Ilgmūžības virziena piekritējas, mākslinieces Kristīne Kārkliņa un Žanete Eglīte arī biznesā palikušas uzticīgas šiem principiem, izveidojot uzņēmumu, kas no betona veido mājlietas - svečturus, puķu podus un kastes, traukus un flīzes.

"Vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām. Sākumā kā dāvanas draugiem, bet pirms gada izlemts darboties plašāk," stāsta uzņēmuma "SENSUOUS nature" dibinātājas.

K.Kārkliņa studējusi tēlniecību un funkcionālo dizainu. Vēlāk daudzus gadus strādājusi kā grafiskais dizaineris, bet nerimstoša bijusi vēlme atgriezties pie "taustāma" dizaina darbiem. Un tā vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām.

Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā tika investēti aptuveni 15 000 eiro, taču investīcijas turpinās, jo kā norāda uzņēmuma dibinātājas betona produktu un zīmola izveide ir darba un resursu ietilpīgs process. "Mēs daudz laika un enerģijas ieguldām mūsu idejas nodošanā. Jo tie nav tikai svečturi vai puķupodi. Tās ir ar rokām, tepat Latvijā, no Latvijā ražotām izejvielām radītas mājlietas," komentē K.Kārkliņa un Ž.Eglīte.

Investējot 11 miljonus eiro, viens no lielākajiem industriālajiem koncerniem Baltijas valstīs "UPB" uzsācis jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecību Liepājā. Plānots izbūvēt ražošanas telpas 4900 m2 platībā un gatavās produkcijas noliktavas 2900 m2 platībā, kā arī modernizēt līdzšinējo betona ražotni, informē uzņēmums.

"Apjomīgās investīcijas jaunajā mūsu grupas uzņēmuma "MB Betons" dzelzsbetona ražotnē un arī esošās infrastruktūras modernizācija ļaus mums piedāvāt dzelzsbetona konstrukcijas ar vēl augstāku pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka ražotnē tiks paveikta lielākā daļa tehnoloģiski sarežģītu procesu un spēsim klientiem piegādāt gatavāku produktu, kas attiecīgi samazina darbu īpatsvaru un tiem patērēto laiku būvlaukumā," skaidro "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Jaunajā ražotnē plānots ražot dzelzsbetona fasādes elementus, kam tiek izmantoti dažādi dekoratīvi apdares materiāli, piemēram, fasādes ķieģeļi vai flīzes, kā arī dažādu krāsu betons. Tāpat tajā būs iespējams izgatavot dažādus hibrīdelementus, veikt logu montāžu dzelzsbetona elementos un citus darbus. Tas ļauj vairāk izdarīt nevis būvlaukumā, bet jau ražotnē, un tādējādi paaugstina gatavā elementa vērtību.

Būvfirma SIA "Latvijas tilti" mainījusi īpašnieku un nosaukumu uz "LT betons", liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus divas dienas - 25. un 26.aprīlī - "Latvijas tiltu" jaunais nosaukums bija "LT bekons", bet uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka tas saistīts ar Uzņēmumu reģistra pieļautu kļūdu.

Līdz šim kompānijas vienīgā īpašniece bija SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", bet par jauno īpašnieku kļuvusi SIA "LT Piling", kurā 85% kapitāldaļu pieder Aleksejam Bakanovam, bet 15% - holdingā "LNK Group" ietilpstošajai AS "LNK Industries".

"LNK Group" pārstāvji skaidroja, ka "LNK Group" saņēma piedāvājumu no "LT Piling" iegādāties uzņēmumu, tāpēc notika īpašnieku maiņa. Uzņēmuma "Latvijas tilti" darbības profils ir dzelzsbetona un betona konstrukciju ražošana, savukārt "LT Piling" specializējas pāļu urbšanā un dzīšanā.

Ietekme uz globālajām klimata pārmaiņām ir ikvienam cilvēkam, ikvienam uzņēmumam un ikvienai nozarei. Betona nozare, kurā darbojas arī uzņēmums “Primekss”, kopumā ir atbildīga par 8% cilvēka darbības radīto globālo CO2 izmešu apjomu. Riskēt un turpināt masveidā radīt izmešus ir bezatbildīgi – mums nav planētas B.

Kā to var risināt?

Pirmā atbilde ir - arvien ciešāk tuvināt zinātni ar praktisko būvniecību, veicināt sadarbību. Kāds varētu jautāt – kas tur ko pētīt, betons ir betons! Tomēr tā šķiet tikai virspusēji skatoties.

Betona sastāvs var būt ļoti komplekss, tāpēc radīt paredzamu un teicamu betona kvalitāti jebkurā pasaules vietā ir liels izaicinājums. Mēs redzam ne tikai zinātniskās izpētes jēgu, bet arī praktisko pielietojumu – izpēti un zinātni liekam līdzās mūsu pirms dažām nedēļām atklātajā, būtiski paplašinātajā Primekss Betona izpētes centrā, kas, starp citu, ir lielākais šāda veida centrs Austrumeiropā.

Esmu arī novērojis, ka mūsu uzņēmuma pievienotā vērtība ir tieši spējā pārnest inovatīvas zinātnē balstītas tehnoloģijas praksē, spēja pārvērst idejas pielietojamos produktos, sasaistot zinātni un praksi no jaunākajiem ķīmijas un fizikas pētījumiem, līdz mākslīgā intelekta pielietojumam būvniecībā. Mūsu gadiem ilgais zinātnes un prakses sadarbības piemērs parāda, ka tas ļoti labi strādā un dod abpusēju pievienoto vērtību – gan mums kā biznesam, jo varam tirgū piedāvāt inovatīvus betona produktus, gan zinātniekiem, jo rosinām jaunas izpētes jomas, no kā iegūs visa būvniecības nozare.

Neatbilstošas darbu izpildes un pašvaldībai radīto zaudējumu dēļ, Rīgas domes Satiksmes departaments no šodienas lauzis līgumu ar būvuzraudzības kompāniju SIA "Baltline Globe", informēja iestādē.

Vienlaikus departaments vērsies ar iesniegumu Latvijas būvinženieru savienībā par atbildīgā būvuzrauga kompetences izvērtēšanu. Pašvaldība lēš, ka kopumā tai nodarīti zaudējumi aptuveni 300 000 eiro apmērā. Kā stāstīja departamenta pārstāve Ilze Dimante, atbildīgais būvuzraugs ar savu parakstu apstiprinājis, ka Deglava tilta ietvju izbūvē tiek izmantoti laikapstākļiem neatbilstoši materiāli, kuru ekspluatācijas ilgums ir vairākkārt mazāks nekā paredzēts būvniecības līgumā.

"Tas nozīmē, ka būvuzrauga rīcības rezultātā ne vien vairākkārt samazināts būvkonstrukciju kalpošanas ilgums, bet arī radīti zaudējumi saistībā ar turpmāko tilta uzturēšanu vai iespējamo neatbilstošā materiāla konstrukciju nomaiņu," skaidroja Dimante.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, saglabājoties 2020. gada līmenī.

Pērn attīstībā ieguldīts arī grupas vēsturē līdz šim lielākais investīciju apjoms – kopā 17,6 miljoni eiro. No tiem lielākā daļa jaunās dzelzsbetona konstrukciju ražotnes izbūvē Liepājā, kā arī dažādos energoefektivitātes risinājumos citās UPB ražotnēs.

“2021. gadam izdevās pārsteigt ar tāda mēroga izaicinājumiem, kādus prognozēt praktiski nebija iespējams. Svarīgākais bija nodrošināt darbības nepārtrauktību ražotnēs un būvlaukumos, kā arī uzturēt iespējami vienmērīgāku darbu plūsmu. Šādos apstākļos otro gadu pēc kārtas sasniedzām līdz šim augstāko apgrozījuma līmeni – tas ir pierādījums mūsu grupas spējām un komandas profesionalitātei,” saka UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

UPB grupas uzņēmums Transportbetons MB investējis vairāk nekā 500 000 eiro pārvietojamā transportbetona ražotnē.

Tā paredzēta operatīvai uzstādīšanai būvobjekta teritorijā un paplašina betona piegādes iespējas visā Latvijas teritorijā, papildinot esošo 11 ražotņu tīklu.

Mobilā ražotne ļauj betonu saražot tieši būvobjektā uz vietas, kas ir īpaši svarīgi apjomīgos un intensīvos projektos, lai lielu produkta daudzumu piegādātu precīzi un augstā kvalitātē.

“Transportbetona kvalitāte ir atkarīga no attāluma starp ražotni un objektu, tāpēc tagad varēsim apkalpot arī vietas, kur stacionārās ražotnes betona piegādei ir par tālu,” skaidro Transportbetons MB valdes priekšsēdētājs Jānis Mētra.

Pirmais apkalpotais objekts ir topošā MB Betons dzelzsbetona ražotne Liepājā, kur mobilā rūpnīca darbojas kā atbalsts blakus esošajai stacionārajai transportbetona ražotnei, lai īsā laika periodā saražotu nepieciešamo būvmateriālu apjomu.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) būtu nepieciešams palielināt lēmumu pieņemšanas autoritatīvo statusu no šā brīža rekomendējošā uz iespēju teikt galavārdu, tā uzskata par būvniecības nozari atbildīgais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Raidījumam LNT TOP 10 viņš to pamato ar absurdo situāciju ap Deglava satiksmes pārvadu, kad BVKB eksperti saskata būtiskus drošības riskus un aicina tiltu slēgt, bet Rīgas domes Satiksmes departamentam un Būvvaldei ir pretējs viedoklis un tās tiltu atsakās slēgt.

«Pilnīgi iespējams, ka šī rekomendējošā funkcija ir jāpastiprina ar lemšanas spēju. Vienlaikus jāsaprot, ka tad īpaši jāstiprina BVKB kapacitāte. Funkciju palielināšanai būs fiskāla ietekme,» raidījumam sacīja Nemiro, vēl neprognozējot iespējamo izmaksu apmēru.

Būvniecības Valsts kontroles biroja Kontroles departamenta direktors Māris Demme atzīst, ka ja viņiem būtu lielāka teikšana nekā Rīgas domei, tad pilnībā aizliegtu tilta ekspluatāciju līdz tā pilnīga tehniskā stāvokļa ekspertīzes saņemšanai. «Likumā kompetences ir nodalītas. Ir atsevišķas būves, kas ir Būvniecības Valsts kontroles biroja uzraudzībā, un ir būves, kas ir pašvaldību būvvalžu uzraudzībā,» šā brīža bezspēcīgo situāciju komentēja Demme.

Latgalē, Rugāju novadā ar zīmolu "Metta Steel" tiek ražotas ilgtspējīgas dizaina mēbeles mājai un sabiedriskajai telpai - metāla lampas,locīta metāla un nelīmēta ozolkoka plaukti, bāra krēsli un citi produkti.

"Gribējās radīt kaut ko skaistu un paliekošu, kaut ko tādu, ko citi neražo. Produktu ar augstu pievienoto vērtību. Apmierināt savu tieksmi pēc pašizpausmes. Iepriekšējas nodarbes uzlika rāmjus, šī nē," stāsta zīmola "Metta Steel" idejas autors Andris Gals.

Uzņēmuma piedāvājumā ir dažādi plaukti un konsoles no locīta metāla un nelīmēta ozolkoka, kā arī radīti gaismas ķermeņi - stāvlampas un griestu lampas, mēbeļu komplekti guļamistabai, skaistumkopšanai un citi. "Mums ir vēlme parādīt to, ka pamatīgam un ilglaicīgam ir vērtība. Kāpēc cilvēkiem patīk braukt uz senatnīgām pilīm un skatīties, kā tās no akmeņiem būvētas? Skaisti! Masīvas kāpnes no ozolkoka turas jau gadus trīssimt. Un neviens nepriecājas par saplākšņa mēbelēm, kas izturējušas tikai līdz modes tendenču maiņai," komentē A.Gals.

Blakus UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB esošajai dzelzsbetona konstrukciju ražotnei Liepājā, Cukura ielā, jau pavisam drīz darbu sāks jauna, mūsdienu prasībām atbilstoša ražotne ar visu tai nepieciešamo infrastruktūru.

Par 12 miljonus vērtajām investīcijām pēdējā gada laikā un to, kas tapis, kā arī – kāpēc, Dienas Bizness iztaujāja uzņēmuma Dzelzsbetons MB vadītājus: valdes priekšsēdētāju Ojāru Jakstu un valdes locekli Artūru Lukašenoku.

Uzņēmums Dzelzsbetons MB strādā un eksportē. Kas šobrīd top no jauna? Ko, braucot pa Cukura ielu Liepājā, Karostas virzienā, labajā pusē var ievērot?

A.L.: Esošā ražotne un betona maisīšanas torņi ir ielas sākumā, bet tālāk seko nupat piebūvētās ēkas: jaunā produkcijas noliktava, ražotnes telpu papildinājums un jaunais betona mezgls, četri pelēki torņi, kas ļaus mums ražot īpaši izturīgu betonu daudz vieglāku un plānāku konstrukciju veidošanai. Jau oktobra beigās ēkas un būves tiks nodotas ekspluatācijā, bet līdz gada beigām taps gatavā produkcija jaunajās telpās.

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2022. gadā bijis 235 miljoni eiro, liecina uzņēmuma neauditētie dati.

Db.lv jau vēstīja, ka UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedza 237 miljonus eiro, toreiz saglabājoties 2020. gada līmenī. Taču koncerns 2021.gadā cieta zaudējumus 4,102 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

UPB grupas apgrozījums sasniedzis 237 miljonus eiro 

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, saglabājoties...

Lielāko daļu jeb aptuveni 60 % no 2022.gada apgrozījuma veidojis eksports ar fokusu uz būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu un montāžu, turklāt pērn sekmīgi realizēti arī vairāki lieli projekti UPB jaunā eksporta virzienā – infrastruktūras objektu jeb tiltu būvē.

“Pēdējos trīs gadus būvniecības nozare strādā sarežģītos apstākļos – vēl nepieredzēti izaicinājumi ir sekojuši viens otram, liekot strauji pielāgoties situācijai tirgū. Arī mūsu uzņēmumu grupa nav izņēmums, tāpēc projektu realizācijas tempi kopumā bijuši lēnāki, kamēr sadarbībā ar pasūtītājiem meklējām kopsaucējus, lai iesāktos projektus izdotos turpināt, bet plānotos – vispār uzsākt. Neskatoties uz to, pērn spējām noturēt iepriekšējiem gadiem līdzvērtīgu apgrozījuma līmeni un 2023. gadu sākt ar stabilu un pietiekami apjomīgu projektu portfeli gan vietējam, gan eksporta tirgum,” pauž UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

2022. gadā eksporta projektu kartē izteiktāk iezīmējusies Dānija – gan ar sarežģītu lielizmēra dzelzsbetona sienu ražošanu un piegādi Svanemølleholm ēku kompleksam Kopenhāgenā, gan ar līguma noslēgšanu par UPB līdz šim lielākās fasādes projektēšanu un ražošanu Marijas Elizabetes bērnu slimnīcai, ko plānots realizēt šogad.

Pērn tika īstenoti arī vairāki projekti ar fokusu uz arhitektoniskā betona fasādēm, parādot augsto tehnoloģisko sarežģītību, ko UPB spēj realizēt jaunajā dzelzsbetona konstrukciju ražotnē. Starp nozīmīgākajiem projektiem ārvalstīs jāizceļ baltā betona biroju ēka Hyllie Terrass Malmē, Zviedrijā. Tā pretendē uz Zviedrijā pirmās klimata neitrālās biroju ēkas (NullCO2) statusu.

Kopumā daudz resursu tika veltīts UPB ražoto būvkonstrukciju klimatneitralitātes veicināšanai, jo būvniecība ir nozare ar ļoti augstām ilgtspējas prasībām. Tas iekļauj gan dažādu stratēģiju izstrādi kā samazināt emisijas visā produktu dzīvesciklā, gan arī zināšanu apmaiņu un ciešāku sadarbību pilnā piegādes ķēdē.

Jauns eksporta virziens ir arī infrastruktūras projekti – tērauda tilti. Pagājušajā gadā Zviedrijā tika uzstādīti divi dzelzceļa tilti un viens gājēju tilts, kas bija īpašs izaicinājums, jo ražots no nerūsējošā tērauda. Lielākais no piegādātajiem tiltiem sasniedz 131 metru un sver aptuveni 550 tonnas.

Savukārt vietējā tirgū 2022. gadā īstenoti tādi zīmīgi projekti kā Rīgas Stradiņa universitātes farmācijas studiju un zinātnes komplekss un viesnīca Hampton by Hilton Riga Airport. Tā tika realizēta kā Design & Build projekts, UPB uzticot gan projektēšanu, gan ģenerālbūvniecību. Savukārt viens no apjomīgākajiem projektiem šogad būs Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžas projektēšana un būvniecība, tāpat arī sākts darbs pie vairākiem industriāliem objektiem.

“Mūsu mērķis ir turpināt attīstīties kā industriālai, vertikāli integrētai uzņēmumu grupai, kas spēj realizēt tehnoloģiski sarežģītus projektus un piedāvā produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tuvākajā reģionā praktiski nav mums līdzīgu uzņēmumu, tāpēc strādāsim, lai šogad izaugsmi varam turpināt,” papildina UPB vadītājs.

Veicinot attīstību, UPB grupā pērn investēti ap 2,6 miljoniem eiro, kopējām investīcijām pēdējā piecgadē sasniedzot vairāk nekā 42 miljonus eiro. Pagājušajā gadā lielākie ieguldījumi veikti grupas uzņēmumā Transportbetons MB, modernizējot Valmieras betona ražotni un atjaunojot uzņēmuma specializēto autoparku. Investēts arī citu grupas ražotņu modernizācijā.

"UPB" ir 100% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumos SIA "Aile grupa", SIA "RK Metāls", SIA "UPB Energy", SIA "UPB nams", SIA "Būvmehanizācija", SIA "UPB projekti", SIA "Enna", SIA "Inženieru birojs "Būve un forma"", SIA "Grotta" un SIA "Alto 4.0". Savukārt uzņēmumā SIA "MB Betons" "UPB" pieder 93,5% kapitāldaļu.

"UPB" pamatkapitāls ir 15 720 305 eiro. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Uldis Pīlēns, Māris Mors un Madara More.

Ķīmisko produktu ražotājs CrossChem papildina savu produkcijas klāstu ar betona noņēmēju sērijas produktiem, kas paredzēti, lai efektīvi noņemtu betonu un cementu no virsmām, kur tas nepieciešams.

Produkts nesatur neorganiskas skābes un organiskos šķīdinātājus, kā arī ir bioloģiski noārdāms.

“Veicot būvdarbus, kuros tiek izmantots betons, nereti virsmas un instrumenti tiek sasmērēti, kad uz tiem sakrājas betona atlikumi. Mūsu jaunā BET Clean produktu līnija ir radīta tieši šādiem izaicinājumiem,” norāda CrossChem valdes priekšsēdētājs Ričards Andersons.

CrossChem jauno BET Clean līniju veido trīs produkti. Kompānijā norāda, ka vidēji viena jauna produkta ieviešanas izmaksas svārstās no 20 000 līdz 40 000 eiro, ņemot vērā dažādus faktorus, tostarp, piemēram, vai produktam nepieciešama sertifikācija.

Dīzeļdegvielas piedevas "AdBlue" ražotāja SIA "CrossChem" neauditētais apgrozījums pērn bija 21,08 miljoni eiro, kas ir par 45% mazāk nekā 2022.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās gandrīz astoņas reizes - līdz 415 533 eiro.

Dzelzsbetona konstrukciju ražotājs SIA Skonto prefab plāno šogad kāpināt apgrozījumu par 64% un sasniegt 30,5 milj. eiro

Pēdējos gados uzņēmumu SIA Skonto prefab, kas izgatavo dzelzsbetona ēku paneļus, karkasus un tos arī montē, skārušas būtiskas pārmaiņas, kas ļāvušas ievirzīt uzņēmuma darbību pareizajās sliedēs un sasniegt labus rādītājus. Jāatgādina, ka iepriekšējais uzņēmuma nosaukums bija SIA Baltijas Betons, to savulaik dibināja piecas Latvijas būvniecības kompānijas. 2010. gadā par tā īpašnieku kļuva būvuzņēmēja Gunta Rāvja uzņēmums. Tas ir daļa no Skonto uzņēmumu grupas. Kompānijas darbība tika pārorientēta uz ārvalstu tirgiem. 2013. gadā uzņēmuma nosaukums tika nomainīts uz Skonto prefab.

Aptuveni 90% SIA Skonto prefab klientu nāk no Skandināvijas valstīm, norāda uzņēmuma direktors Mārtiņš Ķeņģis. Šobrīd produkcija tiek eksportēta uz trim valstīm – Zviedriju, Norvēģiju un Igauniju. Kā atzīmē M. Ķeņģis: lai gan uzņēmumam šobrīd pilnībā pietiek ar šiem tirgiem, tiek meklēti arī citi, jo ar laiku šajās valstīs pieprasījums varētu kristies.

Ķīnas Šaņdunas provinces administratīvajā centrā Dzjinaņā ceturtdien testa braucieniem atklāta kilometru gara saules bateriju automaģistrāle, vēsta xinhuanet.com.

Ceļu veido trīs slāņi - betons, fotoelementu paneļi vidū un izolācija uz grunts.

Saskaņā ar projekta izstrādātāju (Qilu Transport Development Group) teikto, paneļi aptver 5875 kvadrātmetrus un vienā gadā var ražot 1 miljonu kwh jaudas, lai apmierinātu apmēram 800 mājsaimniecību ikdienas pieprasījumu.

Testa sekcijas ražotā elektroenerģija tiks izmantota ceļu un izkārtņu apgaismošanai, novērošanas kamerām tunelī , lai pievadītu ceļu gaismas, izkārtnes, novērošanas kameru darbībai, tunelī un maksas ceļu iekārtas.

Nākotnes funkcijas, ko plānots attīstīt, ietver elektrisko transportlīdzekļu uzlādi un interneta pieslēgumu.

2016. gada beigās pasaulē pirmais saules paneļu ceļš (aptuveni uz pusi īsāks kā šis) tika atklāts Francijā, bet Nīderlandē 2014. gadā tika uzbūvēts velosipēdu ceļš, kas aprīkots ar saules paneļiem.

Ceļu būves uzņēmuma AS «A.C.B.» grupa 2018. gadā strādājusi ar apgrozījumu 132,232 miljonu eiro apmērā, savukārt grupas peļņa bija 3,151 miljons eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017. gadu, AS «A.C.B.» konsolidētais apgrozījums pērn pieaudzis 31,1% jeb 31,358 miljoniem eiro, bet peļņa pieaugusi par 3,006 miljoniem eiro.

AS «A.C.B.» koncerns, kurā ietilpst vadošais uzņēmums un tā septiņi meitas uzņēmumi, kā arī divi asociētie uzņēmumi, pamatā darbojas Latvijā, taču pēdējo gadu laikā uzsākta arī projektu īstenošana Lietuvā. Uzņēmuma konsolidētais pārskats liecina, ka pērn Latvijā grupas ieņēmumi veidoja 129,108 miljonus eiro, savukārt ieņēmumi Lietuvā bija 3,123 miljoni eiro.

Uzņēmums norāda, ka koncerna vadība pagājušajā gadā turpināja veikt virkni pasākumu, lai palielinātu ražošanas efektivitāti un ieguldītu uzņēmuma attīstībā. Uzlabota arī visu grupas uzņēmumu savstarpējā sadarbība, kas ļāvusi optimizēt kopējos resursus un stiprināt tirgus pozīcijas gan koncernam, gan katram uzņēmumam atsevišķi, sacīts AS «A.C.B.» konsolidētā gada pārskata vadības ziņojumā.

Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, aģentūru LETA informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.

Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.

Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.

Pirmās pazīmes, kas liecināja par to, ka ar māju kaut kas nav kārtībā, parādījās jau dažus gadus pēc ievākšanās. Lai gan māja bija jauna, iemītnieki ievēroja, ka ir samazinājusies grīdas apkures efektivitāte un grīdas vietām ir acīmredzami nosēdušās. Kaut kas ar šo jauno ēku noteikti nebija kārtībā.

Izsauktais būvspeciālists uzstādīja mājai diagnozi, kas sākotnēji iemītniekiem šķita pilnīgi bezcerīga – mājas grīdas bija nosēdušās, un pastāvēja reāli draudi, ka tālākas nosēšanās rezultātā var tikt pilnībā sabojāta grīdas apkure.

Iemītniekiem stāvēja priekšā izvēle starp sliktu un vēl sliktāku scenāriju. Ķerties pie dārga remonta, uz kura laiku ģimenei uz kādu laiku būtu jāpamet mājas, vai atlikt problēmas risināšanu uz nenoteiktu laiku, apzinoties, ka situācija pastāvīgi pasliktinās. Turklāt šajā gadījumā nebūtu bijusi saprātīga grīdas uzlaušana un atkārtota betonēšana, jo betons žūst salīdzinoši ilgi, un uz darbu laiku ģimenei būtu jāmeklē pagaidu dzīvesvieta. Papildu izlīdzinošā slāņa uzklāšana tikai palielinātu slodzi uz jau tā nenoturīgo grunti, un tādējādi veicinātu vēl lielāku nosēšanos. Tāpat izlīdzinošā kārta samazinātu grīdas apkures efektivitāti. Ko darīt? Par laimi viens no speciālistiem ieteica vērsties pie URETEK, lai noskaidrotu, vai viņi var palīdzēt šajā situācijā.

Rīgā atklāts Sarkandaugavas pārvads pāri dzelzceļam Rīga-Skulte, informē Rīgas dome.

Līdztekus pārvadam atklās arī velo un gājēju ceļu Mangaļi - Sarkandaugava. Atklāšanas pasākums sāksies uz Sarkandaugavas pārvada estakādes pie Viestura prospekta un noslēgsies uz jaunatklātā velosipēdu un gājēju celiņa.

Pēc pārvada atvēršanas satiksmes dalībniekiem jāņem vērā vairākas satiksmes organizācijas izmaiņas.

Piemēram, būs mainīta satiksmes organizācija Tilta un Duntes ielas krustojumā. Braucot virzienā no Mežaparka, pa Tilta ielu nevarēs nogriezties pa labi no Tilta ielas uz Ganību dambi vai Tvaika ielu. Šo manevru varēs veikt tikai sabiedriskais un operatīvais transports.

Braucot pa Duntes ielu, virzienā no Centra, pie Tilta ielas būs iespējams veikt tikai labo manevru uz Tilta ielu virzienā uz Mežaparku un nebūs iespējams braukt virzienā uz Ganību dambi vai Tvaika ielu.

Ja, aptaujājot mūsdienu latviešus, viņiem tiktu lūgts iztēloties koka māju, liela daļa cilvēku, iespējams, iedomātos simtgadīgu guļbūvi no Brīvdabas muzeja. Daudziem ir siltas jūtas pret šīm senajām ēkām, tomēr vairums 21.gadsimta latviešu vēlas baudīt modernākas dzīves vides sniegtās iespējas. Ne velti mēs savulaik tā tiecāmies pēc kārtīga eiroremonta.

Vēsturiski, protams, koks ir bijis viens no senākajiem un Latvijas teritorijā arī izplatītākajiem būvmateriāliem, kas skaidrojams gan ar salīdzinoši vieglo koksnes apstrādi, gan arī plašo pieejamību. Līdz pat 20.gadsimta sākumam koks bija neapstrīdams būvmateriālu tirgus līderis, bet noteiktos tirgus segmentos, piemēram, privātmāju celtniecībā, koksnes kā būvmateriāla īpatsvars konkurējošo materiālu vidū saglabājās augsts daudz ilgāk.

18.gadsimta beigās iesākušās rūpnieciskās revolūcijas vēsmas sabiedrībai sāka dot jaunus materiālus - tēraudu, pēcāk arī dzelzsbetonu, plastmasu –, kas gadsimtu gaitā kļuva aizvien lētāki un pamazām izspieda koku no tā pozīcijām būvniecības tirgū. Koks joprojām bija nepieciešams, bet tā pielietojums ievērojami sašaurinājās.

# 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā.

Industriālais koncerns UPB pagājušā gada beigās noslēdzis lielāko līgumu eksporta tirgos UPB vēsturē, informē AS UPB Mārketinga un komunikāciju departamenta direktore Ilze Rosicka.

Lielākais līgums eksporta tirgos UPB vēsturē paredz studentu pilsētas rajona būvniecību par summu vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Fotogalerijā skatāmi UPB pagājušā gada ievērojamākie objekti!

Uzņēmumā atzīmē, ka UPB realizētie projekti kļūst aizvien lielāki un sarežģītāki - 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā. UPB inženieri veikuši «Stockholm New» neregulāro formu metāla un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanu un UPB veiks arī šo konstrukciju izgatavošanu, loģistiku un montāžu.

Daudz cilvēku rada daudz atkritumu, bet, sperot mazus soļus, ar pamudinājumu var panākt to samazinājumu

Kopš gada sākuma finanšu tehnoloģiju kompānijas Mintos darbinieku skaits pieaudzis vairāk nekā divtik, sasniedzot 150, un tas arvien turpina augt. Plānojot pārcelšanos uz jaunām telpām, bija iespēja iekārtot tās tā, kā pašiem patīk, tāpēc īpaša uzmanība pievērsta ne vien biroja izskatam un ergonomikai, bet arī cilvēkam un videi draudzīgām iniciatīvām bezatkritumu principu ievērošanā.

«Tā kā veidojām jaunu biroju, mums bija iespēja visu darīt tā, kā paši gribējām. Izmantojām visas lietas, kas mums šķiet mūsdienīgas. Pie šāda cilvēku skaita mēs noteikti varam nodrošināt mazāku atkritumu daudzumu. Tam palīdz dažādas mazas lietas, piemēram, agrāk dzeramo ūdeni mums nodrošināja lielie Venden ūdens bunduļi, bet bijām pārliecināti, ka jābūt kādam alternatīvam risinājumam. Tagad izmantojam ūdens filtrēšanas aparātus un vairs nav jāizmanto pudeles,» stāsta Mārtiņš Šulte, savstarpējo aizdevumu platformas Mintos līdzdibinātājs un vadītājs.

Uretek Baltic OÜ vadītājs Romāns Reiners-Latiševs apstiprina, ka grunts izskalojumu un celtniecības defektu rezultātā nosēdušās ēkas un to grīdas var izlīdzināt ātri un nesāpīgi – bieži vien klientam pat nav jāpārtrauc savs darbs!

Otrs lielākais mīnuss ir saistīts ar materiāliem apsvērumiem – ja noliktavas lielie plaukti ir kaut nedaudz sašķiebušies, tad lielākoties to augšējie plaukti paliek tukši, jo preču novietošana tajos vairs nav iespējama. Nemaz nerunājot par robotizētajiem noliktavu plauktiem, kuru vadības moduļi nestrādā pat pie vismazākajām atkāpēm. Tā rezultātā paliek neizmantota liela daļa dārgo noliktavas platību.

Šādai situācijai ir divi risinājumi: viens – dārgs un laikietilpīgs, otrs – ātrs un nesāpīgs

„Izmantojot parasto metodi, vispirms ir pilnībā jāatbrīvo noliktavas telpas, tas nozīmē – visas preces jāpārvieto uz citām telpām, piemēram, uz īres noliktavu, tad jāatrok grīda un jāizbūvē jauni balsti, jāielej jaunā grīda un tad jāgaida 28 dienas, kamēr betons sacietē… Tas nozīmē, ka noliktavas darbība ir būtībā jāaptur vismaz uz 45 dienām. Var diezgan droši apgalvot, ka šis process prasa nesaprātīgi daudz laika un līdzekļu,” situāciju raksturo Reiners-Latiševs. „Savukārt, izmatojot URETEK tehnoloģiju – ģeopolimēru ievadīšanu gruntī, noliktavas grīdas sākotnējo līmeni var atjaunot pāris dienās, turklāt šajā procesā noliktavas ierastais darba ritms tiek traucēts minimāli!”

Uretek Baltic OÜ vadītājs Romāns Reiners-Latiševs apstiprina, ka grunts izskalojumu un celtniecības defektu rezultātā nosēdušās ēkas un to grīdas var izlīdzināt ātri un nesāpīgi – bieži vien klientam pat nav jāpārtrauc savs darbs!

„Aizvien biežāk mūs aicina palīgā uz noliktavām, kur lielas problēmas rada grīdu nosēšanās,” pastāstīja Reiners-Latiševs. „Lielās noliktavās ir ļoti svarīgi, lai grīdas būtu taisnas un līdzenas. Pat vismazākā nosēšanās nozīmē, ka pacēlāji kļūst nestabili, sāk šūpoties kravas un plaukti, un rodas liels risks, ka preces var tikt bojātas. Nemaz nerunājot par to, ka darbs šādā nestabilā vidē rada draudus arī noliktavas darbinieku veselībai un dzīvībai.”

Otrs lielākais mīnuss ir saistīts ar materiāliem apsvērumiem – ja noliktavas lielie plaukti ir kaut nedaudz sašķiebušies, tad lielākoties to augšējie plaukti paliek tukši, jo preču novietošana tajos vairs nav iespējama. Nemaz nerunājot par robotizētajiem noliktavu plauktiem, kuru vadības moduļi nestrādā pat pie vismazākajām atkāpēm. Tā rezultātā paliek neizmantota liela daļa dārgo noliktavas platību.