"Jensen Metal" Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) par 8,6 miljoniem eiro uzbūvējis jaunu nerūsejošā tērauda ražotni, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošai "Jensen Metal" metāla un furnitūras ražotnei ar kopējo platību 13 500 kvadrātmetri.

Būvdarbus veica SIA "Bukoteks" pēc SIA "LVCT" projekta, bet pasūtītājs bija ar "Jensen Metal" saistītais uzņēmums - SIA "JM Properties". Būvdarbus veica SIA Bukoteks pēc SIA LVCT projekta, pasūtītājs – ar LSEZ Jensen Metal SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA JM Properties.

Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus ieguldīti aptuveni 4 miljoni eiro. Abas rūpnīcas kopā nodarbina turpat 430 darbinieku.

Ideja par Karostas Industriālā parka izveidi radās jau 1999. gadā, lai veicinātu jaunu darbavietu veidošanos, palielinātu pilsētas un valsts budžetā ienākošo nodokļu summu un būtu iespēju papildus līdzekļus novirzīt izglītībai, kultūrai un sportam un citiem projektiem, vienlaikus Karostu veidojot par pievilcīgu vietu darbam, dzīvošanai un atpūtai. Jaunu rūpnīcu būvniecība Karostā nebija iespējama vai investoriem nešķita pievilcīga līdz pat 2015.gadam, kad pašvaldība sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi uzņēmējdarbības vajadzībām sakārtoja teritoriju Karostā turpat 20 ha platībā.

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā jauno ražošanas LSEZ Jensen Metal SIA ēku Karostas Industriālajā parkā, Liepājā.

Jaunā nerūsējošā tērauda ražotne ir izbūvēta blakus jau esošai Jensen Metal metāla un furnitūras ražotnei ar kopējo platību 13,5 tūkst. m2. Būvdarbus veica SIA Bukoteks pēc SIA LVCT projekta, pasūtītājs – ar LSEZ Jensen Metal SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA JM Properties. Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus ieguldīti 4 miljoni eiro.

Jaunās ražotnes būvniecību uzsāka 2021. gada februārī, tā paša gada augustā tika svinēti spāru svētki, bet saskaņā ar būvdarbu laika grafiku ekspluatācijā nodota 2022. gada 4. janvārī. Kā apliecina LSEZ Jensen Metal SIA, tuvāko nedēļu laikā norisināsies ēkas iekārtošanas un aprīkošanas darbi, lai vēl janvārī jaunā ražotne varētu uzsākt ražošanas procesu.

LSEZ "Jensen Metal" SIA uzsācis jaunas ražotnes būvniecību Karostas Industriālajā parkā blakus jau esošajai metāla un furnitūras ražotnei, kas darbu uzsāka 2019. gada vasarā un bija celmlauzis Karostas industriālā parka attīstīšanā Liepājā, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Jaunajā ražošanas ēkā plānots izvietot nerūsējošā tērauda departamentu, un tas ir nopietns solis, lai īstenotu uzņēmuma plānu tuvākajos gados pārcelt visu ražošanu uz Karostu. Būvdarbus veic SIA "Bukoteks" pēc SIA "LVCT" projekta, pasūtītājs – ar LSEZ "Jensen Metal" SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA "JM Properties". Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus plānots ieguldīt 4 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca taps Ģenerāļa Baloža ielā, Liepājā un ļaus uzņēmumam nodrošināt nepieciešamos pasūtījuma apmērus, būtiski kāpināt apgrozījumu, kā arī palielināt strādājošo skaitu, pastāstīja LSEZ "Jensen Metal" SIA prokūriste Ieva Līmeža, norādot, ka jau tagad pamazām tiekot meklēti darbinieki.

Atbalstot konkurētspējīgus uzņēmumus, SEB banka piešķīrusi finansējumu 4,5 miljonu eiro apmērā nerūsējošā tērauda izstrādājumu ražošanas uzņēmumam LSEZ “Jensen Metal” SIA.

Piešķirtais finansējums paredzēts esošās ražotnes paplašināšanai Liepājā, Karostā.

“Pēdējo gadu laikā esam veikuši būtiskus ieguldījumus gan ražošanas ēkās, gan iekārtās, lai ne vien automatizētu ražošanas procesus, bet arī nodrošinātu ērtākus un labākus darba apstākļus mūsu darbiniekiem. Kopumā šajā finanšu gadā Latvijas uzņēmumos investēti 4,5 miljoni eiro iekārtās un 11,5 miljoni eiro – ēkās. Līdz ar augošo pieprasījumu un ražošanas jaudu palielināšanos šobrīd aktuāls jautājums ir jaunu darbinieku piesaiste. Šeit darbs atrodas gan cilvēkiem, kuri vēlas noslīpēt savas iemaņas, gan arī tiem, kuri vēlas dažādību savā darba dienā ar jauniem izstrādājumiem un izaicinājumiem. Uzsākot darbu arī bez pieredzes, tikai ar tehnisku izpratni, izrādot interesi un vēlmi mācīties, paveras plašas izaugsmes iespējas,” saka LSEZ “Jensen Metal” SIA prokūriste Ieva Līmeža.

SIA “Liepājas enerģija” sadarbībā ar Latvijas uzņēmumu “Steel pro” ir pabeigusi visus plānotos konteinera tipa katlumājas kompleksa montāžas darbus.

Turpmāk Karostas mikrorajonā siltuma ražošanai tiks izmantots videi draudzīgs kurināmais – koksnes šķelda (atjaunīgais dabas resurss). Energoresursu izmaksu straujā pieauguma rezultātā šāds solis bija ekonomiski izdevīgākais un ilgtspējīgākais, jo līdz šim Karostā kā kurināmais tika izmantota dabasgāze.

Kopējās projektā ieguldītās investīcijas ir nepilns viens miljons eiro.

Projekta ietvaros SIA “Elnetworks” veica elektromontāžas darbus un augstsprieguma kabeļu pārlikšanu, savukārt SIA “Kurzemes būvserviss“ – būvlaukuma sagatavošanas un teritorijas labiekārtošanas darbus.

Centralizētās siltumapgādes pakalpojumu jaunās katliekārtas nodrošinās 55 objektiem – 46 daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (aptuveni 2611 dzīvokļi), bērnu dārzam "Pienenīte", Liepājas 3.pamatskolai, Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrālei, veikaliem un ražošanas objektiem.

Somijas militāro transportlīdzekļu ražotājs "Patria" piešķīris bruņutransportieru korpusu ražošanas sertifikātu uzņēmumam "EMJ metāls", informēja uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmums ir ieguvis tiesības bruņutransportieru korpusu ražošanu Latvijā veikt patstāvīgi bez "Patria" speciālistu tiešas uzraudzības, "apliecinot ražotās produkcijas kvalitāti, kura bez papildus pārbaudēm tiek komplektēta kopā ar pārējām komponentēm".

"Izgatavot korpusu pēc augstākajiem standartiem nav vienkāršs process, tas ietver rūpīgu metālapstrādi, metināto detaļu griešanu un locīšanu, kā arī metināšanu, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tostarp 3D mērījumu sistēmas. Pēc ieguldītā darba vairāku gadu garumā, varam teikt, ka esam lepni būt "Patria" piegādātāji un veikt korpusu ražošanu un krāsošanu arī lokāli, tepat Rīgā," sacījis "EMJ metāls" valdes loceklis Ēriks Altroks.

Būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā divas jaunas ražošanas ēkas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā - SIA "RT Metāls" ražošanas ēku Karostā un SIA "Vecās ostmalas biznesa parks" ražošanas ēku Vecajā ostmalā, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

"RT Metāls" paplašinājis metālapstrādes ražošanas telpas un izbūvējis sadzīves telpas divos līmeņos ar ģērbtuvēm, labierīcībām un ēdamzāli. Kopējais apbūves laukums bijis 4228 kvadrātmetri, bet ieguldījumi - ap 850 000 eiro.

"Vecās ostmalas biznesa parks" izbūvēja ražošanas telpas 1870 kvadrātmetru platībā, kā arī visas ražotnes vajadzībām nepieciešamās inženierkomunikācijas - ūdens, kanalizācija, lietusūdens kanalizācija, elektrība un apgaismojums, ugunsdrošības signalizācijas sistēma, iebūvētas virsgaismas lūkas. Tāpat labiekārtota pieguļošā teritorija. Jaunās ražošanas ēkas būvniecība izmaksāja 925 613 eiro, no kā daļa bija Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums.

Latvijas uzņēmums SIA "EMJ Metāls" uzsāk izgatavot pirmā pasūtījuma detaļas Somijas uzņēmuma "Patria" 6x6 militārajiem transportlīdzekļiem, informē uzņēmumā.

Pirmā pasūtījuma ietvaros tiks izgatavotas 6x6 bruņutransportiera tērauda motortelpas sienas detaļas, izmantojot 2mX6m izklājuma 10 kW lāzergriešanas iekārtu un vienu no Baltijā lielākajām locīšanas presēm, kas var salocīt detaļas līdz 7m garumā.

SIA "EMJ Metāls" valdes priekšsēdētāja Ērika Altroka ieskatā šis ir vēsturisks brīdis gan uzņēmuma attīstībā, gan arī Latvijas apstrādājošajai rūpniecībai kopumā. Ražošanas uzsākšanai uzņēmums veicis virkni sagatavošanās pasākumu, kas ir bijuši laikietilpīgi un prasījuši nozīmīgas investīcijas. Ir saņemta speciālā atļauja, ko izsniedz Aizsardzības ministrija komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm. Iegādāts un uzstādīts jauns metālapstrādes aprīkojums, sasniedzot kopējo investīciju apjomu pamatlīdzekļos vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

ASUS Republic of Gamers (ROG) izziņo 2024. gada Zephyrus G14 un Zephyrus G16, kas ir jaunākais pienesums izcili jaudīgo plāno un vieglo spēļu klēpjdatoru klāstā. Šīm ierīcēm ir jauni CNC izstrādāti alumīnija korpusi, pielāgojams Slash Lighting gaismas bloks un pavisam jauna Platinum White krāsa, savukārt jaunākie AI paātrinātie čipi no Intel®, AMD un NVIDIA® ir gatavi sniegt spēļu entuziastiem un radošajiem profesionāļiem jaunas veiktspējas virsotnes. Gan Zephyrus G14, gan G16 ir aprīkoti ar ROG Nebula displejiem, satriecoši precīziem krāsu OLED paneļiem, kas ir spējīgi arī uz G-SYNC®, lai nodrošinātu neticamu spēļu pieredzi. Īpaši efektīva dzesēšanas tehnoloģija, tostarp trīs ventilatoru tehnoloģija, šķidrais metāls un iztvaikošanas kameras atsevišķos modeļos, ļauj Zephyrus G14 un G16 viegli elpot, neskatoties uz to īpaši kompakto dizainu.

Pilnīgi jauns korpusa dizains

2024. gada Zephyrus G14 un Zephyrus G16 ir pilnīgi pārbūvēti gan no iekšpuses, gan ārpuses. Abām ierīcēm ir pilnīgi jauni, CNC izstrādāti alumīnija korpusi, kas nodrošina nevainojamu līdzsvaru starp svara samazinājumu, konstrukcijas stingrību un palielinātu korpusa telpu. Tas ļauj izveidot tastatūras dizainu, kas sniedzas no malas līdz malai, kā arī iekļaut lielākus un skaļākus skaļruņus ar izciliem basiem līdz pat 100 Hz. Skaļruņi ir par 25 % lielāki nekā iepriekšējās paaudzes skaļruņi, un par 47 % skaļāki, aizraujošākai audio pieredzei nekā jebkad agrāk. Zephyrus G14 un G16 ir aprīkoti arī ar lielākiem atsevišķiem taustiņiem un lielāku skārienpaliktni, kas nodrošina izcilību rakstot, precizitāti ritinot un plūdenumu spēlējot spēles. Gan 2024. gada Zephyrus G14, gan Zephyrus G16 tiek piegādāti ar trīs mēnešu Xbox Game Pass Ultimate abonementu, nodrošinot piekļuvi bibliotēkai ar simtiem lielisku spēļu.

Latgalē, Rugāju novadā ar zīmolu "Metta Steel" tiek ražotas ilgtspējīgas dizaina mēbeles mājai un sabiedriskajai telpai - metāla lampas,locīta metāla un nelīmēta ozolkoka plaukti, bāra krēsli un citi produkti.

"Gribējās radīt kaut ko skaistu un paliekošu, kaut ko tādu, ko citi neražo. Produktu ar augstu pievienoto vērtību. Apmierināt savu tieksmi pēc pašizpausmes. Iepriekšējas nodarbes uzlika rāmjus, šī nē," stāsta zīmola "Metta Steel" idejas autors Andris Gals.

Uzņēmuma piedāvājumā ir dažādi plaukti un konsoles no locīta metāla un nelīmēta ozolkoka, kā arī radīti gaismas ķermeņi - stāvlampas un griestu lampas, mēbeļu komplekti guļamistabai, skaistumkopšanai un citi. "Mums ir vēlme parādīt to, ka pamatīgam un ilglaicīgam ir vērtība. Kāpēc cilvēkiem patīk braukt uz senatnīgām pilīm un skatīties, kā tās no akmeņiem būvētas? Skaisti! Masīvas kāpnes no ozolkoka turas jau gadus trīssimt. Un neviens nepriecājas par saplākšņa mēbelēm, kas izturējušas tikai līdz modes tendenču maiņai," komentē A.Gals.

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2020. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, kas ir par 11 % vairāk nekā 2019. gadā.

Palielinājies gan būvkonstrukciju ražošanas apjoms un sarežģītība, gan būvniecības projektu skaits un mērogs vietējos un ārvalstu tirgos. Pērn UPB grupas attīstībā veiktas arī nozīmīgas investīcijas astoņu miljonu eiro apmērā, tostarp uzsākta jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecība Liepājā.

“Gada sākumā bija liela ārējā neskaidrība, un mums bija jāsagatavojas dažādiem situācijas attīstības scenārijiem, taču kopumā gadu izdevies noslēgt ar rekordaugstu apgrozījumu. 2020. gads UPB grupai ir bijis 30 gadu pastāvēšanas vēsturē līdz šim veiksmīgākais, turklāt pēdējo piecu gadu laikā esam apgrozījumu pat dubultojuši,” stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, saglabājoties 2020. gada līmenī.

Pērn attīstībā ieguldīts arī grupas vēsturē līdz šim lielākais investīciju apjoms – kopā 17,6 miljoni eiro. No tiem lielākā daļa jaunās dzelzsbetona konstrukciju ražotnes izbūvē Liepājā, kā arī dažādos energoefektivitātes risinājumos citās UPB ražotnēs.

“2021. gadam izdevās pārsteigt ar tāda mēroga izaicinājumiem, kādus prognozēt praktiski nebija iespējams. Svarīgākais bija nodrošināt darbības nepārtrauktību ražotnēs un būvlaukumos, kā arī uzturēt iespējami vienmērīgāku darbu plūsmu. Šādos apstākļos otro gadu pēc kārtas sasniedzām līdz šim augstāko apgrozījuma līmeni – tas ir pierādījums mūsu grupas spējām un komandas profesionalitātei,” saka UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Nedēļu ilgajā bruņumašīnu Patria 6X6 demonstrāciju sērijā, 18 pārstāvji no Patria militārās rūpniecības klastera uzņēmumiem Lanos, Steelprofi, Vairog EU, SFM, Metaro, Belss, EMJ Metāls, kā arī Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas un Metālapstrādes un mašīnbūves asociācijas tikās, lai pārrunātu turpmāko sadarbību, iepazītos ar transportlīdzekli un veiktu testa braucienus.

Atgādinām, ka uz Somijas uzņēmuma "Patria" ražotā 6x6 transportlīdzekļa prototipa pamata plānots izstrādāt Latvijai paredzēto bruņu transportlīdzekli starpvalstu projektā ar Somiju.

Saskaņā ar klastera dalībnieku sniegto informāciju, iesaistīšanās projektā jau ir radījusi vismaz deviņas jaunas darba vietas, un ir sagaidāms, ka līdz ar ražošanas sākšanu palielināsies jaunu nodarbinātības iespēju skaits. Uzņēmumi veic aktīvus sagatavošanās darbus, lai izpildītu prasības dalībai militārajā ražošanā. Līdz šim veiktie ieguldījumi ir tuvu diviem miljoniem eiro.

Kā norāda EMJ Metāls mārketinga direktors Agris Punculs, šis uzņēmums vien jau ir ieguldījis 1,5 miljonus eiro un radījis jaunas darba vietas. Lai arī ražošana jau ir uzsākta citiem esošajiem Patria ražošanas procesiem, uzņēmums cer, ka lēmums par Latvijas iepirkumu tiks pieņemts, lai ievērojami palielinātu ražošanas apjomus.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Dārza krēsliem ir ļoti svarīga nozīme āra telpas izmantošanā, tāpēc jums ir jāpārliecinās, vai tie atbilst jūsu vajadzībām. Taču, tā kā izvēlēties no daudziem modeļiem, var būt sarežģīti atrast sev piemērotāko stilu. Piedāvājumā ir daudz vairāk nekā pieticīgs āra sols. Mūsdienās jūs varat atrast plīša stūra dīvānus un pat šūpojošus krēslus. Neatkarīgi no jūsu dārza vajadzībām ir pieejams dizains un funkcionalitāte, kas lieliski piestāvēs telpai, stilam un budžetam. Labākās dārza mēbeles pilnībā pārveidos jūsu telpas funkcionalitāti un izskatu. Mūsdienās ir vieglāk nekā jebkad agrāk izveidot tādu pašu komfortu un stilu iekštelpu dzīvojamā telpā ārā, bet izvēloties ir jāņem vērā dažas lietas. Neviens nevēlas ieguldīt pilnīgi jaunos krēslos, lai pēc nedēļas saprastu, ka tie nav īsti piemēroti.

Izvēlieties stilu un materiālu atbilstoši konkrētai tēmai

Viens no acīmredzamākajiem padomiem āra krēslu izvēlē ir ņemt vērā to estētiku. Pareizs izskats var radīt vai sabojāt vietu. Viens no šī brīža modernākajiem stiliem ir rotangpalma. Tā ir ideāli piemērota, lai atveidotu tradicionāla lauku dārza relaksējošu izskatu, taču, ja to apvieno ar neitrāliem spilveniem, tas lieliski der arī moderniem zemesgabaliem.

Runājot par mūsdienu stiliem, jūs varētu apsvērt arī plastmasu. Tas ļauj izvēlēties krēslus daudz jaunu stilu skulpturālās formās un drosmīgās krāsās, kas telpai var pievienot jautrības elementu. Dārza krēsli ir izgatavoti arī no pārstrādātiem materiāliem, padarot tos par videi draudzīgāku risinājumu. Interesanta izvēle var būt arī atpūtas krēsls, kas padarīs apūtu vēl ērtāku.

Ministru kabinets šodien apstiprināja grozījumus prasībās zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtībā. Kā informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), grozījumi izstrādāti, lai aktualizētu, un vienkāršotu zaļā publiskā iepirkuma prasības un nodrošinātu otrreiz pārstrādāto materiālu izmantošanu publiskajos iepirkumos.

Kopumā veikti grozījumi deviņās preču un pakalpojumu grupās, no kurām piecas ir zaļā publiskā iepirkuma obligāti piemērojamās grupas, kurās ietilpst datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli.

Tāpat grozījumi veikti četrās brīvprātīgi piemērojamās grupās, kurās ietilpst tādi publiskie pakalpojumi kā būvniecība, ceļu būve, mēbeles un transports. Izstrādāti arī jauni zaļā publiskā iepirkuma kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūras preču un pakalpojumu grupai. Jaunie kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūrai paredz ražošanā izmantot videi draudzīgus materiālus un procesus. Noteikts, ka infrastruktūras izbūvē un tās objektu izbūvē ir jāizmanto gan pirmreizēji, gan pārstrādāti materiāli, piemēram, pārstrādāta koksne, plastmasa, metāls, gumija vai nolietotas riepas, tādā veidā veicinot otrreiz pārstrādāto materiālu noietu.

Mēs nemainām mēbeles katru gadu – un pat ne katrus piecus gadus. Taču tas nenozīmē, ka esam ar mieru dzīvot mājoklī ar novecojušām mēbelēm, ja vien tās nav krāmu tirgu atrastās vintāžas pērles. Un pat ja retro ir jūsu mīļākais stils, tomēr mājās gribas redzēt arī kādu mūsdienīgāku elementu, kaut vai interjera dekorā, vai ne?

Par laimi, mēbeļu mode nemainās radikāli ik gadu. Protams, vienmēr ir jaunas vēsmas un jauni redzējumi par perfekto interjera dekoru, taču galvenokārt izmaiņas parasti skar dekoratīvo elementu izskatu, krāsas, tekstūras un mēbeļu izkārtojuma variantus. Taču tieši šīs nelielās detaļas var mainīt mājas raksturu un ieviest telpā pavisam jaunu atmosfēru. Kopā ar mēbeļu ekspertiem no “ID mēbeles” veikala, pētām, kādas mēbeles būs aktuālas 2022. gadā un kā izvēlēties jaunus mēbeļu akcentus savam mājoklim!

TOP mēbeļu materiāli 2022. gadam

Neatkarīgi no tā, vai dodat priekšroku visam modernam, klasikai vai romantikai, visus mēbeļu stilus šobrīd vieno tendence uz dabisko. Pat industriālajā stilā veidotās telpas tiek piepildītas ar mēbelēm no dabiskajiem materiāliem vai vismaz dabiskajās krāsās. Taču izveidot pilnu interjeru tikai no koka mēbelēm ir, pirmkārt, dārgi, otrkārt, ne vienmēr lietderīgi. Piemēram, ja īrējat mājokli un nākotnē plānojat pārvākties, labāk iegādāties cenas ziņā daudz pieejamākas mēbeles no citiem materiāliem.

Apvienojoties vairākiem uzņēmumiem, izveidota Kritiski svarīgu izejmateriālu ražotāju asociācija (KSIRA), kuras mērķis ir veicināt zemes dzīļu resursu efektīvāku otrreizēju izmantošanu citas produkcijas ražošanā ar augstu pievienoto vērtību. Starp asociācijas dibinātājiem ir metalurģijas ražošanas un izejvielu pārstrādes uzņēmumi, bet nākotnē plānots iesaistīt arī citas nozares.

Asociācija norāda uz lielu šīs nozares potenciālu - šobrīd asociācijas dalībnieku ieguldītās un ieplānoto jauno projektu investīcijas Latvijas ekonomikā veido ap 50 miljoniem eiro, kas tuvāko desmit gadu laikā varētu izaugt līdz pat 100 miljoniem eiro un pat vairāk.

Asociācija atzīst, ka Latvijai ir visas iespējas kļūt par vienu no šīs nišas līderiem Baltijā un plašākā reģionā, ņemot vērā, ka pasaulē arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā efektīvi izmantot izsīkstošos zemes dzīļu resursus un pieaug pieprasījums pēc izejvielu otrreizējas pārstrādes, tos no jauna izmantojot citos augstas pievienotās vērtības produktos.

Kritiski svarīgu izejmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Mārtiņš Berķis – Bergs: “Šī niša ir jauna un piedzīvo strauju attīstību pasaulē, ko veicinājusi zaļā politika un atbildīgas attieksmes veidošanās pret izsīkstošajiem zemes dzīļu resursiem. Latvija var izmantot sekmīgi šo tendenci savā labā un tautsaimniecības attīstībā, kļūstot par vienu no pionieriem. Viens no asociācijas mērķiem ir veicināt šīs nišas potenciāla sekmīgu izmantošanu un attīstību Latvijā, kā arī ārvalstu un vietējo investīciju piesaisti, kas veicinās Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un būtu daļa no ekonomikas transformācijas.”

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra prototipēšanas programma PROTOTECH no 2022. gada sniegusi iespēju attīstīties 30 jaunām biznesa idejām.

Katrs no šiem tehnoloģiski ietilpīgajiem projektiem savas idejas attīstībai saņēma grantu līdz 15 tūkstošiem eiro.

“PROTOTECH programmā pētniecības un attīstības centieni iet kopsolī ar biznesa idejām, radot veiksmīgus uzņēmumus. Lepojamies, ka programmas īstenošanas laikā ir attīstījušies vairāki patiešām daudzsološi tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu eksporta potenciālu,” stāsta LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Programma PROTOTECH ir veidota sadarbībā ar 3 vadošajām Latvijas universitātēm - Latvijas Universitāti (LU) , Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), kas izstrādā prototipus, izmantojot tām pieejamos pētniecības un izstrādes resursus.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor 2020.gada rudenī uzsāks jaunas daudzdzīvokļu ēkas būvniecību Āgenskalnā, kvartālā starp Ernestīnes, Kapseļu un Baložu ielām.

Projekta ietvaros tiks nojaukta esošā ēka un tās vietā uzcelts jauns trīs stāvu nams ar 18 dzīvokļiem, saglabājot vēsturiskās ēkas veidolu.

Jaunbūves veidols laika gaitā ir ticis mainīts atbilstoši tā brīža īpašnieku vēlmēm. Cienot vēsturi un vēloties saglabāt Āgenskalnam raksturīgo apbūvi, vēsturiskās ēkas apjomā tiks saglabāts tās ārējais veidols, tostarp neparastais tornītis, savukārt jaunajā ēkas daļā dominēs askētiskas formas, kas lieliski iekļausies ēkas kopējā veidolā. Mūra ēkas fasādes dabīgo koka apdari papildinās arī mūsdienīgāki materiāli ‒ skārds un metāls.

FOTO: Baložu un Ernestīnes ielas krustojums Āgenskalnā iegūs jaunu veidolu 

Līdz 2019.gada beigām ekspluatācijā tiks nodota 18 dzīvokļu ēka Baložu ielā 7,...

Ēkā būs 18 divu, trīs un četru istabu dzīvokļi. “Hepsor skatījumā, Āgenskalns ir lieliski piemērots cilvēkiem, kuri dod priekšroku dzīvošanai zaļākā apkaimē, vienlaikus esot pavisam netālu no pilsētas centra. Ēkas fasādes dizainā sastapsies gan moderna, gan senāka stila arhitektūra, ēkai dabiski iekļaujoties apkārtnes apbūves ansamblī un dodot savu ieguldījumu Āgenskalna vēstures saglabāšanā,” stāsta “Hepsor” pārstāvis Martti Krass.

Šā projekta īstenošanā plānots ieguldīt 2,5 miljonus eiro. Ēku plāno nodot ekspluatācijā 2021. gada oktobrī.

Jaunos projektos Āgenskalnā ieguldīs 10 miljonus eiro 

Ieguldot 2 miljonus eiro, norisinās jauna dzīvojamā nama Legato celtniecība....

Projektu īsteno Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor”. Uzņēmums darbojas Latvijā kopš 2017. gada nogales un sadarbībā ar Igaunijas būvuzņēmēju “Mitt&Perlebach” īsteno vairākus dzīvojamos projektus galvaspilsētas klusajā centrā un Āgenskalnā, kā arī attīsta komerctelpas Rīgas pievārtē. Tuvāko gadu laikā “Hepsor” plāno vērienīgas investīcijas ne tikai dzīvojamā, bet arī komercsegmentā, tostarp Daugavas labā krasta apbūves projektā “Krasta City”.

Debates par to, kas vajadzīgs vispirms – ilgtermiņa zemes nomas līgums ar Turcijas investora Aslanli Metalurji meitas uzņēmumu SIA Liepāja Steel vai dokumentācija par vides drošību –, noslēdzās, Liepājas SEZ un investoriem paliekot savās pozīcijās.

Proti, Liepājai vajag garantijas un dokumentus, ka būs videi draudzīga ražošana, bet investoram vajag ilgtermiņa līgumu, lai vispār redzētu darījumu jēgu.

Metalurga krāsns pirkumam gads

2021. gada 30. aprīlī SIA FeLM, kas procesā pārstāvēja Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi Turcijas uzņēmumam Aslanli Metalurji, kas turpat izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā. Sākotnēji tika izteikta gatavība investēt 200 miljonus eiro, un jāteic – gada laikā kopš šī līguma noslēgšanas turki ir iegādājušies arī skābekļa ražotni, kuras izbūve savulaik izmaksāja 15 miljonus eiro. Pēc tam Liepājas speciālā ekonomiskā zona izmantoja zemes pirmpirkuma tiesības zem Liepājas metalurga kausētavas, vēlāk laipni piedāvājot zemi nomāt, kā arī prasot nokārtot būvniecības un vides prasības.

Investējot vairāk nekā 2,2 miljonus eiro, kokapstrādes uzņēmums Kronus atvēris jaunu metālapstrādes ražotni Rīgā.

Vērienīgais projekts realizēts vien pusgada laikā, un uzņēmums plāno piegādāt klientiem pirmos pasūtījumus jau līdz 2022. gada beigām.

Kokapstrādes uzņēmuma Kronus galvenais virziens ir koka iepakojuma ražošana. Palešu apmalēm, kas ir Kronus pamatprodukts, ir vajadzīgas arī metāla detaļas – eņģes. Kopš 2017. gadā uzņēmumā tika izveidota sava eņģu ražotne un nepieciešamais metāls tika pirkts no tirgotājiem, pie tam apmēram 60% eņģu ražošanai nepieciešamā metāla tika piegādāts no Krievijas.

Līdztekus koka produkcijai griezīs metālu  

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj....

Šī gada pavasarī, pēc kara Ukrainā sākuma un ieviestajām sankcijām pret Krievijas uzņēmumiem, meklējot risinājumus metāla piegādei, uzņēmums SIA Kronus pieņēma lēmumu par labu metālapstrādes virziena attīstībai. Sešu mēnešu laikā, piesaistot “Swedbank” un “Citadele” finansējumu 2,2 milj. eiro apmērā, uzņēmums realizēja vērienīgu projektu — tas atrada un pārbūvēja telpas, iepirka ražošanas iekārtas, aprīkoja ražotni, kā arī izveidoja sadarbību ar piegādātājiem. Lai nodrošinātu ražošanai nepieciešamos izejmateriālus, Kronus sadarbojas ar piegādātājiem no Eiropas un Āzijas.

Metāla griešanas iekārtu jauda ir apmēram 50 000 tonnas gadā, bet Kronus ražotnei nepieciešamas apmēram 12 000 tonnas (kas arī tiks nodrošināts 2023. gadā), tāpēc produkcija tiek piedāvāta arī citiem uzņēmumiem.

“Pusgada laikā mūsu komanda paveica lielu darbu, un šodien mēs speram vēl vienu nozīmīgu soli ne tikai Kronus attīstībā, bet arī Baltijas valstu uzņēmējdarbības vēsturē un sinerģijā starp mūsu kokapstrādes uzņēmumu un metālapstrādes nozares uzņēmumiem. Jaunās ražotnes jauda ir 50 000 tonnas gadā, no tiem ap 75 % paredzētas mūsu klientiem. Tādējādi, būdams 100 % Latvijas uzņēmums, Kronus novērš visus iespējamos sankciju riskus, kas neapšaubāmi ir viens no šī gada izaicinājumiem gan Kronus uzņēmējdarbībai, gan arī citiem nozares spēlētājiem,” komentē Igors Ževaks, SIA Kronus valdes priekšsēdētājs.

SIA Kronus ir 1995. gadā dibināts kokapstrādes uzņēmums, kas specializējas koka iepakojuma – palešu un palešu apmaļu, DIY, dārzkopības produktu un koka dārzu māju ražošanā. Uzņēmuma produkti tiek eksportēti uz vairāk nekā 53 pasaules valstīm ar galvenajiem eksporta tirgiem Vācijā, Zviedrijā un Āzijas valstīs.

2021. gadā Kronus apgrozījums pieauga līdz 87 752 342 eiro, gada laikā palielinoties par 97,5 %. Uzņēmuma peļņa šajā periodā pārsniedza 10 557 315 eiro. 2020. gadu uzņēmums noslēdza ar 556 682 eiro lieliem zaudējumiem.

SIA Kronus ir 100 % vietējā kapitāla uzņēmums. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Andrejs Dikins, Aleksandrs Minajevs un Igors Ževaks.