Vidējā maksa par 1 m² biroju telpu nomu Rīgā ir zemāka nekā kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, taču apsteidz vidējās nomas cenas Viļņā, liecina Igaunijas uzņēmuma RIA.com Marketplaces piederošā un Ukrainas tirgū strādājošā nekustamā īpašuma portāla DOM.RIA.com apkopotie dati.

Galerijā augstāk - vidējā nomas maksa par 1 m² galvaspilsētās (2018. gada septembris, nekustamā īpašuma portālu dati).

Maksa par 1 m² ofisa telpu Rīgā vidēji ir ap 15 eiro. Biroju noma Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas galvaspilsētā ir dārgāka nekā jebkurā Baltijas valsts galvaspilsētās.

Atbilstoši RIA.com Marketplaces veiktajai tirgus analīzei, pēdējā laikā Tallinā ir vērojams pakāpenisks komerctelpu nomas cenu kāpums. Salīdzinoši zemās izmaksas vilina dažādas kompānijas un jaunuzņēmumus. Jaunajās ēkās pārsvarā tiek iekārtotas kopstrādes telpas un jaunuzņēmumu centri. Rezultātā labu telpu pilsētā ir ārkārtīgi maz, un tas paver iespēju būvniecības kompānijām un investoriem ieguldīt biznesa centru un biroju kompleksu celtniecībā.

Šoruden klientiem ir iespēja izvēlēties savam uzņēmumam atbilstošākās biroja telpas, jo vērojams pēdējo gadu laikā plašākais piedāvājumu klāsts augstas kvalitātes birojiem Rīgā.

Biroju platības, sākot no 500 m², pieejamas vairākās A un B klases ēkās Rīgas centrā un tā dēvētajā Skanstes biznesa centra rajonā.

Attīstītas infrastruktūras tuvumā, ērti pieejamās centra biroju ēkās augstas klases biroju telpas dažādās platībās pieejamas Zaļajā ielā 1, Valdemāra Centrā, Tērbatas Centrā, Alojas Biznesa Centrā (Nordea bankas ēkā), biroju ēkā m4a (Mednieku ielā 4a).

Pieprasījums pēc labas kvalitātes, vizuāli pievilcīgām un prestižām biroja telpām pašā pilsētas centrā ir nemainīgi augsts. Lai gan centra birojiem ir grūtāk nodrošināt stāvvietas, ir atsevišķas nozares, piemēram, dažāda veida konsultāciju uzņēmumi, reklāmas un mediju aģentūras, kam centrāla atrašanās vieta ir būtiska.

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Pēdējo četru gadu laikā vārdu virknējums – līdz šim neprognozējami izaicinājumi – ir vairākkārt mainījuši savu nozīmi, taču palikuši klātesoši kā katra indivīda dzīvē, tā biznesa pasaulē. Covid-19 pandēmija un attālināts darbs, būvniecības izmaksu pieaugums kara apstākļos, energoresursu krīze, inflācija un kredītlikmju pieaugums, darba spēka trūkums – vai šādos apstākļos ir nepieciešamas jaunas biroja telpas? Piedāvājums Rīgā šobrīd turpina palielināties un visas tendences liecina par to, ka tās nestāvēs tukšas.

Efektīvam darbam vajadzīgs birojs

Daļa esošo un potenciālo darbinieku kopš Covid-19 pandēmijas ir iecienījuši attālināto darbu, kas var būtiski atvieglot ikdienas un darba dzīves plānošanu. Šī brīža darba sludinājumos bieži vien atradīsim norādi par iespēju strādāt attālināti vai prasību konkrētu dienu vai stundu skaitu būt darbā klātienē. Pētījumi Lielbritānijā atsevišķās nozarēs uzrāda tendenci, ka sievietes, kurām ir iespēja daļu darba laika strādāt attālināti, dažreiz pat aktīvāk iesaistās darba tirgū, biežāk izvēloties strādāt pilna laika darbu.

Taču darba devēji dod priekšroku klātienes darbam. 2023. gada beigās publicētais KPMG pētījums rāda - 63% aptaujāto uzņēmumu vadītāju uzskata, ka līdz 2026. gada beigām attālinātā darba zelta laikmets beigsies un uzņēmumi atgriezīsies pie ierastā biroja formāta. Turklāt pandēmijas laikā redzējām, ka attālinātais darbs var veicināt nevienlīdzību, tas var būt papildu slogs sievietēm un mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kurām mājās nav darbam piemērotu apstākļu. Uz to norādījis arī Ilons Masks, nosaucot attālināto darbu par morāli netaisnīgu un negodīgu.

LNK Group par 10,516 milj. eiro iegādājusies likvidējamās Lietuvas bankas Snoras ēku Rīgā, Jāņa Daliņa ielā

No šā brīža ēka J. Daliņa ielā 15 būs zināma kā LNK Centre – par A klases biroju ēkas īpašnieku trešajā pārdošanas kārtā kļuvis SIA LNK (Latvijas Novitātes Komplekss) dibinātais uzņēmums SIA JD 15, DB stāsta starptautiskajā nekustamā īpašuma kompānijā Colliers International (Colliers). Kompānijā prognozē, ka tuvāko LNK Centre ēkas attīstības plānu realizācija sniegs jaunas iespējas nekustamā īpašuma tirgū. Iepriekš ēkā atradās a/s Latvijas krājbanka centrālais birojs.

5000 tirgum

LNK Centre biroju ēka jau tagad ir ļoti labā stāvoklī un atrodas pilsētas centra rajonā, kas strauji attīstās un kļūs par Rīgas biznesa centru, uzsver Colliers. LNK Group plāno investēt biroju centra attīstībā un ēkas telpu uzlabošanā, lai tās pilnībā atbilstu A klases biroju standartiem.

Arvien vairāk uzņēmumi apsver iespēju pārcelt savu biroju uz koprades telpām. Šis nekustamā īpašuma tirgus segments kļūst arvien pieprasītāks, korekcijas telpu izvēlē ieviesusi arī COVID-19 pandēmija.

2020. gadā kopstrādes biroju centru skaits pasaulē sasniegs 20 tūkstošus, liecina CoworkingResources and Coworker.com veiktais pētījums The 2020 Global Coworking Growth Study. Tiek prognozēts, ka līdz 2024. gadam šis skaits dubultosies un koprades biroju telpās strādās aptuveni 5 miljoni cilvēku.

Pandēmija ir bijusi kā katalizators pieprasījumam pēc viegli piemērojamām kopstrādes un privāto biroju telpām, atzīst Workland Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl). "Ir pieaugusi uzņēmumu neskaidrība par nākotnes norisēm, tas ir ietekmējis arī biroju pārvaldību. Ir grūti paredzēt, vai uzņēmumi tuvākajā laikā paplašinās vai sašaurinās savu darbību, kāds būs attālinātā darba īpatsvars - daudzi uzņēmumi ir secinājuši, ka viņiem nav vajadzīgi pašreizējie lielie biroji, jo puse no darbiniekiem strādā attālināti. Tāpēc ir vērojama tendence, ka aizvien vairāk uzņēmumu apsver iespēju tradicionālos birojus, kuri bieži vien tiek nomāti uz neelastīgiem nosacījumiem – ilgtermiņā vai neatbilstošā platībā - mainīt uz ātri piemērojamiem birojiem, kas piedāvā arī dažādus pakalpojumus," konstatē I. Hāls.

Nekustamo īpašumu nozare ir viens no tiem ekonomikas indikatoriem, kas savlaicīgi un kopumā precīzi vēsta par noskaņojumu biznesa vidē un pārliecības līmeni par turpmāko attīstību. Par to liecina gan investīciju apjoms jaunos nekustamo īpašumu projektos, gan pieprasījuma un piedāvājuma tendences, gan cenu dinamika.

Aizvadītie trīs gadi ir nesuši gana daudz jauninājumu, un nekustamo īpašumu nozare turpina pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām darba tirgū, kā arī energocenu kāpumam. Šajā rakstā īpaša uzmanība veltīta biroju tirgum, un jautājumiem, kas ir un būs aktuāli biroju attīstītājiem, ēku īpašniekiem un telpu nomniekiem.

Biroji neizzūd, tie pārveidojas

Darbs no mājām vēl nesen šķita kaut kas ekskluzīvs un grūti realizējams, - šobrīd tā ir pašsaprotama un izplatīta parādība. Lai arī biznesa vadītāji savus darbiniekus cenšas pulcināt birojos, bet darbinieki labprātāk strādā attālināti, kovida laiks pierādīja - tie, kuri labi strādāja birojā, turpina labi strādāt arī no mājām (un otrādi). Biroja nozīme slēpjas citur - tas apvieno darbiniekus vienotā korporatīvajā un vērtību kultūrā, kas ir ikvienam uzņēmumam. Tāpēc biroji aizvien būs pieprasīti, vienlaikus piedzīvojot transformācijas.

Pēdējā pusgada laikā Rīgas biroju tirgū vērojama nomnieku aktivitātes palielināšanās, tādēļ pakāpeniski turpinās samazināties neiznomāto telpu daudzums. Nākamgad nomas maksa visos galvaspilsētas biroju segmentos varētu pieaug par 10 – 15%, prognozē nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Nomnieku aktivitātes pieaugums saistīts gan ar uzņēmumu paplašināšanos un nepieciešamību pēc lielākām telpām, gan arī ar uzņēmumu vēlmi mainīt nomātās telpas pret savām vajadzībām atbilstošākām.

Tāpat Latio skaidro, ka nomnieku rotāciju veicina arī vairāku ēku īpašnieku plāni ekonomiskās situācijas stabilizācijas apstākļos pārskatīt nomas līgumu nosacījumus, atsakoties no dažādām nomniekiem iepriekš piešķirtām priekšrocībām.

«Prognozējam, ka 2013.gadā nomas maksa visos Rīgas biroju segmentos varētu pieaugt par 10–15%. Tas sekmētu investorus un attīstītājus sākt jaunu A un B klases biroju ēku būvniecību. Patlaban «uz papīra» ir ļoti daudz ēku projektu, kas gaida «zaļo gaismu» – pietiekami lielus uzņēmumus, kas būtu gatavi kļūt par enkurnomniekiem jaunajās biroju ēkās. Nākamgad paredzama arī liela nomnieku rotācija, kas būs saistīta ar nepieciešamību pēc papildus telpām, kuras šiem nomniekiem nevar nodrošināt esošais iznomātājs,» skaidro Latio Komercīpašumu tirdzniecības daļas vadītājs Jānis Šīns.

Valsts un pašvaldību iestāžu biroju noma komerctirgū ir starptautiski izplatīta prakse, kuru būtu ieteicams ieviest arī Latvijā – tā valsts sektoram paredzētā tiešsaistes pasākumā secināja Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma Colliers un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses pārstāvji.

Ekspertu ieskatā šobrīd pie mums ierasts, ka valsts pārvaldes vajadzībām tiek izmantotas valsts īpašumā esošas telpas, kas nereti nav biroja vajadzībām atbilstošas, turklāt iestādēm tiek celtas arī pavisam jaunas ēkas, kas ne vien aizņem ilgu laiku, bet arī nenodrošina mūsdienu darbiniekiem nepieciešamo elastību. Tikmēr privāto attīstītāju biroju telpu piedāvājums paliek neizskatīts, kropļojot konkurenci tirgū un traucējot nekustamā īpašuma attīstītāju izaugsmei.

Ilgtermiņa tendences ārvalstīs, tai skaitā mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, liecina, ka aizvien vairāk valsts iestāžu izvēlas biroju telpas nomāt komerctirgū. Tas sniedz gan plašākas izvēles iespējas, gan arī nereti piedāvā darbiniekiem nodrošināt labākus un mūsdienīgākus apstākļus darba vietā, izvēloties augstākas klases birojus. Vienlaikus, izvēloties biroju telpas nomāt no privātajiem attīstītājiem nevis uzbūvēt jaunu, konkrētai iestādei paredzētu ēku, tiek iegūta nesalīdzināmi lielāka elastība un spēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem, piemēram, daļai darbinieku piedāvājot veikt darbu attālināti pandēmijas laikā un vieglāk samazinot vai palielinot faktiski nepieciešamo biroju platību.

Nomniekiem arvien biežāk nākas saskarties ar ierobežotām izvēles iespējām, meklējot savām prasībām atbilstošas biroju telpas, uzsver nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate komercplatību nodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs, piebilstot, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos novērota uzņēmēju vēlme uzlabot darba apstākļus, kas sekmējusi komercplatību tirgus aktivitāti.

Biroju nomas tirgū 3. ceturksnī Rīgā tika piedāvātas A un B klases nomas platības vairāk nekā 600 tūkstošu kvadrātmetru apmērā 71 biroju centrā, norādīts Arco Real Estate komercplatību tirgus pārskatā. Tā kā vairums no A klases ēkām tiek izmantotas komercbanku vajadzībām, iespējas nomāt šīs klases telpas ir ierobežotas. Ierobežotā piedāvājuma rezultātā nomniekiem kā alternatīva 3. ceturksnī tika piedāvāti B klases biroji ar augstu tehnisko nodrošinājumu, tomēr G. Kanenbergs prognozē, ka nākotnē augstākās klases komerctelpu piedāvājums palielināsies, ņemot vērā Pārdaugavā esošā projekta Z-Towers būvniecību, kā arī Skanstes ielas apkaimes papildināšanu ar jaunu biroju ēku.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Direct Invest Group" uzsācis A klases biroju centra attīstīšanu Rīgā, Balasta dambī. Ēkai būs 23 stāvi ar kopējo platību 20 tūkstoši kvadrātmetru.

Jaunās biroju ēkas priekšrocība būs tās atrašanās vieta - tuvu centram ar skatu uz Daugavu un Vecrīgu no ēkas 91 m augstuma.

Kopējās investīcijas jaunajā biroju centrā plānotas 30 miljonu eiro apmērā.

Šobrīd projekts ir saņēmis būvatļauju, bet celtniecības darbus plānots uzsākt 2020. gada otrajā pusē, kad spriedze būvniecības tirgū būs mazinājusies. Ēka tiks celta atbilstoši LEED sertifikāta prasībām, kas garantē tās atbilstību visstingrākajām vides normām, kas ir kļuvušas par obligātu prasību vairumam starptautisko nomnieku un investoru.

Vitali Kõllomets, "Direct Invest Group" partneris, stāsta: "Pēdējos desmit gadus esam īstenojuši daudzus biroju ēku un tirdzniecības centru projektus Igaunijā. Šis būs pirmais mūsu īstenotais projekts Latvijā, un uzskatām, ka Rīgai ir vēl augsts, neapgūts potenciāls biroju ēku attīstīšanā. Mūsuprāt, neskatoties uz nesen pabeigtajiem jaunajiem birojiem, Rīgas tirgū vēl ir kvalitatīvu biroju telpu trūkums. Daudzi uzņēmumi joprojām atrodas zemas kvalitātes telpās, bet modernas biroja telpas skaistā vietā var būt papildu priekšrocība jaunu darbinieku piesaistē situācijā, kad uzņēmumi saskaras ar darbaspēka trūkumu."

Elelastīgu biroju telpu risinājumu uzņēmums “Workland” paplašinās savu tīklu Baltijā, vienojoties ar Rīgā topošo biroju kompleksu “Verde” par ilgtermiņa sadarbību un kļūstot par tā ceturto enkurnomnieku.

Rezultātā šī gada rudenī Latvijas galvaspilsētā plānots atvērt kopstrādes centru “Workland Verde”, tā izveidē investējot vairāk nekā miljonu eiro.

Jaunais “Workland” centrs būs 1420 m2 plašs – tā iekārtošanai tiks atvēlēts viss “Verde” A ēkas otrais stāvs. Tur atradīsies dažāda lieluma privātie biroji, kopstrādes un atvērtās zonas, kā arī sanāksmju telpas. Centrā varēs strādāt aptuveni 180 cilvēki.

"Jau kādu laiku esam plānojuši paplašināt savu elastīgo biroju telpu tīklu Rīgā. Kad radās iespēja izveidot kopstrādes centru videi draudzīgākajā biroju ēkā “Verde”, mēs saskatījām atbilstību savām vērtībām attiecībā uz ilgtspējību un cilvēku orientētu darba vidi, tāpēc nolēmām rīkoties," vietas izvēli komentē “Workland” dibinātājs un izpilddirektors Indreks Hāls.

Kā viena no tendencēm 2013. gadā biroju platību segmentā, kas turpināsies arī šogad, ir daudzu lielu nomnieku nomas līgumu pagarināšana esošajās biroju ēkās. Šī tendence skārusi starptautiskas kompānijas, tostarp informāciju tehnoloģiju kompānijas, 2014. gadu šajā segmentā ieskicē nekustamo īpašumu kompānija Colliers.

Kā būtiskākie faktori nomnieku vēlmei mainīt biroju telpas ir nepieciešamība paplašināties, kvalitātes uzlabošana kā arī labāka telpu pielāgošana biznesa vajadzībām. Interese parādās par ēku energoefektivitāti kā arī par starptautiski atzītu kvalitātes sertifikātu (BREEAM, LEED u.c.) esamību.

Pašlaik biroju platību tirgus nespēj piedāvāt nomnieku vēlmēm atbilstošus jaunus projektus, jo arī paši nomnieki joprojām nav gatavi parakstīt ilgtermiņa, nelaužamus nomas līgumus, kas bieži ir priekšnosacījums bankas finansējuma saņemšanai, kā arī piekrist salīdzinoši dārgākiem nomas nosacījumiem par esošā iznomātāja piedāvājumu pagarināt nomas līgumu. Bieži vien nomniekiem arī trūkst garantiju par jaunā projekta realizāciju, ievērojot nospraustos termiņus. Tādēļ pašreiz kompānijas paplašinoties meklē risinājumus esošajās biroju ēkās vai arī nomā papildus platības esošā biroja tuvumā.

Lai gan aktivitāte biroju nomas tirgū turpina pieaugt, lielākais pieprasījums joprojām ir pēc nelielām telpām – platībā līdz 150 – 200 m2. Notiek arī darījumi ar lielākas platības – vairāku tūkstošu kvadrātmetru – birojiem, tomēr šādu darījumu īpatsvars patlaban ir neliels, raksturo Jānis Šīns, Latio Komercīpašumu tirdzniecības daļas vadītājs.

Pēc viņa domām, arī nākamgad saglabāsies līdzīga tendence – pieaugs gan nomnieku aktivitāte, gan arī pakāpeniski palielināsies nomas maksas – visos biroju segmentos gada laikā nomas maksas pieaugums varētu sasniegt 10–15%. Saglabāsies arī diezgan augsta nomnieku rotācija, kas galvenokārt saistīta ar brīvu vai lielāku platību trūkumu tajās biroju ēkās, kurās šie uzņēmumi jau nomā telpas, un tāpēc ir spiest meklēt piemērotas platības citur.

Pieprasījumu palielinās arī tie nomnieki, kas nomāja vai nomā telpas Rīgas centra mājās, kas pārdotas un to jaunie īpašnieki šos īpašumus atkal pārveido par dzīvokļu ēkām. Tāpat kā līdz šim, lielākais biroju pieprasījums būs Rīgas aktīvajā centrā, Skanstes, Duntes ielas rajonā. Pieprasījums nedaudz varētu augt tuvās Pārdaugavas jaunajās biroju ēkās.

Nereti nākas uzklausīt, kam gan tiek būvētas visas jaunās biroju ēkas Rīgā, kas tās aizpildīs?

Un patiešām šobrīd tirgū ir bezprecedenta situācija – ir augsta biroju centru būvniecības aktivitāte un tieši šogad ekspluatācijā tiks nodoti vairāki apjomīgi projekti. Šis vilnis vēl turpināsies nākamajā un 2025. gadā.

Tik apjomīgs biroju telpu pieplūdums līdz šim tirgū nav novērots. Iepriekš šie viļņi bija mazāki, kad vienlaikus tika pabeigtas vien dažas ēkas vai tikai kāds apjomīgāks biroja centrs.

Nav visaptverošas statistikas, cik ilgā laikā, cik ātri iepriekš izdevies aizpildīt biroju ēkas, tomēr tās, kuras ekspluatācijā tika nodotas pirms 5-7 gadiem, pabeigšanas brīdī bija iznomātas par aptuveni 45%, kas tajā laikā tika uzskatīts par panākumu.

Rīgas biroju kompleksa “Verde” iznomāto biroju un papildu servisu telpu līmenis jau ir virs 90%, pārsniedzot iepriekš uzstādītās 2023. gada prognozes.

Tas kļuvis iespējams, pateicoties jaunākajiem darījumiem, kas noslēgti ar četriem uzņēmumiem – biotehnoloģiju uzņēmumu “Roche Services & Solutions” (RSS) , kredītu risku menedžmenta uzņēmumu “IGK AG”, mākoņpakalpojumu uzņēmumu "Also Cloud” un dermatoloģijas klīniku “Vividerm”. Tagad abi stratēģiskie kompleksa attīstīšanas procesi – atlikušo telpu noma un otrās (B) ēkas noslēdzošie būvdarbi – iet roku rokā un tiks pabeigti jau 2024. gada pavasarī.

Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore, valdes locekle saka: “Šis iznomāto biroja telpu apjoms – 90% – ir ne tikai labs rādītājs visā nozarē, bet arī apliecinājums tam, ka mūsu piedāvātais produkts ir pieprasīts un atradis savu klientus vēl pirms tā pilnīgas pabeigšanas. Mūsu darījumi ar jaunajiem nomniekiem tam ir lielisks apliecinājums. Šāds nomas progress liecina arī ne tikai par abu “”Verde” ēku pievilcību, bet ir arī pozitīvs signāls kompleksa attīstītājam “Capitalica Asset Management” nākotnē ieguldīt ilgtspējīgos projektos Latvijā.

Pērn iespaidīgāko darījumu nomas tirgū nodrošināja Valsts ieņēmumu dienesta jurģi, nākamā masveidīgā nomas līgumu pārslēgšana tirgū gaidāma 2017.gadā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Biroju tirgus ļoti aktīvs bija 2011.gadā, un ņemot vērā, ka biroju telpu nomas līgumi parasti tiek noslēgti uz diviem, trim gadiem, 2014.gadā daudzi līgumi pārslēgti un pagarināti. Nākamais daudzu biroju nomas līgumu pārslēgšanas periods būs 2017.gads, ko vajadzētu izmantot jauno biroju centru attīstītājiem, raksturo Newsec biroju nomas projektu vadītāja Inese Levana.

Milzu kustības

Saskaņā ar Colliers datiem ievērojamākais darījums biroju tirgū 2014.gadā bija saistīts ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas sāka nomāt ap 40 tūkst. m2 plašas telpas Talejas ielā. Līgums noslēgts uz 30 gadiem, un VID ēkas noma mēnesī izmaksā ap 532 tūkstošiem eiro, kas gadā veido 6,4 miljonus eiro. DB jau rakstīja, ka 54,1 miljonu eiro vērtā administratīvā kompleksa būvniecība tika pabeigta 2014.gadā. Pārvākšanos uz jaunajām telpām VID noslēdza augustā, tādējādi atbrīvojot telpas 14 dažādās vietā Rīgā. VID pārvākšanās sekas ir jūtamas kādu laiku, piemēram, Latectus vēl pērnā gada beigās potenciālajiem nomniekiem piedāvāja biroja telpas 5600 m2 platībā Rīgā, Jeruzalemes ielā 1, kur iepriekš atradās VID. Otrs ievērojamākais darījums, kas gan apjoma ziņā ir vairākkārt mazāks par VID, ir Exigen, kas sāka nomāt 4200 m2 LNK centrā Jāņa Daliņa ielā – bijušajā Latvijas krājbankas ēkā, ko par 10,5 miljoniem eiro 2014.gadā iegādājās holdinga LNK Group dibinātais uzņēmums SIA JD 15, nosaucot to par LNK Centre.

Apvienojot biroju ēkas Skanstes ielā (iepriekš zināmas kā «SWH biroju centrs») un Duntes ielā (iepriekš «Duntes nami») nekustamā īpašuma fonds «SG Capital» izveidojis darījumu apkaimi «Skanstes City».

Biroju ēku rekonstrukcijā un modernizēšanā investēti 13,6 milj. eiro. «Skanstes City» izīrējamo telpu kopējā platība sasniedz teju 50 000 m². Nomai pieejamas A un B klases biroju telpas platībās no 130 m².

«Ņemot vērā mūsu nomnieku darbības specifiku un vēlmes, pielāgojam telpas viņu vajadzībām un domu lidojumiem. Šobrīd esam noslēguši nomas līgumus par 90% platību un mūsu telpas jau tagad apdzīvo vietēja un starptautiska mēroga uzņēmumi, piemēram, «Krassky», «Mintos», «Bayer», «Containerships», «Kapitel», «Moller Baltic Import», Latvijas Republikas Valsts kontrole un citi,» norāda «SG Capital» valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Nekustamo īpašumu attīstīšanas tempi pēdējos gados Latvijā ir bijuši nepamatoti gausi, tagad izrāvienu varētu bremzēt straujais būvizmaksu pieaugums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas izriet no nekustamā īpašuma attīstītāju, investoru pārstāvju un būvnieku teiktā. Jāteic, ka ne pirmo gadu nekustamā īpašuma tirgus konsultanti un brokeri norāda, ka Latvija krietni iepaliek no savām kaimiņvalstīm jaunu, mūsdienīgu komercīpašumu tapšanā. Kompānijas Colliers International vadītājs Latvijā Deniss Kairāns ir izteicies, ka Latvija ir izlaidusi vienu tirgus attīstības tempu. Šobrīd aina pamazām mainās.

Vēl 2011.gadā Rīga un Viļņa jaunu biroju telpu piedāvājuma ziņā bija vienā līmenī, taču tad sekoja straujš Viļņas izrāviens. Savukārt pie mums jaunu biroju centru attīstīšanas un būvniecības aktivitāte joprojām ir diezgan kūtra. Interesanti, ka 2017.gadā Lietuvas Kauņa parādās biroju tirgus kartē, tur pērn ir uzbūvēts vairāk nekā Rīgā, lai gan iedzīvotāju šajā pilsētā ir mazāk, akcentē Ēriks Bergmans, Colliers International Brokeru departamenta vadītājs. Iespējams, situācija drīzi vien varētu mainīties, jo tuvākajos gados (no 2018. līdz 2010.gadam) attīstītāji, kas darbojas Latvijas tirgū, īstenojot savus iecerētos projektus, varētu piedāvāt papildu 154 tūkst.m2 biroju platību (šajā rādītājā gan ir ietverts vērienīgais, šobrīd apturētais ar ABLV Bank saistītais New Hanza projekts).

SEB banka piešķīrusi finansējumu 34 miljonu eiro apmērā nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldniekam SG Capital biroju centru "Skanstes City" un "Skanstes City Dunte" esošo saistību refinansēšanai.

"Skanstes City" ir viens no lielākajiem biroju kompleksiem Rīgā. Tas ietver astoņas ēkas, kur telpas nomā vairāk nekā 60 Latvijas un ārvalstu uzņēmumi, kas pārstāv dažādas biznesa nozares. Viena no lielākajām ēkām biroju kompleksā ir "Skanstes City Dunte", kurā savu darbību attīsta vairāk nekā 15 Latvijas un ārvalstu uzņēmumi.

"Skanstes City aktīvi attīstās, sniedzot saviem nomniekiem arvien jaunas iespējas un ērtības. Iepriekšējos gados daudz līdzekļu ieguldījām, lai izveidotu mūsdienīgu biroju vidi, ieviesām jaunus IT risinājumus un sasniedzām labus ilgtspējas rādītājus mūsu ēkās. Rudenī savu darbību uzsāks arī konferenču centrs, līdz gada beigām paplašināsim stāvvietu skaitu, nodrošināsim papildu elektrouzlādes vietas, labiekārtosim āra teritorijas un pievienosimies jaunajam "Skanstes dārzi" parkam, kas top mums tieši kaimiņos. SEB bankas sniegtais finansējums mums ļaus neapstāties pie sasniegtā un turpināt iesākto attīstību," komentē SG Capital valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Atzīmējot spāru svētkus, projekta būvniecības noslēguma posms sācies jaunā biznesa centra, kas atrodas Pērses un Kr. Barona ielā, pirmajai kārtai.

Kopumā projektā ieguldot 14 miljonus eiro, tā attīstītājs SIA “River Properties” paredz jaunā A-klases biroja ēku Pērses ielā 2A ekspluatācijā nodot rudenī. Pērses ielas 2A biroju ēkas iznomājamā platība paredzēta 3 305,6 m2, savukārt visa projekta iznomājamā platība būs 6 238,40 m2.

“Ar plānoto biznesa centru atdzīvināsim vēl vienu kvartālu Rīgas centrā. Jaunajā objektā īstenosim visas mūsu ieceres par ilgtspējīgu, apkārtējai videi saudzīgu un cilvēkiem komfortablu biroju ideju, kas saskan ar šobrīd aktuālo zaļo dzīvesveidu arī urbānā vidē. Esam ieplānojuši arī vietas elektroauto uzlādei un velo novietnēm,” stāsta Ervīns Ivanovskis, “River Properties” valdes loceklis.

VID pārceļoties uz jaunajām telpām, biroju tirgū Rīgā gaidāmas pārbīdes; šobrīd lielāka skaidrība par telpām, ko iestāde nomājusi no valsts .

DB aptaujātie ēku privātīpašnieki vēl tikai meklē nomniekus un risinājumus, ko iesākt ar atbrīvotajām telpām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā administratīvā kompleksa Mežaparkā nodošana ekspluatācijā kavējas, taču esošo nomas līgumu termiņš lielākoties beigsies šā gada pirmajā pusgadā. Kopumā VID struktūrvienības pašlaik atrodas 14 dažādās vietās Rīgā, DB informē VID. Iestādes struktūras kopumā izmanto 40,78 tūkst. m2 lielas platības.

Sešas ēkas ir a/s Valsts nekustamie īpašumi pārvaldīšanā, un gandrīz visas ir piedāvātas citām valsts institūcijām, intervijā DB stāsta VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane. Īpašumam Kr. Valdemāra ielā 1a savukārt nepieciešami kapitālieguldījumi.

Rīgas jauno biroju ēku klāstu papildinājis A klases projekts pilsētas centrā, Pērses ielā 2A. Īpašuma attīstītājs ir SIA “River Properties”. Ēkas kopējā platība ir 3986 m2, tā ir nodota ekspluatācijā un to apdzīvo pirmie nomnieki.

Telpas ir pielāgojamas kā vērienīga, tā arī vidēja mēroga nomniekiem. To piesaiste uzticēta nekustamo īpašumu aģentūrai Kivi Real Estate.

Investējot 14 miljonus eiro, Rīgas centrā top jauns biznesa centrs 

Atzīmējot spāru svētkus, projekta būvniecības noslēguma posms sācies jaunā biznesa centra, kas...

Projektā pieejamas dažādas biroju platības, sākot no 200- 4000 kv.m Nomas maksa ir sākot no 16 EUR/kv.m. Nomas maksā ir iekļauta telpu izbūve, vadoties pēc nomnieku vajadzībām un vēlmēm. Esošajā celtniecības stadijā tās ir iespējams pielāgot arī ārstniecības iestādēm, kā arī citām vajadzībām.

Pirmie nomnieki projektam jau ir atrasti, viens no tiem ir SIA “Inspired”- Latvijā un Baltijā zināmi mārketinga eksperti, kuru darbībai ikdienā vajadzīga gan iedvesmojoša vide, gan reprezentabla un klientiem ērti pieejama lokācija. Noris sarunas arī ar vairākiem citiem potenciālajiem telpu lietotājiem.

Pērses ielas biroju projektu izceļ plašas terases, balkoni ar skatu uz vēsturisko centru un labiekārtots, zaļš iekšpagalms, kas pilsētas centrā ēkām ir retums.

SIA “River Properties” turpat blakus turpina arī attīstīt vēl vienu biroju ēku Barona ielā 30A, kuru plānots pabeigt šī gada nogalē.

Db.lv jau rakstījis, ka jaunā biznesa centrā, kas atrodas Pērses un Kr. Barona ielā, attīstītājs SIA “River Properties” plāno investēt 14 miljonus eiro. Visa projekta iznomājamā platība plānota 6 238,40 m2. Biznesa centru projektējuši arhitekti Iļja Miļgroms un Pēteris Bajārs.

“River Properties” ir nekustamo īpašumu attīstītājs, kas strādā ar dažādiem nekustamā īpašuma projektiem Rīgā. Uzņēmuma specialitāte ir pirmskara un koku ēku rekonstrukcija un renovēšana Rīgas centrā un Āgenskalnā, kā arī biroju celtniecība un komerctelpu noma.

Pieaugot energoresursu cenām un komunālajiem maksājumiem, kā arī nepieciešamībai pēc moderniem un elastīgiem birojiem, tuvākajā laikā būtiski palielināsies interese par jaunbūvētiem vai topošiem A klases birojiem.

Meklējot iespējas ietaupīt un vienlaikus izmantot augstākās kvalitātes darba telpas, aktīvākie varētu būt tie nomnieki, kuri šobrīd nomā B klases vai pirms ilgāka laika būvētus A klases birojus, Dienas Biznesam prognozē nekustamā īpašuma attīstības uzņēmums Pillar Capital.

Kā norāda uzņēmuma attīstības direktors, valdes loceklis Pēteris Guļāns, jaunās A klases biroju ēkas izceļas ar augstu energoefektivitāti un mūsdienīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas izmantoti šo biroju būvniecībā.

"Sagaidāms, ka augstas energoefektivitātes un mūsdienīgu tehnisku risinājumu dēļ kopējās nomas un komunālo pakalpojumu izmaksas jaunajos A klases birojos būs līdzīgas ar kopējām nomnieku izmaksām B klases birojos. Tas ir būtisks arguments, lai pieņemtu lēmumu par telpu nomu jaunā A klases ēkā," stāsta P.Guļāns, atsaucoties uz uzņēmuma pieredzi un sarunām ar potenciālajiem nomniekiem topošajā biroju ēkā New Hanza teritorijā (skatīt galeriju).