Jaunākais izdevums

Jenas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās līdz jaunam 32 gadu zemākajam līmenim, savukārt britu mārciņas vērtība pieauga pēc Lielbritānijas premjerministres Lizas Trasas paziņojuma par demisiju. Akciju cenas Volstrītā kritās, bet Eiropas biržās pieauga.

Jenas vērtība pret dolāru kritās līdz zemākajam līmenim kopš 1990.gada augusta, atspoguļojot Japānas Bankas piekāpīgo monetāro politiku pretstatā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) agresīvajām procentlikmju celšanām.

Analītiķi uzskata, ka jenas vērtības kritums turpināsies, kamēr abu centrālo banku politika atšķirsies. Ir gaidāmi jauni FRS lēmumi par procentlikmju celšanu, mēģinot iegrožot straujo inflācijas kāpumu.

Tirgi fokusējās arī uz Lielbritāniju, kur premjerministre Liza Trasa paziņoja par demisiju pēc 44 dienu ilgas atrašanās amatā, kas ir īsākā valsts vēsturē. Valdošā Konservatīvā partija plāno drīzu balsojumu par jauno partijas līderi un valsts premjerministru.

"Politiskā kņada Lielbritānijā tik drīz nerimsies, līdz mums būs skaidra izpratne par to, kas vadīs [valsti] un kāda būs viņa vai viņas darba kārtība," sacīja OANDA analītiķis Edvards Moja.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 0,3% līdz 30 333,59 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,8% līdz 3665,78 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 10 614,84 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par 0,3% līdz 6943,91 punktam, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,2% līdz 12 767,41 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,8% līdz 6086,90 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien pieauga par 0,5% līdz 85,98 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par mazāk nekā 0,1% līdz 92,38 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga no 0,9773 līdz 0,9787 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,1219 līdz 1,1224 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 149,90 līdz 150,19 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 87,11 līdz 87,17 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien kritās ASV, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt eiro vērtība un jenas vērtība prer ASV dolāru saruka līdz daudzu gadu zemākajiem līmeņiem, investoriem fokusējoties uz centrālo banku centieniem iegrožot inflāciju un bažām par ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

ASV dolāra vērtība sasniedza 142,98 jenas, kas ir augstākais līmenis pēdējos 24 gados, savukārt eiro vērtība saruka līdz 0,9864 ASV dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš 2002.gada decembra.

"Bažas par recesiju pasaulē turpina veicināt apetīti pēc ASV dolāra," sacīja "City Index" un FOREX.com analītiķis favads Razakzada.

"Investori kļūst aizvien vairāk pārliecināti par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šomēnes pacels procentlikmes par 75 bāzes punktiem un turpinās to agresīvu celšanu arī turpmāk, līdz inflācija atkal kļūs kontrolējama," viņš piebilda.

FRS šogad ir četras reizes pauagstinājusi bāzes procentlikmi, tostarp divas reizes par 75 bāzes punktiem jūnijā un jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc ASV inflācijas datu publicēšanas, britu mārciņas vērtība kāpa, bet Japānas jenas vērtība sasniedza vairāku gadu desmitu zemāko līmeni.

Gada inflācija ASV septembrī samazinājusies līdz 8,2% salīdzinājumā ar 8,3% augustā, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas septembrī pieaugušas par 0,4% pēc augustā fiksētā 0,1% kāpuma. Analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,2%.

Šie dati ir jaunākā pazīme, ka inflācija aizvien vairāk iesakņojas ASV ekonomikā, neraugoties uz Federālās rezervju sistēmas (FRS) darbībām inflācijas iegrožošanai.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka šie inflācijas dati radīja vilšanos, tomēr nebija šokējoši, ņemot vērā citus ekonomikas ziņojumus pēdējā laikā.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un citām valūtām pieauga, medijiem izsakot pieņēmumu, ka valdība varētu apcirpt savus fiskālo stimulu plānus un palielināt uzņēmumu nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepretim līdz šim drošā patvēruma statusam pašlaik izskatās, ka zelta cena pie lielas inflācijas spēji sarūk.

Ja aplūko tekstus, kas jau gadu desmitiem, ja ne simtiem tiek veltīti ieguldījumiem zeltā, tad bieži tajos gandrīz uzreiz redzams, ka šim dārgmetālam tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss. Proti, doma ir, ka, visam šķoboties un varbūt arī jūkot un brūkot, zeltam saglabāsies vērtība. Tāpat lasāms, ka dzeltenajam dārgmetālam sevišķi populāri piedēvēt spēju apdrošināt tieši pret cenu nestabilitāti.

Šobrīd uz pasaules ģeopolitiskās skatuves izaicinājumu pietiek. Visās mūsu planētas malās jau kādu laiku arī ir aizsvīlusies inflācija. Neskaidrība par nākotni ir ļoti liela, un ļoti ticama ir tāda situācija, ka vadošās pasaules tautsaimniecības krīt iekšā recesijas, ja ne kādas jau lielākas krīzes stadijā. Tas varētu likt domāt, ka audzis pieprasījums pēc zelta. Tiesa gan, realitātē tā cena šogad ASV dolāros samazinājusies jau septiņus mēnešus pēc kārtas. Deutsche Bank rēķina, ka kaut kas tāds nav pieredzēts kopš tālā 1869. gada. Kopš šī gada marta virsotnēm zelta cena ASV preču biržā ir samazinājusies teju par 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, bažām par recesiju radot nestabilitāti finanšu tirgos. Šo bažu dēļ britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz rekordzemam līmenim, un samazinājās arī naftas cenas.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās par vismaz 1%, noslēdzot tirdzniecības sesiju šī gada zemākajos līmeņos.

Gaidām vēl vienu paritāti  

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru...

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, atkopjoties pēc sākotnējā krituma, kas sekoja britu mārciņas vērtības sarukumam bažās par Lielbritānijas ekonomikas stāvokli. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien uz neilgu laiku sasniedza visu laiku zemāko līmeni - 1,0350 dolārus par mārciņu. Savukārt eiro vērtība pret dolāru īslaicīgi nokritās līdz jaunam 20 gadu zemākajam līmenim - 0,9554 dolāriem par eiro.

Dienā pēc labējo partiju alianses uzvaras Itālijas parlamenta vēlēšanās procentlikmes 10 gadu valdības obligācijām sasniedza pēdējās desmitgades augstāko līmeni Francijā, Vācijā un Itālijā. Itālijas akciju tirgū tomēr bija kāpums, tirgum izvērtējot nākotnes politisko ainavu.

"Laiks rādīs, cik veiksmīga izrādīsies jaunā [Itālijas] valdība, bet zināmas politiskas stabilitātes perspektīva šodien rada neliela atvieglojuma izraisītu kāpumu" akciju tirgū, atzina tiešsaistes tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Naftas cenas kritās, jo stiprs ASV dolārs radīja spiedienu uz tām, kā arī turpinājās bažas par naftas pieprasījumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,1% līdz 29 260,81 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,0% līdz 3655,04 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 10 802,92 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 7020,95 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,5% līdz 12 227,92 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,2% līdz 5769,39 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 2,6% līdz 78,71 ASV dolāram par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 2,4% līdz 84,06 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 0,9687 līdz 0,9611 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,0859 līdz 1,0689 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 143,31 līdz 144,72 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 89,29 līdz 89,87 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Saimnieciskajai izmantošanai pieejami 215 miljoni kubikmetru koksnes

Māris Ķirsons, 26.10.2022

Latvijas mežzinātnieki ir konstatējuši, ka, lai sasniegtu klimata mērķus 2050. gadā, ir jāstāda kvalitatīvi stādi, jāapmežo neizmantotās lauksaimniecības zemes, it īpaši uz organiskās augsnes, vairāk jākopj mežs un jārenovē mežu meliorācijas sistēmas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav darba, nebūs cilvēku

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 17.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no valsts pastāvēšanas stūrakmeņiem ir darba vietas. Strādājošie ne tikai pelna savai un ģimenes iztikai un maksā nodokļus, bet arī vienlaikus rada pieprasījumu pēc valsts pakalpojumiem – izglītības, veselības aprūpes, drošības, kā arī pēc infrastruktūras – ceļiem, tiltiem un sakariem.

SIA Lursoft pētījuma dati rāda satraucošu ainu – uzņēmumi 2021. gadā nodarbināja 709 595 strādājošos, kas ir par 64 179 strādājošo jeb 8,3% mazāk nekā 2014. gadā, salīdzinoši strauji nodarbināto skaits sarucis pēdējo gadu – Covid-19 pandēmijas – laikā.

Protams, pēdējo gadu laikā arī ir sarucis kopējais iedzīvotāju skaits valstī, taču strādājošo skaita kritumu nevar norakstīt vienīgi uz to, ka cilvēki kļūst veci un nomirst un dzimstība ir maza. Nederēs arī atruna, ka zinātniski tehniskais progress paplašina jomas, kurās cilvēka iesaiste ir arvien mazāk nepieciešama un tas ar vajadzīgo investīciju palīdzību ļauj būtiski paaugstināt darba ražīgumu, vienlaikus dodot iespēju maksāt darbiniekam ievērojami augstāku atalgojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien samazinājās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) atkal pacēla procentlikmes. Akciju cenas ASV un Eiropas biržās mainījās dažādos virzienos pēc atšķirīgiem ASV uzņēmumu peļņas rezultātiem.

ECB, kā bija gaidāms, ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 2%, neraugoties uz augošām bažām par eirozonas virzīšanos uz sāpīgu recesiju.

ECB palielina bāzes procentlikmi līdz 2% 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75...

ECB līdzīgi citām centrālajām bankām cīnās pret rekordaugstu inflāciju, kuru nosaka augošas pārtikas un it sevišķi enerģijas cenas pēc tam, kad Krievija uzsāka pilna apjoma karu pret Ukrainu. Septembrī eirozonas inflācija sasniedza 9,9%, kas ir gandrīz piecas reizes augstāka par ECB nosprausto 2% mērķi.

Eiro vērtība kritās pret citām svarīgajām valūtām, tostarp pret ASV dolāru, kura vērtība kāpa pēc ASV datu publicēšanas, ka ASV ekonomika trešajā ceturksnī augusi par 2,6%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,6% līdz 32 033,28 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,6% līdz 3807,30 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,6% līdz 10 792,63 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par 0,3% līdz 7073,69 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,1% līdz 13 211,23 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,5% līdz 6244,03 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien pieauga par 1,3% līdz 89,08 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 1,3% līdz 94,96 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās no 1,0087 līdz 0,9965 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,1621 līdz 1,1567 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 146,39 līdz 146,27 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 86,77 līdz 86,11 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Labklājība uz parāda

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 30.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts ar saviem ienākumiem izdzīvot nespēj jau daudzus gadus un šo iztrūkumu regulāri un sistemātiski kompensē aizņemoties. Īpaši straujš valdības parāda pieaugums novērots tieši 2021. gadā.

Tādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Faktiski līdzšinējā Latvijas iedzīvotāju labklājība vai tas, cik un ko varam atļauties, daļēji ir valsts aizņemšanās nopelns. Varam redzēt, ka citās Eiropas valstīs parāds ir vēl iespaidīgāks un lielāks, piemēram, Portugālē, Itālijā, Grieķijā, Spānijā. Ir pat ieviests neformāls saīsinājums šim ES aizņēmēju četriniekam. Tomēr tas, ka kāds tā dzīvo, nevar būt arguments, lai mēs turpinātu aizņemšanos, nedomājot par savu ienākumu palielināšanu vai apetītes mazināšanu, iespējams, upurējot daļu savas labklājības. Labklājība uz parāda ir ilūzija, jo to nav iespējams saglabāt ilgtermiņā. Lai pārkreditētu veco kredītu, ir jāaizņemas vēl vairāk, un pienāk brīdis, kad procentu nasta kļūst neciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik ilgi turpināsies svārstības pensiju fondos?

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no jautājumiem, ko cilvēki šogad uzdod visbiežāk saistībā ar pensiju plāniem – cik ilgi turpināsies nestabilitāte un ko darīt šajos laikos, kad arvien vairāk tiek runāts par “lāču tirgu” akciju biržās un draudošo recesiju ekonomikā. Iepriekšējos gados cilvēki pieredzēja diezgan strauju pensiju fonda apmēra pieaugumu un pie tā pierada, cerot un sagaidot, ka tā turpināsies vienmēr.

Pieredzot uzkrātā pensiju fonda samazināšanos vairākus mēnešus pēc kārtas, cilvēki sāk arvien aktīvāk taujāt par iespējām mainīt izvēlēto pensiju fondu vai pārvaldnieku.

Tik tiešām kopš gada sākuma pasaulē populārākais biržas indekss – S&P 500 ir samazinājies par gandrīz 20 %. Lielākais tehnoloģisko kompāniju akciju indekss NASDAQ sarūk jau kopš pagājušā gada novembra sākuma. Tieši šajos indeksos ir apkopoti daudzi lielākie un veiksmīgākie globāli strādājošie ASV izcelsmes uzņēmumi. Tā kā daudzi Latvijas pensiju plāni iegulda S&P 500 un NASDAQ uzņēmumu akcijās, tas ir ietekmējis cilvēkus, kuri krāj savus līdzekļus pensijai 2. un 3. pensiju līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās kāpj, britu mārciņas vērtība pieaug

LETA--AFP, 26.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās cerībā uz mērenāku ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politiku. Britu mārciņas vērtība pieauga pēc tam, kad bijušais Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks kļuva par šīs valsts premjerministru.

Akciju cenas Volstrītā kāpa trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas, ko sekmēja ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma kritums pēc patērētāju pārliecības datu publicēšanas, kuri vedina domāt par ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

ASV uzņēmumu peļņa līdz šim ir bijusi negaidīti laba, tostarp uzņēmumu "Coca-Cola" un "General Motors" peļņa.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc jaunā britu premjera Sunaka solījuma panākt ekonomikas stabilitāti.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 1,1% līdz 31 836,74 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,6% līdz 3859,11 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,3% līdz 11 199,12 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro vērtība trešdien atkal pārsniedza paritāti pret ASV dolāru, dolāra vērtībai pret citām svarīgajām valūtām sarūkot bažās par ASV ekonomikas stāvokli un lēnākas procentlikmju paaugstināšanas perspektīvām.

Eiro vērtība pārsniedza dolāra vērtību pirmoreiz kopš septembra vidus, un to veicināja arī prognozes, ka Eiropas Centrālā banka ceturtdien veiks lielu procentlikmju paaugstināšanu.

Dolāra vērtība kritās pēc "vairākiem negatīvu [ASV] ekonomikas datu kopumiem, kas publicēti kopš nedēļas sākuma," atzīmēja "ActivTrades" vecākais analītiķis Rikardo Evandželista.

Negatīvos ekonomikas datus apsveica investori, jo tie paver iespēju, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) var palēnināt procentlikmju paaugstināšanu vai to izbeigt ātrāk.

Akciju cenas Volstrītā, kas iepriekšējās trīs dienas bija kāpušas cerībās uz mērenāku FRS politiku, trešdien pārsvarā kritās pēc "Boeing", "Microsoft" un "Alphabet" sliktiem peļņas rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ģeopolitiskā situācija rada priekšnosacījumus, lai būvniecības nozares uzņēmumi Latvijā kļūtu vēl ilgtspējīgāki

Agnese Gaile, “Bonava” ilgtspējas vadītāja Baltijā, 01.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nekustamā īpašuma izkrāpšana – valsts atbildība

Jānis Skrastiņš, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, 31.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. Bieži vien tā pamatā ir ne tikai pragmatiska nepieciešamība pēc jumta virs galvas vai vietas savu uzņēmējdarbības ieceru īstenošanai, bet arī emocionāla vēlme piepildīt kādu svarīgu mērķi dzīvē.

Diemžēl likuma robu dēļ darījumi ar nekustamo īpašumu ir kļuvuši par ērtu veidu, kā krāpniekiem uz godprātīgu iedzīvotāju rēķina vairot savu turību. Redzot, kā iedzīvotāji reaģē uz straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas daudziem liek mainīt vai pat pārdot, piemēram, lielus, energoneefektīvus mājokļus, jau šobrīd ir skaidrs, ka tirgus aktivitātes pieaugums liks sarosīties arī krāpniekiem.

Zaudēt īpašumu cilvēkam nozīmē zaudēt pamatu zem kājām. Bieži tā tiek zaudēta arī uzticība valstij, jo cietušā ieskatā valsts nav izveidojusi mehānismu savu iedzīvotāju īpašuma tiesību aizsardzībai. Vairāku gadu garumā notāri ir centušies pievērst lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, cik neaizsargāti ir iedzīvotāji, neraugoties uz dažādiem likumiem. Tomēr līdz šim būtiskas izmaiņas, lai novērstu likumu nepilnības, ko tik prasmīgi izmanto krāpnieki, nav sekojušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu tirgus satriec brīdinājums par procentlikmju celšanu inflācijas iegrožošanai

LETA--AFP, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā saruka, turpinoties kritumam, ko izraisīja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela piektdien paustais brīdinājums par jaunām procentlikmju celšanām ar mērķi iegrožot inflāciju.

Volstrītas indeksi kritās par apmēram 1%, lai gan tirdzniecības sesijas sākumā bija nedaudz pieauguši. Kritās arī Londonas un Parīzes biržu indeksi, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,5%.

Akciju tirgos lielākoties bijis kritums kopš piektdienas, kad Pauels savā runā Džeksonhoulas ekonomikas forumā pauda gatavību cīņā pret inflāciju turpināt stingru monetāro politiku, atzīstot, ka tas būs sāpīgi gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. "Taču nespēja atjaunot cenu stabilitāti nozīmētu daudz lielākas sāpes," uzsvēra Pauels.

Viņa izteikumi bija trieciens finanšu tirgiem, kas pēdējās nedēļās bija piedzīvojuši kāpumus, jo vāji ekonomikas dati un mērena cenu pieauguma palēnināšanās bija uzkurinājuši cerības, ka FRS kļūs mērenāka procentlikmju celšanā un varētu nākamgad sākt to pazemināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas uzņēmums izstrādājis pārvaldības modeli, kas ļauj realizēt 100% IT projektu

Db.lv, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums MAK IT izstrādājis projektu pārvaldības modeli, kas ļauj identificēt riskus agrīnā stadijā un samazināt tos līdz minimumam, tādā veidā samazinot projekta neizdošanos.

«Modelis «Mitigate» pastāv jau kādu laiku un pierādījis savu efektivitāti praksē, komentē MAK IT dibinātājs un vadītājs Arvis Zeile. «Tāpēc nolēmām mainīt uzņēmuma nosaukumu uz «Mitigate», kas uzreiz skaidri norādītu, ka varam un spējam jebkuru projektu novest līdz galam».

Efektīva projektu pārvaldība, īpaši lielbudžeta, ir katra uzņēmuma nepieciešamība. IT jomā šī problēma ir īpaši aktuāla, jo 66% no visiem projektiem netiek pabeigti, nodarot kaitējumu ekonomikai un dažkārt izraisot lielu uzņēmumu bankrotu. «Patiesībā tādu projektu, kas apdraud paša uzņēmuma pastāvēšanu, īpatsvars ir 17% — tas ir ļoti daudz,» komentē А. Zeile. «Tāpēc esam izstrādājuši vadības modeli, kas ļauj projekta plānošanas stadijā identificēt maksimālo iespējamo risku skaitu un savlaicīgi sastādīt rīcības plānu. Tas mums ļauj pabeigt 100% no projektiem, kurus uzņemamies, lai gan prasa daudz laiku sākotnējā darba posmā ar klientu». Ar līdzīgu rezultātu var lepoties tikai 2,5% IT uzņēmumi pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, 20. oktobrī, Rīgā notiks pirmais Ziemeļeiropas drošības tehnoloģiju samits, kas iezīmē zināmu pavērsienu drošības un aizsardzības industrijā. Kaut gan šīs nav pirmais starptautiskais drošības pasākums, tas tomēr atšķiras ar jaunu tendenci – runātāju ģeopolitiskās uzrunas savīt ar vietējās industrijas produktu un pakalpojumu klāstu, un prezentēt tieši vietējās tehniskās spējas. Kaut gan “Nordic SecTech Summit 2022” ir tikai viens pasākums, tas ir daļa no lielākas tendences drošības un aizsardzības industrijas attīstībā, par kuru var teikt, ka 30 gadus pēc neatkarības Latvijā top jauna, aizraujoša, eksportspējīga industrija.

Fiziskās drošības tirgus augs par 62,75 Miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

Pasaules tirgus izpētes uzņēmums Technavio ir publicējis 2022.-2026. gada prognozi un analīzi par fiziskās drošības tirgu, kurā prognozēts, ka turpmāko četru gadu laikā tas palielināsies par 62,75 miljardiem euro.

Technavio lēš, ka 33% no šīs nākotnes izaugsmes radīsies Eiropā, un galvenie tirgi ir Apvienotā Karaliste un Vācija.

“Terorisms un noziedzība nav raksturīgi tikai jaunattīstības valstīm; šādu incidentu skaits pieaug arī attīstītajās valstīs,” norāda Technavio. “Tāpēc uzņēmumi, kā arī komerciālie un dzīvojamie kompleksi izmanto fiziskās drošības risinājumus, kas ietver videonovērošanu, piekļuves kontroli un citas drošības tehnoloģijas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FSMTALKS 2022: vadošais izbraukuma pakalpojumu pārvaldības forums

FSMTALKS ir veltīts izbraukuma apkalpošanas un servisa pakalpojumu pārvaldības nozarei, pulcējot vadošos ekspertus, lai dalītos zināšanās un veidotu ciešākus sadarbības tīklus. Vienas dienas pasākumā kopumā būs iespēja dzirdēt 14 pieredzes stāstus, piedalīties aktīvāko klausītāju viktorīna un nozares līderu paneļdiskusijā.

Frontu un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētajā pasākumā piedalīsies nozares pārstāvji no tādiem uzņēmumiem kā Samsung, DATI Group, Ram Mount, Rīgas namu pārvaldnieks, Scandit, Alliance for Recruitment un daudziem citiem. Reģiona nozares profesionāļi tiksies viesnīcā Radisson Blu Daugava Hotel Rīgā 2022. gada 1. decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā motivēt Latvijas iedzīvotājus interesēties par ieguldījumu iespējām?

Santa Purgaile, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja, 13.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumi kapitāla tirgos piedzīvo augšupejošu tendenci. Privāto investoru skaits Latvijā pēdējos divos gados ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Vienlaikus tas ir krietni mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

Latvijas iedzīvotājiem kopumā joprojām nav pietiekamas intereses un motivācijas ieguldīt savus uzkrātos līdzekļus. Viņi dod priekšroku naudas glabāšanai norēķinu kontos, neizvērtējot iespējas ieguldīt. Kāds ir šādas rīcības iemesls?

Izvēlas uzkrājumus un ieguldījumus nekustamajā īpašumā

Skaidrs, ka šī brīža energoresursu cenu lēciens un strauji augošā inflācija tukšo Latvijas iedzīvotāju kontus un makus. Daļai sabiedrības vēl pirms šiem izaicinājumiem ir bijušas grūtības iztikt ar saviem ienākumiem. Tomēr apmēram trešdaļai Latvijas darbspējīgā vecuma iedzīvotāju ir izdevies izveidot uzkrājumus.

2022. gada vasarā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pasūtījuma "Pētījumu centrs SKDS" veica Latvijas iedzīvotāju aptauju , noskaidrojot to, kā cilvēki, kuri ir uzkrājuši "drošības spilvenu" vismaz divu mēnešalgu apmērā, rīkojas ar brīvajiem līdzekļiem, ko uzskata par vislabāko ieguldīšanas veidu, un citus ar ieguldījumiem saistītus aspektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet eiro vērtība pret ASV dolāru samazinājās, neraugoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu palielināt procentlikmi.

ECB ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 1,25%. Tika nolemts arī palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 0,75% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 1,5%; arī abas šīs likmes palielinātas par 0,75 procentpunktiem. Tas ir lielākais procentlikmju paaugstinājums ECB vēsturē.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz 37 gadu zemākajam līmenim. To būtiski neietekmēja ziņa par karalienes Elizabetes II nāvi. ECB brīdināja, ka "inflācija joprojām ir pārāk augsta, un iespējams, ka tā ilgstoši pārsniegs mērķa līmeni". ECB vadītāja lika saprast, ka procentlikmes vēl arvien ir tālu no apjoma, kas vajadzīgs inflācijas samazināšanai. Viņa arī brīdināja, ka eirozonai draud recesija, ja Krievija pilnīgi pārtrauks gāzes piegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās krītas, britu mārciņas vērtība pieaug

LETA--AFP, 30.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās bažās par to, ka procentlikmju paaugstināšana izraisīs globālu ekonomikas recesiju, bet britu mārciņas vērtība turpināja pieaugt pēc Anglijas Bankas negaidītas intervences tirgū.

"Lielāks ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgums, inflācija un augošas bailes par recesiju atkal nosaka toni," atzina "City Index" tirgus analītiķe Fiona Sinkota.

Ceturtdien publicēti dati parādīja, ka Vācijā inflācija septembrī strauji kāpusi, kas ir jaunākā norāde uz to, ka Eiropas lielākā ekonomika ir pakļauta spiedienam, ko rada augošas enerģijas cenas.

Gada inflācija Vācijā septembrī palielinājusies līdz 10% salīdzinājumā ar 7,9% augustā, tādējādi reģistrēts visu laiku augstākais līmenis, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija pieaugs līdz 9,4%.

Reaģējot uz vēsturisku britu mārciņas vērtības krišanos pret ASV dolāru, Anglijas Banka trešdien paziņoja, ka tā uz laiku uzpirks Lielbritānijas valdības obligācijas ar garu dzēšanas termiņu, "lai atjaunotu mierīgus tirgus apstākļus".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga, bet akciju cenas ASV un Eiropas biržās kāpa.

Lielbritānijas jaunais finanšu ministrs Džeremijs Hants pirmdien atcēla lielāko daļu ekonomikas paketes, par kuru premjerministres Lizas Trasas valdība paziņoja vien pirms dažām nedēļām, un līdz ar to tika atcelti gandrīz visi nodokļu samazināšanas plāni.

Šis solis iedrošināja tirgus, kur britu māciņas vērtība pret ASV dolāru iepriekš bija sarukusi līdz visu laiku zemākajam līmenim, bet pirmdien tā pieauga par vairāk nekā 2%.

"Neviena valdība nevar kontrolēt tirgus, bet katra valdība var dot drošību par publisko finanšu ilgtspējību," televīzijas uzrunā sacīja Hants.

"Tirgi pozitīvi reaģē uz jaunā finanšu ministra plāniem atcelt gandrīz visus nodokļu samazinājumus, par kuriem paziņoja viņa priekšgājējs," atzīmēja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc datu publicēšanas, kas parādīja, ka inflācija ASV vēl arvien ir augstā līmenī.

Gada inflācija ASV augustā samazinājusies līdz 8,3% salīdzinājumā ar 8,5% jūlijā, liecina Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi tomēr bija prognozējuši, ka inflācija saruks līdz 8,1%.

Akciju cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas un ASV dolāra vērtība bija kritusies, investoriem cerot, ka cenu pieauguma palēnināšanās ļaus ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) atteikties no agresīvas procentlikmju celšanas kā līdzekļa inflācijas ierobežošanai.

Saskaņā ar ASV Nodarbinātības ministrijas datiem patēriņa cenas valstī augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieaugušas par 0,1% pēc tam, kad jūlijā tās bija saglabājušās nemainīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas ASV, bet pieaug Eiropas biržās pēc FRS procentlikmes pacelšanas

LETA--AFP/AP, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas trešdien kritās ASV, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt ASV dolāra vērtība pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par trim ceturtdaļām procentpunkta.

ASV centrālā banka veica šādu procentlikmes paaugstināšanu trešo sanāksmi pēc kārtas. Pirms tās paziņojuma par šo lēmumu akciju cenas Volstrītā bija augušas, sekojot kāpumiem vadošajās Eiropas biržās un kritumiem Āzijas biržās.

Tirgi jau bija paredzējuši vēl vienu ievērojamu procentlikmes paaugstināšanu, bet nebija gatavi FRS Atvērtā tirgus komitejas prognozei, ka bāzes procentlikmi būs nepieciešams palielināt arī turpmāk.

FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ir nepieciešama "ierobežojoša" monetārā politika, lai panāktu gada inflācijas samazināšanos līdz 2% līmenim. Viņš atzina, ka šādi soļi inflācijas samazināšanai nozīmēs lēnākas ekonomikas izaugsmes un augstāka bezdarba periodu.

Komentāri

Pievienot komentāru