Politika

Jāvirzās uz vienu pakalpojumu grozu visiem

Rūta Kesnere, 14.02.2019

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar kāda nodokļa nomaksu nav moderna pieeja veselības aprūpē, un jāteic, ka vairums Eiropas Savienības valstu virzās uz vispārēju veselības apdrošināšanu, kuru valsts nodrošina visiem iedzīvotājiem, intervijā DB uzsver veselības ministre Ilze Viņķele, norādot, ka Latvijā nav cilvēku, kuri vispār nemaksātu nodokļus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar jautājumu, ko uzdeva daudzi, kad uzzināja par jūsu izvirzīšanu veselības ministra amatam. Kā cilvēks, kurš Saeimas vēlēšanās guvis tik daudz svītrojumu un nav ievēlēts parlamentā, var būt ministrs?

Vispirms jāteic, ka Satversme nenosaka, ka ministram būtu vispār jāpiedalās Saeimas vēlēšanās, tāpat Satversme neparedz, ka par ministru var būt tikai Saeimā ievēlētie deputāti. Jāpiebilst, ka plusu un mīnusu skaits man bija ļoti līdzīgs. Mana kompetence būs vērtējama pēc maniem darbiem. Ministru kabineta sastāva veidošana nekādā gadījumā nav skaistumkonkurss.

Par aktuālāko veselības aprūpē – kāds būs jaunā Veselības aprūpes finansēšanas likuma liktenis? Vai dalījums divos grozos paliks? Jāteic, ka neesmu atradusi nevienu veselības aprūpes ekspertu, kurš šo divu grozu principu atbalstītu.

Man arī nav izdevies atrast nevienu ekspertu, kurš to atbalstītu, izņemot dažus politiķus, kuri uzskata, ka veselības aprūpe ir VID pagarinājums. Dalījums divos grozos un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar kāda nodokļa nomaksu nav moderna pieeja veselības aprūpē, un jāteic, ka vairums Eiropas Savienības valstu virzās uz vispārēju veselības apdrošināšanu, ko valsts nodrošina visiem iedzīvotājiem. Paldies Saeimai, kas mums deva laiku līdz 1. jūlijam, lai likumu labotu. Pāreju uz vienu grozu visiem atbalsta Veselības ministrija un eksperti. Tas arī būs tas priekšlikums, kuru iesniegšu Saeimai.

Vai tas nozīmē, ka pakalpojumu saņemšana netiks saistīta ar nodokļu nomaksu?

Tā ir gadiem ilgi politiskajās aprindās absolūti aplami uzturēta paradigma, ka nodokļu nemaksātājiem vajadzētu liegt kādus veselības aprūpes pakalpojumus. Latvijā nav cilvēku, kas nemaksā vispār nekādus nodokļus. Veselības aprūpes budžets tiek finansēts no vispārējiem nodokļiem, ko veido gan iedzīvotāju ienākumu nodoklis, gan PVN, gan citi nodokļi un nodevas. Mēs neatteiksimies no principa, ka Latvijā veselības aprūpe tiek finansēta no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. Pieeja, kas tika izmantota, veidojot pašreizējo likumu, ir klaji diskriminējoša, jo sadala legālos nodokļu maksātājus priviliģētajos un pārējos. Piemēram, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, kas arī veic sociālās iemaksas, tiesa, nelielas, pēkšņi ir kļuvuši par nodokļu nemaksātājiem. Tas ir netaisni un aizskaroši. Nosakot fiksētu apdrošināšanas maksājumu tiem iedzīvotājiem, kuri jaunā likuma izpratnē ir nodokļu nemaksātāji, mēs panākam nodokļu sistēmas regresivitāti, jo šis maksājums ir vienāds gan mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam ar ne sevišķi lielu algu, gan Latvijas Eiroparlamenta deputātam, kurš saņem vairāku tūkstošu lielu algu. Tas nav nedz taisnīgi, nedz godīgi.

Kā jūs komentētu iepriekšējās veselības ministres izteikumus, ka, atceļot divus grozus, būs apdraudēts finansējuma pieaugums veselībai? Bažas, vai likuma izmaiņas nekavēs palielināt algas mediķiem, paudusi arī arodbiedrība.

Tāds risks varētu būt, ja atceltu iezīmēto vienu procentu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Taču, manuprāt, no viena procenta paaugstinājuma sociālajām iemaksām nevajag atteikties, bet šo pašu principu vajadzētu piemērot visiem citiem nodokļiem, kas saistīti ar ienākumu gūšanu, – mikrouzņēmumu nodoklim, autoratlīdzībām, patentmaksām utt.

Par mediķu algu paaugstinājumu. Izrādās, ka janvārī ir bijuši mediķi, kas saņēmuši nevis solīto paaugstinājumu, bet mazāk nekā pērn.

Šogad pieaugums ir, bet tas ir tiesa, ka pagaidām mediķi to nejūt, jo ārstniecības iestādes jaunos līgumus ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) noslēdza tikai janvārī. Tas nozīmē, ka jaunais aprēķins būs par februāri un mediķi to saņems martā. NVD informē, ka pieaugums būs ietāmēts arī par janvāri un darbinieki saņems arī to. Taču priekšvēlēšanu neprātā nekorekti tika skaidrots, ko nozīmēs atalgojuma palielinājums. Jā, šā gada budžetā ir papildus 86 miljoni eiro mediķu atalgojuma paaugstināšanai. Bet nekorekti tika teikts, ka tas būs 20% palielinājums visām algām. Tā nav tiesa. Pieaugs atalgojums par minimālo likmi. Taču darba samaksu veido vairāki komponenti – piemēram, dažādas piemaksas par virsstundām utt. Jāsaprot, ka par 20% nepieaugs visa darba samaksa, kuru saņem mediķis, bet tikai minimālā likme, kas tiek maksāta caur pakalpojuma tarifu.

Visu interviju Jāvirzās uz vienu pakalpojumu grozu visiem lasiet 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!