Tiek novērtētas Francijas ekonomisko reformu ambīcijas; protekcionisma rēgs Eiropā kļūst blāvāks, trešdien lasāms laikrakstā Dienas Bizness.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona un premjera Eduāra Filipa plānu dabūt Franciju laukā no ieilgušās ekonomiskās stagnācijas Starptautiskais Valūtas fonds jaunākajā ziņojumā ir nodēvējis par ambiciozu un vērtē to kā pareizo risinājumu, lai valsts izrautos no ieilgušā apburtā loka – fiskālās nelīdzsvarotības, augsta bezdarba un salīdzinoši vājas starptautiskās konkurētspējas.

Risinājums tam jau ilgstoši no dažādām vērtētāju pusēm ir saredzēts elastīgākā pieejā Francijas stīvajam Darba likumam, fiskālajā disciplīnā un pakāpeniskā nodokļu sloga mazināšanā. Kopš nesena laika līdz ar E. Makrona uzvaru prezidenta vēlēšanās un pēc tam viņa partijas La République en marche! fenomenālajiem panākumiem vispārējās vēlēšanās identiska aina ir pavērusies arī no Elizejas pils logiem Parīzē.

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Jaunzēlandē kāds "ekoterorists", kurš vēlas panākt atteikšanos no kaitēkļu indes 1080 izmantošanas, piedraudējis saindēt ar to zīdaiņu piena maisījumu.

Jaunzēlandes premjerministrs Džons Kejs norādījis, ka tas ir jauns trieciens valsts «tīrajai, zaļajai» reputācijai.

Policija paziņojusi, ka draudus uztver nopietni, jo Nacionālajai lauksaimnieku federācijai un piensaimniecības kompānijai Fonterra nosūtītas anonīmas vēstules ar mazām saindēta zīdaiņu piena maisījuma paciņām.

«Lai arī ir iespējams, ka tie ir viltus draudi, mums pret tiem jāizturas nopietni, un ir sākta sākotnējā izmeklēšana,» norādījis policijas komisāra vietnieks Maiks Klements.

Varasiestādes brīdinājušas vecākus, ka jāpārbauda, vai piena maisījuma iepakojums nav bojāts, bet lielveikali produktu izņēmuši no plauktiem un glabā noliktavās, kur pircēji nevar tiem tieši piekļūt.

Jaunzēlandes izlūkdienests nelegāli izsekojis failu apmaiņas vietnes Megaupload dibinātāju Kimu Dotkomu, secināts oficiālā ziņojumā. Tas licis Jaunzēlandes premjeram oficiāli atvainoties vietnes dibinātājam.

Ziņojumu izveidojusi Jauzēlandes izlūkdienestu pārraudzības institūcija. Tajā secināts, ka valdības Komunikāciju un drošības birojs (GCSB) pārkāpis Jaunzēlandes likumdošanu, kas aizliedz veikt valsts pilsoņu izsekošanu, vēsta britu laikraksts The Guardian. K. Dotkoms 2010. gadā ieguva pastāvīgās uzturēšanās atļauju Jaunzēlandē.

Pārraudzības institūcijas secinājumi likuši Janzēlandes premjeram Džonam Kejam (John Key) atvainoties gan K. Dotkomam, gan arī visiem valsts iedzīvotājiem. «Darboties likumdošanas ietvaros ir GCSB atbildība,» sacīja premjers, norādot, ka valsts pievīlusi cilvēkus un nespējusi nodrošināt, ka likums tos aizsargā.

Kraistčērčas pilsētā, Jaunzēlandē, piektdien apšaudēs divās mošejās lūgšanu laikā nogalināti 49 cilvēki, paziņojis policijas komisārs Maiks Bušs.

Pēc viņa teiktā, saistībā ar notikušajām apšaudēm vienam cilvēkam izvirzītas apsūdzības slepkavībās un sestdien viņš stāsies Kraistčērčas tiesas priekšā. Pavisam policija aizturējusi četrus aizdomās turamos - trīs vīriešus un vienu sievieti - un citus aizdomās turamos šobrīd nemeklē.

Kā pavēstīja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna, notikušo var raksturot tikai kā teroraktu, kurš ticis labi izplānots.

Ārderna notikušo raksturoja kā «vienu no Jaunzēlandes drūmākajām dienām».

«Ir skaidrs, ka šī ir viena no Jaunzēlandes drūmākajām dienām,» premjere sacīja žurnālistiem. «Skaidrs - tas, kas notika šeit, ir ārkārtēja un bezprecedenta vardarbība.»

Globālajos piena plūdos slīkst kā Jaunzēlandes, tā pašmāju piena ražotāji; visvairāk cieš tādas valstis kā Latvija, kas daudz saražo un maz patērē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sevišķi pēdējā mēneša laikā lasāmās ziņas par Jaunzēlandes piensaimnieku nedienām ar krītošajām piena iepirkuma cenām ir summējušās mēneša kopējos datos. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, jūlijā piena cenas šai lauksaimniecības industrijai globāli nozīmīgajā ekonomikā ir kritušās par 23,1%, bet pret šo periodu pērn pat vēl vairāk – par 47,6%, atsaucoties uz Austrālijas un Jaunzēlandes bankas ANZ Banking Group cenu indeksu, raksta Financial Times. Tikmēr Latvijā kritums gada laikā ir aptuveni 30% liels, provizoriski rēķina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes dalīborganizācijas Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. «Jaunzēlande viennozīmīgi uzdod toni, bet piena plūdi, kuros slīkstam, mums ir kopēji, pateicoties lielajam daudzumam industriālo produktu, ko saražojusi Jaunzēlande un citas piensaimniecības lielvalstis,» paskaidro J. Šolks.

Jaunzēlandē izmeklē čaulas kompāniju naudas atmazgāšanas shēmas, kurās izmantota kāda Latvijas banka.

Kā vēsta Jaunzēlandes laikraksts Sunday Star Times, Lielbritānijas un Jaunzēlandes likumdevēji dzen pēdas aptuveni pusmiljonu latu lielam naudas pārskaitījumam, kas veikts caur kādu Latvijas banku.

Lielbritānijas maksātnespējas administratori, veicot Lielbritānijā reģistrētas kompānijas International Trading Group (ITG) likvidāciju, vērsušies pie Jaunzēlandes dienestiem, pieprasot piedzīt 620 900 sterliņu mārciņas (547 013 latus), kas atmazgāti caur Jaunzēlandē reģistrētu kompānija Premio Partners.

Pret Premio Partners arī sākts maksātnespējas process un Oklendas Augstākā tiesa 2010.gada 30.jūlijā nozīmēja "Grant Thornton" pārstāvjus Gregu Šerifu un Timu Daunsu par kompānijas administratoriem.

Jaunzēlandes parlaments trešdien pieņēmis likumprojektu, kas aizliedz ārvalstu pilsoņiem iegādāties mājokļus Jaunzēlandē ar dažiem izņēmumiem.

Likumprojekta mērķis ir ierobežot mājokļu cenu kāpumu Jaunzēlandē, lai mājokļi kļūtu vieglāk pieejami pašiem jaunzēlandiešiem.

«Tā ir nozīmīga robežšķirtne un parāda šīs valdības apņēmību padarīt par realitāti sapni kļūt par mājokļa īpašniekiem lielākam skaitam jaunzēlandiešu,» norādīja Jaunzēlandes tirdzniecības un ekonomiskās attīstības ministrs Deivids Pārkers.

Vairums jaunzēlandiešu dod priekšroku mājokļa iegādei, nevis īrei, taču aktīvā migrācija un mājokļu trūkums ir novedis pie mājokļu cenu kāpuma.

Valdības ziņojumā, kas tika publicēts iepriekš šogad, secināts, ka mājokļu cenas pēdējos piecos gados ir pieaugušas par 30%.

Jaunzēlandes premjerministres Džasindas Ārdenas centriski kreisā valdība uzskata, ka lielu daļu no šīs problēmas rada pircēji no ārvalstīm, jo viņi spēj maksāt vairāk nekā vietējie iedzīvotāji.

«Arī rietumniekiem tā gadās!» – Apmēram tāda gaisotne šodien valda Ķīnas plašsaziņas galvenajās ziņās. Āzijas lielvalsts jau ilgāku laiku cieš no pašmāju patērētāju neuzticības vietējām pārtikas precēm, sevišķi zīdaiņiem domātajiem piena produktiem.

Nu izrādījies, ka Jaunzēlandē bāzētais piena industrijas gigants Fonterra ir spiests atsaukt vairākas savas zīdaiņu pārtikas eksporta partijas, jo tās ražotnē atklāta baktērija – Clostridium, kas, nokļuvusi produktos, potenciāli var izraisīt botulismu.

Šī biznesa un sabiedrisko attiecību neraža Jaunzēlandes pieniniekiem uzkritusi jau tā sliktā gadā, kad sausuma dēļ cieš šai pasaulē lielākajai piena izstrādājumu eksporta zemei tik nozīmīgā industrija. Piens un tā izstrādājumi ir valsts galvenā eksportprece. Tās apjomi pārsniedz 10 miljardus Jaunzēlandes dolāru (vairāk nekā 4,22 miljardi latu) gadā, teikts Jaunzēlandes Piensaimnieku asociācijas mājaslapā. 95% valstī saražotā piena tiek eksportēti.

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Šonedēļ pirmo reizi eirozonas pastāvēšanas vēsturē, izsolot valdības parādzīmes sākotnējā tirgū, Vācijas sešu mēnešu parādzīmju vidējais ienesīgums bija negatīvs. Līdz ar to izveidojusies situācija, ka Vācija aizņemoties spēj pat pelnīt.

Šajā gadījumā tas nozīmē to, ka investors, lai pēc sešiem mēnešiem dabūtu atpakaļ 100 eiro, Vācijai samaksāja 100,00616 eiro. Situācija ir ļoti neierasta, jo tas, kas aizņēmās, var nopelnīt un šajā gadījumā Vācijas obligāciju pircēji valstij «saziedojuši» aptuveni 240 tūkst. eiro (obligācijas Vācijai izdevās pārdot 3,9 miljardu eiro apmērā). Savukārt naudas aizdevēji drīzāk maksā par likviditātes nolikšanu drošā vietiņā (Vācijas obligācijās) – gluži kā par seifa izmantošanas pakalpojumu.

Eksperti skaidro, ka šonedēļ pieredzētās negatīvās Vācijas aizņemšanās likmes ir vairāku apstākļu sakritības, tai skaitā mērķtiecīgas naudas drukāšanas, rezultāts.

Rēzeknieši gatavo gandrīz septiņus miljonus eiro vērtu ēsmu smagajām industrijām – lai piesaistītu investorus, radītu darbavietas un liktu apņēmīgāk notikt uzņēmējdarbības asinsradei.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Laikraksta Dienas Bizness žurnāls Biznesa Plāns apmeklēja Rēzekni dažas dienas pirms sākās jauna rūpniecības kompleksa radīšanas process degradētajā un bez pielietojuma pamestajā zonā Rēzeknes Ziemeļu rajonā – padomju okupācijas laikā tieši tur pulsēja pilsētas industriālā sirds, darbojās Piena konservu kombināts, Slaukšanas iekārtu rūpnīca, Rēzeknes elektrobūvinstrumentu rūpnīca (REBIR). Rēzeknieši tēmē uz smagajām nozarēm, jo tieši to uzmanības piesaistīšana var nodrošināt vairāk jaunu darbavietu.

Pašlaik revitalizācijai paredzētās teritorijas malā slejas pelēks padomju rēgs. Tā ir pilsētas katlumājas «atmirusī» daļa, grandioza ķieģeļu celtne, kura kļuva lieka, pilsētai atsakoties no mazuta kurināmā un pārejot uz gāzi. Apkārtējā ainava arī nav rosinoša. Aizaugusi, pielūžņota vieta. Šur tur vijas milzu cauruļu ceļi. Teritorijas malā mākoņus graiza varens sarkano ķieģeļu dūmenis kā pamatīgs veco laiku obelisks. Pērn katlumājas daļu Rēzeknes pašvaldība pārņēma savā bilancē no pašvaldības a/s Rēzeknes siltumtīkli. Tālāk tapa projekts, lai tukšās celtnes vairāk nekā divus tūkstošus kvadrātmetru platībā pielāgotu ražošanas telpām un noliktavām, bet trīsstāvu korpusu varētu izmantot birojiem. Patlaban tur redzamas atliekas no siltumtīklu vecā vadības bloka, kantora un laboratorijām ar gadu gaitā neskartām ķīmisko vielu pudelēm un kolbām. Ēkas pārtapšana sākusies šoruden un noslēgsies nākamgad. Pašvaldība atklātas izsoles ceļā meklēs nomnieku, izvirzot prasības gan par plānotajām investīcijām, gan jaunu darbavietu radīšanā. Nomniekam, ja tas būs viens komersants, būs jānodrošina vismaz 95 darbavietas un 3,5 miljonu eiro liels ieguldījums iekārtās, ko pats arī izmantos. Nosacījumi paredz, ka objektam jāsāk jaunā dzīve, tas ir – pašvaldībai jāatrod investors, līdz 2020. gadam. «Visbeidzot komersants nāks iekšā ar savām iekārtām un darbagaldiem,» ceļa beigas no pamesta grausta līdz modernai ražotnei rezumē Rēzeknes pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs. «Būs foršas, modernas telpas, kur varēs uzsākt ražošanu, faktiski tikai samontējot un palaižot savas iekārtas».

Varam gaidīt jaunas konkurences pārkāpumu prāvas, jo ES konkurences komisāre Margarēte Vestagere nedomā izlikties, ka problēmu nebūtu

Kas izskaidro veselu sēriju notikušo augsta līmeņa konkurences lietu, kas jūsu vadībā iegājušas finiša taisnē – priekšgājēja Hoakina Almunjas iestrādes, jums tas vienkārši iet no rokas vai arī dzīvojam konkurences pārkāpēju laikā?

Iemesli ir dažādi. Google gadījumā pirmās sūdzības ienāca jau 2010. gadā, tad sekoja izmeklēšana un sarunas par uzliekamajām saistībām, bet lieta netika noslēgta. Kad tā nonāca jau uz mana galda, bija jāizšķiras, kā to turpināt. Bija, protams, arī izvēle turpināt sarunas, bet tām ir jābūt ar paredzamu beigu datumu. Un Komisijas oficiālam paziņojumam par iebildumiem ir tāda laba iezīme, ka tas aizdomās turētajai kompānijai nepārprotami parāda, ko mēs domājam, un viņiem ir iespēja atbildēt.

Latvijas gadījumā durvis atvērusī OECD nav bagāto valstu, bet gan labās prakses klubs. Ķeksītis ir, tagad jārīkojas, lai būtu arī jēdzīgi ieguvumi

Vai varam ticēt, ka ķeksītis par iesaukumu OECD būs kārdinoša ēsma investīcijām? Ja OECD patiešām atnesīs naudu, tad tās būs zināmas pretrunas ar pašreizējo dinamiku ārvalstu investīciju jomā, kas vairāk izskatās pēc kabatas, kurā palikusi tikai sīknauda, bet par šo situāciju DB jau ir nenogurstoši vēstījis iepriekš. Šoreiz vērts paskatīties no citas puses. Arī Sprīdīša emocijas, nonākot karaļnamā, bija divējādas.

Prieks jau bija, ka princesi var skatīt savām acīm, bet, labāk iepazīta, tā palika tikai par smuku sejiņu bez nozīmīga satura. Dzīšanās pēc dalībnieces statusa Latvijai bija kļuvusi par gandrīz pašmērķi, kas pat bija uzsācis patstāvīgu dzīvi ārpus reālajiem ieguvumiem, ko Latvija varētu saņemt vai nesaņemt no atrašanās «izredzēto» valstu lokā. Kā tablete, kuru ieņemot, pagaistu visas ekonomikas ligu un politikas vēdergraižu nomocītā valsts ķermeņa problēmas, sapnis par OECD ļāva grimt uz gaišo nākotni vērstās fantāzijās.

Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem, atzina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Viņš norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā, iespējams, nevedas ar valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, ir negatīvā pieredze ar privatizāciju 90.gados. "Domāju, ka viens no iemesliem ir 90.gadu privatizācijas rēgs, kas joprojām klīst apkārt, maldinot sabiedrību un lēmumu pieņēmējus, ka investoru piesaiste ir bīstama rotaļa," sacīja Grafs.

Vēl viens no iemesliem varētu būt saistīts ar to, ka politiskā elite nevēlas zaudēt 100% kontroli par uzņēmumiem.

"Viens no iemesliem, kāpēc ar to ir tik grūti, varētu būt tāds, ka politiskā elite nemaz negrib no savām rokām izlaist 100% lemšanu par uzņēmumiem, jo tad ir jārēķinās arī ar citiem akcionāriem, arī ārvalstu investoriem. Ja uzņēmumam ir vairāki īpašnieki, tas liek sakārtot procesus un izslēdz dažādus spontānus eksperimentus, ko spilgti raksturo gadījums ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) un "Latvenergo" padomi," pauda Grafs.

Proporcija starp pārdotā alkohola legālo un nelegālo apjomu līdz ar neapdomīgu akcīzes likmes lēcienu mainīsies negatīvi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No vienas puses – alkohola ražotāju lobijs, no otras – politiķu populisms, bet pa vidu – nelegālā alkohola tirgus rēgs. Alkohola ražotāji prognozē, ka koalīcija var arī nevienoties par augstāku akcīzes nodokli alkoholam no šī gada 1. jūlija, papildinot valsts maku jau šogad par 3 milj. eiro vairāk nekā prognozēts. Līdz ar to 4. klašu skolēni septembrī var palikt bez brīvpusdienām, kur plānots tērēt valsts ieņēmumus no dārgākā alkohola, atsaucoties uz Saeimas deputātu Imantu Parādnieku, norāda Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Andrejs Strateičuks, piebilstot, ka uzņēmējiem ir svarīgi, lai nodokļus neceltu tikai celšanas pēc.

Latvijas tautsaimniecībai lata piesaistes kurss eiro ir bijis izdevīgs, un to nav plānots mainīt, tātad, ieviešot eiro, par katru latu cilvēks saņems 1,42 eiro, norāda Latvijas Bankas pārstāvji.

Nevienā no piecām jaunajām ES dalībvalstīm, kas jau ieviesušas eiro, tai skaitā Igaunijā, pārejas kurss ieviešanas brīdī nav mainīts, atgādina centrālā banka.

Latu kredīti, pārejot eiro, kļūs lētāki, apgalvo eksperti, norādot, ka eiro mainīgās likmes jeb Euribor vienmēr ir bijušas zemākas nekā latu likmes Rigibor. Rigibor likmes pie pārejas tiks automātiski pārvērstas Euribor – tātad samazināsies, turklāt latu likmes ekonomikas nestabilitātes brīžos uzkāpj debesīs, un latu kredītņēmēja ikmēneša maksājums ir brīžiem pieaudzis pat 3-4 reizes, no pusotra simta latu līdz pieciem simtiem, uzsver LB.

Tāpat centrālā banka apgalvo, ka eiro ieviešanas dēļ cenas neaugs. «Nevienā no piecām jaunajām ES dalībvalstīm, kur eiro ieviests, nav noticis kaut cik nozīmīgs cenu kāpums. Uz eiro pārejas rēķina cenas neaug vairāk par 0,2-0,3%, kas sedz ieviešanas tehniskās izmaksas. Tas ir nieks salīdzinājumā ar globālu naftas vai pārtikas cenu kāpumu, kas cenām Igaunijā pēc eiro lika kāpt uz 4-5%. Piemēram, mēnesi ilgstošs lietus vai sausums Krievijas tīrumos, izraisot pārtikas cenu pieaugumu pasaules tirgos, rada vairākkārt lielāku mūsu iepirkumu groza sadārdzināšanos, nekā vienotas valūtas ieviešana,» skaidro centrālās bankas pārstāvji.

Jau kopš dibināšanas Jaunais laiks un vēlāk arī Vienotība savu ideoloģiju fokusēja uz oligarhu iznīdēšanu. Tagad, kad oligarhu ēra pagājusi, šis politiskais spēks ir zaudējis savu dabisko ienaidnieku un līdz ar to ideoloģijas centrālo asi, norāda polittehnologs Jurģis Liepnieks, prognozējot, ka šo visu Vienotība varētu aizstāt ar «ļaunajiem krieviem».

«Beidzot, pēc 10 gadiem, šos mērķus [oligarhu iznīdēšana] izdevies sasniegt. Kā var saprast, korupcija ir likvidēta, jo nu vairs nedzird skaļos kliedzienus, ka Latvija ir nozagta valsts. Tagad, kad visi koruptanti ir identificēti, apsūdzēti, noķerti, pazemoti vai sabāzti cietumos, korupcijas rēgs vairs neklīst pa valsti,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Liepnieks.

«Nenoliedzami šis ir milzīgs sasniegums, bet diemžēl arī Vienotības lielākā problēma, jo vadošais politiskais spēks ir zaudējis savu dabisko ienaidnieku. Tātad arī – ideoloģijas centrālo asi un politisko identitāti. Jautājums: ar ko to visu aizstāt? Šķiet, alternatīva būs ļaunie krievi,» paredz polittehnologs.

Skatoties uz Lielbritānijas mocībām ar Brexit procesu, ir viegli pakļauties schadenfreude sajūtām, tā sakot, – ja jau mēs jums tā nepatīkam, tad izbaudiet savas problēmas. Jo tiešām, ņemot vērā gaidāmās ekonomiskās grūtības un, vēl jo vairāk, nepieciešamību atrast veiksmīgu sadarbības modeli Ziemeļīrijā un Skotijā, grūti iedomāties, kā no tā var iznākt kas Lielbritānijai veiksmīgs.

Tomēr var gan. Ir iespēja, ka galu galā briti uz Brexit raudzīsies kā uz pozitīvu veiksmes stāstu. Kā tas ir iespējams? Šajā rakstā mēģināšu iezīmēt šādu scenāriju.

Ja nu šajā neskaidrībām pilnajā procesā ir kas skaidrs, tad tas ir fakts, ka ekonomiski Lielbritānija zaudēs. Gandrīz visu ekonomistu lietotie Lielbritānijas izstāšanās ekonomisko seku novērtējuma modeļi prognozē negatīvu ietekmi uzreiz pēc Brexit. Var skeptiski vērtēt ekonomistu modeļus, tomēr grūti iebilst šo vērtējumu pamatā esošai loģikai: kompānijas, kas pašlaik strādā Lielbritānijā, rēķinās ar netraucētu tirdzniecību vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Ļoti lielai daļai uzņēmumu pieeja ES tirgum ir stratēģijas stūrakmens. Uzņēmumi cietīs un noteikti pārskatīs savus investīciju un nodarbinātības plānus par sliktu Lielbritānijai. Tāpēc vismaz īstermiņā Brexit nozīmē neizbēgamu triecienu tautsaimniecībai.

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.

Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.

Eiropas valstu valdību cīņas laikā ar parādu krīzi, bankām un vērstpapīru tirgus spēlētājiem ir jābūt gataviem iznīcinošām tirgus konvulsijām, brīdinājusi Anglijas Banka, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Tā, piemēram, valstu ieviestās kapitāla plūsmas kontroles kā arī rūkošā uzticība eiro apdraud tirgus pieeju likvīdiem aktīviem, Globālajā Alternatīvo investīciju vadības konferencē Monako, sacīja Anglijas Bankas Finanšu politikas komisijas pārstāvis Roberts Dženkinss (Robert Jenkins).

Gadījumā, ja tirgum nebūs vieglas pieejas likvīdiem aktīviem, tas var piedzīvot tādu pašu kredītresursu trūkumu, kāds sekoja ASV finanšu giganta Lehman Brothers sabrukumam.

«Vēršanās pret vērtspapīru īstermiņa pārdošanu Eiropā rada ieskatu gaidāmajā nākotnē. Tirgus likviditāte vairs nav bezgalīga un bez maksas,» sacīja bankas pārstāvis.

Otrdien akciju cenas saruka un ASV akciju indekss Standard&Poor’s samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš jūlija, raksta MarketWatch.

Kā liecina statistika, oktobris akciju tirgiem bijis sliktākais mēnesis kopš janvāra, un S&P 500 indekss savu šā gada guvumu iepriekšējā mēnesī samazinājis no 6% līdz 3%. Svārstības tirgū veicināja diezgan šaubīgais trešā ceturkšņa ieņēmumu sezonas sākums, kas satricināja vairāku lielo kompāniju akciju cenas, kas ietilpst lielākajos pasaules biržu indeksos.

Tāpat akciju tirgiem kā rēgs uzglūn aiz stūra esošās ASV Prezidenta vēlēšanas, jo daudzi investori pagaidām atturas veikt lielus darījumus.

Investori lūkojas arī uz otrdienas un trešdienas ASV Federālo Rezervju sistēmas sanāksmi, jo patlaban tirgus dalībnieki sagaida, ka FRS dos mājienu, ka decembrī tiks celtas procentu likmes.

Boršča un saulespuķu zemē virs apvāršņa jaušams devalvācijas rēgs.

«Pieaugošie politiskie riski oktobrī gaidāmo parlamenta priekšvēlēšanu noskaņā un palielinātās sociālā budžeta izmaksas šajā sakarā, pastiprināts nacionālās valūtas devalvācijas risks, neatrisinātais gāzes jautājums ar Krievijas kompāniju Gazprom, kā arī valdības ietiepīgā vēlme saglabāt gāzes pārdošanas cenu valsts iedzīvotājiem līdzšinēji zemā līmenī, un, protams, iesaldēts nākošais naudas pārskaitījums no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Ukrainā radījuši nelabvēlīgu investīciju klimatu,» uzskata Citadele Asset Management Vecākais portfeļu pārvaldnieks Eļčins Džafarovs.

Db.lv jau ziņojis, ka šobrīd Eiropas uzmanības centrā līdz ar futbola čempionātu nonākusi Ukraina. Šīs valsts futbola izlase no čempionāta jau izkritusi, un pavisam drīz parādu krīzes virpuļos var tikt ierauta arī valsts ekonomika. Ukrainas centrālās bankas dati liecina, ka valstij un valsts kompānijām kopumā šogad ārvalstu kreditoriem ir jāatmaksā līdzekļi aptuveni 57 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir aptuveni viena trešā daļa no IKP. Turklāt Reuters ziņo, ka Ukrainai un valsts kompānijām lielākā daļa no šis naudas vēl ir jāspēj piesaistīt. Savukārt Ukrainas valdībai šogad jāatmaksā parādi gandrīz 12 miljardu eiro apmērā, no kuriem 5,3 miljardi – ārvalstu valūtās, ziņo Bloomberg. Pastāv iespēja, ka Ukraina pašu spēkiem līdzekļus piesaistīt nespēs.

Mūsu mēŗķis bija atrast 100 Latvijas eksporta zīmolus, kas lepni nes Latvijas vārdu pasaulē. Eksporta zīmolu pētījuma procesu var salīdzināt ar filtru - tajā ir vairāki līmeņi, caur kuriem mēs pētījām Latvijas eksportētājus.

Sākām mēs ar duļķainu ūdeni un esam nonākuši līdz salīdzinoši dzidram saturam. Pētījuma laikā esam nonākuši pie interesantiem atklājumiem, kas mūs iedvesmoja radīt The Red Jackets kustību, kā mūsu risinājumu, līdzdarbību un atbildi Latvijas pašreizējai situācijai.

Padalīšos ar divām skumīgām, bet vienu pozitīvu atziņu.

Pirmā no salīdzinoši skarbajām atziņām ir tā, ka Latvijai nepieder sava eksporta zīmolu kontrolpakete, jo tikai 42% no lielākajiem Latvijas eksportētājiem ir Latvijā radīts zīmols. Respektīvi, neskatoties uz to, ka Latvijā reģistrēts uzņēmums, kurš pārtāvot, piemēram, L`Oreal zīmolu, faktiski uzrāda lielus eksporta apjomus, tas tomēr nav nedz Latvijā radīts zīmols, nedz varam lepoties ar tā panākumiem. Attiecīgi liela daļa no Latvijas eksporta statistikas ir vairumtirdzniecības uzņēmumi, kas Latviju izmanto kā bāzi tālākam eksportam, kā arī ārvalstu meitu uzņēmumi Latvijā, kuriem Latvijā ir ekonomiski izdevīga ražošana.

Pandēmijas laikā nedrīkst ieviest prasību darba devējiem, kuriem ir nepilna laika nodarbinātie, par tiem maksāt minimālo valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājumu 170 eiro mēnesī, kas paredzēts jau no šā gada 1. jūlija.

Vēstuli ar ierosinājumu atlikt šādas prasības īstenošanu, kas paredzēta ar 2021. gada 1. jūliju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nosūtījusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai,” uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš atgādināja, ka pērn LTRK, runājot ar valdību par 2021. gada valsts budžetu, panāca nosacītu izpratni par šīs normas ieviešanas atlikšanu, ja ir ārkārtējā situācija. “Pagaidām nekādu grozījumu projektu valdības līmenī, izņemot LTRK piedāvāto, kuri šo termiņu atbīdītu, nav,” norādīja J. Endziņš.

Jauno normu ieviešanas ērkšķi dursta uzņēmējus 

2021. gads Latvijā ir atnesis divus būtiskus jauninājumus: vienoto nodokļu kontu, kura...

Viņš uzskata, ka pašreizējā neprognozējamā situācijā šādas reformas ieviešana nav iespējama, jo tā vairāk rada riskus ar neprognozējamām sekām nekā ieguvumus. 1. jūlija rēgs 2020. gada nogalē tika pieņemts lēmums no 2021. gada 1. jūlija ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu (VSAOI) vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas (500 eiro) apmēru.

Tas nozīmē, ka par katru darba ņēmēju, par kuru VSAOI ik mēnesi nesasniegs 170 eiro, darba devējam būs jāsamaksā attiecīgais iztrūkums – starpība. Pērnruden diskusiju laikā tika minēti dažādi skaitļi (maksimums – pat 270 000), cik daudz strādājošo šāda kārtība varētu skart. Jāatgādina, ka Saeima jau 2015. gada nogalē nobalsoja par to, ka no 2017. gada pakāpeniski tiek ieviesta minimālā VSAOI (sākotnēji 97,16 eiro mēnesī, vēlāk tās apjomu bija plānots pielīdzināt iemaksai no minimālās mēnešalgas), bet 2016. gada nogalē īsi pirms likumā noteiktā termiņa norma tika atcelta. Vai vēsture atkārtosies, rādīs laiks.

Prognozē bezdarba pieaugumu

“Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra (170 eiro mēnesī) ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka cienīgas sociālās garantijas pašreizējos krīzes apstākļos var radīt vairākus negatīvus blakusefektus – bezdarbnieku skaita pieaugumu un arī nepilnas slodzes darbinieku iesaistīšanos ēnu ekonomikā,” uzsver Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka Covid-19 pandēmija daudzās jomās normālu darba laiku padarījusi par laimīgo nākotni, un tāpēc strādājošie uzņēmumi varbūt pat nebūs spējīgi samaksāt valsts prasīto minimālo maksājumu, jo viņiem vienkārši nebūs naudas.

Visu rakstu lasiet 5.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!