Jaunākais izdevums

Jaunzēlandē trešdien notiek plašs skolotāju vienas dienas streiks, pieprasot palielināt atalgojumu un uzlabot darba nosacījumus.

Slēgtas vairāk nekā puse valsts skolu.

«Hroniski nepietiekamais finansējums izglītībai pēdējā desmitgadē izraisījis to, ka skolotāji ir nepietiekami atalgoti un pārstrādājušies, un tādēļ arvien vairāk skolotāju pārtrauc darbu savā profesijā,» norādīts streika organizētāju paziņojumā.

Valstī trešdien notika vairāk nekā 50 arodbiedrību rīkoti protesta gājieni un mītiņi, tostarp arī pie parlamenta galvaspilsētā Velingtonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Paviesoties dabas brīnumu «Disnejlendā»

Līva Melbārzde, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kraistčērčas pilsētā, Jaunzēlandē, piektdien apšaudēs divās mošejās lūgšanu laikā nogalināti 49 cilvēki, paziņojis policijas komisārs Maiks Bušs.

Pēc viņa teiktā, saistībā ar notikušajām apšaudēm vienam cilvēkam izvirzītas apsūdzības slepkavībās un sestdien viņš stāsies Kraistčērčas tiesas priekšā. Pavisam policija aizturējusi četrus aizdomās turamos - trīs vīriešus un vienu sievieti - un citus aizdomās turamos šobrīd nemeklē.

Kā pavēstīja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna, notikušo var raksturot tikai kā teroraktu, kurš ticis labi izplānots.

Ārderna notikušo raksturoja kā «vienu no Jaunzēlandes drūmākajām dienām».

«Ir skaidrs, ka šī ir viena no Jaunzēlandes drūmākajām dienām,» premjere sacīja žurnālistiem. «Skaidrs - tas, kas notika šeit, ir ārkārtēja un bezprecedenta vardarbība.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunzēlandē vairs nav neviena aktīva Covid-19 gadījuma

LETA--DPA, 08.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlandē vairs nav zināms neviens aktīvs Covid-19 gadījums, pirmdien paziņojusi valsts Veselības ministrija.

Pēdējais saslimušais - kāda sieviete no Oklendas - jau 48 stundas ir bez simptomiem un tiek uzskatīta par atveseļojušos. Viņai ļauts pārtraukt pašizolēšanos, paziņoja ministrija.

Pēdējais jaunais inficēšanās gadījums ar jauno koronavīrusu Jaunzēlandē tika reģistrēts pirms 17 dienām.

Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna paziņoja, ka stingrie robežas kontroles likumi, kas tika ieviesti cīņā pret jauno koronavīrusu, paliks spēkā, bet visi citi ierobežojumi tiks atcelti.

"Mūsu mērķis bija iznākt laukā otrā pusē cik ātri un droši vien iespējams. Vietā, kur mūs robežas turpinās būt mūsu pirmā aizsardzības līnija, bet visi pašreizējie noteikumi un ierobežojumi tiek atcelti. Šodien, 75 dienas vēlāk, mēs esam gatavi," sacīja premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlande ceturtdien paziņoja, ka sāks iekasēt no tūristiem iebraukšanas nodevu, lai šādi iegūtos līdzekļus izmantotu savas neskartās dabas aizsardzībai, vienlaikus apmierinot augošās tūrisma industrijas vajadzības.

Tūrisma ministrija un Vides ministrija pirmoreiz izstrādāja kopīgu tūrisma stratēģiju un ar to iepazīstināja valsts ziemeļu pilsētā Rotoruā.

«Jaunzēlandes dabas un kultūras mantojums ir mūsu tūrisma industrijas un mūsu nacionālās identitātes pamatā,» sacīja vides ministre Eiženija Seidža.

«Mums ir jāveido ilgtspējīga tūrisma industrija, kas aizsargā un lolo šo mantojumu nākamajām paaudzēm,» teica ministre.

Jaunzēlande no oktobra sāks iekasēt 35 Jaunzēlandes dolāru (20,5 eiro) lielu nodevu no katra tūrista, viņiem ierodoties valstī.

Tiek lēsts, ka šādi tiks iegūti 80 miljoni Jaunzēlandes dolāru (46,8 miljoni eiro) gadā, ko paredzēts iztērēt vides aizsardzībai un investīcijām infrastruktūrā, kas spētu tikt galā ar augošo tūristu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram 1000 dokeru astoņās Zviedrijas ostās trešdien streikoja pēc tam, kad viņiem neizdevās nodrošināt kolektīvo darba līgumu, un šis streiks izraisīja ostu darbības apturēšanu.

Zviedrijas Dokeru arodbiedrības biedri streikoja dažādās ostās visā valstī, tai skaitā Malmē dienvidos, uz divām līdz trim stundām.

Atbildot uz to, darba devēju organizācija «Zviedrijas Ostas» izsludināja lokautu.

Ja netiks panākta vienošanās, tad tuvāko dienu laikā streiks tiks paplašināts uz pavisam 15 ostām, ieskaitot valsts lielākās ostas Stokholmā un Gēteborgā.

«Ir skaidrs, ka konflikts smagi un drīz kaitēs Zviedrijas uzņēmumiem,» paziņoja Zviedrijas Transporta uzņēmumu konfederācijas vadītājs Matiass Dāls.

Īpaši smagi tas skars mežsaimniecību, kas ir viena no lielākajam Zviedrijas uzņēmējdarbības nozarēm.

Mežsaimniecības grupa «Stora Enso» pauda bažas, ka tās produkcijas piegādes kavēsies, sevišķi Gēteborgas Ro-Ro terminālī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strādājošie Grieķijā trešdien rīko 24 stundu streiku, paralizējot satiksmi uz autoceļiem un dzelzceļiem, apturot banku un plašsaziņas līdzekļu darbu.

Streiks tiek rīkots, lai protestētu pret valdības plāniem paātrināt privatizāciju un reformēt darba likumus, kā arī pārskatīt tiesības streikot.

Streika dēļ nekursē autobusi un tramvaji, Atēnu metro un prāmji, kas pārvadā pasažierus starp Grieķijas salām un valsts kontinentālo daļu.

Tāpat trešdien nestrādā bankas un žurnālistu apvienība «Poesy» norāda, ka streiko arī mediji, tāpēc no tiem nevar gūt informāciju par jaunākajiem notikumiem.

Streiks Atēnās izraisījis garus sastrēgumus, jo valsts lielākā arodbiedrība GSEE pilsētas centrā rīko demonstrāciju.

Šis pēdējo divu nedēļu laikā jau ir otrs streiks. Pagājušajā nedēļa rīkotais streiks ietekmēja transporta kustību, slimnīcu, skolu un tiesu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlande un Austrālija, kurās ir zems saslimstības līmenis ar Covid-19, pirmdien izveidojušas "ceļošanas burbuli".

Austrālijas un Jaunzēlandes iedzīvotājiem, ierodoties otrā valstī, no pirmdienas vairs nebūs jāuzturas karantīnā.

Abas valstis slēdza savas robežas ārvalstniekiem 2020.gada martā.

Jaunzēlandieši kopš oktobra varēja doties uz dažām Austrālijas vietām, nedodoties karantīnā, taču viņiem pēc atgriešanās bija jāpavada 14 dienas izolācijā.

Pirmdiena ir pirmā reize vairāk nekā gada laikā, kad austrāliešu tūristiem atļauts doties uz Jaunzēlandi.

Austrālijas premjers Skots Morisons un Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna kopīgā paziņojumā norādīja, ka " ceļošanas burbulis" ļaus atsākt ceļošanu, vienlaikus pasargājot kopienas no koronavīrusa.

Tomēr Ārderna iepriekš brīdināja, ka ceļotājiem starp abām valstīm jārēķinās ar to, ka nosacījumi var pēkšņi mainīties, ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlandes pilsētas Oklendas pludmalē trešdienas vakarā tika izskalots kokaīns apmēram trīs miljonu Jaunzēlandes dolāru (1,73 miljonu eiro) vērtībā, ceturtdien paziņoja policija.

Policisti savāca 19 paciņas ar kokaīnu, kas bija izskalotas populārajā Betelsas pludmalē 30 kilometrus uz rietumiem no Oklendas centra.

«Policija ar Jaunzēlandes Muitas atbalstu ir rūpīgi pārmeklējusi pludmali un apkārtējos rajonus, lai atrastu jebkādas citas paciņas,» sacīja policijas inspektors Kolins Pārmenters.

Narkotika bija iesaiņota 19 kastītēs VHS videokasešu izmērā.

«Ir neliela iespējamība, ka pludmalē varētu atrasties arī citas paciņas, un mēs lūdzam sabiedrības locekļus nekavējoties sazināties ar mums, ja tā notiktu,» viņš piebilda.

Gada sākumā publicētā globālā pārskatā par narkotikām bija konstatēts, ka Jaunzēlande ir valsts, kurā kokaīns ir visdārgākais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlande ir slēgusi savu robežu ar Austrāliju, kas mēģina ierobežot jaunus Covid-19 uzliesmojumus, piektdien paziņoja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna.

Līdz ar to tiek izbeigts tā sauktais "ceļošanas burbulis" starp Austrāliju un Jaunzēlandi, kas sāka darboties 19.aprīlī un ļāva abu valstu pilsoņiem ceļot starp tām bez nepieciešamības doties karantīnā.

Ārderna sacīja, ka jaunā koronavīrusa delta paveids ir "būtiski mainījis riska profilu" un tagad Covid-19 ir plaši izplatīta Austrālijā.

"Mēs vienmēr esam teikuši, ka mūsu atbilde attīstīsies, attīstoties vīrusam. Šis nav lēmums, ko mēs būtu viegli pieņēmuši, bet tas ir pareizais lēmums, lai saglabātu jaunzēlandiešu drošību."

Premjerministre sacīja, ka Jaunzēlandes robeža tiks slēgta pusnaktī uz sestdienu un paliks slēgta vismaz astoņas nedēļas, lai dotu Austrālijai laiku tikt galā ar pašreizējiem Covid-19 uzliesmojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas valstu aviokompānijas SAS pilotu streiks lidsabiedrībai izmaksā aptuveni deviņus līdz 12 miljonus ASV dolāru dienā (8,9-11,9 miljardi eiro) un apdraud jau tā finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma dzīvotspēju, ceturtdien paziņoja SAS.

SAS pilotu streiks jau ilgst desmito dienu, un tas uzņēmumam izmaksājis aptuveni 1-1,3 miljardus Zviedrijas kronu (94-122,6 miljoni eiro).

Sarunas starp arodbiedrībām un aviokompānijas vadību līdz šim bijušas nesekmīgas.

SAS vēstī, ka aviosabiedrībai jau nācies kopumā atcelt vairāk nekā 2500 lidojumus, ietekmējot 270 000 pasažieru.

SAS jūlijā sākumā ASV tiesā iesniedza pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem saistībā ar lidsabiedrības vērienīgo restrukturizācijas plānu. Uzņēmums skaidro, ka pilotu streiks apdraud veiksmīgu šī procesa norisi un lidsabiedrības dzīvotspēju.

Piloti iebilst pret atalgojuma samazināšanu, ko pieprasījusi vadība saistībā ar vērienīgu izmaksu apcirpšanas plānu, kas paredz izmaksas samazināt par 7,5 miljardiem kronu.(apmēram 700 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves uzņēmuma «Audi» darbinieki Ungārijā ceturtdien paredzējuši sākt vienas nedēļas streiku, tādējādi cenšoties pieprasīt atalgojuma palielināšanu.

«Audi» rietumu pilsētas Ģēras rūpnīcā nodarbina aptuveni 13 000 cilvēku, un rūpnīcas lielākā arodbiedrība AHFSZ trešdien paziņoja, ka streiks ilgs no ceturtdienas līdz 31.janvārim.

AHFSZ norāda, ka streika laikā pārrunas ar uzņēmuma vadību turpināsies, taču streiks varētu tikt arī pagarināts, ja netiks panākta vienošanās.

Aptuveni 4000 «Audi» rūpnīcas darbinieku jau pagājušajā nedēļā rīkoja divu stundu brīdinājuma streiku.

Sarunas par atalgojumu 2019.gadā sākās pērn septembrī, darbiniekiem vēloties panākt 18% palielinājumu. AHFSZ skaidro, ka uzņēmuma «Mercedes-Benz» darbinieki Kečkemētas rūpnīcā centrālajā Ungārijā saņēmuši atalgojuma paaugstinājumu par 22% bez nepieciešamības rīkot streiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

General Motors darbinieku streiks līdz šim izmaksājis miljardu dolāru

LETA--AFP, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV autobūves uzņēmuma «General Motors» (GM) darbinieku streiks Savienotajās Valstīs, kas šobrīd norisinās jau trešo nedēļu, kompānijai līdz šim izmaksājis aptuveni vienu miljardu dolāru (917,5 miljonus eiro), liecina bankas «JPMorgan Chase» apkopotā informācija.

Streiku pagājušajā mēnesī sāka ASV arodbiedrības «United Auto Workers» (UAW) biedri, nekavējoties apturot ražošanu Savienotajās Valstīs un neilgi pēc tam ietekmējot arī Kanādas un Meksikas rūpnīcas.

Kopējās streika radītās izmaksas šobrīd, visticamāk, pārsniedz vienu miljardu dolāru, norāda banka, taču piebilst, ka GM ir iespējas daļu no zaudētās peļņas atgūt ceturtajā ceturksnī, ja streiks drīzumā beigsies.

Kopš 16.septembra streiko gandrīz 50 000 ASV autoražošanas nozarē strādājošo, GM un UAW nespējot vienoties par darbinieku atalgojumu, veselības aprūpi un darba drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Portugālē streiko degvielas autocisternu vadītāji; valdība nosaka degvielas normēšanu

LETA--REUTERS, 12.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portugāles valdība pirmdien degvielas uzpildes stacijās noteikusi degvielas normēšanu, jo degvielas autocisternu vadītāji sākuši streiku, pieprasot labāku atalgojumu un lielākas darbinieku tiesības.

Degvielas autocisternu vadītāji nolēmuši apturēt darbu jau otro reizi šogad - aprīlī rīkotais streiks bija plašākais pēdējos gados.

Portugāles valdība piektdien pirms jaunākā streika noteica enerģijas krīzi, ļaujot nodrošināt piegādes ostām, slimnīcām, lidostām un citiem prioritāriem lietotājiem.

Tikmēr degvielas normēšana ierobežo autovadītājus īpašās uzpildes stacijās, kuras aptver valdības noteiktā minimālā pakalpojuma shēma, iegādāties 15 litrus benzīna vai dīzeļdegvielas. Pārējās uzpildes stacijās šis ierobežojums noteikts 25 litru apmērā.

Dažās uzpildes stacijās pirmdien degviela jau beigusies.

Degvielas autocisternu vadītāji paziņojuši, ka streiks ilgs, kamēr darba devēju asociācija ANTRAM neizteiks saprātīgu piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hamburgas lidostas darbinieki pirmdien, iepriekš nebrīdinot, pieteikuši streiku, kas var novest pie avioreisu atcelšanas un kavēšanās.

Arodbiedrība «Ver.di» apstiprināja, ka streiks sācies plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika).

«Mēs vēl novērtējam situāciju un pagaidām nevaram pateikt, cik daudz cilvēku piedalās» streikā, ziņu aģentūrai DPA pavēstīja arodbiedrības preses pārstāve.

Hamburgas lidostas preses pārstāve iepriekš sacīja, ka darbinieku streiks, domājams, izraisīs avioreisu atcelšanu un kavēšanos.

«Ver.di» izsludināja streiku, lai dotu stimulu iestigušajām sarunām par algu palielināšanu aptuveni 1000 lidostas darbiniekiem.

Aptuveni pirms divām nedēļām Hamburgas lidostā un citās Vācijas lidostās streikoja drošības dienesta darbinieki. Arī šos streikus organizēja arodbiedrība «Ver.di», pieprasot drošības dienesta darbiniekiem palielināt atalgojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Norvēģijas valdība iejaucas, lai izbeigtu naftas un gāzes ieguves darbinieku streiku

LETA--DPA, 06.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas valdība otrdienas vakarā paziņoja par iejaukšanos, lai izbeigtu naftas un gāzes ieguves nozares darbinieku streiku sakarā ar bažām, ka šis streiks var ietekmēt energoresursu piegādes Eiropai laikā, kad Eiropa jau piedzīvo to trūkumu saistībā ar Krievijai noteiktām sankcijām.

Valdība paziņoja, ka plāno piespiest arodbiedrību "Lederne" un darba devēju organizāciju "Norsk olje og gass" panākt vienošanos par streika izbeigšanu.

Abas puses paziņoja, ka izbeigs streiku pēc nodarbinātības ministres Martes Mjēsas Persenas pieprasījuma, lai darbs atsāktos iespējami ātrāk.

"Ir bezatbildīgi apturēt gāzes ieguvi tik lielā mērā, kas šī streika dēļ varētu notikt tuvākajās dienās," sacīja ministre.

"Šī eskalācija ir kritiska pašreizējā situācijā gan no enerģētiskās krīzes viedokļa, gan no ģeopolitiskās situācijas viedokļa, ar kuru mēs saskaramies kara Eiropā dēļ," teica Persena.

Valdība savā paziņojumā piebilda, ka Norvēģijai ir jādara viss iespējamais, lai saglabātu enerģētisko drošību Eiropā un Eiropas solidaritāti pret Krievijas karadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos mēnešos Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būs jāizlemj, vai tās atļaus Ķīnas tehnoloģiju gigantam Huawei veidot to 5G tīklu sistēmas.

Līdztekus Huawei vēl ir divi lieli 5G aprīkojuma piedāvātāji – zviedru Ericsson un somu Nokia, kas ir būtiski dārgāki par Ķīnas konkurentu. Jautājums par Huawei dalību Eiropas 5G sistēmu ierīkošanā ir īpaši saasinājies pēc tam, kad ASV noteica aizliegumu šim uzņēmumam strādāt ASV tirgū, to pamatojot ar drošības riskiem. Jo ir nopietnas aizdomas, ka Huawei savas tehnoloģijas izmanto, lai spiegotu Ķīnas valdības labā. Pagidām bez ASV šādu aizliegumu izteikušas arī Japāna, Austrālija un Jaunzēlande.

5G tehnoloģiju jomā būtu nepieciešama kopīga Eiropas Savienības politika.

Eiropas Savienības smagsvari Francija un Vācija jau ir paziņojušas, ka rīkos atklātu konkursu, no kura netiks izslēgts neviens pretendents. Vēl vairāk, Francijas prezidents Emanuels Mak- rons ir paziņojis, ka negrasās piedalīties ASV un Ķīnas tehnoloģiju karos. Pagaidām neviena bloka dalībvalsts nav nākusi klajā ar paziņojumu, ka Ķīnas uzņēmumu neielaidīs savā tirgū. Laikraksts The Washington Post norāda, ka lielā mērā eiropiešus no šādiem aizliegumiem attur tas, ka Huawei jau ir veicis dažādus infrasruktūras aprīkošanas darbus. «Huawei aprīkojuma aizstāšanas izmaksas būs jāsedz vai nu telekom operatoriem, vai valstij. Pēdējo Polija noteikti nevar atļauties,» jau paziņojusi Polijas digitālo lietu ministre Karola Okonski. Huawei pievilcību vairo arī tā piedāvātā cena, kas saskaņā ar The Washington Post pausto ir par 60% zemāka nekā Ericsson. Tas, protams, iespējams, tikai pateicoties Ķīnas valdības subsīdijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ Kaņepes kultūras centra terasē tiks izvietots pirmais publiskais ledusskapis - "Kopienas skapis”, informē centra pārstāvji.

“"Kopienas skapis" ir ledusskapis, kas atrodas publiskā vietā, ir ikvienam viegli pieejams un ikviens tajā var ievietot vai izņemt ēdienu. Mūsu motivācija izveidot šo nekomerciālo un privāto pārtikas “apmaiņas punktu” ir priekšlikums un reizē pārliecība, ka nepastāv pārtikas pārprodukcija, bet nevienlīdzība tā izlietojumā un pieejamībā,” skaidro iniciatīvas autori.

“"Kopienas skapis" būs kā iniciatīva pret pārtikas izšķērdēšanu — tā vietā, lai izmestu ēdienu, kas šķiet nevajadzīgs, negaršīgs vai lieks, visi ir laipni aicināti to atstāt "Kopienas skapī”,” teikts paziņojumā.

Pirmo reizi "Kopienas skapis" tika izvietots 2012. gadā Vācijā un Spānijā, tad tām sekoja Lielbritānija, Jaunzēlande un Indija. Pašlaik jau ir izveidojusies ķēde ar organizācijām un apvienībam, kas uz brīvprātības principa šādus "Kopienas skapjus" tīra, uztur un organizē to izvietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlandes lielākajā pilsētā Oklendā atcelts stingrais karantīnas režīms, kas tika ieviests 12.augustā cīņā ar jaunu Covid-19 uzliesmojumu.

Pirmdien Oklendā atsākušās mācības skolās, bet ārpus skolas atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem un sabiedriskajā transportā obligāta prasība ir sejas maskas.

Oklenda tika noslēgta 12.augustā pēc tam, kad pilsētā inficēšanās ar jauno koronavīrusu tika konstatēta četriem cilvēkiem. Tie bija pirmie lokālie jaunā koronavīrusa transmisijas gadījumi Jaunzēlandē 102 dienu laikā.

Oklendas uzliesmojumā līdz šim saslimis 141 cilvēks, tostarp četri inficēšanās gadījumi konstatēti šodien.

Uzliesmojuma izcelsmes avotu nav izdevies noskaidrot.

Taču valdība nolēmusi atcelt Oklenai piemēroto stingro karantīnas režīmu.

"Mums ir plāns, un mēs zinām, ka tas darbosies," paziņoja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svaigpiena iepirkuma cena šogad jūnijā Latvijā bija 305,6 eiro tonnā, kas ir par 0,3% mazāk nekā maijā, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju svaigpiena iepirkuma cena pieaugusi par 19,8%.

Tā liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta jaunākie dati.

Eiropas Savienībā (ES) svaigpiena cena jūnijā bija 359,5 eiro tonnā, kas ir par 0,6% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, svaigpiena iepirkuma cena ES pieaugusi par 9,4%.

Tādējādi svaigpiena vidējā iepirkuma cena ES šogad jūnijā bija par 15% lielāka nekā Latvijā.

Ministrijā atzīmēja, ka ES 2021.gada pirmajos pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, piena iepirkums ir palielinājies par 1,8%, bet Latvijā piena iepirkums pieaudzis par 3%. Starp 27 ES valstīm Latvija ir astotajā pēc piena iepirkuma apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka Baltijā sadarbojas ar vienu no Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem Nordigen, lai pārbaudītu Nordigen darījumu kategorizēšanas un klientu uzvedības analīzes iespējas, veicot šī risinājuma testēšanu.

2018. gadā ieviešot savu API platformu (lietojumprogrammu saskarne jeb Application Programming Interface) un izstrādātāju portālu, SEB ir viena no vadošajām bankām Open Banking infrastruktūras nodrošināšanā. Lai arī jaunā Eiropas Savienības direktīva par maksājumu pakalpojumiem (PSD2), kas regulē Open Banking darbību Eiropā, vēl nav pilnvērtīgi stājusies spēkā, lielākā daļa uz inovāciju ieviešanu orientēto banku jau investē risinājumos un datu analītikā, kas radīs nākotnes vērtību saviem klientiem.

«Esam priecīgi par iespēju sadarboties ar SEB banku Baltijā un redzēt, kā mūsu risinājumu pārbauda nozares vadošie profesionāļi. SEB banka koncentrējas tikai uz produktiem, kas viņu klientiem sniedz vērtību. Varam droši teikt, ka visa Nordigen komanda atbalsta šos mērķus,» stāsta Rolands Mesters, Nordigen līdzdibinātājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Huawei karstais kartupelis Eiropas šķīvī

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) viens no svarīgākajiem jautājumiem saistībā ar 5G tīkla izbūvi ir saistīts ar to, vai ļaut tajā piedalīties Ķīnas uzņēmumam Huawei.

Lai gan tā tehnoloģijas ir lētākas nekā tā sāncenšiem Eiropā – Ericsson un Nokia – , tomēr bažas rada tas, vai Huawei savas tehnoloģijas, būvējot 5G tīklu, neizmantos spiegošanai. Šā iemesla dēļ Huawei liegts piedalīties 5G infrastruktūras izbūvē tādās valstīs kā ASV, Austrālija, Jaunzēlande un Japāna. Tikmēr ES dalībvalstis, neraugoties uz ASV spiedienu, negatavojas izslēgt Huawei no dalības publiskajos iepirkumos par 5G tīkla izbūvi. Tomēr Eiropas Komisijas drošības komisārs Džulians Kings ir paziņojis, ka drošībai ir jābūt pirmajā vietā un cena nedrīkst dominēt.

Jāatgādina, ka visām dalībvalstīm līdz jūnija beigām bija jāveic ar 5G saistīto kiberrisku izvērtējums, kas rezultēsies plašā ES kopējā risku izvērtējumā, kas nāks klajā 1.oktobrī. Balstoties uz to, dalībvalstīm līdz gada beigām būs jāīsteno pasākumi risku novēršanai. Pašlaik kopējā ES nostāja ir tāda, ka no publiskajiem iepirkumiem netiks izslēgts neviens uzņēmums, taču tā tehnoloģijām būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, jābūt sertificētām ES. Tikmēr Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) savu biedru rindās uzņēmusi SIA Huawei Technologies Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? 3D kartes

Ilze Žaime, 08.11.2019

Uzlex 3D karšu projektu vadītāja Ieva Paleja. Tālāk galerijā skatāms 3D karšu tapšanas process!

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3D kartes, sākot ar magnētiņu pie ledusskapja līdz A0 formāta Alpu kalnu ainavai, kas precīzi līdz milimetram atbilst realitātei, ir pašmāju uzņēmuma veikums, kas iespējams, pateicoties «Uzlex» vakuumformēšanas tehnoloģijai un radošam komandas darbam.

Vizuālo tehnoloģiju centrs SIA «WMT Baltic» jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā nodarbojas ar industriālās drukas, lāzergriešanas un citu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī dažādu drukas materiālu, celtniecības plastikātu, instrumentu un citu ar reklāmu saistītu produktu izgatavošanu un tirdzniecību.

Viens no tiem ir produktu zīmols «Uzlex», kurā ietilpst profesionālo instrumentu ražošana darbam ar pašlīmējošām plēvēm, vakuumiekārtu un polimēru ražošana, kā arī gatavo produktu izstrāde izmantojot šo tehnoloģiju. Zīmols «Uzlex 3D Map Publisher» tika izstrādāts ar mērķi piešķirt formu apdrukātajiem materiāliem, padarot izstrādājumus, kas bieži kalpo kā reklāmas, suvenīri vai vides objekti, aizraujošākus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepes Kultūras centrā atklāts Latvijā pirmais pārtikas apmaiņas ledusskapis "Kopienas skapis", informē centra pārstāvji.

""Kopienas skapis" ir ledusskapis, kas atrodas publiskā vietā, ir ikvienam viegli pieejams un ikviens tajā var ievietot vai izņemt ēdienu. Mūsu motivācija izveidot šo nekomerciālo un privāto pārtikas "apmaiņas punktu" ir priekšlikums un reizē pārliecība, ka nepastāv pārtikas pārprodukcija, bet nevienlīdzība tā izlietojumā un pieejamībā. Tā būs kā iniciatīva pret pārtikas izšķērdēšanu — tā vietā, lai izmestu ēdienu, kas šķiet nevajadzīgs, negaršīgs vai lieks, visi ir laipni aicināti to atstāt "Kopienas skapī"", tā par iniciatīvu stāsta tās organizatore Beatrise Amtinga (Beatrice Amtig).

Pirmo reizi "Kopienas skapis" tika izvietots 2012. gadā Vācijā un Spānijā, tad sekoja Lielbritānija, Jaunzēlande un Indija. Pašlaik jau ir izveidojusies ķēde ar organizācijām un apvienībam, kas uz brīvprātības principa šādus "Kopienas skapjus" tīra, uztur un organizē to izvietošanu. Kaņepes Kultūras centra terasē esošais "Kopienas skapis" būs pirmais šāda veida publiskais ledusskapis Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Lāzers ar nezālēm tiek galā precīzāk

Anda Asere, 14.09.2020

SIA "WeedBot" dibinātāji Aldis Pecka, Vitālijs Osadčuks, Vilnis Pīrs, Jānis Jaško un Andrejs Kostromins

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju jaunuzņēmums SIA "WeedBot" izstrādā iekārtu, kas atpazīst un iznīcina nezāles ar lāzeru.

Lāzera nezāļu ravēšanas iekārta šobrīd izskatās kā taisnstūra kaste, aptuveni divu lielveikala iepirkumu groziņu lielumā. Iekārta ar fotokameru uzņem vagas attēlu, ar mākslīgā intelekta palīdzību atšķir kultūraugus no nezālēm un iznīcina nezāles ar lāzera staru. "Lāzers izvēlēts tādēļ, ka ar to iespējams ļoti precīzi iznīcināt nezāles, nekaitējot kultūraugam," teic Jānis Jaško, SIA "WeedBot" līdzīpašnieks.

Iekārtu būs iespējams uzlikt gan uz lauksaimniecības robota, gan pievienot traktoram vairākas savstarpēji savienotas iekārtas un izmantot tāpat kā citu lauksaimniecības tehniku.

Pirmais prototips veiksmīgi testēts āra apstākļos un noslēguma fāzē ir jau otrais prototips. Šovasar uzņēmums piesaistīja pirmās investīcijas no akselerācijas fonda "Overkill Ventures" un ir uzsākta nākamā līmeņa investīciju piesaiste. "Kopumā var teikt, ka vēl norit aktīvās izstrādes fāze, bet jau tuvāko mēnešu laikā dosim iekārtu testēt zemniekiem, lai iespējami ātrāk saņemtu atgriezenisko saisti no gala lietotāja," teic J. Jaško.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāmais seriāls "The Lord of the Rings" ("Gredzenu pavēlnieks") kļūs par dārgāko vēsturē, kura pirmā sezona vien izmaksās 465 miljonus dolāru (388 miljonus eiro), vēsta izdevums "The Hollywood Reporter".

Tas krietni pārsniedz iepriekšējās aplēses, ka "Amazon Studios" vairākām seriāla sezonām tērēs aptuveni 500 miljonus dolāru, kas arī būtu rekords.

"Es jums varu pateikt, ka "Amazon" pirmajai sezonai vien tērēs aptuveni 650 miljonus [Jaunzēlandes] dolāru," pavēstīja Jaunzēlandes ekonomiskās attīstības un tūrisma ministrs Stjuarts Nešs. "Tas ir fantastiski, (..) tas būs jebkad lielākais tapušais televīzijas seriāls."

Kā liecina Jaunzēlandes valdības publiskotie dokumenti, "Amazon Studios" plāno potenciāli piecas seriāla sezonas filmēt Jaunzēlandē.

Salīdzinājumam, studijas HBO seriāla "Game of Thrones" ("Troņu spēles") viena sezona izmaksāja apmēram 100 miljonus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru