ASV banka JPMorgan Chase Polijas galvaspilsētā Varšavā atver jaunu korporatīvās pārvaldes centru, kurā nākamo trīs gadu laikā tiks pieņemti vairāk nekā 3000 darbinieku.

Par to otrdien Varšavā paziņoja "JPMorgan Chase" izpilddirektors Stīvs Koens un Polijas premjerministra vietnieks un attīstības ministrs Mateušs Moraveckis.

Šāds lēmums ir jaunākais piemērs Polijas pievilcīgumam ārvalstu investoru acīs, ņemot vērā valsts spēcīgo ekonomikas izaugsmi un darbaspēku, kas ir kvalificēts, taču joprojām lētāks nekā Rietumeiropā.

Tāpat šādu lēmumu "JPMorgan Chase" pieņēmusi laikā, kad globāla mēroga uzņēmumi izvērtē iespējas pārvietot daļu darbību no Lielbritānijas uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ņemot vērā Lielbritānijas gaidāmo izstāšanos no ES.

11 ASV lielākās bankas ceturtdien vienojās par paketi bankas "First Republic Bank" atbalstam 30 miljardu ASV dolāru apmērā, mazinot bažas, ka šī reģionālo banku līdere varētu būt nākamā, kas piedzīvotu krahu pēc "Silicon Valley Bank" (SVB) un "Signature Bank" sabrukuma.

11 banku konsorcijs, starp kurā pārstāvētajām bankām ir "Bank of America", "Citigroup" un "JPMorgan Chase", paziņoja, ka noguldīs 30 miljardus dolāru "First Republic Bank".

"Šī Amerikas lielāko banku rīcība atspoguļo to uzticēšanos "First Republic Bank" un visu izmēru bankām," teikts konsorcija kopīgā paziņojumā. "Mēs kopā izvēršam savu finansiālo stiprumu un likviditāti lielākajā sistēmā, kur tas ir visvairāk vajadzīgs."

"First Republic Bank" akcijas cena Volstrītā, kas iepriekš bija kritusies, ceturtdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar apmēram 10% pieaugumu.

"Šī lielo banku grupas atbalsta izrādīšana ir ļoti vēlama un demonstrē banku sistēmas izturību," kopīgā paziņojumā pavēstīja ASV Finanšu ministrijas, Federālās rezervju sistēmas (FRS), Federālās noguldījumu apdrošināšanas korporācijas un Valūtas kontroliera biroja vadītāji.

Pasaules lielākajos akciju tirgos šā mēneša pirmajā pusē turpinājies cenu pieaugums. Tas nozīmē, ka fondu tirgū, neskatoties uz pandēmiju, atkal aiz kalniem pēc zināmas - ne pārāk ilgas - pauzes var nebūt jaunu vēsturisko virsotņu sasniegšana.

Tuvākajā laikā omu finanšu tirgos gan noteiks tas, kādas būs globāli vadošo kompāniju atskaites par to iepriekšējā ceturkšņa peļņu.

Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV Standard & Poor's 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa šā gada otrajā ceturksnī būs sarukusi gandrīz par 45%, liecina "FactSet" apkopotie dati. Savukārt visa šā gada skatījumā pagaidām tiek lēsts, ka ASV lielāko uzņēmumu peļņa būs saplakusi par 21,5% un apgrozījums - par 3,9%.

Lielas cerības tiek liktas uz nākamo gadu. Tad no ASV uzņēmumiem vidēji tiek gaidīta peļņas palielināšanās gandrīz par 30% un apgrozījuma pieaugums par 8,5%. Kopumā šāds noskaņojums liek domāt, ka vismaz finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka sliktākais ar pasaules pandēmiju jau ir aiz muguras un, visticamāk, būs vērojams kaut kas līdzīgs "V" veida ekonomikas atgūšanās procesam. Pat straujāk uzņēmumu otrā ceturkšņa peļņa var samazināties Eiropā. ASV investīciju bankas "JPMorgan Chase & Co" eksperti paredz, ka tā reģiona Stoxx 600 akciju indeksa aprēķinā iekļautajiem uzņēmumiem būs kopumā sarukusi gandrīz par 60%.

ASV biržu indeksi otrdien samazinājās, ko noteica dažādas tendences uzņēmumu peļņas dinamikā un ekonomikas datos. Eiropas biržu indeksi pieauga, bet britu mārciņas vērtība saruka līdz divu gadu zemākajam līmenim, atsākoties bažām par «smagu» breksitu.

Lielo ASV banku peļņa pārsniedza analītiķu cerības, bet uzsvēra risku, ka gaidāmā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšana var samazināt peļņu.

ASV mazumtirdzniecības noieta apjoms jūnijā pārsniedza prognozes, liecinot par patērētāju pārliecību. Rūpnieciskā ražošana otrajā ceturksnī tomēr samazinājās otro reizi pēc kārtas, kas atbilst «recesijas» tehniskajai definīcijai šajā nozarē.

Daži analītiķi norādīja uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, kas liecina, ka ASV un Ķīna ir tālu no tirdzniecības vienošanās panākšanas. Citi norādīja uz pirmdien sasniegtajiem ASV biržu indeksu rekordiem, pēc kuriem bija gaidāms kritums.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, investoriem gaidot uzņēmumu peļņas rezultātu un ekonomikas datu publicēšanu šonedēļ, bet naftas cenas kritās.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi sasniedza jaunus rekordus, parādot, ka optimisms par ekonomikas atkopšanos ir pārspējis bažas par inflāciju un Covid-19 delta paveidu.

Investori gatavojas peļņas rezultātu publicēšanas sezonai, kuru otrdien sāks bankas "JPMorgan Chase" un "Goldman Sachs". "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols prognozēja, ka šīs sezonas rezultāti būs otrie spēcīgākie pēdējo 25 gadu laikā.

"DataTrek Research" analītiķi gan brīdināja, ka šai sezonai "jābūt lieliskai", lai turpinātos cenu kāpums biržās.

Naftas cenas kritās pēc bažām, ka jaunie kāpumi Covid-19 izplatībā var samazināt jēlnaftas pieprasījumu, jo valdības nosaka jaunus ierobežojumus.

Pasaules akciju tirgus trešdien satricināja obligāciju ienesīguma samazināšanās, jo triju centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un Vācijas rūpniecības straujais kritums jūnijā pastiprināja investoru bažas par globālās ekonomikas perspektīvu, ieilgstot ASV-Ķīnas tirdzniecības karam.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas kritās, bet dienas gaitā sāka pieaugt, Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam paceļoties no sasniegtā minimuma. Divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu.

Vēl dažu centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un vājie Vācijas rūpniecības dati «atgādināja investoriem, ka ekonomikas izaugsme vairākos citos pasaules reģionos vēl arvien ir apdraudēta, kamēr ilgst ASV un Ķīnas tirdzniecības strīds», savā piezīmē sacīja CFRA analītiķe Lindsija Bela.

Lielākā daļa banku akciju bija pakļautas spiedienam. Itālijas «UniCredit» un Vācijas «Commerzbank» akciju cenas krasi saruka pēc brīdinājumiem par zemāku procentlikmju ietekmi. Lielo ASV banku «JPMorgan Chase» un «Wells Fargo» akciju cenas samazinājās par vairāk nekā 2%.

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

ASV autobūves uzņēmuma «General Motors» (GM) darbinieku streiks Savienotajās Valstīs, kas šobrīd norisinās jau trešo nedēļu, kompānijai līdz šim izmaksājis aptuveni vienu miljardu dolāru (917,5 miljonus eiro), liecina bankas «JPMorgan Chase» apkopotā informācija.

Streiku pagājušajā mēnesī sāka ASV arodbiedrības «United Auto Workers» (UAW) biedri, nekavējoties apturot ražošanu Savienotajās Valstīs un neilgi pēc tam ietekmējot arī Kanādas un Meksikas rūpnīcas.

Kopējās streika radītās izmaksas šobrīd, visticamāk, pārsniedz vienu miljardu dolāru, norāda banka, taču piebilst, ka GM ir iespējas daļu no zaudētās peļņas atgūt ceturtajā ceturksnī, ja streiks drīzumā beigsies.

Kopš 16.septembra streiko gandrīz 50 000 ASV autoražošanas nozarē strādājošo, GM un UAW nespējot vienoties par darbinieku atalgojumu, veselības aprūpi un darba drošību.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga, investoriem atmetot bažas par augstu inflāciju un fokusējoties uz labiem uzņēmumu peļņas rādītājiem.

Starp šādiem uzņēmumiem bija banka "JPMorgan Chase", kuras peļņa 3.ceturksnī pieauga, uzlabojoties ekonomikas prognozei.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmē runātais norādīja, ka ASV centrālā banka sliecas izbeigt obligāciju uzpirkšanas programmu jau novembrī, kamēr daudzi tirgu dalībnieki uztraucas, ka inflācija varētu būt augstākā līmenī par gaidīto.

"Neskaidrība kādu laiku turpināsies, bet paziņojums par šīs programmas izbeigšanu gaidāms ļoti drīz," sacīja "Pantheon Macroeconomics" analītiķis Īens Šeperdsons.

ASV Nodarbinātības ministrijas dati liecina, ka gada inflācija ASV septembrī palielinājusies līdz 5,4%, salīdzinot ar 5,3% augustā, tādējādi atkal reģistrēts augstākais līmenis kopš 2008.gada augusta.

Tehnoloģiju attīstība tuvāko piecu gadu laikā var likt izzust 30% ar bankām saistīto profesiju, uzskata bijušais Citigroup Inc vadītājs Vikrams Pandits.

Kā raksta Bloomberg, eksperts uzskata, ka mākslīgā inteliģence un automatizācija samazinās nepieciešamību pēc jauniem darbiniekiem tādās jomās, kā, piemēram, biroja darbiniekus. «Viss, kas notiek saistībā ar mākslīgo intelektu, automatizāciju un pārējām tehnoloģijām, padarīs procesus vienkāršākus,» viņš uzskata, piebilstot, ka tas mainīs banku biroja darbu. Patlaban jau Volstrītas lielākās kompānijas izmanto tehnoloģijas, tostarp, automātisko apmācību un mākoņrisinājumus, lai automatizētu savas operācijas, tādējādi liekot darbiniekiem mainīties.

Tā, piemēram, jūnijā, Bank of America vadītājs Toms Montāgs paziņoja, ka samazinās izmaksas, meklējot vairāk veidu, kā tehnoloģijas var aizstāt cilvēkus.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga līdz piecu mēnešu augstākajam līmenim, valdot optimismam par lūzumu Brexit sarunās, savukārt Volstrītā akciju cenas kāpa, ko veicināja labs uzņēmumu peļņas rādītāju sezonas sākums.

Eiropas Savienības (ES) breksita sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē otrdien pauda viedokli, ka vienošanos ar Lielbritāniju iespējams panākt šonedēļ, bet brīdināja, ka vēl nepieciešamas nopietnas sarunas.

Lielbritānijas un ES amatpersonas pašreiz risina sarunas cerībā panākt vienošanos par izstāšanās nosacījumiem līdz ES samitam, kas sāksies ceturtdien. Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības paredzēta 31.oktobrī.

Mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāru kāpa pēc «ziņām, ka Lielbritānijas un ES sarunu delegācijas ir tuvu breksita vienošanās projektam», sacīja Markets.com galvenais tirgus stratēģis Nīls Vilsons.

Volstrītas galvenie indeksi pieauga par apmēram 1% pēc tam, kad tika publicēti lielākoties labi «JPMorgan Chase», «Johnson & Johnson» un citu uzņēmumu peļņas rādītāji.

Vācijas lielākā kredītbanka "Deutsche Bank" piektdien paziņoja, ka tā izbeidz savas operācijas Krievijā, protestējot pret Maskavas iebrukumu Ukrainā.

"Kā daži starptautiski līdzinieki un atbilstoši mūsu juridiskajām un regulējošajām saistībām, mēs veicam mūsu atlikušā biznesa izbeigšanu Krievijā, kamēr mēs palīdzam mūsu daudznacionālajiem nekrievu klientiem samazināt to operācijas. Nekāda jauna biznesa Krievijā nebūs," teikts bankas paziņojumā.

"Mēs uz visstingrāko nosodām Krievijas iebrukumu Ukrainā un atbalstām Vācijas valdību un tās sabiedrotos mūsu demokrātijas un brīvības aizsardzībā."

"Deutsche Bank" paziņoja, ka tā bija "būtiski samazinājusi" savu ekspozīciju Krievijā jau kopš 2014.gada, kad Krievija iebruka Krimā.

Banka iepriekš citā paziņojumā bija novērtējusi savu bruto ekspozīciju uz kredītiem Krievijā ar 1,4 miljardiem eiro.

Pēc sākotnēji veiksmīgās debijas akciju tirgū Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" akcijas cena samazinājusies, un papildu spiedienu radījuši notikumi Irākā.

Kompānijas akcijas cena, reaģējot uz ziņām par ģenerāļa Kasema Soleimani nonāvēšanu, kopš piektdienas ir sarukusi par 2%, tādējādi atspoguļojot tirgus dalībnieku bažas, ka Irāna varētu reaģēt, uzbrukumus vēršot arī uz ASV sabiedrotā šajā reģionā - Saūda Arābijas - naftas infrastruktūru.

Interesanti, ka akcijas cena virzās pretēji naftas cenas dinamikai, jo kopš aizvadītās nedēļas ceturtdienas melnā zelta cena pieaugusi par 6% līdz 70 dolāriem par barelu, un tādā veidā veicinātu pasaules vērtīgākās kompānijas ienākumus.

Tiesa gan, "Saudi Aramco" akcijas cena pakāpeniski uz leju slīdējusi jau kopš decembra vidus. 16.decembrī, nedēļu pēc ieiešanas biržā, akcijas cena sasniedza savu augstāko punktu, taču tad tās virziens pagriezās uz leju, un kopš šīs dienas uzņēmuma vērtība kopumā ir zaudējusi 10% jeb vairāk nekā 200 miljardus dolāru.

Divu nedēļu laikā kopš iebrukuma Ukrainā Krievija jau piedzīvojusi straujāko ekonomikas kritumu kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, un valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) jau zaudējis 30 miljardus dolāru jeb 9% no 2022.gadā prognozētā apjoma, vēsta aģentūra "Bloomberg".

Pēc sankcijām, kas ieviestas, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, valsts tautsaimniecība, kas pēdējos divus gadus uzrādīja izaugsmes tendences, piedzīvojusi strauju lejupslīdi.

Saskaņā ar sākotnējo zaudējumu novērtējumu "Bloomberg Economics" lēš, ka Krievijas ražošanas apjoms sarucis par 2%, un tas ir pielīdzināms kritumam, kādu visa 2020.gada laikā Krievijas ražošana piedzīvoja pandēmijas rezultātā.

Šāds kritums nozīmē to, ka Krievijas IKP zaudējis 30 miljardus ASV dolāru, rēķinot pagājušā gada cenās, un "Bloomberg Economics" prognozē, ka šogad Krievijas IKP saruks par 9%.

Nākamā gada prognozes ir stipri atšķirīgas. Saskaņā ar Starptautisko Finanšu institūta aplēsēm Krievijas ekonomika 2023.gadā pieredzēs dziļu depresiju un tās IKP samazināsies par 15%. Savukārt "JPMorgan Chase" un "Goldman Sachs" lēš, ka Krievijas IKP saruks tikai par 7%.

ASV videokameru ražotājs «GoPro» pirmdien paziņoja par plāniem likvidēt vairāk nekā 20% darbvietu un pauda iespēju apsvērt uzņēmuma pārdošanu pēc vājiem svētku sezonas tirdzniecības rezultātiem.

Kompānija norādīja, ka savu darbinieku skaitu samazinās zem 1000, salīdzinot ar 1254 šobrīd.

Tāpat «GoPro» plāno pārtraukt bezpilota lidaparātu jeb tā dēvēto dronu izstrādes biznesa darbību, bet uzņēmuma vadītājs Nikolass Vudmans šogad saņems atalgojumu vien viena dolāra apmērā.

Tikmēr kāds informācijas avots pavēstījis, ka «GoPro» noalgojis banku «JPMorgan Chase», lai konsultētu uzņēmumu par stratēģiskajām iespējām, tostarp par iespējamu tā pārdošanu.

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās pēc jauna ziņojuma par augstu ASV inflāciju, bet naftas cenas pieauga.

ASV patēriņa cenu indekss martā pieauga par 8,5% salīdzinājumā ar pērnā gada martu, un tas bija straujākais kāpums kopš 1981.gada decembra. Salīdzinājumā ar februāri šis indekss pieaudzis par 1,2%.

Šis bija pirmais ziņojums, kurā ASV patēriņa cenu indeksu pilnībā ietekmējis Krievijas iebrukums Ukrainā un rietumvalstu sankcijas pret Maskavu, kuru dēļ visā pasaulē pieaugušas enerģijas un pārtikas cenas.

Augstākas cenas par pārtiku, pajumti un degvielu "domājams, piespiež dažus cilvēkus iztikt bez tā", sacīja ekonomists Džoels Narofs.

Lai gan ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) gatavojas ātri pacelt procentlikmes, lai mazinātu inflācijas spiedienu, šī pasākuma efekts nebūs tūlītējs.

ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā pirmdien bija dažādas tendences, turpinoties kompāniju peļņas rādītāju publicēšanas sezonai, kurā pirmdien tika ziņots par lielo banku peļņas kāpumu 2.ceturksnī.

Tirgi pievērsa uzmanību ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina samitam Helsinkos. Lai gan Trampa atturēšanās no Putina kritikas šajā samitā izraisīja asus politiķu pārmetumus, tas maz ietekmēja fondu tirgus, konstatēja Briefing.com.

Eiropas akciju tirgos Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga. ASV biržās nedaudz pieauga indekss «Dow Jones Industrial Average», bet abi pārējie indeksi samazinājās.

«Bank of America» ziņoja, ka tās peļņa 2.ceturksnī bijusi labāka par gaidīto, pateicoties kreditēšanas pieaugumam un zemākiem nodokļiem, un šīs bankas akcijas cena pirmdien pieauga par 4,3%. Arī «JPMorgan Chase» un «Citigroup» akciju cenas pieauga par apmēram 4%, lai gan piektdien bija kritušās.

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija dažādas tendences, investoriem pievēršot uzmanību trešdien plānotajai ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās parakstīšanai. Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržu indeksi lielākoties kritās.

Londonas biržas indekss palielinājās, pateicoties mārciņas vērtības kritumam, kas veicina cenu pieaugumu multinacionālo uzņēmumu akcijām, kuri gūst peļņu ASV dolāros.

Britu mārciņas vērtība kritās pēc tam, kad Anglijas Bankas politikas veidotājs Gertjans Vlīge deva mājienu par iespējamu balsojumu, kurā varētu tikt nolemts janvārī pazemināt šīs centrālās bankas galveno procentlikmi.

Lielbritānijas ekonomika novembrī saruka par 0,3%, jo gaidāmais Brexit un politiska neskaidrība veicināja rūpnieciskās ražošanas izlaides samazināšanos.

Volstrītas biržu indeksiem pieaugot, indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, divas dienas pirms tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps parakstīs "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās pēc komercbanku vadītāju brīdinājumiem par augošiem recesijas riskiem. Šie riski un bažas par nepietiekamu naftas pieprasījumu izraisīja naftas cenu kritumu, un Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena saruka līdz šī gada zemākajam līmenim.

Akciju cenas kritās arī Eiropas biržās un lielākajā daļā Āzijas biržu.

Bankas "JPMorgan Chase" vadītājs Džeimijs Daimons intervijā telekanālam CNBC sacīja, ka paredz "vieglas vai smagas recesijas" iespējamību nākamgad. Līdzīgu prognozi izteica bankas "Goldman Sachs" vadītājs Deivids Solomons.

"Prognoze skaidri pasliktinās, un tāpēc daudzi tirgu dalībnieki samazina savus riskantos ieguldījumus," sacīja tirdzniecības grupas OANDA analītiķis Edvards Moja.

Naftas cenas kritās par spīti tam, ka Ķīna beidzot sāk atteikties no stingrajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem. Izaugsmes palēnināšanās praktiski visās galvenajās ekonomikās nozīmē, ka naftas pieprasījums var izrādīties nepietiekams, piebilda Moja.

Darbinieki pasaules bagātākajās valstīs patlaban līksmo, jo viņu algas aug straujākajā tempā pēdējo desmit gadu laikā, raksta Bloomberg.

Krītošais bezdarbnieku skaits ASV, Japānā un eirozonā beidzot ir licis uzņēmumiem paaugstināt algas, lai piesaistītu un noturētu darbiniekus. JPMorgan Chase&Co lēš, ka algu pieaugums attīstītajās ekonomikās otrajā ceturksnī ir sasniedzis 2,5%, kas ir straujākais pieaugums kopš 2009.gada, kad iestājās recesija.

Banka prognozē, ka algas nākamajā gadā pieaugs par aptuveni 3%.

Tajā pašā laikā pasaule aizvien atrodas atveseļošanās fāzē, raksta The Economist, un eksperti uzskata, ka algas šobrīd vēl neaug pietiekami strauji. Pirms krīzes OECD valstīs algas desmit gadu laikā pieauga vidēji par 27%, taču desmit gadu laikā pēc krīzes pieaugums ir tikai par vidēji 8,4%/

Pieņēmumi, ka pie kādiem sarežģījumiem ekonomikai un finanšu tirgiem palīgā atkal steigsies centrālās bankas, izrādījušies pareizi.

Šīs nedēļas pirmajā daļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) veica ārkārtas dolāru refinansēšanas likmes samazināšanu. Likme tika apcirpta uzreiz par pusprocentpunktu līdz 1%-1,25% koridoram. Šis ir pirmais FRS ārkārtas likmju samazinājums kopš 2008. gada finanšu krīzes.

Šādā veidā pasaules ietekmīgākā centrālā banka mēģina apdrošināt ekonomiku pret augošo recesijas risku, ko atnesušas bailes par koronavīrusa izplatīšanos. "Vīrusam un mēriem, kas pieņemti, lai to ierobežotu, kādu laiku būs ietekme uz ekonomiku gan šeit, gan ārvalstīs. Procentlikmju samazinājums nemazinās infekcijas izplatīšanos un nerisinās arī "bojāto" piegāžu ķēžu jautājumu – mēs to saprotam. Tomēr ticam, ka šāda rīcība ekonomikai nodrošinās jēgpilnu atbalstu," otrdien teica FRS šefs Džeroms Pouels.

Akciju cenas otrdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās pēc pesimistiskas Pasaules Bankas ekonomiskās prognozes, investoriem gaidot ASV inflācijas datu un uzņēmumu peļņas ziņojumu publicēšanu.

"Investori ir nogaidīšanas režīmā," sacīja "B.Riley Financial" analītiķs Ārts Hogans, atsaucoties uz ceturtdien gaidāmu ASV inflācijas ziņojumu un piektdien gaidāmiem "JPMorgan Chase" un citu banku peļņas ziņojumiem.

Volstrītas indeksu kāpuma līderis bija indekss "Nasdaq Composite", kura palielināšanos par 1,0% noteica "Amazon", "Facebook" māteskompānijas "Meta Platforms" un citu uzņēmumu akciju cenu pieaugums.

Investoriem tomēr vairāk rūp ceturtdien gaidāmais ziņojums par ASV patēriņa cenu indeksu (CPI). Domājams, ka tas parādīs mērenāku inflāciju pēc lieliem cenu kāpumiem pērn.

CPI dati tiks izvērtēti saistībā ar to iespējamu ietekmi uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) monetāro politiku. FRS īsteno agresīvu procentlikmju celšanu, mēģinot iegrožot inflāciju.

Uz akciju cenu izmaiņu sarkanā fona skatījums uz ekonomiku var kļūt arvien pesimistiskāks.

Akciju cenas lielākajos pasaules tirgos šīs nedēļas pirmajā pusē planējušas vēl zemāk, un tas turpina uzturēt labu augsni spekulācijām par to, ka globālās ekonomikas izaugsmes bremzēšanās varētu būt straujāka. Par to liek spriest arī dati, un, piemēram, pagājušonedēļ tie atklāja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, sarukusi gan Vācijas, gan Japānas tautsaimniecība (svarīgi gan piebilst, ka abos gadījumos to izraisījuši vienreizējie faktori). Problēmas zīmējas arī attīstības valstīm, kur visvairāk, šķiet, tiek apspriesta Ķīnas tautsaimniecības bremzēšanās. Šīs valsts ekonomikas loma būtiski augusi, un tās liktenis ietekmē gan daudzu citu valstu, gan lielu uzņēmumu likteni. Piemēram, vēsāka Ķīnas ekonomika nozīmē produkcijas noieta sarežģījumus Vecā kontinenta eksportētājiem.