Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Piena pārstrādes uzņēmums AS Jaunpils pienotava pagājušo gadu provizoriski noslēdza ar 12 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 7,8 miljonu eiro apgrozījumu gadu iepriekš, pastāstīja kooperatīva Piena ceļa, kam pieder Jaunpils pienotava, padomes priekšsēdētājs Anrijs Aumalis.

«2016.gadā mēs sasniedzām gandrīz 12 miljonus eiro, kas procentuālā ziņā ir diezgan būtisks pieaugums. 2015.gads bija ļoti sarežģīts un pārdošanas ziņā viss negāja tik gludi un veiksmīgi, kā mēs būtu vēlējušies. Taču pagājušajā gadā mums palielinājās realizācijas apmēri,» sacīja Aumalis, piebilstot, ka uzņēmums pēdējos gadus aktīvi meklējis jaunas realizācijas iespējas ārvalstu tirgos.

Pēc viņa teiktā, apgrozījuma pieaugumu izdevies panākt ne tikai pateicoties eksporta attīstībai, bet arī kompānijas darbībai vietējā tirgū. Jaunpils pienotava pērn uzlabojusi distribūciju, nodrošinot plašāka produktu sortimenta pārstāvniecību veikalu plauktos. Tāpat Jaunpils pienotavas produkti guvuši plašāku atpazīstamību vietējā tirgū.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Šodien, 30. aprīlī, Ķīnas Tautas Republikas Sertifikācijas un akreditācijas administrācija (CNCA) ir publicējusi 10 Latvijas pārtikas ražotāju sarakstu, kuriem ļauts eksportēt uz Ķīnu tādus piena produktus, kā visa veida sieri, visa veida piena pulveri, krējums un arī saldējums, informē Ārlietu ministrija.

Sarakstā iekļautajiem Latvijas eksportētājiem – AS Preiļu siers, AS Rīgas Piena kombināts, AS Valmieras piens, SIA Latvijas Piens, AS Cesvaines Piens, AS Rankas Piens, AS Smiltenes piens, AS Smiltenes piens Blomes pienotava, AS Jaunpils pienotava un SIA Rīgas Piensaimnieks – durvis uz Ķīnu ir atvērtas, un jau ar šodienu Latvijai ir iespēja tirgot minētos piena produktus Ķīnas veikalos.

Biedrības Zemnieku saeima pārstāvis Edgars Bērziņš Db.lv norādīja, ka eksporta atļauju piena produktu tirgošanai Ķīnā saņēmuši tikai četri uzņēmumi - Preiļu siers, Rīgas piena kombināts, Valmieras piens un Latvijas piens. «Pārējie uzņēmumi ir izteikuši šādu vēlmi - eksportēt produkciju uz Ķīnu,- taču Ķīnas pārstāvji pie viņiem vēl nav viesojušies un šāda atļauja nav dota,» norāda E.Bērziņš.

DNB banka izsniegusi akciju sabiedrībai Jaunpils pienotava ilgtermiņa kredītu 680 000 latu apmērā, kā arī piešķīrusi kredītlīniju 175 000 latu apmērā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Piešķirtais finansējums paredzēts uzņēmuma ražošanas paplašināšanai – produktu klāsta un ražošanas jaudas palielināšanai.

DNB banka refinansējusi arī trīs AS Jaunpils pienotava līdzšinējos kredītus vairāk nekā trīs miljonu latu apmērā.

Refinansētos AS Jaunpils pienotava kredītus DNB banka pārņēmusi no Latvijas Hipotēku un zemes bankas. Patlaban refinansēto kredītu daļas izsniegšana 3,3 miljonu latu apmērā turpinās, un šie finanšu līdzekļi paredzēti uzņēmuma investīciju projektu īstenošanai.

«Piešķirtie finanšu līdzekļi ļaus sekmīgi turpināt piena ražošanas attīstības plānus un dubultot produktu ražošanas jaudu,» saka Jānis Ruskis, AS Jaunpils pienotava valdes priekšsēdētājs.

Pircējiem trūkst izpratnes par Jāņu sieru kā Eiropas Savienības (ES) aizsargājamo produktu, pauda biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa skaidroja, ka Latvijā ir seši Jāņu siera ražotāji - AS "Rankas piens", AS "Jaunpils pienotava", AS "Lazdonas piensaimnieks", AS "Valmieras piens", piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Straupe" un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga".

Tostarp viņa piebilda, ka lielākie Jāņu siera ražotāji Latvijā ir "Rankas piens" un "Valmieras piens", ka ražo aptuveni 50-60 tonnas Jāņu siera gadā, bet pārējie saražo aptuveni 10-15 tonnas.

Pēc "Siera kluba" datiem, pērn Latvijā kopumā Jāņu siers tika saražots par 31 tonnu jeb par 19% mazāk nekā gadu pirms tam. Ja 2021.gadā Latvijā tika saražotas 163 tonnas Jāņu siera, tad 2022 - 132 tonnas.

Piena nozarē Latvijā jākāpina efektivitāte un nepieciešama modernizācija, bet, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un nozares sadrumstalotību, to nevar panākt, atzina AS "Jaunpils pienotava" valdes loceklis Jānis Bērtulsons.

Viņš skaidroja, ka Latvijas piena nozares sadrumstalotība ir iemesls, kāpēc piena iepirkuma no zemniekiem cenas bijušas tik zemas, bet līdz ar mazajām cenām samazinājies arī piena saimniecību skaits Latvijā.

Bērtulsons uzsvēra, ka piena pārstrāde iet kopā ar piena ražošanu, un lielākais izaicinājums piena pārstrādes uzņēmumiem ir piena ražošanas apmēru samazināšanās, jo pēcāk no jauna uzsākt vai atsākt piensaimniecību ir dārgs un ilgs process - govs pienu sāk ražot tikai pēc diviem gadiem, turklāt Latvijā pietrūkst zootehniķu un vetārstu.

Tāpat Bērtulsons norādīja, ka pirms apmēram diviem gadiem Latvijā sasniegts punkts, kad piena ražošanas apmērs lielajās saimniecībās vairs nekompensē mazo piena saimniecību izziešanu no tirgus. Viņš paredzēja, ka piena pārstrādātājiem arvien vairāk stresa sagādās problēmas ar izejvielu pieejamību.

Par iespējām saņemt eksporta atļauju uz Ķīnu ir izrādījuši interesi arī piena pārstrādes uzņēmumi Preiļu siers, Latvijas Piens un Jaunpils pienotava, aģentūrai BNS pastāstīja Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

«Uzņēmumi, kuri vēl ir interesējušies par eksportu uz Ķīnu, ir Preiļu siers, Latvijas Piens un Jaunpils pienotava,» sacīja Rudzīte.

Vienlaikus viņa norādīja, ka eksportu uz Ķīnu drīzumā nesāks neviens no šiem uzņēmumiem, jo viss process ir sākuma stadijā. Rudzīte pastāstīja, ka uzņēmumi ir izrādījuši interesi par sertifikāciju, tāpat ir sāktas starpvalstu sarunas, kā arī parakstīti protokoli par diviem produktu veidiem - pienu un svaigu gaļu.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Rīgas piena kombināts un Valmieras piens apvienotā uzņēmuma Food Union ražotnēs pirmdien, 12.janvārī viesojās Ķīnas pārtikas drošības sistēmas auditori, lai novērtētu ražotnes atbilstības eksporta sertifikātu iegūšanai, lai jau drīzākajā laikā uzņēmums varētu uzsākt piena produktu eksportu uz Ķīnas tirgu.

Valmieras Mākslas dienu 2016 ietvaros 20.aprīlī Valmieras tehnikumā radošās komandas no siera veidos savdabīgas gleznas, demonstrējot, ka ēdiens, apvienojot garšas, krāsu un formu salikumus, var būt kā mākslas darbs.

Gleznām izmantos apmēram 25 kilogramus 17 šķirņu un veidu sierus - dzeltenus, baltus, brūnus, melnus, raibus, zaļus, oranžus, ražotus AS Valmieras piens, AS Jaunpils pienotava, SIA Mālpils piensaimnieks, AS Limbažu piens, SIA ELPA, AS Smiltenes piens, SIA Kalnu piens, AS Rankas piens un AS Talsu piensaimnieks. Sierus sagriezīs dažāda lieluma un dažādu formu gabaliņos, atbilstoši katra mākslas darba ieceres īstenošanai, un kopā tie varētu būt vairāk nekā 5000 gabaliņi.

No siera gatavotām gleznu retrospekcijām izvēlēti vairāki darbi: gleznotāju Jāņa Anmaņa, bijušā valmierieša Aleksandra Petrova (1874-1956), Valmieras Mākslas vidusskolas (VMV) pasniedzējas, mākslinieces Silvijas Melnūdres un VMV audzēknes Loretas Šperliņas-Priedītes gleznas Klusā daba ar zivi (2010), Gaujas stāvie krasti (1945; no Valmieras muzeja krājuma), Latviskas latvietes Latvijā nes gaismu un mieru pasaulē (2016) un Valmiera (2014). Kā oriģināls meistardarbs pasākuma laikā taps siera un uzkodu plate Garšas palete lielformāta krāsu paletes formā.

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Ievērojamās investīcijas uzņēmumam Tukuma piens ļāvušas izveidot vienu no modernākajām biezpiena ražotnēm Baltijā, kurā uzstādītās iekārtas strādā ar ultrafiltrācijas metodi. Celtniecības darbus objektā veica SIA Amatnieks, piesaistīts arī ES finansējums 50 % apjomā.

A/s Tukuma piens direktors Ints Poškus intervijā Dienas Biznesam stāsta, ka kopējā investīciju portfelī ir seši projekti un katrs vērsts savā virzienā. Investīcijas jaunajā ražotnē ļaus uzņēmumam attīstīt tādu jaunu produktu ražošanu, kam ir augstāka pievienotā vērtība, piemēram, deserti, krēmsieri, sāļie krēmi. Uzņēmums ražos arī presēto biezpienu pilienveida iepakojumā, ko, pēc uzņēmuma vadītāja paustā, Latvijā šobrīd ražo tikai Jaunpils pienotava.

Modernās tehnoloģijas jaunajā biezpiena ražotnē biezpienu ļaus ražot, neizmantojot roku darbu, līdz ar to paaugstināts darba ražīgums un darbinieku skaits netiks palielināts. Šobrīd ražotnē nodarbināti 250 strādājošie.

Jaunās piena pārstrādes rūpnīcas būvniecību zemnieki uzskata par svarīgāko šā gada notikumu.

Lauksaimnieku organizācijas – Zemnieku saeima un Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) – kooperatīviem piederošās ražotnes celtniecības sākšanu nosauc kā vienu no svarīgākajiem notikumiem šogad.

«Līdz ar rūpnīcas pamatakmens ielikšanu tiek likti pamati arī stabilitātei kooperācijai un piena nozarē. 20 neatkarības gadi bija jānodzīvo lai 600 zemnieku saimniecības atkal noticētu kopīgam spēkam un savai varēšanai pārstrādāt savu saražoto pienu,» tā notikušo vērtē Zemnieku saeimas valde.

LLKA atgādina, ka arī kooperatīvs Piena ceļš sper soli pretī izaugsmei un ielicis pamatus jaunai siera ražotnei kooperatīvam piederošajā uzņēmumā a/s Jaunpils pienotava. Projekts tiek realizēts, izmantojot LAP pasākuma Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana finansējumu un pēc projekta realizācijas plānots dubultot pienotavas pārstrādes jaudu.

Pagājušajā gadā kooperatīvā sabiedrība Piena ceļš strādājusi ar 15,53 miljonu latu apgrozījumu, gadu noslēdzot ar 190,86 tūkstošu latu peļņu, liecina Lursoft dati.

Lielāko daļu apgrozījuma kooperatīvajai sabiedrībai nodrošina ienākumi no piena pārdošanas, kas pērn bijuši 14,38 miljoni latu. 9,34 miljonus latu veido ienākumi no Lietuvas, bet no Latvijas – 6,204 miljoni latu.

Pērn sabiedrība savu iepirkto produkciju realizējusi gan vietējā tirgū (AS Jaunpils pienotava, AS Tukuma Piens, AS Rīgas Piensaimnieks), gan eksportējusi uz Lietuvu AS Rokiškio Sūris.

Pagājušā gada izskaņā kooperatīvā bijuši 84 biedri. Šogad Piena ceļš iecerējis attīstīt lopu iepirkšanu, kā arī palielināt iepirktā piena daudzumu, galvenokārt paplašinot esošo biedru saimniecības, kā arī piesaistot jaunus biedrus un iepērkot pienu no saimniecībām, kuras nav kooperatīva biedri.

Latvijas pārtikas ražotāji Dubaijas izstādē "Gulfood" ieguvuši jaunus potenciālos sadarbības partnerus, un cer uz eksporta apjomu palielināšanu.

Izstāde "Gulfood" šogad notika jau 25. reizi, un aizvadītajā nedēļā tā norisinājās Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE). Katru gadu izstādi apmeklē vairāk nekā 100 tūkstoši pārtikas nozares speciālistu no 200 valstīm, un tajā piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieku.

Šajā gadā izstādē piedalījās 16 Latvijas pārtikas ražotāji - SIA "Balticovo", SIA "Cannelle Bakery", SIA "Cido grupa", SIA "Markol", SIA "Orkla Confectionery & Snacks Latvija", SIA "King Coffee Service", AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Very Berry", SIA "Nordic Food", SIA "Pernes L", SIA "Baltic Stars International", SIA "Ramkalni Nordeco", AS "Smiltenes piens", SIA "Top Food", AS "Tukuma piens", AS "Jaunpils Pienotava".

Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE) 13.februārī durvis vērusi pasaulē pieprasītākā izstāde Gulfood 2022, kur Agroresursu un Ekonomikas institūta organizētais un Zemkopības ministrijas līdzfinansētais Latvija nacionālais kopstends piedalās jau 9 gadu pēc kārtas.

174m2 lielais Latvijas stends atrodas starp lielvalstu kopstendiem- Meksikas, Brazīlijas, Spānijas, Argentīnas, Francijas, Lielbritānijas, Itālijas, ASV, Vācijas, Indijas, Portugāles, u.c.

Šogad, spītējot COVID19 ierobežojumiem, Latvijas kopstendā strādā 14 pārtikas uzņēmumi: SIA Markol, SIA Felici, SIA King Coffe Service, SIA Cannelle Bakery, SIA GPU Nākotne, SIA Pernes L, SIA Premium Chocolate, AS Tukuma piens, AS Smiltenes piens, AS Jaunpils pienotava, AS Dobeles dzirnavnieks, AS Balticovo, SIA Rāmkalni Nordeco, SIA Serenes piens.

Pusei uzņēmumu dalību kopstendā līdzfinansē lauksaimniecības nacionālā atbalsta programma “Atbalsts tirgus veicināšanai”, otrai pusei- Eiropas Savienības programmas “Eiropas Savienībā ražotu pārtikas produktu veicināšana trešajās valstīs” MEG Promo projekts kooperatīvās sabiedrības "Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība" vadībā.

Maskavā notikušajā pārtikas izstādē Prodexpo 2012 Latvijas šprotu ražotājs SIA Gamma-A saņēmis augstākās zelta godalgas, informēja biedrības Rīgas šprotes valdes priekšsēdētājs Imants Cīrulis.

«Gamma-A saņēma augstāko novērtējumu jeb Grand Prix balvu par labāko inovācijas produktu - šprotēm stikla burciņā. Tāpat uzņēmums ieguva zelta medaļu par produktiem Rīgas šprotes un Apceptas brētliņas tomātu mērcē, kā arī zelta medaļu par uzņēmuma kopējās produktu līnijas augsto kvalitāti. Zelta medaļu par produktu Rīgas šprotes ieguva arī SIARanda. Savukārt SIA Sabiedrība IMS ieguva sudraba medaļu par produktu Šprotes eļļā, bet SIA Līcis-93 - bronzas medaļu par šprotēm Rīgas zelts,» sacīja Cīrulis.

Viņš norādīja, ka uzņēmēji ir ļoti apmierināti ar panākumiem izstādē, kas nozīmē arī jaunus līgumus.

Tuvojoties Līgo svētkiem, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ķimeņu siera ražotājiem un patērētājiem atgādina, ka produkta nosaukumu Jāņu siers drīkst izmantot tikai uzņēmumi, kas iekļauti Garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrā.

Šobrīd tādi ir seši ražotāji – Valmieras piens, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Rankas piens, Straupe un Jaunpils pienotava.

Jāņu siers, tāpat kā salināta rudzu rupjmaize un sklandrauši, ir pagaidām vienīgie Latvijas produkti, kas reģistrēti kā produkti ar garantētu tradicionālo īpatnību (GTĪ). Tas nozīmē, ka tie ražojami pēc tradicionālas receptes un tehnoloģijas. Iekļaujot produktus GTĪ reģistrā, tie tiek pasargāti no pakaļdarinājumiem, kas neatbilst tradicionālajai produkta ražošanas receptei un tehnoloģijai.

Eiropas GTĪ reģistrā iekļautu produktu var ražot jebkurš uzņēmums, kurš var pierādīt, ka ražošanā izmanto tradicionālo produkta ražošanas recepti un tehnoloģiju.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Piena ceļš pērn apgrozīja 22,5miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 183 tūkstošu eiro peļņu, liecina informācija Lursoft.

Iepirkto produkciju Piena ceļš pagājušajā gadā realizējis vietējā tirgū a/s Jaunpils pienotava, a/s Tukuma Piens, a/s Rīgas Piensaimnieks.Tāpat piens tika pārdots Lietuvas uzņēmumam a/s Rokiškio Sūris.

Kooperatīvs 2013. gadā turpinājis arī lopu iepirkšanu. Arī šogad Piena ceļš plāno attīstīt lopu iepirkšanu, kā arī palielināt iepirktā piena daudzumu, galvenokārt paplašinot esošo biedru saimniecības. Tiek cerēts piesaistīt jaunus biedrus un iepirkt pienu no saimniecībām, kuras nav kooperatīvie biedri. 2013.gada nogalē kooperatīvā darbojušies 78 biedri.

Latvijas pārtikas ražotāji jau tradicionāli no 5. līdz 9. oktobrim piedalījās starptautiskajā pārtikas industrijas izstādē «Anuga 2019» Ķelnē, Vācijā, informē Zemkopības ministrija.

Šogad Latvijas ražotāji uz Ķelni veda sešus nacionālos kopstendus, kuros būs aplūkojama 31 uzņēmuma produkcija. Dzērienu hallē produkciju rādīja SIA «Dabas dots», SIA «Cido Grupa», SIA «Markol», «SIA «Ilgzeem», SIA «LKOM» un SIA «Nordic Food». Maizes un saldumu paviljonā produkciju vienkop izstādīja SIA «Lāči», SIA «Kārumu fabrika», SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» un AS «Latvijas Maiznieks». Piena produktu hallē bbija uzņēmumu AS «Jaunpils pienotava», AS «Cesvaines piens», SIA «Top food», AS «Tukuma piens» un AS «Balticovo» produkcija. SIA «Salas zivis», SIA «Gaļas nams Ādaži» un SIA «Cēsu gaļas kombināts» savu veikumu rādīja gaļas produktu paviljonā. Bio un veselīgo produktu hallē varēja aplūkot SIA «Rāmkalni Nordeco», SIA «Felici», SIA «Lat Eko Food» un SIA «Milzu!» ražojumus. Sestais kopstends no Latvijas atradās delikatešu (fine food) hallē, un saražoto tur rādīja SIA «Zekants», SIA «Smartfoody», SIA «ZETZ», SIA «Pērnes L», «SIA «Pharmeko Lettland», SIA «Dimdiņi», SIA «Taste Caps!», SIA «Pure Chocolate» un SIA «Very Berry».

Vitebskā norisinājušās Latvijas pienrūpnieku sarunas ar apgabala administrācijas un nozīmīgāko ražošanas uzņēmumu pārstāvjiem, lai rastu iespējas palielināt Latvijas piena produktu eksportu uz Baltkrieviju, kā arī lai paplašinātu sadarbību ar Baltkrievijas piena pārstrādes uzņēmumiem, informēja Latvijas Republikas konsulāts Vitebskā.

Sarunās piedalījās uzņēmumu a/s Jaunpils pienotava, a/s Smiltenes piens, SIA Jēkabpils piena kombināts, SIA Latvijas piens, a/s Limbažu siers, Latvijas Centrālās Piensaimnieku Savienības pārstāvji, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Baltkrievijā vadītājs Georgijs Vojevoda, kā arī Latvijas Republikas konsulāta Vitebskā vadītāja Dagnija Lāce-Ate.

Piensaimnieku vizīte Vitebskas apgabalā tika organizēta saskaņā ar zemkopības ministra Jāņa Dūklava vadītās delegācijas vizītē Baltkrievijā panākto vienošanos.

Vitebskas apgabala piena pārstrādes nozares pārstāvji piedāvāja Latvijas pienrūpniekiem izskatīt iespējas tālāk paplašināt sadarbību piena pārstrādes jomā.

Piena produktu eksports šā gada 1. ceturksnī pieaudzis par 64 %.

Ja pērn pirmajā ceturksnī eksportēti 6,57 tūkstoši t piena produktu, tad šogad attiecīgajā laika posmā – 10,79 tūkstoši t, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija. Organizācijas vadītājs Jānis Šolks prognozē, ka eksports varētu turpināt pieaugt, taču situāciju var ietekmēt industriālo produktu cenas samazinājums – kopš šā gada sākuma tas bijis 5 – 12 %.

J. Šolks arī norāda, ka kopš 2009.gada pakāpeniski audzis piena iepirkuma apjoms, līdz ar to pārstrādāts vairāk piena. Tāda pati tendence saglabājoties arī 2011.gada pirmajā ceturksnī, un tas izdevies, pateicoties Latvijas zemniekiem, kuri ir iemācījušies iegūt vairāk piena, būtiski nemainot govju skaitu. «Kopumā tie ir vismaz 30 tūkstoši tonnu, ko zemnieki Latvijā 2010.gada laikā ir ieguvuši vairāk,» stāstīja LPCS vadītājs un atzina, ka tas piena pārstrādātājiem ir devis iespēju šo pienu izmantot arī eksporta produktu ražošanai. Latvijas piena pārstrādātāji vairāk sākuši eksportēt produkciju ar lielāku pievienoto vērtību, un tas esot pašu nopelns.

Iepriekšējā plānošanas periodā pieejamais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums lauksaimniecībā ir pilnībā apgūts, visas subsīdijas par pagājušo gadu izmaksātas, savukārt jaunajā atbalsta periodā zemniekiem jārēķinās ar ļoti striktu un birokrātisku kontroli saistībā ar projektu realizāciju, šodien žurnālistiem sacīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) vadītāja Anna Vītola-Helviga.

Tāpat viņa norādīja, ka neīstenoto projektu parāds, kas zemniekiem būs jāatmaksā, ir kopumā seši miljoni eiro.

Vītola-Helviga informēja, ka 2007.-2013.gada periodā lauksaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda izmaksāts 1,3 miljardi eiro, no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai - 1,4 miljardi eiro, no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda - 166,7 miljoni eiro.

Lielākās investīcijas veiktas lopkopībā, graudkopībā un pārstrādē.

Gaļas un piena liellopu fermu būvniecībā un rekonstrukcijā ieguldīts 81 miljons eiro, atjaunojot 333 fermas, izbūvēta 291 kūtsmēslu krātuve par 17 miljoniem eiro, uzbūvētas 217 noliktavas par 22,5 miljoniem eiro un 87 graudu pirmapstrādes kompleksi par 19 miljoniem eiro.

Izmaksātais atbalsta apjoms laukiem pēdējo 11 gadu laikā sasniedzis 2,5 miljardus latus, liecina Lauku Atbalsta dienesta (LAD) apkopotā informācija. Vairāk nekā puse jeb 54 % izmaksāti platību maksājumos un papildu valsts tiešajos maksājumos, kas naudas izteiksmē veido 1,3 miljardus Ls.

ES un valsts finansējums ticis ne vien lauksaimniecībai, bet arī lauku attīstībai, pašvaldībām, lauku teritorijām un lielas summas saņēmušas arī pilsētas, kur atrodas pārstrādes uzņēmumi, ostas. LAD direktore Anna Vītola - Helviga stāsta, ka, izvērtējot projektus, visu aizvadīto gadu laikā vislielāko summu saņēmušas abas nu jau likvidētās cukurfabrikas – Jelgavas – 17 miljonus Ls, bet Liepājas – 10 miljonus Ls, kā arī Zemkopības ministrijas Nekustamie īpašumi, kas meliorācijā ieguldīja ap 10 miljonus Ls. Saldus novadā saimniekojošais SIA Pampāļi ir lielākais lauksaimniecības uzņēmums, kurš līdz šim atbalstā saņēmis 3,2 miljonu Ls. Savukārt no pārstrādes uzņēmumiem lielākā summa tikusi zemnieku kooperatīviem piederošajai piena rūpnīcai Jelgavā SIA Latvijas piens, kam LAD izmaksājusi 2,5 miljonus Ls. Jāatgādina, ka jaunā rūpnīca siera ražošanu uzsāka pērn decembrī un pamazām kāpina ražošanas apjomus.

Latvija kooperācijā līderpozīcijās Baltijas valstīs, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas vadošie lauksaimniecības kooperatīvi gadu gaitā ir izveidojušies par spēcīgām organizācijām, graudu nozarē – Latraps, VAKS, piena nozarē – Piena ceļš, Straupe šobrīd ir atpazīstami lauksaimnieku uzņēmumi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Kooperatīvu apgrozījumi gadu gaitā ir pieauguši, vienlaikus ir bijuši arī bankroti un darbības izbeigšanas.

Latvijā šobrīd darbojas ap simts dažādu ar lauksaimniecības nozari saistītu uzņēmumu, kas savu uzņēmējdarbības formu ir reģistrējuši kā kooperatīvi, skaidro Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā, taču tikai ap 50 no tiem katru gadu iegūst atbilstīga kooperatīva statusu, kas strādā pēc kooperācijas principiem savu biedru interesēs, jo tomēr ne visi kooperatīvi rīkojas savu biedru interesēs, un reizēm vadītāju intereses ir pārākas par biedru. Asociācijā šobrīd ir apvienojušās 49 kooperatīvās sabiedrības.