Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pieaugušo izglītības projekta "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" attālināto mācību kārtā pieteicies 11 181 iedzīvotājs, un uzņemšanas noteikumiem atbilstīgi ir 10 780 pieaugušie.

Daudzi interesenti pieteikušies vairāk nekā vienā izglītības programmā, līdz ar to kopā saņemti 16 967 mācību pieteikumi, bet apstiprināti 16 369. Pēc dalībnieku pārbaudes noraidīti 598 pieteikumi jeb 401 persona, kas vecuma neatbilstības vai nodarbinātības statusa dēļ nav kvalificējusies mācībām.

Attālinātās mācību programmas šoreiz piedāvātas 11 tautsaimniecības nozarēs. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 80% pieteikumu iesniegti IKT un elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (9 438 iedzīvotāju pieteikumi), mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektorā (3 151 iedzīvotāju pieteikumi), kā arī transporta un loģistikas nozarē (1 239 iedzīvotāju pieteikumi).

Valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Tādēļ, lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu.

Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka, sākot ar 2023.gada 1.septembri, pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.

Latvijā brīvlaiku kopējais ilgums ir 17 nedēļas – tas ir trešais garākais brīvlaiku kopējais ilgums no 37 OECD valstīm. Vidēji brīvlaika ilgums OECD valstīs ir 14 nedēļas. Igaunijā kopējais brīvlaiku ilgums ir mazāks par nepilnu nedēļu, Lietuvā tas ir 15 nedēļas.

Lielāko daļu no kopējā brīvlaika veido periods starp diviem mācību gadiem jeb vasaras brīvlaiks. Daļai ģimeņu ar mazākiem bērniem ik gadu tas ir milzu izaicinājums – jēgpilni nodarbināt bērnu un nodrošināt nepieciešamo pieskatīšanu šajā periodā, kamēr pašiem jādodas uz darbu. Savukārt, salīdzinoši nelielais brīvlaiku skaits un ilgums mācību gada laikā nozīmē koncentrētu slodzi gan skolēniem, gan pedagogiem, kas tālāk ietekmē arī mācību kvalitāti. Skolas gada slodzes izlīdzināšana ar īsāku vasaras brīvlaiku un papildus brīvdienām, piemēram, martā, manuprāt, tikai veicinātu izglītības kvalitāti, ļautu dažādot mācību un audzināšanas procesu, kā arī ļautu optimizēt izglītojamo un pedagogu noslodzi.

No nākamā mācību gada skolēniem obligāti būs jākārto arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī, otrdien nolēma valdība.

Paredzēts noteikt dažādus valsts pārbaudes darbu veidus vidējās izglītības posmā - eksāmenus, centralizētos eksāmenus un monitoringa darbus. Valsts pārbaudes darba mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu mācību priekšmetā optimālajā un augstākajā mācību satura apguves līmenī, identificēt un izvērtēt, cik lielā mērā ir apgūti plānotie sasniedzamie rezultāti.

Sākotnēji, no nākamā mācību gada, valsts pārbaudes darbs tiks īstenots monitoringa formā, bet no 2025./2026.mācību gada tas tiks īstenots centralizēto eksāmenu formā.

Pārbaudes darba veidu un laiku ikgadēji ierosina noteikt Valsts izglītības satura centrs (VISC), līdz katra mācību gada noslēgumam sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem.

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie ierobežojumi, otrdien nolēma valdība.

Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas ieviešanu pamatā paredz saglabāt tās prasības, kas bija noteiktas ar no šī gada 11.oktobra līdz 20.oktobrim, nodalot, ka visas darbības klātienē notiek zaļajā režīmā, izņemot kritiski nepieciešamos pakalpojumus, kā arī atceļot tā saucamo mājsēdi jeb komandantstundu.

Attiecībā uz veikaliem, lai novērstu situācijas, kad veikalos nav iespējams adekvāti nodalīt plūsmas, noteikts, ka lielie veikali, tai skaitā pārtikas un higiēnas preču veikali, kuru platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, pakalpojumu sniedz tikai zaļajā režīmā. Savukārt nedrošā vidē var tirgot tikai noteiktās pirmās nepieciešamības preces. Tāpat lielie veikali nevarēs strādāt brīvdienās.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Atklāta pieteikšanās mācībām Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide", kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA).

Šajā kārtā strādājošajiem vecumā no 25 gadiem ir iespēja izvēlēties kādu no vairāk nekā 200 izglītības programmām. Pieteikšanās mācībām notiek līdz 15. jūlijam, un šajā kārtā mācību process noritēs tikai attālināti.

Mācības 11 tautsaimniecības nozarēs - elektronisko un optisko iekārtu ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, pārtikas rūpniecībā, lauksaimniecībā, drukas un mediju tehnoloģijās, transportā un loģistikā, enerģētikā, ķīmiskajā rūpniecībā, būvniecībā, kokrūpniecībā, metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās, kā arī mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektorā - piedāvās 23 izglītības iestādes. Šajā kārtā izglītības programmu piedāvājums tiek paplašināts ar iepriekš nebijušu iespēju izvēlēties kādu no interesējošām izglītības programmām arī studiju moduļa vai studiju kursa apguvei augstskolā vai koledžā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Izglītības sistēmā cirkulē nauda, tātad kāds naudu dod, kāds naudu saņem. Ir vērts precīzi noskaidrot, kā nodokļu maksātāju nauda ceļo Latvijas izglītības sistēmā. Kas, ko, kāpēc un par cik pērk? Kas, ko, kāpēc un par cik pārdod? Ja augstskolas vienkārši pārdod diplomus, tad ir pamats runāt par diplomiem-feikiem Latvijas izglītībā. Latvijā trūkst vienotas izglītības kvalitātes izpratnes, un Izglītības ministrija nezina, ko tā pērk.

Tā uzskata profesors Dr. math. AndrejsJaunzems ([email protected]), kurš ir Latvijas Atzinības krusta virsnieks ar 25 gadu ilgu docētāja darba pieredzi Latvijas Universitātē, kā arī 25 gadus Ventspils Augstskolā Ventspils Augstskolas Tehnoloģiju pārneses un inovāciju centra viespētnieks,LZA eksperts, grāmatu Mikroekonomika. Teorija un analīze(2013), J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikaspārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum (2017), Varbūtība(2023) autors.

Sarunas fragments

Kā jūs vērtētu pašreizējo situāciju Latvijas izglītības sistēmā?

Pirms 13 gadiem Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? toreizējā izglītības ministre Tatjana Koķe uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība mūsu valstī no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Savukārt iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece nonāca pie secinājuma, ka Latvijas izglītības sfēras degradāciju sekmē pārlieku zemais centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksnis. Spēkā esošais regulējums, ka centralizētais eksāmens netiek uzskatīts par nokārtotu, ja iegūtais rezultāts ir mazāks nekā 5%, nemudinot skolēnus uzrādīt pēc iespējas augstākus rādītājus. Vai tiešām trīsdesmit gadi bija nepieciešami, lai IZM atklātu to, ka 5% latiņa centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir nesamērīgi zema un vajag augstāku slieksni?

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem.

ST bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Lai veicinātu gāzes nozares attīstību un specifisko zināšanu apguvi, kā arī studentu iesaisti zinātniskajā darbībā par gāzes industrijas tematiem, vienotais dabasgāzes un pārvades sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) noslēgusi sadarbības līgumu par vairāku mācību programmu izstrādi un ieviešanu universitātē.

Paredzēts, ka Conexus kopējās investīcijas mācību satura izveidē un apmācību īstenošanā 3 gadu laikā sasniegs aptuveni 155 tūkstošus eiro.

Sadarbības ietvaros kopā ar RTU Būvniecības Inženierzinātņu fakultātes Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedru tiks izstrādāti 2 studiju kursi studentiem un 3 apmācību programmas Conexus darbiniekiem mūžizglītības programmas ietvaros. Šobrīd norit aktīvs darbs pie mācību programmu izstrādes, lai jau šajā rudenī, uzsākot jauno 2020./2021. mācību gadu, studiju kursi un mācības mūžizglītības programmā būtu pieejamas.

Conexus valdes priekšsēdētājs Jānis Eisaks: "Gāzes apgādes nozare ir ļoti specifiska un pieprasa īpašu zināšanu bāzi gan mūsu uzņēmuma, gan visas nozares vajadzībām. Esmu patiesi gandarīts par noslēgto sadarbību ar Rīgas Tehnisko universitāti, jo kopīgiem spēkiem, izstrādājot jaunus mācību kursus specializētajās izglītības programmās, mēs spēsim pacelt specializēto zināšanu apguvi jaunā līmenī un stiprināt to kvalitāti, lai jaunos speciālistus sagatavotu atbilstoši darba tirgum. Ņemot vērā, ka nozare nemitīgi mainās un attīstās, izstrādātās mūžizglītības apmācību programmas ļaus arī mūsu darbiniekiem vēl plašāk pilnveidot savas esošās kompetences. Īpaši vēlos uzteikt mūsu darbinieku uzņēmību šīs sadarbības īstenošanā, kas jau drīzumā rezultēsies taustāmā iznākumā."

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Atsaucoties uz to, ka darba tirgū trūkst cilvēku ar fizikas un citu eksakto priekšmetu zināšanām, izskanējis aicinājums noteikt dabaszinātņu priekšmetu eksāmenus kā obligātus.

Patiesībā, obligāts eksāmens automātiski nenozīmē lielāku interesi par priekšmetu. Turklāt, vairojot obligāto eksāmenu skaitu, samazinām skolēnu izvēles iespējas un paaugstinām jau tā augsto eksāmenu slogu. Šobrīd, kad rit tikai otrais mācību gads, kad skolas turpina ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju, un vēl nav iespējams izvērtēt rezultātus, jauns obligātais eksāmens būtu reforma reformas pēc, nevis reāls veids, kā sekmēt jauniešu interesi par STEM priekšmetiem.

Kāpēc obligātais eksāmens neradīs pēkšņu un vispārēju mīlestību pret STEM priekšmetiem? Paraudzīsimies uz centralizētā matemātikas eksāmena piemēru, kas kopš 2009. gada ir obligāts. Šajā divpadsmit gadu periodā tikai trīs gados vidējais rezultāts pārsniedza 40% slieksni. Tas nav apliecinājums tendencei, bet gan reakcija uz zemākām prasībām, līdz ar to ir skaidrs, ka obligātais eksāmens automātiski nerada konkurētspējīgākus vidusskolu absolventus. Motivāciju mācīties rada nevis eksāmenu obligātums, bet mācību saturs un procesa kvalitāte, tieši tāpēc mums jādod iespēja jaunajam saturam – tikai sagaidot un izvērtējot padziļināto zināšanu un prasmju apgūšanas rezultātus, varam runāt par papildu izmaiņu nepieciešamību.

Lai gaidāmajā 2021./2022.mācību gadā skolēni gan vispārējās, gan profesionālās izglītības programmās varētu piedalīties klātienes mācībās, viņiem būs nepieciešams sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai negatīvs Covid-19 tests, otrdien nolēma Ministru kabinets.

IZM grozījumi Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai izstrādāti ar mērķi noteikt izglītojamo testēšanu kā priekšnoteikumu izglītības procesa īstenošanai klātienē, sākot 2021./2022.mācību gadu.

Ja skolēniem netiks veikta minētā testēšana, attiecīgais skolēns nevarēs nedz uzsākt, nedz arī turpināt izglītības ieguvi klātienē. Ņemot vērā izglītības ieguves obligātumu un vecāku atbildību par tās ieguvi, tad šādā gadījumā pamatizglītības ieguve būs jāturpina ģimenē. Covid-19 testu neveiks izglītojamiem ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Apliecinājumu papīra vai digitālā formā būs jāuzrāda izglītības iestādes atbildīgajai personai.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā protesta gājienā šodien piedalīsies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm.

Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.

Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.

Latvijas Ārstu biedrībā aģentūra LETA noskaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis tiešsaistes preses konferencē rosināja skolām izskatīt iespēju nepieciešamības gadījumā arī 5. un 6. klašu audzēkņiem mācību procesu organizēt attālināti.

Lēmumu par šajā klašu grupā mācību procesa organizēšanu attālināti ir jāpieņem izglītības iestādei un jāsaskaņo to ar Izglītības, kultūras un sporta departamentu (IKSD) gadījumos, ja izglītības iestādē konstatēta inficēšanās vai saslimstība ar COVID-19 vīrusu vai Slimības profilakses kontroles centrs (SPKC) ir noteicis ierobežojumus gadījumos, kad skolai skolotāju saslimstība vai atrašanās kontaktpersonu sarakstā ir tik liela, ka resursu trūkuma dēļ nevar nodrošināt klātienes mācību procesu.

Attālināto mācību procesu var noteikt arī citos gadījumos, kad skolu vadība to uzskata par nepieciešamu.

"Valdība ir noteikusi jaunus ierobežojumus, īpaši attiecībā uz izglītības iestāžu darbu. Attālinātās mācības no 7. līdz 12. klasei noteiktas līdz 15.novembrim. Vērtējot situāciju galvaspilsētā, esam lēmuši par nebūt ne vieglu, bet šajā gadījumā nepieciešamu lēmumu. Jaunākās klases - no 1. līdz 4. - turpinās mācības klātienē, ja izglītības iestādē to būs iespējams nodrošināt. Pirmkārt, šajās klasēs skolēnus apmāca 1-2 pedagogi, tāpēc risks ir mazāks. Otrkārt, šo klašu skolēniem būtu nepieciešama pieskatīšana mājās. Šobrīd valdība nenosaka attālinātās mācības 5. un 6. klasēm, un šeit dod rīcības brīvību pašvaldībām. Šajā klasēs saslimšanas risks ir lielāks, jo notiek kontakts ar lielāku pedagogu skaitu. Mums kā pašvaldībai ir jāreaģē. Mēs esam noteikuši, ka skolas varēs pieņemt lēmumu par attālinātajām mācībām 5. un 6. klasēm no 2. līdz 15.novembrim," skaidro M.Staķis.

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas 19. oktobrī Ķīpsalas hallē, Rīgā pulcēs vairākus tūkstošus jauniešu no visas Latvijas.

Šogad ar saviem pieredzes stāstiem konferencē dalīsies spilgtākie Latvijas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomas uzņēmēji, spilgtas personības un radošo industriju pārstāvji.

Uz skatuves kāps iPhone Photography School izveidotājs Emīls Pakārklis, visos pasaules kontinentos maratona distanci veikusī latviete Evija Reine, digitālā mārketinga jomas uzņēmēji Reinis Valters Krūmiņš un Jēkabs Rihards Ansons (Agency JR) ar stāstu, kā uzreiz pēc skolas izveidot pasaules līmeņa digitālā mārketinga aģentūru, košo pasākumu rīkotāja Gundega Skudriņa, mākslīgā intelekta eksperts un uzņēmējs Ēvalds Urtāns, Andele Mandele platformas radītāja Līva Jaunozola, VEF Riga un Latvijas basketbola izlases spēlētājs Dairis Bertāns un citi.

Mēs visi - nodokļu maksātāji - maksājam milzīgas dotācijas valsts augstskolām, lai studenti kvalifikāciju iegūtu specialitātēs, kurās nav darba.

Iepriekšējās publikācijās (piemēram, “Latvijas augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām”, Dienas Bizness 2023. gada 10. janvārī) es norādīju, ka prognozes par darba tirgū nepieciešamajām specialitātēm atšķiras no Latvijas augstskolu absolventu skaita un absolventu skaita iespējamajām izmaiņām tuvākajā nākotnē.

Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums notiks lielās mirstības un zemās dzimstības dēļ. Pat tad, ja starpvalstu migrācijas saldo būs nulle vai pat nedaudz pozitīvs (“Latvijas ekonomikai jauns drauds - sezonālā starptautiskā migrācija”, Dienas Bizness 2022. gada 22. novembris), Latvijas darbaspējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies.

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

No nākamās nedēļas formālās un neformālās izglītības procesu epidemioloģiski drošākajās pašvaldībās varēs īstenot ārtelpās, ļaujot pulcēties grupās līdz 20 cilvēkiem.

Minētā atļauja būs spēkā divas nedēļas pašvaldībās, kur kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs nepārsniedz 250 gadījumus uz 100 000 cilvēku. Šādā veidā mācības klātienē varēs norisināties ārtelpās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem.

Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), lai samazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem daļu no formālās vai neformālās izglītības programmas var apgūt klātienē, ārtelpās, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Izglītojamo grupai, kas piedalās izglītības programmas īstenošanā, nedrīkst būt lielākai par 20 izglītojamajiem.

Jaunajā mācību gadā 672 izglītības iestādēs skolas solos sēdīsies 218 773 skolēni, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācija. Dati par izglītojamo skaitu gan var tikt precizēti pēc 5.septembra, kad skolas būs ievadījušas informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS).

Jaunajā mācību gadā pašvaldībās darbu sāks apmēram 40 sākumskolas, 235 pamatskolas, 277 vidusskolas, tajā skaitā ģimnāzijas, kā arī 44 speciālās izglītības iestādes, viena vakara un neklātienes skola un trīs profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes.

Šogad reorganizāciju piedzīvoja vismaz 33 skolas, bet vēl piecas skolas tika likvidētas. 17 reorganizācijas procesi saistīti ar izglītības iestādes pakāpes maiņu, 11 reorganizācijas procesos tiks apvienotas izglītības iestādes, pieci procesi beigsies ar skolas likvidāciju.

No 1.septembra īstenoto pakāpi maina Rīgas 19.vidusskola, kura turpmāk septembrī būs zināma kā Bolderājas Jaunā pamatskola. Rīgas 54.vidusskola maina īstenoto pakāpi un būs zināma kā Rīgas Baltmuižas pamatskola. Savukārt Rīgas 65.vidusskolai tiek samazināta pakāpe un turpmāk strādās kā pamatskola.