Ekonomika

Jautājums nav par pareizu komunikāciju, bet par apšaubāmiem lēmumiem

Jānis Goldbergs, 09.02.2021

Jaunākais izdevums

Uzticības kritums valdībai, nākotnes cerību līmeņa samazinājums, gatavība agresijai, lai kaut ko mainītu, – tie ir 2020. gada rādītāji, ko pēdējā laikā pētījis Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS), un, lai arī tie ir labāki nekā iepriekšējā krīzē, tie ir sliktāki nekā 2019. gadā, kas savukārt bija sliktāks nekā gads iepriekš.

Skaidrot pēdējo mēnešu pētījumu rezultātus un izdarīt secinājumus Dienas Bizness aicināja SKDS direktoru Arni Kaktiņu.

Fragments no intervijas

Starptautiskā pētījumu kompānija Edelman Trust Barometer secina, ka pandēmija izgaismojusi vēl vienu krīzi. Pasaules sabiedrības ticība valdību līderiem sarukusi līdz 41%, žurnālistiem – līdz 45% un biznesa līderiem – līdz 48%. Vēl aizvien ir augsta uzticība zinātniekiem. Arī SKDS Latvijas Barometra par valdības darbību vērtējuma rādītājs krītas. Jūsu aptaujās tikai 19% sabiedrības uzskata, ka vara respektē viņu viedokli. Cik kritiski jāvērtē šis skaitlis, ja starptautiski pat 41% tiek vērtēts kā zems rādītājs?

Jau vēsturiski ļoti neliels Latvijas iedzīvotāju īpatsvars sniedz apstiprinošu atbildi, kad tos lūdzam paust savu attieksmi pret apgalvojumu “Kopumā valdība respektē sabiedrības viedokli”. Tikai 1999. un 2000. gadā šis rādītājs bija nedaudz virs 20%. Savukārt 2009. gadā fiksējām visu laiku zemāko pozitīvo atbilžu īpatsvaru – tikai 7%. Tas bija gads, kad pūlis Saeimai izdauzīja logus. Savukārt periodā kopš 2000. gada 2020. gada rādījums ir vislabākais. Tajā pašā laikā jāteic, ka ticība valdībai visu laiku ir bijusi ļoti zema, pat var teikt, ka kritiski zema. Salīdzinot ar Eiropas Savienības vecajām dalībvalstīm, Latvija vēsturiski šāda veida topos izskatās ļoti skumji Kopš 2009. gada, kad bijām absolūti antirekordisti šajā jautājumā, ir pagājis diezgan daudz laika, un ir gadi, kad dažas valstis iemanās paslīdēt zem Latvijas, jo arī citviet ir krīzes un kolīzijas, kad ticība valdībām un to darbiem pamatīgi krītas. Parasti šādām situācijām ir viegli atrodams skaidrojums, kādēļ konkrētajā valstī uzticības līmenis valdībai ir krities tik ļoti, lai būtu zemāks nekā pie mums. Parasti tie ir stāsti par dažādām krīzēm un skandāliem valstī, kas beidzas ar demonstrācijām, mašīnu dedzināšanu uz ielām un nereti – valdību demisijām. Nomainās valdība, un uzticēšanās līmenis ceļas. Latvija šajā parametrā ilgstoši atrodas tuvu klīniskās nāves stāvoklim. Valdības mainās, bet mūsu neapmierinoši zemie uzticēšanās un valdības darba vērtējumi īpaši nemainās. Mērīt uzticēšanos valdībai Latvijā ir līdzīgi kā iespraust termometru kapsētas zemē – arī tur dienas vidū, kad saule silda visvairāk, termometra stabiņš uz brīdi mazliet paceļas. Patlaban sabiedrības noskaņojuma temperatūra ir labākā pēdējos 10 gados, labāka nekā 2019. gadā, kad nebija pandēmijas un IKP pieaugums vēl bija ar plus zīmi. Savā ziņā priecē fakts, ka pandēmija šo rādītāju nav vēl vairāk sagāzusi. Taču no otras puses – rādītājs Latvijā šajā jomā ir tik slikts, ka grūti iedomāties, kam būtu jānotiek, lai tas spētu ļoti būtiski sarukt. Jo zemāk par grīdu jau nenokritīsi.

Visu interviju lasiet 9.februāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LTRK Ekonomikas indeksa vērtība 2020. gada 3. ceturksnī joprojām atrodas zem 50 punktu robežas - tā ir 41.69 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu. Indeksa vērtība šī gada 1. ceturksnī bija 38.50 punkti, taču pirms tam vēl zemāka indeksa vērtība novērota tikai 2009 gadā, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais 2020.gada 3.ceturkšņa pētījums "LTRK Ekonomikas indekss".

Kā 2020.gada 1.ceturksnī, tā arī šajā vērojams pesimistisks noskaņojums visās uzņēmumu grupās un tautsaimniecības jomās. Salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti tirdzniecības uzņēmumu vadītāji, kā arī būvniecības un ražošanas jomu uzņēmumu vadītāji, bet vispesimistiskāk noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji.

Pētījuma autori uzsver, ka uzņēmēju atbildes ir iegūtas laika posmā no šī gada 23. septembra līdz 20. oktobrim, kad Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits vēl nebija tik augsts kā oktobra beigās, novembra sākumā. Tādējādi šī brīža situācija, iespējams, atšķiras no publicētā LTRK Ekonomikas indeksa 3.ceturkšņa rādītājiem ar lielāku piesardzību un mazāku optimismu uzņēmēju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #6

DB, 09.02.2021

Dalies ar šo rakstu

Jau vēsturiski ļoti neliels Latvijas iedzīvotāju īpatsvars sniedz apstiprinošu atbildi, kad tos lūdz paust savu attieksmi pret apgalvojumu, ka kopumā valdība respektē sabiedrības viedokli.

Valdības mainās, bet zemie uzticēšanās un valdības darba vērtējumi īpaši nemainās.

Lasi žurnāla #DienasBizness 9. februāra numurā:

  • viedokļi – kāpēc tiek kropļota konkurence?
  • tēma – kas notiek degvielas tirgū
  • aktuāli – biznesus turēs ciet
  • statistika – kravas Latvijas ostās
  • intervija – SKDS direktors Arnis Kaktiņš
  • pētījums – planēta kļuvusi klusāka
  • ekonomika – kad līdz ar pandēmiju dumpojas arī debesis
  • finanses – arī dumjā nauda spēj saost asinis
  • dizains - līmē uz sienām mākslu
  • brīvdienu ceļvedis – Igors Aleksejevs, AS "Limbažu Siers" valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru