Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Jelgavā turpinās īres namu būvniecība Ganību ielā 54 - pirmā māja ir uzbūvēta un šobrīd turpinās iekšdarbi, savukārt otrajam īres namam sākta modulāro konstrukciju uzstādīšana, informē Jelgavas valstspilsētas pašvaldība.

Paralēli teritorijā notiek bruģēšanas un labiekārtošanas darbi. SIA "Jelgavas īres nami" paredz, ka augustā iedzīvotājiem prezentēs demo dzīvokli, rīkojot Atvērto durvju dienu. Iedzīvotāji, kuri atbilst nosacījumiem un vēlas īrēt dzīvokļus šajos namos, jau šobrīd aktīvi reģistrējas Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā - līdz šim reģistrēti 96 iesniegumi.

SIA "Jelgavas īres nami" Ganību ielā 54 būvē divas energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas. Katrā ēkā būs 58 dažāda izmēra dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku, kā arī virtuves mēbelēm un iekārtām. Īres māju būvniecībā tiek izmantota mūsdienīga tehnoloģija - tās tiek montētas no gatavām modulārajām konstrukcijām, kas tiek ražotas tepat Latvijā - Tukumā.

MJL Development paziņo par nozīmīgu sasniegumu būvniecības nozarē Latvijā - Jelgavā veiksmīgi ir pabeigti koka karkasa modulāro konstrukciju montāžas darbi, kas ir pirmā šāda veida ēka Latvijā.

Šis projekts ir vērsts uz ilgtspējīgu un energoefektīvu būvniecību, izmantojot videi draudzīgas materiālus un modernu būvniecības tehnoloģiju. Modulārās konstrukcijas ļauj samazināt būvniecības laiku un veicina labāku kvalitātes kontroli, vienlaikus ievērojami samazinot būvniecības radīto ietekmi uz vidi.

„Mēs esam lepni par šo inovatīvo sasniegumu, kas apliecina Latvijas būvniecības nozares potenciālu un inovāciju spēju,” norāda MJL Development vadītājs Jānis Lagzdiņš. „Šis projekts pierāda, ka ar pareizo komandu, tehnoloģijām un ilgtspējīgu pieeju varam būvēt drošas, modernas un videi draudzīgas ēkas,” turpina Jānis Lagzdiņš.

Projekta attīstītājs SIA “Jelgavas Īres Nami” ir piesaistījis attīstības finanšu institūcijas “Altum” finansējumu kopumā 11,36 miljonu eiro apmērā, kas tiek nodrošināts ar Atveseļošanās fonda finansiālo atbalstu. Projekta kopējās izmaksas ir 13,10 miljoni eiro. Šī programma un Atveseļošanās fonda finansējums ir paredzēti, lai veicinātu mājokļu pieejamību reģionos, būvējot izdevīgus un kvalitatīvus dzīvokļus mājsaimniecībām par pieejamu īres cenu.

Sērijveida dzīvokļu cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri pieauga Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Kauguros, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Ogrē 2025. gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,7%, dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējai cenai sasniedzot 882 eiro par kvadrātmetru. Dzīvokļu cenas Ogrē novembrī bija par 4% augstākas nekā 2025. gada sākumā.

Kauguros, Jūrmalā, novembrī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,7%, un vidējā cena novembrī sasniedza 827 eiro par kvadrātmetru. Kopš 2025. gada sākuma dzīvokļu cenas Kauguros bija par 5% augstākas.

Arī Salaspilī sērijveida dzīvokļu cenas novembrī palielinājās par 0,7%, viena kvadrātmetra vidējai cenai pieaugot līdz 847 eiro par kvadrātmetru. Novembrī sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī bija par 2% augstākas nekā gada sākumā.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 2,78 miljonu eiro apmērā nekustamo īpašumu attīstītājam MJL Development, lai atbalstītu jauna daudzdzīvokļu mājas projekta "Meira Garden" būvniecību līdzās Mežaparkam, Mores ielā.

Projekts papildinās Rīgas mājokļu fondu, piedāvājot mūsdienīgas un ilgtspējīgas mājvietas vairāk nekā 30 mājsaimniecībām. Trīsstāvu ēkā būs pieejami 24 divistabu un 12 trīsistabu dzīvokļi ar balkoniem, kuru platība nepārsniedz 9 kvadrātmetrus.

Ēka tiek būvēta, izmantojot koka karkasa modulārās konstrukcijas, kas Skandināvijā tiek izmantotas jau daudzu gadu desmitus, bet ir salīdzinoši jauna pieeja daudzdzīvokļu ēku attīstības nozarē Latvijā, tomēr tas kļūst arvien biežāk izmantots risinājums visā Eiropā. Šāda pieeja nodrošina ne tikai ievērojami īsāku būvniecības laiku un precīzu budžeta kontroli, bet arī nemainīgi augstu kvalitāti neatkarīgi no laikapstākļiem.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Latvijā šogad janvārī reģistrēti 979 jauni uzņēmumi, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2025. gada janvārī, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

"Lursoft" informē, ka tas ir augstākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits janvārī pēdējo gadu laikā. Vienlaikus gada pirmajā mēnesī likvidēti 449 uzņēmumi.

"Lursoft" izpētījis, ka jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls šī gada janvārī sasniedzis 5,3 miljonus eiro, tostarp vienam uzņēmumam - SIA "Mazmežotnes muiža" - pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro. Šī uzņēmuma dibinātājs ir SIA "Viesturu rapsis" un zemnieku saimniecības "Sējas" īpašnieks Āris Burkāns.

Arī otrs lielākais jaunais uzņēmums janvārī reģistrēts ārpus galvaspilsētas. Tas ir SIA "VMG auto" Jelgavā, kura pamatkapitālā SIA "Anru Motors" ieguldījis 602 800 eiro. "Lursoft" izpētījis, ka "Anru Motors" 2024. gadā strādāja ar 1,32 miljonu eiro apgrozījumu un 1220 eiro peļņu. Uzņēmumam šobrīd ir reģistrētas aktīvas divas struktūrvienības - auto veikals un serviss, kā arī auto centrs Jelgavā. Pieejamie dati rāda, ka 2025. gada ceturtajā ceturksnī uzņēmumā bija nodarbināti 30 darbinieki.

SIA "Asns Ingredient" zirņu proteīna rūpnīcas ārējie būvdarbi Jelgavā tuvojas noslēguma fāzei un līdz ar ziemas iestāšanos turpināsies iekārtu montāžas darbi iekštelpās, informē pilsētas pašvaldība.

Ziemas periodā notiks darbi ēku iekštelpu apdarē, komunikāciju ierīkošanā un ražošanas iekārtu montāža, kas turpināsies līdz 2026.gada rudenim, bet pēc tam speciālisti ķersies klāt iekārtu testēšanai un rūpnīcas palaišanas procesam.

Projekta grafiks paredz, ka nākamā gada vasarā rūpnīcas būvniecība būs pabeigta, gada vidū ēkas tiks nodotas ekspluatācijā, bet ražošana sāksies 2027.gada sākumā.

Jau ziņots, ka "Asns Ingredient" pērn 20.decembrī, Jelgavā, Prohorova ielā, atklāja zirņu proteīna rūpnīcas būvlaukumu.

"Asns Ingredient" rūpnīcas būvniecībā plānots investēt 114 miljonus eiro. Taču papildus rūpnīcas izbūvei ārējie "Asns Ingredient" partneri attīstīs arī siltuma un enerģijas piegādi, ūdens attīrīšanu un biogāzes ražošanu, kas būs kā ārpakalpojumi. Tādējādi kopējās investīcijas projektā būs vairāk nekā 150 miljoni eiro.

Pēc jūnija sākumā notikušajām pašvaldību vēlēšanām domju priekšsēdētāji nomainījušies vairāk nekā pusē Latvijas pašvaldību - jauni mēri ievēlēti 22, bet līdzšinējie palika 20 pašvaldībās, liecina apkopotie dati, noslēdzoties pašvaldību domju priekšsēdētāju vēlēšanām.

12 Latvijas pašvaldībās politiskie spēki, kas ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu, tomēr nespēja iegūt mēra amatu, turklāt atsevišķās pašvaldībās opozīcijā tika atstāti politiskie spēki, kas bija ieguvuši pārliecinoši lielāko vēlētāju atbalstu, taču līdz balsu vairākumam domē tiem balsu pietrūka.

Vēlēšanu iznākums, kad lielāko balsu skaitu ieguvušais politiskais spēks neieguva domes priekšsēdētāja amatu, bija vērojams Rīgā, Jelgavā, Ventspils novadā, Dievidkurzemes, Dobeles, Ropažu, Siguldas, Limbažu, Smiltenes, Alūksnes, Balvu un Augšdaugavas novadā.

Kopumā domju priekšsēdētāju nomaiņa pēc vēlēšanām notika 22 vietvarās. Pie jauna mēra pēc vēlēšanām tika galvaspilsēta Rīga, šajā amatā nonākot Viesturam Kleinbergam (P). Ventspils novadā domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks samainījās vietām, un tagad domi vadīs Andis Zariņš (NA), bet viņa vietnieks būs iepriekšējais mērs Aivars Mucenieks (ZZS).

Autobūves tradīcijas Latvijā ir atjaunojušās ar potenciālu sekmīgi darboties eksporta tirgos.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika liecina, ka kopš 2017. gada Latvija pēc eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju ir pasaules līderis preču grupā, kurā ietilpst speciālie mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav pasažieru vai kravas auto, ugunsdzēsības automobiļi, autoceltņi, urbjiekārtu auto vai autobetonmaisītāji (Kombinētās nomenklatūras preču kods 870590). Šajā preču grupā ietilpst ielu tīrāmās un ielu skalojamās automašīnas, automašīnas, kas paredzētas smidzināšanas darbiem, piemēram, kaitēkļu apkarošanai, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestu auto, mobilās darbnīcas, kas izbraukumā sniedz tehniskus vai medicīniskus pakalpojumus, u. c.

Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes pagrabstāvā, ieguldot vairāk nekā 120 000 eiro, izveidota pilnībā aprīkota patvertne ar nepieciešamības gadījumā izvietot līdz pat 220 cilvēkiem.

Tajā ir autonoma elektroapgādes un ventilācijas sistēma, kā arī ūdens rezervuāri. Telpu iekārtošanai izmantotas koncernā “Latvijas Finieris” ražotās modulārās mēbeles, kas radītas speciāli šādiem vai līdzīga tipa objektiem.

Krīzes situācijās, militārās operācijās vai civilās aizsardzības scenārijos infrastruktūra jāspēj izvietot ātri, droši un pārdomāti. “LITUA” ir no bērza saplākšņa izgatavota, modulāra, saliekama mēbeļu kolekcija, kas radīta tieši šādiem mērķiem.

“Tās nav parastas mēbeles. “LITUA” ir mobila, funkcionāla un ilgi kalpojoša infrastruktūras sistēma, kas paredzēta militārajām lauka nometnēm, kazarmām, mobilajām bāzēm, lauka slimnīcām, humanitārās palīdzības izmitināšanas centriem un patvertnēm. Šie risinājumi ļauj īsā laikā izveidot dzīvošanai un darbam piemērotu vidi tur, kur līdz šim tās nav bijis. Mēbeļu sistēma ir praktisks, pārdomāts un stratēģiski nozīmīgs risinājums aizsardzības un civilās aizsardzības vajadzībām, tā nodrošina pamata komfortu un funkcionalitāti situācijās, kur stabilitāte un ātra rīcība ir izšķiroša,” stāsta AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis Māris Būmanis.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite Latvija" 20 gadu pastāvēšanas laikā šogad darbinieku papildu labumu programmās investēs līdz šim lielāko – trīs miljonus eiro – summu, kas ir par 10 % vairāk nekā pērn. Lielākā investīciju daļa tiks novirzīta veselības apdrošināšanai, iemaksām 3. pensiju līmenī un citām ilgtermiņa labbūtības iniciatīvām.

Kā norāda Endija Kaševska, "Bite Latvija" Klimata kontroles vadītāja, konkurētspējīgs “labumu grozs” ir viens no galvenajiem faktoriem, izvēloties darba vietu, tāpēc papildus draudzīgai un atvērtai darba videi, uzņēmumam ir būtiska darbinieku apmierinātība ar piedāvātajiem labumiem, kas atbilst viņu vajadzībām. Šo pieeju uzņēmums ievēro arī jaunajos birojos Jelgavā un Rēzeknē, kur kopumā strādā ap 280 darbinieku.

“Atverot divus reģionālos birojus īpašu uzmanību pievērsām jaunajiem kolēģiem un viņu vajadzībām reģionos. Piemēram, Rīgas birojā jau vairākus gadus jūlijā tiek organizēta bērnu pieskatīšana jeb Bites bērnudārzs, tāpat birojā kolēģiem ir pieejamas ārstnieciskās vingrošanas nodarbības. Līdzīga veida iniciatīvas tiks īstenotas arī Rēzeknē un Jelgavā, lai kolēģiem sniegtu vienādu pieeju labbūtības veicināšanā. Šīs aktivitātes ir tikai daļa no plašāka ieguldījumu plāna, kas vērsts uz reģionu attīstību," stāsta E. Kaševska.

Saistībā ar grozījumiem likumā "Par piesārņojumu" fosilo degvielu cenas pieaugs, bet tās augs visā Eiropas Savienībā (ES) un valstis izmaksas varēs mazināt, palielinot vietējo energoresursu apjomu un mazinot fosilās degvielas patēriņu, aģentūrai LETA pauda Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāve Zane Leimane.

Saeimā 9. oktobrī valdošā koalīcija pārvarēja opozīcijas vairākas nedēļas ilgušo pretestību un pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

KEM apgalvoja, ka grozījumu pieņemšana esot nepieciešama, lai Latvijai nenāktos maksāt ap 300 miljonu eiro soda naudas par Eiropas prasību nepildīšanu, savukārt opozīcija dažādos savos informācijas izplatīšanas kanālos, tostarp sociālajos tīklos, uzsver, ka izmaiņas rezultēsies ar ļoti būtisku degvielas cenu pieaugumu, kura apjoma aplēses gan variē - sākot no pieauguma par 26 centiem litrā līdz pat pieaugumam par 40 centiem litrā.

Autoceļu nozarei šogad plānots 314,1 miljona eiro valsts finansējums, kas ir par 40,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2025. gadā, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat autoceļu projektiem šogad plānotas papildu 38 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas.

Ar pieejamo finansējumu plānots veikt valsts autoceļu un tiltu būvniecību un uzturēšanu, nodrošināt mērķdotācijas pašvaldībām ielu būvniecībai, kā arī izbūvēt gājēju un velosipēdu ceļus. Tāpat plānots nodrošināt savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos, kā arī īstenot ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus.

Kopumā šogad plānots atjaunot vai izbūvēt autoceļus 570 kilometru kopgarumā. Tādējādi aplēsts, ka vismaz apmierinošā stāvoklī būs 86% valsts galveno autoceļu un 66% valsts reģionālo autoceļu.

Valsts autoceļu būvniecībai un atjaunošanai šogad plānots ieguldīt 142,7 miljonus eiro. Savukārt mērķdotācijām pašvaldībām ielu uzturēšanai un būvniecībai šogad būs pieejams 60,1 miljons eiro, kas ir tikpat daudz, cik 2025. gadā. Savukārt 20 000 kilometru valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem šogad plānots tērēt 79,64 miljonus eiro.

Šogad rudens atvērto durvju dienas maratons jaunajos projektos, ko sadarbībā ar nekustamā īpašuma attīstītājiem organizē sludinājumu portāls “City24.lv”, notiks 27. septembrī. Jaunas un mūsdienīgas dzīvojamās ēkas vērs durvis interesentiem, lai parādītu savus mājīgos dzīvokļus, glītās fasādes un labiekārtotos pagalmus.

Atvērto durvju dienas maratona laikā no plkst.10:00 – 16:00 klientus gaidīs attīstītāji un pārdošanas speciālisti, lai konsultētu par īpašuma iegādes jautājumiem, kā arī klātienē parādītu jaunos dzīvokļus un to priekšrocības. Tāpat dažos no projektiem sagatavoti arī īpaši izdevīgi piedāvājumi dzīvokļu iegādei.

Lai vairāk uzzinātu par katra projekta piedāvājumu un reģistrētu savu apmeklējuma laiku, aicinām apmeklēt kampaņas mājaslapu: https://www.city24.lv/atverto-durvju-dienas.

Šoreiz atvērto durvju dienā piedalīsies: ”Vide Ādaži” (Ādaži), “Tērbatas dārzs” (Centrs), “Lucavsala” (Lucavsala), “Kaivas kvartāls 2” (Rīgas Dreiliņi), “Zelta Ozols” (Teika), “Ezerjugla” (Jugla), “Nīcgales Spāres” (Dārzciems), “Baznīcas iela 5” (Centrs), “Parka kvartāls” (Ziepniekkalns), “Cukura iela 29” (Jelgava), “Jersikas nams” (Latgales priekšpilsēta), “Matīsa iela 63” (Centrs).

Jelgavā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Attīstības finanšu institūciju Altum (ALTUM) atklāja Lielo investīciju programmas jauno atlases kārtu.

Šī programma, kuras finansējums sasniedz 67 miljonus eiro, paredzēta nozīmīgu investīciju projektu realizācijai ar valsts atbalsta apjomu līdz 10 miljoniem eiro vienam projektam.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijai ir nepieciešami lieli, stratēģiski nozīmīgi investīciju projekti, kuri attīsta eksportu un nodrošina jaunas labi apmaksātas darba vietas. Lielo investīciju programma ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kas nodrošina šādu attīstību. Katrs šīs programmas ieguldītais eiro nes vismaz trīskāršu atdevi eksportā, nodrošinot papildu ieņēmumus valsts budžetā. Līdz šim programmas trīs kārtās noslēgti jau 23 līgumi par kopējo atbalsta apjomu 153 miljoni eiro”.

Inovatīva uztura uzņēmums ASNS Ingredient būvē zirņu proteīna ražotni Jelgavā, Latvijā, par kuras enerģiju gādās Adven nodrošinātais atjaunojamais tvaiks.

Adven šis ir pirmais rūpnieciskais projekts Latvijā un lielākais, ko uzņēmums ir īstenojis Baltijā. Kopējais ieguldījums rūpnīcā ir 130 miljoni eiro, kas ir lielākais privātais ieguldījums rūpniecībā Latvijā vairāk nekā desmit gadu laikā.

ASNS Ingredient ir kopuzņēmums, kas pieder LATRAPS, lielākajai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Baltijā, un Pfeifer & Langen Group, vienam no Eiropas vadošajiem pārtikas ražotājiem, kas specializējas cukura un saistīto produktu ražošanā. Uzņēmuma nosaukums latviešu valodā “asns”, atspoguļo tā misiju atbalstīt vietējos lauksaimniekus, vienlaikus izstrādājot jaunus, ilgtspējīgus augu izcelsmes risinājumus.

Latvijas uzņēmums “ReBalt Modular Systems”, kas specializējas koka modulāro konstrukciju ražošanā privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, ir saņēmis 570 000 eiro finansējumu no Swedbank, lai nodrošinātu apgrozāmo līdzekļu pieejamību un paātrinātu īres namu projekta Jelgavā darbu.

"Šis finansējums mums ļauj būtiski palielināt ražošanas tempu un nodrošināt savlaicīgu būvniecības ciklu īres namu projektā Jelgavā," norāda Ēvalds Zunda, “ReBalt Modular Systems” īpašnieks un valdes priekšsēdētājs. "Pieprasījums pēc kvalitatīviem un pieejamiem mājokļiem Latvijā aug, un mūsu uzņēmums spēj nodrošināt augstas kvalitātes un ilgtspējīgus risinājumus ar moduļu būvniecības palīdzību."

Šī projekta īstenošana sniegs būtisku pienesumu Jelgavas iedzīvotājiem, piedāvājot pieejamus, mūsdienīgus un energoefektīvus mājokļus par konkurētspējīgām cenām. Moduļu tehnoloģija ļauj ievērojami saīsināt būvniecības laiku, tādējādi jaunie īres dzīvokļi būs pieejami ievērojami ātrāk, nekā tas iespējams tradicionālās būvniecības procesos.

Latvijā nepieciešams novērst banku un finanšu nozares pārregulāciju, kas šobrīd kavē investīcijas un kopējo ekonomikas attīstību - tā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izbraukuma sēdē Jelgavas novadā 16. decembrī uzsvēra zirņu proteīna rūpnīcas “ASNS Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža.

Komisijas delegācija apmeklēja zirņu proteīna rūpnīcu SIA “ASNS Ingredient” Jelgavā. Vizītes laikā deputāti iepazinās ar rūpnīcas attīstības gaitu, tehnoloģiskajiem risinājumiem un uzņēmuma iecerēm pākšaugu pārstrādes jomā. Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka šāda veida projekti ļauj radīt augstāku pievienoto vērtību vietējai lauksaimniecībai un veicina pārtikas un biotehnoloģiju nozares attīstību Latvijā.

Nepilnu gadu pēc zirņu proteīna rūpnīcas būvniecības uzsākšanas būvdarbi nonākuši noslēguma fāzē. Vairākas rūpnīcas ēkas jau uzceltas, tajās uzsākta iekšējā apdare un tuvojas iekārtu uzstādīšanas un automatizācijas noregulēšanas posms. Ārējos darbus plānots noslēgt 2026. gada janvāra beigās. Iekārtas ražošanai piegādātas, savukārt ar vietējiem uzņēmumiem noslēgti līgumi par automatizācijas sistēmu pieslēgšanu un uzstādīšanu.

Sērijveida dzīvokļu cenas decembrī pieaugušas Ogrē un Salaspilī, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Ogrē decembrī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,3%, un viena kvadrātmetra vidējā cena sasniedza 884 eiro par kvadrātmetru. Dzīvokļu cenas Ogrē decembrī bija par 4% augstākas nekā 2025. gada sākumā.

Decembrī sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī palielinājās par 0,2%, un viena kvadrātmetra vidējā cena pieauga līdz 849 eiro par kvadrātmetru. Decembrī sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī bija par 2% augstākas nekā gada sākumā.

Kauguros, Jūrmalā, decembrī sērijveida dzīvokļu cenas saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī - 827 eiro par kvadrātmetru. Kauguros dzīvokļu cenas decembrī bija par 5% augstākas nekā gada sākumā.

Arī Jelgavā dzīvokļu cenas decembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī - 766 eiro par kvadrātmetru. Jelgavā sērijveida dzīvokļu cenas decembrī bija par 3% augstākas nekā 2025. gada sākumā.

Ilgtspējīgo mājokļu ražotājs no Latvijas MyCabin sper nozīmīgu soli uzņēmuma attīstībā, uzsākot darbību vienā no lielākajiem un perspektīvākajiem Eiropas mājokļu tirgiem – Vācijā.

Uzņēmums prognozē, ka līdz 2026. gadam Vācija varētu kļūt par vienu no tā galvenajiem eksporta tirgiem, ļaujot palielināt gatavo māju ražošanas jaudu par 25 %.

Paplašināšanos Vācijā MyCabin svinīgi atklāja ar demo mājas “Milla 40” prezentāciju Bādvilbelē, pilsētā netālu no Frankfurtes, sniedzot interesentiem iespēju turpmāk jebkurā laikā klātienē iepazīties ar MyCabin mājokļu kvalitāti un filozofiju, kas balstīta uz ilgtspēju, dizainu un efektivitāti.

“Lēmums par paplašināšanos tieši Vācijas tirgū nav nejaušs. Tāpat kā daudzviet Eiropā, arī Vācijā novērojams mājokļu deficīts – tiek lēsts, ka Vācijā trūkst no 600 000 līdz 800 000 mājokļu. Pieprasījums aug, bet tradicionālā būvniecība ir pārāk lēna un izmaksu ziņā neefektīva. Mēs piedāvājam augstas kvalitātes, ilgtspējīgu un ātri realizējamu alternatīvu, kas īpaši piemērota jaunajai mājokļu īpašnieku paaudzei,” uzsver Ģirts Draugs, MyCabin dibinātājs un vadītājs.

Veicinot pāreju uz modernākām tehnoloģijām un efektīvāku mobilā tīkla resursu izmantošanu, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šonakt uzsāks pakāpenisku 3G tīkla atslēgšanu.

Pirmais posms norisināsies daļā Zemgales teritorijas – naktī no 25. uz 26. jūniju plkst. 2.00 3G tīkls tiks atslēgts Bauskas un Dobeles novados, kā arī Jelgavā un Jelgavas novadā.

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju un mazinātu iespējamās neērtības, “Bite Latvija” jau ir savlaicīgi informējusi klientus, kurus šis process varētu ietekmēt – Zemgales iedzīvotāji ir saņēmuši gan īsziņas, gan telefoniskus paziņojumus ar detalizētu informāciju par gaidāmajām izmaiņām. Klientiem sniegti arī ieteikumi par iespējamu mobilo ierīču vai SIM karšu nomaiņu, lai pēc 3G tīkla atslēgšanas turpinātu pilnvērtīgi izmantot mobilos sakarus.

“3G atslēgšana nav tikai tehniska pārmaiņa – tā ir loģisks mobilo sakaru evolūcijas solis. Atsakoties no novecojušās 3G tehnoloģijas, mēs atbrīvosim frekvences jaudīgākiem 4G un 5G risinājumiem, kas nodrošina ievērojami ātrāku datu pārraidi, stabilāku savienojumu un uzlabotu zvanu kvalitāti. Šis ir tikai pirmais posms – 3G tīkla atslēgšana turpināsies pakāpeniski visos Latvijas reģionos, noslēdzoties Rīgā nākamā gada sākumā. Paredzēts, ka visā valstī 3G tīkls būs pilnībā atslēgts līdz 2026. gada pavasarim,” norāda “Bite Latvija” Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs.

Šodien Jelgavā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresā par organizācijas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Gintu Kaminski.

Par Kaminski nobalsoja 69 delegāti, bet pret bija 17.

Kaminskis LPS vadītāja vietu ieņems jau trešo sasaukmu - viņš organizāciju vada kopš 2017.gada. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās Kaminskis no Latvijas Zemnieku savienības saraksta tika ievēlēts Dobeles novada domē, bet tur palika opozīcijā.

Par Kaminska vietniekiem no valstspilsētām tika ievēlēts Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei"), bet no novadiem - Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts (LZP). Baiks vietnieka amatā nomainīja pēc pēdējām vēlēšanām amatu zaudējušo bijušo Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS).

LPS kongresā notiek arī valdes vēlēšanas. LPS valdē iepriekšējā pašvaldību sasaukuma laikā darbojās arī Bauskas novada domē nepārvēlētais Aivars Okmanis (NA), Liepājas mērs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), Balvu novada domes priekšsēdētāja amatu zaudējušais Sergejs Maksimovs (Latgales partija), Jelgavas domes opozīcijas deputāte Rita Vectirāne (ZZS), Rīgas vicemērs, mēra amatu pēc vēlēšanām zaudējušais Vilnis Ķirsis (JV), Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone (Reģionu apvienība), Limbažu novada domes vadītāja amatu zaudējušais Dagnis Straubergs (Reģionu apvienība), Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvis Salvis Roga, amatu zaudējušais Līvānu novada domes vadītājs Andris Vaivods (LA), Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Gladkins (Valmierai un Vidzemei), Rīgas domes deputāte Justīne Panteļējeva (P), Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (LA) un Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS).

Nekustamo īpašumu attīstītājs MJL Development pabeidzis un nodevis ekspluatācijā pirmo piecu stāvu koka karkasa daudzdzīvokļu ēku Latvijā, Jelgavā. Projekta kopējās izmaksas ir 13,10 miljoni eiro.

Ēka tapusi, izmantojot inovatīvas, rūpnieciski ražotas koka karkasa konstrukcijas, kas izgatavotas ReBalt Modular Systems ražotnē tepat Latvijā. Šī būvniecības tehnoloģija ir nozīmīgs solis ilgtspējīgas un energoefektīvas dzīvojamās vides attīstībā – tā ļauj būtiski samazināt būvniecības laiku, samazināt CO₂ nospiedumu un paaugstināt kvalitātes kontroli.

Modulārās konstrukcijas tiek izgatavotas slēgtās ražotnes telpās, kur ražošanas procesu neietekmē nokrišņi, temperatūras svārstības un citi ārējie apstākļi, tādējādi nodrošinot precīzu un augstas kvalitātes rezultātu. Šāda pieeja ne vien sekmē efektīvāku būvniecību, bet arī samazina būvniecības atkritumu daudzumu un troksni būvlaukumā, veicinot videi draudzīgāku attīstību pilsētvidei, nodrošinot augstas kvalitātes gala produktu.

Kopbraukšanas platforma “Bolt” RIX Rīgas lidostā ievieš Baltijā pirmos “TapBox” pašapkalpošanās ekrānus, lai pasažieriem būtu iespēja pasūtīt braucienu bez lietotnes.

Šis risinājums ievērojami atvieglo mobilitāti starptautiskajiem ceļotājiem, īpaši tiem, kuri Latvijā ierodas pirmo reizi vai nevēlas meklēt piemērotu lietotni uzreiz pēc lidojuma.

“Bolt” izvietotie “TapBox” pašapkalpošanās ekrāni, kas atradīsies pie E un C ielidošanas zāļu izejām Rīgas lidostā, piedāvā vienkāršu risinājumu – pasažierim jāievada galamērķis, jāizvēlas brauciena kategorija, jānorāda savs tālruņa numurs un jāveic apmaksa. Pēc tam uzreiz tiek saņemts čeks, kurā redzams arī automašīnas numuru un aptuvenais ierašanās laiks.

“Ar “TapBox” ieviešanu mēs vēlamies parādīt, ka mobilitātei jābūt pieejamai ikvienam – neatkarīgi no tā, vai pasažierim ir viedtālrunis, internets vai lietotne. Lidosta ir pirmā vieta, kurā cilvēks gūst iespaidu par valsti, un mums ir svarīgi, lai jau no ielidošanas brīža ikvienam būtu vienkārša un moderna iespēja tikt līdz savam galamērķim. Rīgas lidosta ir pirmā Baltijā, kur ieviešam šo risinājumu, un tādējādi turpinām savu misiju padarīt pilsētas draudzīgākas cilvēkiem,” uzsver “Bolt” vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa.