Jaunākais izdevums

Jēkabpilī turpinās plūdu ūdens atsūknēšana vietās, kas ir tālāk no pilsētas centra, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pastāstīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP).

Viņš informēja, ka ūdens līmenis Daugavā ir nokrities līdz aptuveni pieciem metriem, kas ir ziemas apstākļiem ir ļoti labi, līdz ar to plūdu draudu patlaban nav. Tomēr, ja nāks jauni vižņi, kas varētu veidoties, gaisa temperatūrai nokrītot zem -6, -7 grādiem, tad ūdens līmenis upē celsies.

Atsūknēšanas darbi patlaban turpinās Ābeļu ciemā un Celtnieku ielas, Zvanītāju ielas mikrorajonā, kur ūdens ir zemākajās vietās pagalmos, akās un pagrabos. Savukārt pilsētas centrā atsūknēšanas darbi jau ir pabeigti, tur savos īpašumos atgriezušies cilvēki un sākta plūdu radīto postījumu apzināšana un novēršana.

Plūdos bojātā aizsargdambja stāvokli Ragainis raksturoja kā vāju un akcentēja, ka notiek aktīvs darbs pie tā, lai dambi nostiprinātu līdz pavasara palu laikam.

Nedēļas nogalē plūdu skartās teritorijas apmeklēja Valsts prezidents Egils Levits. Viņa uzmanība vērsta uz to, ka nepieciešams mazināt birokrātiju, lai aizsargdambi varētu nostiprināt iespējami ātrāk, neejot visus "birokrātiskos dokumentu līkločus" - vairāku iepirkumu sludināšanu un laikietilpīgus saskaņošanas procesus. Prezidents esot apņēmies šī jautājuma risināšanai vērsties Ministru kabinetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Plūdu postījumi: vai vienmēr palīdzēs apdrošinātājs?

Olavs Cers, “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” partneris, zvērināts advokāts, 19.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis krītas par diviem centimetriem stundā

LETA, 16.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš sestdienas rīta, kad Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza augstāko atzīmi pēdējās desmitgadēs, tas pazeminājies par 68 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Pirmdien plkst.5 ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā bija 8,24 metri virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis - 8,92 metri - tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.

Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā.

Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.

Lejpus Jēkabpils - pie Zeļķiem un Pļaviņām - kopš svētdienas vakara ledus kustības dēļ vērojamas ūdens līmeņa svārstības. Gan pie Zeļķu tilta, gan pie Pļaviņām ūdens līmenis agrā pirmdienas rītā ir zemāks par gada sākumā sasniegto maksimālo atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jēkabpilī sāk lēni brukt pilsētu aizsargājošais dambis, to operatīvi labo un evakuē iedzīvotājus

LETA, 13.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī lēni sācis brukt pilsētu aizsargājošais dambis, taču to operatīvi labo un evakuē iedzīvotājus, pastāstīja Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP).

Daugavā pie Jēkabpils šodien plkst.13.50 ūdens līmenis sasniedza 8,52 metrus virs nulles līmeņa, un tas turpina paaugstināties.

Augstāks ūdenslīmenis šajā upes posmā novērots vien 1981.gada plūdos, kad tas sasniedza 8,97 metrus virs novērojumu stacijas nulles līmeņa, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izplatītā informācija.

Tuvākajās dienās nav sagaidāma situācijas ātra uzlabošanās. Pat ja atkusnī Daugavas ūdeņi cauri ledus sastrēgumam izlauzīs ceļu uz Pļaviņu ūdens krātuvi, atgriežoties salam, atsāksies vižņu blīvēšanās un no jauna sagaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās, pausts paziņojumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests norāda, ka Jēkabpilī Pļaviņu ielas un Klostera-Brīvības-Celtnieku ielas mikrorajona iedzīvotājiem steidzami jāevakuējas. Pašvaldība atkārtoti ziņo, ka pa dambi pastaigāties šobrīd ir bīstami. Sociālajos tīklos publicētajos foto un video redzams, ka pilsētas dambis atsevišķās vietās lēni sācis brukt un to mēģina labot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām būs pieejami Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi aizsargbūvju sakārtošanai, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" 18.janvārī sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Viņš akcentēja, ka pašvaldībās aizsargbūves ir jāsakārto tā, lai pilsēta neciestu pat lielos plūdos. Latvijā no plūdiem parasti cieš vienas un tās pašas pašvaldības, kuras jau ir zināmas, piebilda politiķis.

Runājot par plūdu postījumiem privātajos īpašumos, šajā gadījumā Jēkabpilī, Sprindžuks atzina, ka ne pašvaldība, ne valsts nevar segt zaudējumus privātiem īpašumiem.

Vaicāts par pašvaldību būvvalžu atbildību, izsniedzot būvatļaujas applūstošās teritorijās, Sprindžuks uzsvēra, ka saskaņā ar likumu drīkst būvēt privātās dzīvojamās mājas zonās, kur plūdu iespēja ir 1%. Tomēr ir jāizstrādā jauni hidro modeļi, jo plūdi ir biežāk nekā reizi 100 gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis rudens nesis visai pamatīgu atklāsmi, ka centrālo banku cīņa ar inflāciju nekāds joks nebūs.

Šķiet, gluži tikpat regulāri, kādas tagad ir rudenīgās lietusgāzes, kļuvuši arī pasaules centrālo baņķieru lēmumi par procentlikmju palielināšanu. Galu galā nupat eiro procentlikmes par 75 bāzes punktiem palielinājusi pat Eiropas Centrālā banka (ECB). Tam, ja kāds šiem procesiem dzelžaini neseko līdzi, droši vien vajadzētu liecināt par to, ka citas pasaules ietekmīgās centrālās bankas savas šādas likmes spēji palielina jau kādu laiku. Lai nu kā – šis rudens nesis visai pamatīgu atklāsmi, ka centrālo banku cīņa ar inflāciju nekāds joks nebūs. To apstiprināja arī mēneša pirmās daļas ASV inflācijas dati, kas lika domāt, ka straujš patēriņa cenu pieaugums tur varētu būt iesakņojies. Attiecīgi par dārgāku naudu un bargākām centrālām bankām sēras vērojamas arī pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad desmit mēnešos reģistrēti kopumā 7350 jauni uzņēmumi, bet likvidēti - 8960, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Vienlaikus "Lursoft" atzīmē, ka pērn attiecīgajā periodā bija lielāks gan jaunreģistrēto, gan arī likvidēto uzņēmumu skaits - 2021.gada desmit mēnešos Latvijā bija reģistrēti 7807 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 11 722.

Šogad oktobrī reģistrēti 772 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam veidojot 3,39 miljonus eiro. Lai arī kopējais jauno uzņēmumu skaits viena mēneša laikā oktobrī bija lielāks nekā citos šā gada mēnešos, to kopējais pamatkapitāla apmērs ir mazākais, kāds šogad reģistrēts viena mēneša laikā.

Pēc "Lursoft" datiem, no oktobrī reģistrētajām 679 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vien 202 pamatkapitāls sasniedza vismaz 2800 eiro, savukārt 216 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls bija mazāks par 10 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas resursu tirgotājs AS “Virši-A” ievērojami paplašinās uzlādes iespējas elektroauto īpašniekiem, divu gadu laikā savā tīklā nodrošinot uzlādes pakalpojumu vairāk nekā 20 “Viršu” stacijās visā Latvijas teritorijā.

Investīcijas šī vērienīgā projekta īstenošanā veido aptuveni EUR 2 milj., apmēram puse no kapitālieguldījumiem tiks segti izmantojot piesaistīto atbalstu no Eiropas Savienības (ES) Alternatīvo degvielu infrastruktūras finansēšanas instrumenta (*Alternative Fuel Infrastructure Facility, AFIF).

Šī gada septembrī tika parakstīts līgums starp “Virši” un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru, kļūstot par pirmo AFIF atbalsta līgumu Eiropas Savienībā. Līguma ietvaros 20 “Viršu” stacijās tiks uzstādītas 28 pieslēguma vietas ar vismaz 150 kW lielu uzlādes jaudu, turklāt 8 no šīm 20 stacijām tiks izbūvēts vismaz 870A liels pieslēgums sadales sistēmas operatoram. Projektu plānots realizēt līdz 2024. gada otrajam ceturksnim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoresursu izdevumu atbalstam trīs dienās pieteiktas gandrīz 13 000 mājsaimniecības

Db.lv, 04.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalstam pirmajās trīs dienās pieteiktas gandrīz 13 000 mājsaimniecības, un 94% no iesniegumiem norādīts, ka iesniedzēji vēlas saņemt vienreizēju 60 eiro atbalstu apkurei ar malku, nepievienojot čeku, informē portāla SIA "ZZ Dats" direktors un "www.epakalpojumi.lv" izstrādātājs Edžus Žeiris.

“Kopš 1. oktobra, kad daļai no Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā iekļautajiem papildu atbalsta pasākumiem mājsaimniecībām gaidāmajā ziemas sezonā iedzīvotāji var pieteikties portālā www.epakalpojumi.lv, pieteikumu iesniegšanas intensitāte vērojama vienmērīga. Redzam, ka pašreiz lielākā iedzīvotāju interese ir saņemt vienreizējo atbalstu, kura pieteikšanai atvēlēti divi mēneši līdz 2022. gada 30. novembrim,” stāsta E. Žeiris.

Portālā "www.epakalpojumi.lv" pieteikšanās atbalsta pasākumiem iespējama tiem, kuri apkurei izmanto granulas vai briketes, malku, kā arī elektroenerģiju, ja tās patēriņš mēnesī ir vairāk nekā 500 kilovatstundas (kWh). Lai izmantotu šo iespēju, mājokļa īpašniekam vai īrniekam portālā jāautorizējas ar e-paraksta viedkarti, e-ID identifikācijas karti vai kādu no internetbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir kvalitatīvi sieri, bet tiem ir grūti konkurēt Eiropas tirgū, atklāja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Kā norādīja Davidanova, Latvijas ražotāju konkurētspēju ietekmē atšķirības svaigpiena iepirkuma cenās, Latvijas salīdzinoši nelielie eksporta apjomi, jaudu noslodze piena pārstrādes uzņēmumos, kas Latvijā vidēji ir tikai 43%, kā arī darbinieku trūkums, kas kopumā Latvijas uzņēmumiem rezultējas ar lielu saražotās produkcijas pašizmaksu.

Savukārt Eiropā sieri ir lētāki nekā Latvijā - vidējā cena Vācijā sieram ir 3,5 eiro par kilogramu, bet Polijā 4 līdz 4,5 eiro par kilogramu, norādīja Davidanova.

Vienlaikus viņa stāstīja, ka grūtības piena pārstrādei sākās jau 2019.gada nogalē, kad sākās piena iepirkuma cenu kāpums. "Piena pārstrāde sāka ļoti satraukties, cenas uzauga kosmosā, PVN nemainījās, un mums ir milzīgs veikalu uzcenojums", stāstīja "Siera kluba" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pata: Vietējo ražotāju konkurētspējas veicināšanai ir jāsakārto elektroenerģijas tirgus

LETA, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējo ražotāju konkurētspēju veicināšanai ir jāsakārto elektroenerģijas tirgus, tostarp attīstot arī alternatīvās elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas noteikumus, informē "Pata" grupas uzņēmumu finanšu direktore Diāna Suprunoviča.

Kā norāda Suprunoviča, Latvijas ražotājiem konkurēt ar Skandināvijas valstu ražotājiem elektroenerģijas tirdzniecības cenas dēļ ir ļoti sarežģīti, it īpaši ar Zviedriju.

Pēc "Pata" informācijas, 2022.gadā Latvijā vidējā elektroenerģijas cena bija 1,9 reizes augstāka nekā Zviedrijā. Zviedrijā tā bija 119,37 eiro par megavatstundu, savukārt Latvijā - 225,84 eiro par megavatstundu. Savukārt gada griezumā elektroenerģijas cena 12 mēnešu laikā Latvijā ir palielinājusies par 155%, savukārt Zviedrijā - par 86%.

Uzņēmēji kritizē energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta noteikumus 

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā...

Ņemot vērā, ka kokrūpniecībā elektroenerģija ir viena no ražošanas pamatizmaksām, "Pata" grupas konkurētspēja salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm arvien samazinās, uzsver "Pata" finanšu direktore, norādot, ka uzņēmumā tiek meklēti veidi, kā efektivizēt ražošanas procesus, tostarp pielāgot ražošanas grafiku elektroenerģijas cenu svārstībām.

"Praksē tas nozīmē, ka mūsu speciālisti regulāri seko līdzi elektroenerģijas cenu prognozēm sistēmā "Nord Pool" un iespēju robežās ražošanas procesu plāno stundās, kad elektroenerģijas cena ir zemāka. Ir situācijas, kad ir jāstrādā vakarā un naktī, ja darbinieki piekrīt, jo tieši šajās diennakts stundās elektroenerģijas cena ir zemāka," skaidro Suprunoviča.

Viņa norāda, ka 2022.gada vasarā bija reizes, kad elektroenerģijas cenas dēļ ražošana tika pilnībā apturēta. Tajā pašā laikā tas nav ilgtermiņa risinājums, jo elektroenerģijas cenas nemazinās, bet AS "Sadales tīkls" tarifs aizvien sadārdzinās.

Suprunoviča arī uzsver, ka daļa no problēmas ir esošie noteikumi, ar kādiem Latvijas un citu valstu uzņēmumi iepērk elektrību "Nord Pool" - elektroenerģijas pārdošanas cena tiek pielīdzināta dārgākajam piedāvājumam, tādējādi elektroenerģiju sadārdzinot. Ņemot vērā, ka tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāms straujš elektroenerģijas cenu kritums, Latvijas un Eiropas Savienības līmenī ir jāmeklē veidi, kā mainīt šo sistēmu, lai uzņēmumiem nevajadzētu pārmaksāt par elektroenerģiju, kas negatīvi ietekmē to konkurētspēju, uzsver Suprunoviča.

Viņa arī norāda, ka "Pata" grupa ir pieteikusies dažām valsts atbalsta programmām. Ar papildu finanšu resursiem "Pata" redz iespēju palielināt konkurētspēju, automatizējot un digitalizējot esošos ražošanas procesus un uzlabojot energoefektivitāti, lai maksimāli efektīvi izmantotu šo tik dārgo resursu.

"Ja runājam par šo gadu, tad vēl viens būtisks atbalsts, ko gaidām no valsts, ir atvieglotāki noteikumi, kas ļautu uzņēmumiem ražot elektroenerģiju pašpatēriņam. Uz to raugāmies kā uz ļoti nozīmīgu risinājumu, lai mazinātu atkarību no arvien augošās elektroenerģijas cenas," uzsver Suprunoviča, atzīmējot, ka "Pata" ir nepieciešamais resurss elektroenerģijas ražošanai, taču spēkā esošie normatīvie akti apgrūtina iespēju uzņēmējiem ražot elektroenerģiju vienā vietā, bet izmantot to citā, kā tas ir "Pata" gadījumā. Ekonomikas ministrija gan sola izmaiņas normatīvajos aktos jau šogad.

"Ja šie grozījumi stāsies spēkā, tad, iespējams, attīstīsim arī atjaunojamo energoresursu, saules un vēja, parku izveidi, kas nodrošinās elektroenerģijas ražošanu mūsu ražotņu vajadzībām. Šis risinājums noteikti būs laba ilgtermiņa investīcija daudziem Latvijas uzņēmumiem, kuri ražošanā izmanto elektroenerģiju," uzsver Suprunoviča.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka situāciju pasliktina arī augošā inflācija, kas Latvijā ir daudz augstāka nekā citās Eiropas valstīs.

"Lai noturētu kvalificētus darbiniekus, uzņēmumi iespēju robežās pārskata atalgojumu, jo pretējā gadījumā daļa no viņiem būtu spiesti meklēt darbu citā nozarē vai arī doties prom no Latvijas, lai nodrošinātu esošo dzīves līmeni savai ģimenei. Ņemot vērā, ka atsevišķās profesijās darbiniekus atrast jau tā ir sarežģīti, atalgojums nav tā pozīcija, kuru var samazināt," skaidro Suprunoviča.

Jau ziņots, ka mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Pata" koncerns 2021.gadā strādāja ar 254,366 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 62,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga 5,3 reizes - līdz 36,612 miljoniem eiro.

"Pata" koncernā pašlaik ietilpst 14 uzņēmumi, tostarp SIA "Smiltenes MRS", SIA "Fashion 5", AS "Pata Strenči", SIA "Saldus mežrūpniecības uzņēmums", SIA "Eco Fungus", SIA "Pata Board", AS "Pata Saldus", SIA "Pata Jēkabpils", SIA "Pata Energy", SIA "Fortus", Krievijā reģistrētais SIA "Pata Timber" un SIA "VVP", Lietuvā reģistrētais SIA"Pata AB" un Honkongā reģistrētais SIA "Pata Asia".

Koncerna mātesuzņēmums "Pata" reģistrēts 1999.gadā, un tā pamatkapitāls ir 16,135 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Uldis Mierkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas.

Kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB informēja, ka 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.

KNAB 22.novembrī īstenoja procesuālās darbības. Patlaban desmit kriminālprocesā iesaistītajām personām, tostarp, CVK priekšsēdētājai un vēl piecām amatpersonām noteikts statuss - tiesības uz aizstāvību. Divām personām - CVK priekšsēdētājai un kādam uzņēmējam - piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valdība atver maku. Vagariem pietuvinātie zemes īpašnieki, stājieties rindā!

Normunds Šlitke, zvērināts advokāts, 06.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zināma veida aksiomu jau kļuvuši aizejošo valdību un Saeimu centieni pēdējā brīdī pirms pilnvaru termiņa beigām “izbīdīt cauri” no lietderības un labas pārvaldības principa apšaubāmus, bet sev un kādam izdevīgus lēmumus. Pašreizējās valdības “pērle” ir 30. augustā steigā pieņemtais Ministru kabineta lēmums par zem Biķernieku trases esošās zemes atpirkšanu par vairāk kā astoņiem miljoniem eiro.

Kārtējo reizi ir nodemonstrēta divu bezkompromisu ministriju – Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas – mazspēja, ar abām kājām klibojošais labas pārvaldības princips un ir radīts dīvains precedents.

Dienu pēc šī lēmuma pieņemšanas Fiskālās disciplīnas padome valdības lēmumu par 8,129 miljonu eiro piešķiršanu minētās zemes atpirkšanai novērtēja kā neatbilstošu fiskālās politikas prioritātēm. Patiešām dīvaini, ka bezkompromisa tiesiskuma karognesējs, kurš minēto MK sēdi vadīja un kura paraksts ir zem MK rīkojuma Nr. 578 “Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai”, ne vien neiebilda pret darījumu, bet pat kautrīgi pievēra acis uz paša ministrijas iestāžu prognozēm, ka no 2025. gada minētā īpašuma projektētā kadastrālā vērtība no 830 396 eiro saruks līdz 339 328 eiro!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien 63 gadu vecumā mūžībā devies politiķis Gundars Bērziņš, liecina rakstnieka, aizgājēja drauga Normunda Beļska ieraksts sociālajā tīklā "Facebook".

Bērziņš dzimis 1959.gada 26.septembrī Jēkabpils rajonā. 1983.gadā viņš absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas un mašīnbūves fakultāti.

Bērziņš bijis 5.Saeimas deputāts no Latvijas Zemnieku savienības. Viņš piedalījies Tautas partijas izveidē, un bijis 7.Saeimas deputāts un pēcāk finanšu ministrs, savukārt 8.Saeimā bijis Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs.

Viņš tika iecelts veselības ministra amatā 2004.gada 2.decembrī. Savukārt 2006.gada oktobrī Bērziņš tika ievēlēts arī 9.Saeimā.

2007.gada 17.janvārī Bērziņš paziņoja par atkāpšanos no veselības ministra amata un aiziešanu no politikas veselības apstākļu dēļ.

Bērziņš bija zemnieku saimniecības "Delles" īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

NVA šogad par plānoto darbinieku kolektīvo atlaišanu paziņojuši 22 uzņēmumi

LETA, 13.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) šī gada astoņos mēnešos par plānoto darbinieku kolektīvo atlaišanu paziņojuši 22 uzņēmumi.

No tiem augustā par kolektīvo atlaišanu paziņojuši trīs darba devēji, kuru uzņēmumi darbojas transporta un uzglabāšanas, apstrādes rūpniecības un būvniecības jomā.

Kopumā šogad paziņots par 1548 darbinieku plānoto kolektīvo atbrīvošanu no darba, tostarp par 116 darbinieku plānoto atlaišanu paziņots augustā.

Lietuvā uzņēmumi aizvien vairāk masveidā atlaiž darbiniekus 

Lietuvas Nodarbinātības dienests šogad saņēmis 52 paziņojumus par masveida darbinieku atlaišanu...

Uzņēmumi, kas iesnieguši paziņojumus par darbinieku plānoto kolektīvo atlaišanu, pārstāv tādas darbības jomas kā apstrādes rūpniecība, būvniecība, transports un uzglabāšana, finanšu un apdrošināšanas darbības, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, izglītība, kā arī elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana.

Deviņi paziņojumi iesniegti NVA Rīgas reģionālajā filiālē, četri - NVA Daugavpils filiālē, trīs NVA pārvaldē, divi - NVA Cēsu filiālē, pa vienam - NVA Rēzeknes filiālē, Valmieras filiālē, Jēkabpils filiālē un Jelgavas filiālē.

NVA informē, ka no 1. līdz 12.septembrim darba devēju jauni paziņojumi par plānoto kolektīvo atlaišanu nav iesniegti.

Pēdējo trīs gadu laikā visvairāk paziņojumu par kolektīvajām atlaišanām bija 2020.gadā, kad NVA saņēma 79 šādus paziņojumus. Pērn NVA tika iesniegti 32 darba devēju paziņojumi par kolektīvajām atlaišanām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar Mājokļu fonda palīdzību līdz 2035.gadam plānots izbūvēt vismaz 4000 mitekļu

LETA, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jaunā Mājokļu fonda palīdzību iecerēts risināt īres dzīvokļu problēmas novados, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā tiešsaistes diskusijā "Mājokļu pieejamība - atslēga darbaspēka piesaistei reģionos" pauda ministrijas pārstāve Ilze Oša.

Mājokļu fonda plānotais apjoms šobrīd ir 100 miljoni eiro, tas plānots kā atbalsta instruments pašvaldībām, lai tās varētu piesaistīt darbaspēku likumos noteikto funkciju izpildei. Kā skaidroja Oša, pirmkārt, šis fonda mājokļi domāti pedagogiem, mediķiem un citiem speciālistiem, otrkārt, kā dzīvojamais fonds, ar kura palīdzību pašvaldība varēs piesaistīt uzņēmējus, nodrošinot īres dzīvokļus uzņēmumu darbiniekiem.

Fonds būs pieejams ikvienai pašvaldībai, un līdz 2035.gadam plānots izbūvēt vismaz 4000 mitekļu.

Fondam atvēlētie 100 miljoni eiro ir emisijas kvotu izsoļu nauda, skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP). Turpmākai fonda darbībai piesaistīs līdzekļus no citiem avotiem ārpus valsts budžeta. Valsts vērtē aizņemšanās iespējas no Eiropas Investīciju bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru