jāpilda apsardzes komersantam speciālās atļaujas (licences) darbības laikā.

2007.gada 25.aprīlī notika Nodarbinātības valsts aģentūras Licencēšanas komisijas sēde, kurā tika pieņemts lēmums anulēt četru darbāiekārtošanas firmu licences, Db.lv informēja aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilona Jurševska.

Pamatojoties uz MK noteikumu Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtība 34.1. un 34.2.punktu, tika anulēta SIA Algarve licence Nr.32 darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā, jo tika konstatēts, ka SIA Algarve nepilda noteikumos paredzētos licences saņēmēja pienākumus, kā arī darbojas pretēji klienta likumīgajām interesēm. Šī gada laikā tika saņemtas piecas pamatotas klientu sūdzības par SIA Algarve sniegtajiem darbiekārtošanas pakalpojumiem Lielbritānijā.

Vēl tika anulētas licences trīs komersantiem - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem - SIA Balt-land licence Nr.1 darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā, SIA Olsi Plus licence Nr.102 darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā un SIA E-recrut servis VNV licence Nr.92 darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā.

Šodien, 5.februārī, Ministru kabineta sēdē akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie MK noteikumi Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem, kas izstrādāti ar mērķi nodrošināt ES struktūrfondu projektu pieteicēju veiktajās iepirkuma procedūrās lielāku atklātību un palielināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī samazināt administratīvo slogu iepirkuma procedūras veicējam, sagatavojot iepirkuma procedūras dokumentāciju, informēja Ekonomikas ministrija.

MK noteikumi nosaka iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šo procedūru, ja līguma izpildi, kas nav minēta Publisko iepirkumu likuma 6.pantā, no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības politiku instrumentu un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē persona, kura ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē.

Noteikumi attiecas uz jebkuru personu, kura saskaņā ar atbildīgās institūcijas lēmumu saņem Eiropas Savienības politiku instrumentu, kā arī valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu līguma izpildei, izņemot finansējumu, kas tiek piešķirts kā kompensācija.

Noteikumi neattiecas uz personu, kura ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs likuma Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām izpratnē.

Lai saņemtu vai pagarinātu licenci nekustamā īpašuma vērtēšanai, vērtētājiem Īpašai komisijai jāatklāj dati par īpašumu vērtību.

To, ka Tieslietu ministrijas (TM) izveidotajai komisijai licenču izsniegšanai komersantiem nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanai ir tiesības saņemt šādu informāciju, paredz šī gada septembra beigās pieņemtie Ministru kabineta noteikumi.

Klienti neapmierināti

Latvijas Vērtētāju asociācijas priekšsēdētājs Vilis Žuromskis stāsta, ka nekustamā īpašuma vērtētāju licencēšanas komisijai komersantiem ir jāiesniedz atskaite par katra nekustamā īpašuma vērtētāja veiktajiem darbiem. ·ajos sarakstos jānorāda gan vērtētā objekta adrese, gan kadastra numurs, gan noteiktā tirgus vērtība. Izmantojot šo informāciju un Kadastra reģistru, ieinteresētajām personām būtu ļoti viegli uzzināt, kas ir katra konkrētā nekustamā īpašuma īpašnieks, skaidro Latvijas Vērtētāju asociācijas vadītājs.

Pēdējos gados intelektuālā īpašumtiesību aizsardzības jomā Latvijā ir notikuši būtiski uzlabojumi. Ja vēl 2002. gadā ar nožēlu nācās konstatēt, ka lielākais intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpējs bija valsts, tad pašreiz neatrisināts jautājums joprojām ir privāto programmatūras lietotāju izglītošana.

Kādreiz valdīja uzskats, ka nebūtu slikti, ja visi lietotu licencētas programmas, kaut gan visi lietoja nelicencētās. Šodien vismaz valsts un uzņēmējdarbības sektorā mēs esam panākuši ievērojamu progresu. Ja uzņēmēji sākotnēji smīkņāja par prasību izmantot licencētu programmatūru, šobrīd attieksme ir mainījusies. Izņēmums paliek pašvaldības. Tās ilgstoši bijušas ārpus kontrolējošo orgānu redzes loka. Patiess gandarījums, ka augstāko mācību iestāžu vadītāji ir ļoti atsaucīgi. Tā šajā gadījumā arī ir viņu primārā interese, jo, lai, piemēram, piesaistītu struktūrfondu līdzekļus, šis ir viens no punktiem, kuram jābūt sakārtotam.

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Aizvadītajā gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēma un sniedza atbildes uz 27 sūdzībām par ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu, informē SPRK. Salīdzinot ar 2013. gadu, sūdzību skaits ir samazinājies par 51%.

Par ūdenssaimniecības pakalpojumiem regulators 2014. gadā saņēma 21 rakstveida sūdzību un piecus elektroniskos sūtījumus. Savukārt par sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumiem regulators 2014.gadā ir saņēmis vienu rakstveida sūdzību.

Ūdenssaimniecības nozarē 26% jeb septiņas no saņemtajām sūdzībām saistītas ar jautājumiem par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcību saistībā ar noslēgtajiem līgumiem. Pārbaudot lietotāju sūdzībās minētos faktus, secināms, ka piecās sūdzībās skartie jautājumi nav Regulatora kompetencē. Ūdenssaimniecības nozarē 19% jeb piecas no saņemtajām sūdzībām saistītas ar jautājumiem par iesniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektos iekļauto izmaksu pozīciju pamatotību. Lietotāju sūdzībās minētos faktus Regulators ir izvērtējis un secinājis, ka sabiedrisko pakalpojumu lietotājus neapmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju aprēķinātais tarifs par ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Salīdzinot ar 2013.gadu, saņemto sūdzību skaits ir samazinājies par 11 sūdzībām.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 2021.gadā noslēgusi septiņus licences līgumus ar vietējiem un starptautiskajiem uzņēmumiem par tehnoloģiju komercializāciju.

Uzņēmumi licencējuši zinātnieku veikumu trīs jomās: mikrobioloģija, molekulārā ģenētika un vides inženierzinātne; ilgtspējīgi materiāli un ražošanas tehnoloģijas; informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

"Lieliskais sniegums parāda zinātnieku gatavību iesaistīties komercializācijas procesā, kas ne vienmēr ir vienkāršs un prasa laiku, uzņēmību un ciešu sadarbību. Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centrs šajā gadā ir strādājis dinamiskā tandēmā ar zinātniekiem, realizējot tehnoloģiju licencēšanas procesu. Lepojamies ar mūsu zinātniekiem un kopīgo sasniegumu," uzsver RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa.

Viņa norāda, ka noslēgtais licenču līgumu skaits ir uzskatāms par lielisku rezultātu tehnoloģiju komercializācijā. RTU piedāvā komersantiem licencēt intelektuālo īpašumu, kam piemīt potenciāls izmantošanai jaunu vai uzlabotu produktu vai pakalpojumu radīšanā. Licencēšanas gadījumā uzņēmumiem tiek piešķirtas tiesības jeb atļauja izmantot RTU intelektuālo īpašumu komerciāliem mērķiem.

ASV beidzot virzās tālāk par vienkāršiem mēģinājumiem pielāgot 80 gadus vecos vērtspapīru likumus jaunajām blokķēdes un kripto tehnoloģijām. Daudzpusīgais likumprojektu klāsts – Project Crypto, GENIUS Act un tirgus regulācijas likumprojekti, kas šobrīd tiek apspriesti ASV kongresā, ietver daudzpakāpju pieeju digitālo aktīvu uzraudzībai.

Tie ieviesīs skaidrus kriptovalūtu klasifikācijas standartus, atbalstīs inovācijas (smilškastes pieeja) un ieviesīs atbilstošu regulāciju un licencēšanu, piemērojoties tam, kā reāli funkcionē kriptovalūtu tirgus.

Project Crypto “drošās ostas principi” var kļūt par izrāviena punktu visai nozarei, jo ierosinātie drošības principi beidzot dod iespēju kriptovalūtu projektiem attīstīties atbilstoši tirgus regulācijas prasībām (ievērojot informācijas atklāšanas un atbilstības kritērijus), nevis dzīvot pastāvīgās bailēs tikt sodītiem. Tas būtiski mazinās juridiskos riskus, kas līdz šim kavēja daudzus ASV izstrādātājus un veicināja talantu aizplūšanu uz ārzemēm.

Latvijas Banka iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumus grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai nodrošinātu lielāku kredītiestāžu pakalpojumu pieejamību reģionos, informē Latvijas Banka.

Priekšlikumu mērķis ir sekmēt vienmērīgu ekonomisko attīstību visā Latvijas teritorijā, kā arī finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas veicinātu visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību.

Latvijas reģionos ir nepieciešama līdzsvarota pieeja, kas paredz gan attālināto, gan klātienes finanšu pakalpojumu sniegšanu arī turpmāk. Tomēr bez regulējuma pārmaiņām šo mērķi sasniegt ir sarežģīti, jo kredītiestāžu izvēli par labu attālināto pakalpojumu attīstīšanai un klātienes pakalpojumu mazināšanai diktē digitālā transformācija un komerciālās intereses. Tā rezultātā starp visām eirozonas valstīm kopš 2014.gada Latvijā bijis procentuāli nozīmīgākais (75%) kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietu samazinājums, rēķinot uz 100 000 pilngadīgajiem iedzīvotājiem.

Elektronisko maksājumu pasaule ir ļoti cieši saistīta ar dažādām mūsdienu tehnoloģijām. Un tās attīstās daudz straujāk, nekā tām var tikt līdzi regulējošā likumdošana.

Pašlaik maksājumu tirgu Eiropas Savienībā (ES) regulē 2007. gadā pieņemtā Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva, bet 2018. gada sākumā visiem ES valstu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsāk dzīvot pēc jaunas kārtības un noteikumiem, ko noteiks Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2).

Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva (Payment Services Directive - PSD) tika apstiprināta 2007. gadā un tā radīja vienotu maksājumu tirgu Eiropā. Direktīva noteica, ka visās ES dalībvalstīs elektroniskos maksājumus regulē vienādi noteikumi. Katrā ES dalībvalstī direktīvas tiek ieviestas caur nacionālo likumdošanu - Latvijā 2010. gadā stājās spēkā Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Ir pagājuši 10 gadi un Eiropas ekonomikas digitalizācija ir ievērojami gājusi uz priekšu. Pa šo laiku tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās, bet tirgū ienākuši jauni spēlētāji, kas piedāvā virkni jaunu, inovatīvu pakalpojumu, bet daudzi no tiem pašlaik netiek nekādā veidā regulēti.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšana Latvijā varētu tikt centralizēta, proti, pašvaldību regulatoru funkcijas varētu uzņemties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas šodien konceptuāli atbalstītie likuma Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem grozījumi.

Pret pašvaldību regulatoru likvidēšanu turpina iestāties Latvijas Pašvaldību savienība, kuras pārstāvji uzstāj, ka tādu pakalpojumu kā, piemēram, siltumapgādes vai atkritumu apsaimniekošanas tarifus arī turpmāk būtu jāregulē pašvaldību regulatoriem.

"Lielā sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija turpinās aizstāvēt monopolistu intereses, tā nav pietuvināta iedzīvotājiem," tā Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš.

Turpretī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis Edvīns Karnītis uzsver, ka pašvaldību regulatoru veidošana ir izrādījusies kļūda un arī arguments par to, ka tādējādi iedzīvotājiem svarīgāko pakalpojumu tarifi tiek regulēti tuvāk iedzīvotājiem neiztur kritiku, jo, piemēram, Siguldas iedzīvotājiem sabiedrisko pakalpojumu tarifus uz līguma pamata nosaka Liepājas regulators.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un šodien starpinstitūciju saskaņošanai nodeva grozījumu projektu Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumos Nr.297 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem"", kuru mērķis ir precizēt sabiedrisko pakalpojumu veidus, kas tiek regulēti valsts līmenī. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu valsts regulējamās nozarēs veic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Izstrādātie grozījumi paredz samazināt administratīvos šķēršļus komercdarbībā, vienkāršojot jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas sašķidrinātās gāzes tirgū un veicinot konkurenci, jo no regulējamo sabiedrisko pakalpojumu veidiem tiek izslēgta sašķidrinātās gāzes nozare.

Šāds lēmums pieņemts, jo sašķidrinātā gāze kā kurināmais konkurē ar citiem enerģijas veidiem un sašķidrinātās gāzes tirgū ir izveidojusies pietiekama konkurence starp nozares komersantiem, līdz ar to vairs nav nepieciešama šīs nozares papildu ekonomiskā regulēšana. Arī citās Eiropas Savienības valstīs sašķidrinātās gāzes nozares ekonomiskā regulēšana netiek veikta.

Latvijā sašķidrinātās naftas gāzes uzglabāšanu, fasēšanu (iepildīšanu) un apriti reglamentē Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība", kuri nosaka minēto darbību licencēšanu un uzraudzību, ko veic Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvalde. Sašķidrinātās gāzes apritei izvirzītās drošības prasības un prasības sašķidrinātās gāzes kvalitātei ir reglamentētas vairākos tiesību aktos, kuru ievērošanu un uzraudzību, atbilstoši deleģējumam, īsteno Valsts darba inspekcija, Valsts energoinspekcija un Valsts vides dienests.

Lielos iepirkumu konkursos, būvniecības projektos, kā arī citos darījumos ar ievērojamām naudas summām bieži tiek pieprasīta garantiju izsniegšana. Šajos gadījumos trešā persona (visbiežāk banka) garantē par citas personas jeb parādnieka saistībām un šo saistību neizpildes gadījumā apņemas garantijas adresātam samaksāt konkrētu naudas summu. Vasaras darbu gūzmā, iespējams, daudzi nav pamanījuši, ka no 1.jūlija spēkā stājušies jaunie ICC noteikumi par garantijām («Uniform rules for Demand Guarantees 758») («URGD 758»).

Kas ir garantija?

Zinātāji garantijas pieprasa, jo tās atvieglo garantijas pieprasītāja tiesības saņemt pieprasīto naudas summu - viņam nav ilgstoši jāpierāda pamats garantijas izmaksai un pieprasītās summas apmēru.

Maldīgs ir praksē joprojām sastopamais uzskats, ka garantija ir tas pats galvojums – tikai ar citādāku nosaukumu, un visur ir jāievēro Civillikuma noteikumi. Būtiski ir atcerēties, ka garantija pretēji galvojumam ir neatkarīga no līguma, par kuru garantija tiek izsniegta. Garantētāja pienākums maksāt nav saistīts ar parādnieka un garantijas izmantotāja attiecībām un strīdiem, kas izriet no līguma, kas ir garantijas pamatā. Īsi sakot - ja garantētajam tiek iesniegts pieprasījums izmaksāt garantijā paredzēto summu, tad garantētājam, pārbaudot un secinot, ka pieprasījums atbilstošs garantijā noteiktajam, bet nepārbaudot paša pieprasījuma pamatotību, ir pienākums bez iebildumiem izmaksāt pieprasīto naudas summu.