Ražošana

Jaunpils pienotava ražošanā investēs 162 tūkstošus eiro

Žanete Hāka, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Noslēdzies AS Jaunpils pienotava izsludinātais konkurss par biezpiena blokformu komplekta un formu atlūzu detektora iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti divu pretendentu pieteikumi un par uzvarētāju atzīta Vācijas kompānija BENEFORTI S.R.L.

Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 162 tūkstoši eiro.

Uzņēmums iegādāsies 364 blokformas, 28 apgriešanas transporta rāmjus un formu atlūzu detektoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jaunpils pienotava investējusi 600 tūkstošus eiro

Sandra Dieziņa, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu ražotājs a/s Jaunpils pienotava pagājušajā gadā attīstībā investēja 600 tūkstošus eiro un palielināja apgrozījumu par 5,8% salīdzinājumā ar 2016.gadu - līdz 11,540 miljoniem eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Piena pārstrādātājs lielāko daļu produkcijas realizē vietējā tirgū. Pērn ieņēmumi no piena produktu pārdošanas Latvijā veidoja 8,455 miljonus eiro jeb 73,3% no kopējā apgrozījuma. Pārējos ieņēmumus 3,085 miljonu eiro apmērā a/s Jaunpils pienotava guva, eksportējot savu produkciju.

Uzņēmuma lielākais tirgus ārpus Latvijas ir Vācija, kurā tas pārdeva produktus 1,984 miljonu eiro vērtībā jeb 17,2% apmērā no kopējā apgrozījuma. Salīdzinoši lieli eksporta tirgi ir arī Anglija, ASV, Izraēla, Īrija un Bulgārija.

2017.gadā piena pārstrādes uzņēmumu darbību Latvijā būtiski ietekmēja piena cenas kāpums, un a/s Jaunpils pienotava nebija izņēmums. Uzņēmums pērn pārstrādāja par 14% mazāk piena, jo samazinājās piena olbaltumu saturošo produktu realizācija. Taču neskatoties uz to, par pienu tas samaksāja par 1,1 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunpils pienotava plāno investēt jaunas produktu ražošanas līnijas iegādē

Žanete Hāka, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu ražotājs AS «Jaunpils pienotava» pagājušajā gadā strādājusi ar apgrozījumu 12,342 miljonu eiro apmērā, kas bija par 7% jeb 802 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017.gadā, bet šogad uzņēmums iecerējis palielināt apgrozījumu par 8%, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pateicoties neto apgrozījuma pieaugumam, 2018.gadā AS «Jaunpils pienotava» arī izdevies dubultot peļņu, kas pēc nodokļu nomaksas bija 392 tūkstoši eiro. Uzņēmuma pārstrādātā piena daudzums pērn pieauga par 12%, salīdzinot ar gadu iepriekš, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

2018.gadā AS «Jaunpils pienotava» investēja ap 300 tūkstošiem eiro attīstībā. Investīcijas saistītas ar skābā krējuma ražošanas un iepakošanas procesu uzlabošanu, pienotavas notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu montāžu, kā arī nomainīts viens piegādes transporta līdzeklis. Pērn tas nodarbināja vidēji 136 darbiniekus, kas bija tikpat daudz, cik gadu iepriekš.

AS «Jaunpils pienotava» gada pārskatā arī atzīmē, ka uzņēmums pērn nomainīja pārdošanas komandu, un ievērojami uzlaboja sadarbību ar vietējām veikalu ķēdēm un paplašināja tiešo piegāžu loģistiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Jaunpils pienotava iegādāsies vairākas jaunas iekārtas

Žanete Hāka, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Jaunpils pienotava izsludinājusi konkursus vairāku jaunu iekārtu iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 200 tūkstošiem eiro iecerējis iegādāties biezpiena/siera gatavotāju komplektu, bet par 100 tūkstošiem eiro - biezpiena blokformu komplektu un formu atlūzu detektoru.

Par 200 tūkstošiem eiro plānots iepirkt ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu, bet par 40 tūkstošiem eiro paplašināt siera ražošanas telpu.

Kā skaidroja uzņēmumā, patlaban uzņēmuma mērķis ir paplašināt jau esošo produktu ražošanu. Tā kā viens no kompānijas pieprasītākajiem produktiem ir biezpiens, tad šobrīd kompānija strādā, lai pārveidotu produkta iekšējo loģistiku un palielinātu biezpiena ražošanas jaudas, uzstādot jaunas biezpiena vannas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunpils pienotava pērn sasniegusi gandrīz 12 miljonu eiro apgrozījumu

LETA, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS Jaunpils pienotava pagājušo gadu provizoriski noslēdza ar 12 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 7,8 miljonu eiro apgrozījumu gadu iepriekš, pastāstīja kooperatīva Piena ceļa, kam pieder Jaunpils pienotava, padomes priekšsēdētājs Anrijs Aumalis.

«2016.gadā mēs sasniedzām gandrīz 12 miljonus eiro, kas procentuālā ziņā ir diezgan būtisks pieaugums. 2015.gads bija ļoti sarežģīts un pārdošanas ziņā viss negāja tik gludi un veiksmīgi, kā mēs būtu vēlējušies. Taču pagājušajā gadā mums palielinājās realizācijas apmēri,» sacīja Aumalis, piebilstot, ka uzņēmums pēdējos gadus aktīvi meklējis jaunas realizācijas iespējas ārvalstu tirgos.

Pēc viņa teiktā, apgrozījuma pieaugumu izdevies panākt ne tikai pateicoties eksporta attīstībai, bet arī kompānijas darbībai vietējā tirgū. Jaunpils pienotava pērn uzlabojusi distribūciju, nodrošinot plašāka produktu sortimenta pārstāvniecību veikalu plauktos. Tāpat Jaunpils pienotavas produkti guvuši plašāku atpazīstamību vietējā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Jaunpils biezpiens

Sandra Dieziņa, 24.11.2017

Viss process sākas ar piena pieņemšanu.


Lai redzētu, kā notiek ražošana, klikšķini raksta galeriju!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunpils pienotavā biezpienu ražo 6 – 7 t dienā, un šobrīd tiek strādāts pie jaudu palielināšanas līdz 10 t dienā.

Pirms Krievijas embargo Jaunpils pienotavā ražoja galvenokārt sieru, kas aizņēma vairāk nekā pusi no saražotajiem apjomiem. Pēc Krievijas embargo uzņēmumam vajadzēja pārprofilēties uz citu produktu ražošanu un kompānija pārorientējās uz biezpiena ražošanu. Ja agrāk šis produkts bija kā blakusprodukts, tad pašlaik tas kļuvis par galveno produktu Jaunpils pienotavas produktu portfelī.

AS Jaunpils pienotava valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs stāsta, ka šobrīd 50 % no visas realizācijas dod biezpiens. Šis produkts tiek eksportēts uz Vāciju un citām ES valstīm, ASV, Vidusāzijas un Skandināvijas valstīm, bet galvenais noiets ir vietējā tirgū. No kopējās biezpiena realizācijas 30 % tiek eksportēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Jaunpils pienotava” valdes locekļa amatu atstājis Raimonds Misa, liecina Lursoft dati.

Līdz ar šīm izmaiņām uzņēmuma valde turpina darbu vienas amatpersonas sastāvā – valdes priekšsēdētāja amatu piena pārstrādes uzņēmumā turpina ieņemt Viesturs Krilovs. Pēc Lursoft datiem, viņš valdes priekšsēdētāja amatu uzņēmumā ieņem kopš 2014.gada.

Izziņā pieejamā informācija liecina, ka AS “Jaunpils pienotava” īpašnieks ir Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Piena ceļš”. Arī minētā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīva valdē vakar notikušas izmaiņas – no valdes priekšsēdētāja amats atcelts līdzšinējais AS “Jaunpils pienotava” valdes loceklis Raimonds Misa, viņa vietā par kooperatīva valdes priekšsēdētāju ieceļot Māri Pīķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Biezpiens Jaunpils pienotavā

Žanete Hāka, 01.07.2016

Sākotnēji uz pienotavu atved pienu. Pienu uzņēmumam piegādā lauksaimnieki, kas ietilpst īpašnieku sastāvā, un pāri palikusī produkcija tiek pārdota citiem pārstrādātājiem.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem ļauj ielūkoties Jaunpils pienotavas ražotnē, kur top biezpiens.

Uzņēmums savu darbību sāka 1912. gadā, kad tika dibināta viena no pirmajām piensaimnieku sabiedrībām Latvijā – Jaunpils piensaimnieku biedrība. Tajā pašā gadā tika uzcelta pirmā pienotavas ēka. Šīs biedrības galvenā ražotā produkcija bija eksportsviests, siers un tehniskais biezpiens.

1937.gada 16.oktobrī tika iemūrēts pamatakmens esošās Jaunpils pienotavas ēkas būvei, bet pēc II Pasaules kara pienotava bija izdemolēta un darbi pilnībā tika atjaunoti tikai 1947.gadā.

Jaunpils pienotava laika gaitā ietilpusi dažādu lielo kombinātu sastāvā – Rīgas piena kombināta, Jelgavas piena kombināta un Tukuma piena kombināta, taču 2001.gadā uzņēmums atdalījās no citu kombinātu sastāva un izveidojās atsevišķa akciju sabiedrība Jaunpils pienotava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pirmoreiz Piena ceļa zemnieki tiek pie dividendēm

Sandra Dieziņa, 12.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Piena ceļš no tam piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Jaunpils pienotava saņēmis 75 000 eiro dividendēs.

Šādas summas izmaksa notiek pirmo reizi, kas pierāda – zemniekiem piederoša piena pārstrāde spēj darboties veiksmīgi un dot labumu tā īpašniekiem. Jaunpils pienotava dividendes 75 000 eiro apmērā izmaksājis no 2016. gada peļņas, kas kopumā bija 829 289 eiro.

Uzņēmuma īpašnieki LPKS Piena ceļš nolēmis lielāko daļu peļņas jeb 754 289 eiro ieguldīt uzņēmuma tālākai attīstībai – biezpiena ražošanas jaudu palielināšanai par 30% un ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizēšanā.

LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa: «Mums ir izdevies ievērojami kāpināt Jaunpils pienotavas peļņu, jo veiksmīgi esam strādājuši gan vietējā, gan eksporta tirgos. Esam atraduši alternatīvu siera eksportam uz Krieviju un šobrīd mūsu saražotais biezpiens un siers ir pieprasīts Vācijā, ASV un virknē citu valstu.» Kooperatīva vadītājs norāda, ka šis gads piena pārstrādes jomā solās būt tikpat veiksmīgs kā iepriekšējais, tādējādi nākamgad Jaunpils pienotavas kooperatīvam dividendēs izmaksājamā summa, iespējams, būs lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par piena produktu ražotāja AS «Jaunpils pienotava» valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi iecelts Raimonds Misa, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Raimonds Misa ir AS «Jaunpils pienotava» mātes uzņēmuma - lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» - valdes priekšsēdētājs, kā arī amatpersona vēl divos uzņēmumos bez AS «Jaunpils Pienotava» un kooperatīva «Piena ceļš» un dalībnieks vienā uzņēmumā, liecina «Lursoft» izziņa.

Raimonds Misa uzņēmuma valdē pievienosies valdes priekšsēdētājam Viesturam Krilovam. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 7.septembrī.

AS «Jaunpils pienotava» dibināta 1997.gadā un tā nodarbojas ar piena pārstrādi un piena produktu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 853 723 eiro.

2017.gadā AS «Jaunpils pienotava» neto apgrozījums bija 11,540 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 754 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 136 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 433 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunpils pienotavai iecelta jauna, paplašināta padome

Žanete Hāka, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu ražotājam AS «Jaunpils pienotava» iecelta jauna padome, kura turpmāk darbosies nevis trīs, bet septiņu cilvēku sastāvā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdzšinējie padomes locekļi - Lilija Bērtulsone, Tamāra Karlberga un Egīls Seņkāns - atcelti no amatiem.

Par jauno AS «Jaunpils pienotava» padomes priekšsēdētāju iecelts Mārtiņš Neibergs, bet par padomes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Anrijs Aumalis un Jānis Bērtulsons. Padomes locekļu amatos apstiprināti Diāna Broka, Mārtiņš Cimermanis, Anda Kanča un Guntars Senkāns.

Izmaiņas padomē ierakstītas 26. augustā.

AS «Jaunpils pienotava» dibināta 1997. gadā un tā nodarbojas ar piena pārstrādi un piena produktu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 853 723 eiro. AS «Jaunpils pienotava» mātes uzņēmums ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dividendēs no Jaunpils pienotavas saņem 100 000 eiro

Lelde Petrāne, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) «Piena ceļš» no tai piederošā piena pārstrādes uzņēmuma «Jaunpils pienotava» dividendēs saņēmusi 100 000 eiro. Dividenžu izmaksa notiek otro gadu, tādējādi pierādot zemniekiem piederoša piena pārstrādes uzņēmuma spēju stabili attīstīties un dot labumu tā īpašniekiem.

Piena pārstrādes uzņēmums «Jaunpils pienotava» dividendes 100 000 eiro apmērā kooperatīvam izmaksājis no 2017. gada peļņas, kas kopumā bija 753 660 eiro. Dividendēs nesadalītā peļņas daļa ieguldīta uzņēmuma attīstībā – jaunās biezpiena ražošanas līnijās un uzņēmuma notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūvē. Uzņēmuma 2017. gada apgrozījums salīdzinājumā ar 2016. gadu pieauga par 6%, sasniedzot 11,5 miljonus eiro. Sagaidāms, ka «Jaunpils pienotavas» apgrozījums pērn būs audzis par 7%.

LPKS «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa komentē: «Šādi labi rezultāti sasniegti, pateicoties gan uzņēmuma īpašnieku – Latvijas zemnieku, gan uzņēmuma vadības mērķtiecīgai, uz attīstību orientētai darbībai Latvijas iekšējā un eksporta tirgos. Ieguldīti lieli resursi jaunu tirgu apgūšanā, esošo produktu līniju atjaunošanā un uzlabošanā, kā arī jaunu produktu radīšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena ceļš kāpina peļņu un, iespējams, maksās dividendes

Sandra Dieziņa, 03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc provizoriskiem aprēķiniem aizvadītajā gadā kooperatīvs Piena ceļš strādājis ar 517 tūkstošu eiro peļņu, kas ir par 108% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kā informē LPKS Piena ceļš padomes priekšsēdētājs Anrijs Aumalis, kooperatīvam piederošās piena pārstrādes rūpnīcas Jaunpils pienotava pelņa pērn bijusi 815 tūkstoši eiro, kas ir ievērojams kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Neskatoties uz iepriekšējo divu gadu sarežģīto situāciju piena tirgū, pērn kooperatīvs Piena ceļš, un tā meitas uzņēmumi Jaunpils pienotava un Agrera, noslēdzis ar labiem finanšu rādītājiem.

«Aizvadītais gads kooperatīvam bija tiešām sarežģīts, bet kopumā veiksmīgs. Mums ir izdevies reorganizēt un sakārtot savu darbību, un turpinām strādāt pie attīstības. Īpaši vēlos uzteikt mūsu piena pārstrādes uzņēmumu Jaunpils pienotava, kas divu gadu laikā kopš Krievijas krīzes ir spējis pārkārtoties un darboties neatkarīgi un ar peļņu,» komentē Anrijs Aumalis, kooperatīva Piena ceļš padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopji saņem dividendes, graudkopībā dividendes maksā jau gadiem

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Piena ceļš ir viens no piena nozares uzņēmumiem, kas saņēmis dividendes. Proti, Piena ceļš no tam piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Jaunpils pienotava saņēmis 75 000 eiro dividendēs. Šādas summas izmaksa notiek pirmo reizi, kas pierāda – zemniekiem piederošs piena pārstrādes uzņēmums spēj darboties veiksmīgi un dot labumu tā īpašniekiem. Jaunpils pienotava dividendes 75 000 eiro apmērā izmaksājis no 2016. gada peļņas, kas kopumā bija 829 289 eiro.

Uzņēmuma īpašnieki LPKS Piena ceļš nolēmuši lielāko daļu peļņas jeb 754 289 eiro ieguldīt uzņēmuma tālākai attīstībai – biezpiena ražošanas jaudu palielināšanai par 30% un ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizēšanā. LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa skaidro, ka izdevies ievērojami kāpināt Jaunpils pienotavas peļņu, jo veiksmīgi strādāts gan vietējā, gan eksporta tirgos. Atrasta arī alternatīva siera eksportam uz Krieviju, un šobrīd Jaunpils piena saražotais biezpiens un siers ir pieprasīts Vācijā, ASV un citās valstīs. Kooperatīva vadītājs jau norādījis, ka šis gads piena pārstrādes jomā solās būt tikpat veiksmīgs kā iepriekšējais, tādējādi nākamgad Jaunpils pienotavas kooperatīvam dividendēs izmaksājamā summa, iespējams, būs lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena ceļš kopā ar Igaunijas kooperatīvu ieguldīs 100 miljonus eiro piena pārstrādes rūpnīcas izveidē Igaunijā

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunpils pienotava iegādāsies siera iepakotāju

Žanete Hāka, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Jaunpils pienotava izsludinājusi konkursu siera iepakotāju iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums iecerējis par 65 tūkstošiem eiro iegādāties vakuma iepakotāju Krievijas tipa sieriem.

Kā iepriekš skaidroja uzņēmumā, patlaban uzņēmuma mērķis ir paplašināt jau esošo produktu ražošanu. Tā kā viens no kompānijas pieprasītākajiem produktiem ir biezpiens, tad šobrīd kompānija strādā, lai pārveidotu produkta iekšējo loģistiku un palielinātu biezpiena ražošanas jaudas, uzstādot jaunas biezpiena vannas.

Šogad ir izdevies paplašināt noliktavas telpas, piebūvējot jaunu angāru (taras un iepakojuma materiāla glabāšanai). Šogad uzņēmums atvēris vairākus firmas veikalus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mērķis kļūt par dominējošo spēlētāju Baltijas piena tirgū

Lelde Petrāne, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra beigās oficiāli reģistrēts Baltijas valstīs pirmais starpvalstu piena kooperatīvs, kura pilnais nosaukums ir "Piiratud Vastutusega Societas Cooperativa Europaea (SCE) E-Piim", tādējādi noslēdzot pērn augustā uzsākto Latvijas piena kooperatīva "Piena ceļš" un Igaunijas "E-Piim" apvienošanās procesu.

Pērn augustā uzsāktais apvienošanās process bija ilgstošs un sarežģīts, jo Latvijā un Igaunijā pastāvošā likumdošana neregulē starpvalstu kooperatīvu dibināšanu un darbību, tādēļ process tika veikts, izmantojot ES attiecīgās regulas.

Apvienošanās procesā, kuru vadīja starptautiskais zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Sutherland", nācās veikt detalizētas un savstarpēji identiskas procedūras gan Igaunijā, gan Latvijā. Jaunais kooperatīvs reģistrēts Igaunijas uzņēmumu reģistrā 27. februārī. Uzņēmumam izveidota padome 15 cilvēku sastāvā, kur 5 dalībnieki pārstāv Latviju un 10 Igauniju, kā arī valde 3 cilvēku sastāvā. Valdē ievēlēts Jānis Bērtulsons, kurš līdz šim bija kooperatīva "Piena ceļš" padomes loceklis, kā arī līdzšinējais Igaunijas kooperatīva "E-piim" valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakas un finanšu direktore Merili Turjakas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jaunus tirgus nākas ne tikai iekarot, bet arī zaudēt

Daiga Laukšteina, 13.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespējot konkurēt ar apjomiem un cenu, pārtikas uzņēmumiem jaunos noieta tirgus nākas ne vien iekarot, bet arī pazaudēt

Jaunu tirgu meklējumi ir nepieciešami, lai palielinātu eksporta noturību pret dažādiem iespējamiem ekonomiskiem un politiskiem riskiem. Spilgts un reāls piemērs - 2014. gada Krievijas embargo, kas radīja neizbēgamu nepieciešamību pēc jaunu tirgu aktīviem meklējumiem pārtikas ražošanas nozarē. Tieši šie notikumi pierādīja praksē, ka eksporta tirgu diversifikācija nav tikai sarežģīts termins, bet reāla nepieciešamība, uzsver Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktora vietniece Ilona Mežiniece-Briede.

Tai pat laikā jaunu tirgu apgūšana ir laikietilpīgs un sarežģīts process, kas prasa arī lielus finansiālus ieguldījumus. Tas viss vistiešākajā mērā attiecas arī uz AS Jaunpils pienotava, kas pusi no jaudas apgrozījuma zaudēja mēneša laikā pēc Krievijas tirgus aizslēgšanas. Uzņēmums ar savu produkciju iemina taku uz Eiropas valstīm, ASV, Vidusāziju, vairāk iespiedās Latvijas veikalu plauktos, taču pienotavas valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs akcentē, ka jaunie tirgi nav vienas dienas, bet gan gados mērāms darbs, piemēram, produkciju uz Vāciju sāka stūrēt jau 2008. gadā, bet vērā ņemams apjoms sasniegts tikai tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka saldējums elegantā, melnā iepakojumā ar dažādu dzīvnieku attēliem tiek ražots Latvijā, saldummīļi jau pamanījuši, bet zīmola TU sasaisti ar Tukumu nojauš vien retais.

SIA Tu Food saldējuma ražotne, kas ir iemitinājusies bijušajās Tukuma gaļas kombināta telpās, darbojas jau trīs gadus. Uzņēmums palēnām kāpina ražošanas apjomus un vasaras sezonu sagaida ar vairākiem jauniem produktiem, starp kuriem pamatā ir klasiskas vērtības – bērnības konfekšu Gotiņa un mazkaloriju citrona saldējuma garšas. Produktu portfelī ir daudz eksotisku toņkārtu – populārākā no tām ir mango smūtijs, ko iecienījušas daiļā dzimuma pārstāves gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mango smūtijs ir arī SIA Tu Food komandas favorīts.

No saldā krējuma

Receptūras top uz vietas uzņēmumā, tās izstrādā tehnoloģe, kurai ir 40 gadu pieredze saldējuma ražošanā. Viņa ir radījusi visus SIA Tu Food produktus – 28 dažādus saldējumus un piecu veidu smūtijus. «Pētām tirgu, analizējam patērētāju paradumus, konsultējamies ar sadarbības partneriem par jaunajām modes tendencēm. Cenšamies uzlabot un mūsdienīgot klasiskās vērtības,» saka uzņēmuma pārdošanas vadītāja, tukumniece Guna Bērziņa. Uzņēmuma ražošanas jauda ir divi tūkstoši tonnu produkcijas gadā, taču šobrīd tā vēl nav sasniegta. «Trīs gadu laikā uzņēmums ir piedzīvojis dinamisku izaugsmi, tas ir gatavs augošajam pieprasījumam veikalos, kā arī izstrādājis sadarbības piedāvājumu HoReCa segmentam – kafejnīcām un restorāniem,» informē uzņēmuma pārstāve. SIA Tu Food saražotie saldie našķi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, daļa tiek eksportēta uz Krieviju un Ukrainu. Nesen ir apgūts arī Spānijas tirgus. Vasarā lielākie pārdošanas apjomi ir porciju saldējumiem, bet ziemas sezonā – ģimenes iepakojumiem. Lai arī konkurence starp saldējuma ražotājiem Latvijā ir visnotaļ sīva, īsta saldējuma segmentā, proti, tāda, kas gatavots no saldā krējuma, dabīgām piedevām – augļiem un ogām –, darbojas pamatā tikai mājražotāji un mazie, vidējie uzņēmumi, pie kādiem šobrīd ir pieskaitāma arī SIA Tu Food, secina G. Bērziņa. Viņa atzīst, ka patērētāji izvēlas arvien jaunas garšas, paliekot uzticīgi klasiskajām vērtībām. «Tāpēc mums ir izaicinājums – saglabāt augstu kvalitāti klasiskajām receptēm, nepārtraukti meklējot ne tikai jaunas garšas, bet arī jaunus veidus, kā baudīt saldējumu,» teic G. Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kooperācijā līderpozīcijās Baltijas valstīs, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas vadošie lauksaimniecības kooperatīvi gadu gaitā ir izveidojušies par spēcīgām organizācijām, graudu nozarē – Latraps, VAKS, piena nozarē – Piena ceļš, Straupe šobrīd ir atpazīstami lauksaimnieku uzņēmumi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Kooperatīvu apgrozījumi gadu gaitā ir pieauguši, vienlaikus ir bijuši arī bankroti un darbības izbeigšanas.

Latvijā šobrīd darbojas ap simts dažādu ar lauksaimniecības nozari saistītu uzņēmumu, kas savu uzņēmējdarbības formu ir reģistrējuši kā kooperatīvi, skaidro Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā, taču tikai ap 50 no tiem katru gadu iegūst atbilstīga kooperatīva statusu, kas strādā pēc kooperācijas principiem savu biedru interesēs, jo tomēr ne visi kooperatīvi rīkojas savu biedru interesēs, un reizēm vadītāju intereses ir pārākas par biedru. Asociācijā šobrīd ir apvienojušās 49 kooperatīvās sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas piensaimnieki, apvienojoties piensaimniecības kooperatīviem Piena ceļš no Latvijas puses un E-Piim no Igaunijas puses, ir izveidojuši starptautisku piensaimnieku ražotāju organizāciju (RO).

Starptautiskais kooperatīvs nodokļus maksā tajā valstī, kurā tas ir reģistrēts, un konkrētajā gadījumā tas notiks Igaunijā. Tomēr katrā valstī zemnieki un ražošanas uzņēmumi saglabājas un turpina maksāt nodokļus mājās. E-Piim šobrīd ir trīs piena pārstrādes uzņēmumi, bet Piena ceļam viens – Jaunpils pienotava. Latvijas piena pārstrādes uzņēmums savu piederību nemaina un paliek Latvijā, līdz ar to arī nodokļus maksā tepat.

«Starptautiskais kooperatīvs ir uzņēmums, kam jāpilda katras konkrētās valsts likumdošana atkarībā no tā, vai tas ir šīs valsts rezidents vai nerezidents,» skaidro Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pulcējot nozares profesionāļus no visas pasaules, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala atklāta izstāde «Riga Food 2019», kas apskatāma līdz 8.septembrim.

«Riga Food» piedāvā iepazīt starptautiskus pārtikas un dzērienu ražotājus, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa nodrošinātājus un uzņēmumu pārstāvjus.

Kopumā izstādi šogad apmeklēs 700 uzņēmumu pārstāvji no 37 valstīm, kuru starpā 40% ir Latvijas ražotāji, 23% - Latvijas importētāji un pakalpojumu sniedzēji un 37% - ārvalstu uzņēmēji. No ārvalstīm lielākoties piedalīsies lielie uzņēmumi, kas meklē jaunus noieta tirgus. Pirmo reizi izstādē būs uzņēmumi no Baškortostānas, Lielbritānijas un Rumānijas.

Izstādē apskatāmi 16 kopstendi no Baltkrievijas, Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Itālijas, Meksikas, Latvijas, Lietuvas, Kanādas, Uzbekistānas, Polijas, Ukrainas un Hersonas apgabala, Krievijas, Baškortostānas, Tulas apgabala un Altaja novada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju demonstrē starptautiskā pārtikas izstādē Vācijā

Žanete Hāka, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji jau tradicionāli no 5. līdz 9. oktobrim piedalījās starptautiskajā pārtikas industrijas izstādē «Anuga 2019» Ķelnē, Vācijā, informē Zemkopības ministrija.

Šogad Latvijas ražotāji uz Ķelni veda sešus nacionālos kopstendus, kuros būs aplūkojama 31 uzņēmuma produkcija. Dzērienu hallē produkciju rādīja SIA «Dabas dots», SIA «Cido Grupa», SIA «Markol», «SIA «Ilgzeem», SIA «LKOM» un SIA «Nordic Food». Maizes un saldumu paviljonā produkciju vienkop izstādīja SIA «Lāči», SIA «Kārumu fabrika», SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» un AS «Latvijas Maiznieks». Piena produktu hallē bbija uzņēmumu AS «Jaunpils pienotava», AS «Cesvaines piens», SIA «Top food», AS «Tukuma piens» un AS «Balticovo» produkcija. SIA «Salas zivis», SIA «Gaļas nams Ādaži» un SIA «Cēsu gaļas kombināts» savu veikumu rādīja gaļas produktu paviljonā. Bio un veselīgo produktu hallē varēja aplūkot SIA «Rāmkalni Nordeco», SIA «Felici», SIA «Lat Eko Food» un SIA «Milzu!» ražojumus. Sestais kopstends no Latvijas atradās delikatešu (fine food) hallē, un saražoto tur rādīja SIA «Zekants», SIA «Smartfoody», SIA «ZETZ», SIA «Pērnes L», «SIA «Pharmeko Lettland», SIA «Dimdiņi», SIA «Taste Caps!», SIA «Pure Chocolate» un SIA «Very Berry».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Līgo svētkiem, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ķimeņu siera ražotājiem un patērētājiem atgādina, ka produkta nosaukumu Jāņu siers drīkst izmantot tikai uzņēmumi, kas iekļauti Garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrā.

Šobrīd tādi ir seši ražotāji – Valmieras piens, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Rankas piens, Straupe un Jaunpils pienotava.

Jāņu siers, tāpat kā salināta rudzu rupjmaize un sklandrauši, ir pagaidām vienīgie Latvijas produkti, kas reģistrēti kā produkti ar garantētu tradicionālo īpatnību (GTĪ). Tas nozīmē, ka tie ražojami pēc tradicionālas receptes un tehnoloģijas. Iekļaujot produktus GTĪ reģistrā, tie tiek pasargāti no pakaļdarinājumiem, kas neatbilst tradicionālajai produkta ražošanas receptei un tehnoloģijai.

Eiropas GTĪ reģistrā iekļautu produktu var ražot jebkurš uzņēmums, kurš var pierādīt, ka ražošanā izmanto tradicionālo produkta ražošanas recepti un tehnoloģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Arī nākamgad izstādē Tallinn FoodFest plāno veidot Latvijas uzņēmumu kopstendu

Žanete Hāka, 14.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Tallinn FoodFest izstādes organizatori jau ir apkopojuši informāciju par šī gada apmeklētāju un dalībnieku skaitu, trīs izstāžu dienu laikā to apmeklēja 7040 nozares profesionāļi, pastāstīja Kristīne Korpilahti, SIA Floriance valdes locekle un oficiālā Tallinn FoodFest pārstāve Latvijā.

Izstādes FoodFest mērķauditorija ir, galvenokārt, B2B apmeklētāji. Izstādes organizatori pievērš uzmanību un strādā pie tā, lai izstādes Tallinn FoodFest apmeklētu veikalu ķēzu menedžeri, HoReCa nozaru pārstāvji, izplatītāji un citi B2B profesionāļi. Tas dalībniekiem sniedz iespēju meklēt sadarbības partnerus, izplatītājus un jaunas tirdzniecības vietas.

Tallinn FoodFest izstādē piedalījās 198 dalībnieki, kuru vidū bija 35 dalībnieki no ārvalstīm: Latvijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Itālijas, Dānijas un Lielbritānijas. Jau otro gadu Tallinas pārtikas nozares izstādē uzņēmums SIA «Floriance» - Tallinn FoodFest un FoodFest oficiālais pārstāvis Latvijā, organizēja Latvijas uzņēmumu kopstendu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavenākais Līgo un Jāņu produkts – Jāņu siers – šobrīd tiek aizsargāts ar ierakstu Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, tādējādi sargājot latviešu tradicionālo Jāņu sieru no atdarinājumiem, viltojumiem un tā nosaukuma izmantošanas tāda produkta ražošanai, kas neatbilst tradicionālajām tehnoloģijām un receptēm. Šobrīd Latvijā ir tikai trīs produkti, kas reģistrēti ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – bez Jāņu siera vēl arī sālināta rudzu rupjmaize un Kurzemes sklandrausis.

Īstā Jāņu siera ražošana ir pieejama visiem Latvijas piensaimniekiem, taču šobrīd pieteikušies ir seši uzņēmumi, kas gatavi izpildīt noteiktās prasības, lai varētu ražot produktu ar Jāņu siera nosaukumu, starp tiem – Valmieras piens, piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Jaunpils pienotava un Rankas siers.

Attiecībā uz vārdu «Jāņu» un «Līgo» izmantošanu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte norāda, ka: «Vārdus «Jāņu» un «Līgo» viens konkrēts uzņēmums kā savu preču zīmi nevar reģistrēt tad, ja tie kaut kādā veidā apraksta vai raksturo attiecīgo preci vai pakalpojumu, piemēram, norāda, ka šis produkts ir īpaši piemērots vai tradicionāli lietots konkrētajos svētkos. Tādā gadījumā šie vārdi kalpo tikai un vienīgi kā informatīva norāde saistībā ar Līgo svētkiem. Daudzi ražotāji mēdz speciāli marķēt savu pārtikas produkciju gada nozīmīgāko svētku sakarā, un šādi marķēti produkti ir aktuāli, pievilcīgi īsu brīdi. Piemēram, Patentu valde ir atteikusi preču zīmes LĪGO reģistrāciju maizei un maizes izstrādājumiem, kā arī preču zīmes JĀŅU DESIŅAS reģistrāciju desām. Tāpat atteikta apzīmējuma LIELĀKAIS JĀŅU VAINAGS reģistrācija kultūras pasākumiem, jo šis vārdu salikums tieši un bez liekām pārdomām norāda, ka tiks pīts Jāņu vainags, kas būs lielāks par kādu citu līdz šim pīto Jāņu vainagu.»

Komentāri

Pievienot komentāru