Citas ziņas

Jūras svētkos Liepājā vēstīs par zvejniecības vēsturi

Vēsma Lēvalde, 07.07.2011

Jaunākais izdevums

Ēkā, kurā iecerēts ar laiku izveidot interaktīvu Liepājas Jūrniecības muzeju, Jūras svētku ietvaros atklās Liepājas muzeja jūrniecības krājumu ekspresizstādi Jūrā eimu, jūrā teku.

Izstāde stāsta par dažādo zvejas rīku, zvejošanas tehnikas attīstību Liepājā un tās apkārtnes piekrastē, atspoguļojot ezera un jūras zvejas tradīcijas.

Apmeklētājiem būs iespēja iesaistīties nodarbēs un iejusties zvejniekciemā. Varēs iemēģināt roku makšķerēšanā, pārbaudīt spēku un izturību kāpelēšanā pa virvi, būs iespēja nofotografēties pie īsta kuģa stūres rata vai oriģinālos jūras zvejnieku tērpos, iemācīties siet dažādus jūrnieku mezglus un praktizēties papīra kuģīšu locīšanā.

Liepājas vēsture un attīstība ir cieši saistīta ar ostu, zvejniecību un jūrniecību. 19.gs beigas un 20. gs. bija latviešu nacionālās jūrniecības attīstības zelta laiks, savukārt zvejniecība jūrmalas iedzīvotājiem joprojām ir viens no galvenajiem iztikas avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas trešdaļas no Eiropas nozvejas ir virs ilgtspējīgas zvejniecības normas un apdraud nozari, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Eiropas Savienības Jūrlietu un zivsaimniecības komisāres Marijas Damanaki runasvīrs Olivers Drevess skaidro, vai ES politika ir par labu zivīm vai zvejniekiem.

Vai zivkopība jau kādu laiku nav kļuvusi aktuāla tēma ne tikai strīdīgo nozvejas kvotu dēļ vien?

Ierasti tā bijusi zvejnieku un pārstrādātāju lieta, bet mūsdienās tā tiešām daudzviet ir kļuvusi par plaši aktualizētu sabiedrisku tēmu.

Bet ne jau tikai pārliekās nozvejas dēļ?

Nē, galvenokārt tāpēc, ka cilvēki kļuvuši uzmanīgāki pret to, ko ēd, un zivju ēdieni ir nozīmīgi miesas veselībai un prāta darbībai. Ir daudzas televīzijas programmas par zivīm gan no ekoloģijas perspektīvas, gan kulinārijas puses. No šauras nozares intereses zivis ir kļuvušas par svarīgu tēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads Latvijas zivsaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem aizvadīts ar mainīgām sekmēm, konkurējot ar 12 citām valstīm, kuru zvejnieki zvejo Baltijas jūrā.

Eiropas Komisija labprāt atbalsta robotizāciju, bet zvejas flotes atjaunošanai un jaunu kadru piesaistei līdzekļi jāmeklē pašiem, sarunā Dienas Biznesam pauda biedrības Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija (NZRO) valdes priekšsēdētājs un biedrības Latvijas Zivsaimnieku asociācija (LZA) izpilddirektors Viesturs Ūlis.

Sagriezti 10 mencu zvejas kuģi

“Jau kopš 2016. gada ir informācija par austrumu mencas biomasas samazināšanos. Zvejnieki, kas bija specializējušies mencu zvejā, vērsās Asociācijā ar lūgumu kompensēt radušos zaudējumus. Asociācija iesaistīja Zemkopības ministriju un BIOR zinātniekus,” vēsturi ieskicēja V. Ūlis. Darba rezultātā 2021. gada 18. februārī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja mencu zvejojošo zvejas kuģu sadalīšanu un kompensācijas gan zvejas kuģu īpašniekiem, gan zvejniekiem, kas bija nodarbināti uz mencu zvejas kuģiem. Zvejas flotes sabalansēšanas rezultātā tika sagriezti 10 zvejas kuģi. Patlaban Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zveju veic 42 zvejas kuģi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvi, dabīgas izcelsmes, nedārgi un vienkārši pagatavojami zivju produkti - vai tiešām ir iespējams šāds savienojums? Mūsdienās, kad neierobežotās iespējas ļauj baudīt dažādus eksotiskus ēdienus no visas pasaules, nav viegli tos visus pārzināt un izvērtēt. Tādēļ esam kļuvuši piesardzīgāki un izvērtējam rūpīgāk ražotāju reputāciju un produktu izcelsmes vietu, jo vides piesārņojuma sekas liek sevi manīt. Īpaši tas attiecināms uz zivīm, jo būtiskas ir ne tikai to garšas īpatnības, bet arī izcelsmes vieta un ieguves veids. Un tas patiešām ir svarīgi, jo no šiem faktoriem atkarīga ir gan produktu kvalitāte, gan garša un ietekme uz cilvēka veselību.

VIČI SNOW CRAB šajā ziņā ir izcils piemērs – tas ir gatavots no Aļaskas mintaja, kas nāk no tīras, nepiesārņotas vides, nav mākslīgi audzēts un barots, turklāt tā nozvejas reģionos tiek saglabāta un uzturēta ūdenstilpņu ekosistēma. Mintajs atbilst visaugstākajām prasībām attiecībā uz to, ko varam sagaidīt no zivju ēdieniem – liels olbaltumvielu un minerālvielu daudzums, maz taukvielu.

Tīrā, dabiskā vidē augušas zivis

Zivju delikatešu cienītājiem arvien grūtāk atrast produktus ar lielisku garšu un samērīgu cenu, kas nākušus no tīras, ekoloģiski nepiesārņotas vides. Viens no šādiem produktiem ir krabju nūjiņas jeb surimi, kuru gatavošanā tiek izmantots Aļaskas mintajs - VIČI SNOW CRAB. Mintajs pie mums gan ir mazāk zināma, tomēr ļoti vērtīga zivs, jo īpaši, ja tā nāk no Aļaskas reģiona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Zvejošana netālu no Fukušimas atklāj ūdens piesārņojuma līmeni

Gunta Kursiša, 03.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvejniecība komerciālos nolūkos netālu no Fukušimas atomelektrostacijas ir aizliegta kopš avārijas, ko izraisīja zemestrīce un tai sekojošais cunami. Patlaban ūdeņos netālu no Fukušimas zvejošana atļauta vien mazajiem zvejniekiem, un zvejot ļauts, lai palīdzētu valdībai pētīt radioaktīvā piesārņojuma līmeni, ziņo Reuters, kas fotogrāfijās iemūžinājis zvejošanu netālu no avarējušās atomeletrostacijas un radioaktivitātes līmeņa pētījumus.

Lai saņemtu atļauju piedalīties radioaktivitātes līmeņa pētījumā un dotos līdzi vietējiem zvejniekiem netālu no Fukušimas Daiči atomelektrostacijas, Reuters fotogrāfam nācās izturēt «saspringtas diskusijas» ar zvejnieku kooperatīviem, vēsta fotogrāfa blogs vietnē blogs.reuters.com.

Patlaban zvejnieki dodas zvejā reizi divās nedēļās, atceroties laikus pirms katastrofas un cerot, ka nākotnē viņi atkal varēs atsākt zvejošanu ar pilnu jaudu. Daudziem vietējiem zvejniekiem šī nodarbe bija galvenais iztikas avots.

Vērtējiet, cik piesārņoti ir netālu no Fukušimas esošie ūdeņi, aplūkojot galeriju!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunu tirgu apgūšanai zivrūpniekiem būs pieejami 800 000 eiro

Dienas Bizness, 10.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2015. gada 10. septembra līdz 2015. gada 9. oktobrim tiks pieņemti projektu iesniegumi Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsta saņemšanai Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam pasākumā Tirdzniecības pasākumi. Pasākuma projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā pieejamais publiskais finansējums ir 800 000 eiro.

Programmas Tirdzniecības pasākumi mērķis ir sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī uzņēmumu un produktu sertificēšanu, produkcijas izsekojamību un marķējuma nostiprināšanu. Uz atbalstu pasākuma ietvaros var pretendēt:

- biedrība, kura vismaz trīs gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu un kurā vismaz piecu biedru komercdarbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana;

- atvasināta publiska persona – zinātniskā institūcija, kas reģistrēta Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā, vai tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, palielinot Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos, un kurai ir pieredze pasākumā paredzēto aktivitāšu īstenošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alternatīvais finansējums kļūs pieejamāks - startējusi valsts atbalsta programma kapitāla piesaistei biržā

Anna Mišņeva - ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar FKTK publicētajiem bankas sektora datiem 2019. gadā uzņēmumu kreditēšana konsekventi turpināja sarukt.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa atlikums bankās 2019. gada 3. ceturksnī samazinājās vēl par 0,2%. Banku finansējums Latvijas uzņēmumiem kļūst mazāk pieejams, kā arī uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kļuvis piesardzīgs, atzīmē FKTK. Faktiski banku smagnējais regulējums un pelēkā ekonomika padarīja šo bankas pakalpojumu par nepievilcīgu bankām un uzņēmējiem.

Šādā situācijā kļūst vien aktuāls jautājums par citiem kapitāla piesaistīšanas veidiem. Viena no alternatīvām ir finansējuma piesaiste biržā. Atbilstoši pētījuma datiem 25% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Ir vairāki plusi kotēšanai biržā. Ieguvumu vidū var minēt spēcīgu korporatīvo tēlu un uzņēmuma reputāciju, kas ir svarīga, iekarojot jaunus tirgus un piesaistot stratēģiskos investorus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “MAGISTR” ir viens no vadošajiem tauvu ražotājiem Austrumeiropā. Ražojamās produkcijas kvalitāte un daudzveidība ir ražošanas procesā īstenoto pētījumu un inovāciju rezultāts. SIA “MAGISTR” produkcija tiek plaši izmantota jūras transporta līdzekļu aprīkojumā: gan mazizmēra buru kuģos un milzu kreiserjahtās, gan mazās laiviņās un lielās motorlaivās, gan velkoņos un naftas tankkuģos. Lai saglabātu līderpozīcijas mainīgajos tirgus apstākļos, uzņēmumā pastāvīgi tiek apgūti un ieviesti ražošanā jauni produkcijas veidi.

Orientējoties uz pasūtītāju, SIA “MAGISTR” cenšas atbilst to prasībām un pastāvīgi paplašina savas iespējas. Sadarbojoties ar partneriem, SIA “MAGISTR” uzņēmuma tehniskā tekstila patērētāju vajadzībām ir gatavs izstrādāt un īstenot vispārgalvīgākos projektus un tehnoloģiski vissarežģītākos risinājumus. Tā, piemēram, 2011. gada septembrī, ražošanas jaudu modernizācijas programmas ietvaros, SIA “MAGISTR”, saņemot SIA “DnB NORD Banka” finansējumu, uzsāka realizēt jaunu projektu – jaunu tehnoloģisko iekārtu iegāde īpaši stipru tauvu ražošanai no augsti molekulāra polietilēna. Pateicoties izejmateriāla šķiedru unikālajām īpašībām (trūkšanas stiprums - augstāks nekā tēraudam, vieglums – materiāls negrimst ūdenī), šie izstrādājumi rod plašu pielietojumu burāšanā, zvejniecībā un kuģniecībā, patreiz kļūstot arī par vispieprasītāko mūsdienu tehnoloģiski augstvērtīga tehniskā tekstila produktu. Jau 2012. gada janvārī uzņēmums plāno ievērojami palielināt ražošanas iekārtu klāstu, papildinot to ar septiņām mūsdienīgām spāņu kompānijas TALLERES RATERA mašīnām. Drīzumā tiek plānots uzsākt arī pašu unikālās augsti molekulāra polietilēna tauvu piesūcināšanas un termofiksācijas līnijas darbu, tādejādi paverot iespēju ievērojami uzlabot gala produkta tehniskos raksturojumus. SIA “MAGISTR” vadība plāno, ka investīcijas šādā inovatīvā projektā ar augstu pievienoto vērtību atmaksāsies rekordīsos termiņos un pozitīvi iespaidos uzņēmuma darba stabilitāti, kā arī uzņēmuma finanšu rādītājus nākamo 5 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Islande plāno būvēt jaunu ostu Ziemeļu ledus okeānā

Egons Mudulis, 26.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai spēlētu svarīgāku lomu loģistikas jomā, Islande uzsākusi sadarbību ar Brēmenhāfenes ostas plānošanas ekspertiem, veicot padziļinātu izpēti saistībā ar ostas būvniecību.

Līdz šim Islandes un Brēmenes federālas zemes ekonomisko attiecību pamatā bijusi zvejniecība, taču Islandes Prezidents Olafurs Ragnars Grimsons un citi šīs valsts pārstāvji vēlas šo sadarbību paplašināt, vēstīts Brēmenhāfenes ostas mājas lapā.

Ir vairāki iemesli, kādēļ Islande ir ieinteresēta jaunas ostas izveidē Finna fjordā valsts ziemeļaustrumos: paredzams, ka pieaugs kuģu satiksmes apjomi Ziemeļu ledus okeānā; uz ziemeļiem un rietumiem no Īslandes ir ievērojami naftas un gāzes krājumi; plānots iegūt derīgos izrakteņus Grenlandē – Āzijas kompānijām jau ir izsniegtas licences; Islande vēlas gūt labumu no kruīza biznesa arktiskajos ūdeņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sargā pamatvērtības un nevairās no inovācijām

Dienas Bizness, 27.10.2015

Sargājot zivju resursus Salacas upē, pašvaldība realizē vairākus projektus. Šogad upē pirmoreiz tiks pavairoti nēģu mazuļi, savukārt maluzvejnieku notveršanai iegādāts termovizieris. Pašvaldības kārtībnieks Didzis Žibals maluzvejnieku aizturēšanas reidos piedalās kopš pērnā gada un atzīst, ka šī rūpala pārstāvji jau esot zināmi, bet termovizieris tos palīdzēs notvert.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2010. gada salacgrīvieši savu novadu pasludinājuši par Zaļo novadu. Vienojoties vairākām organizācijām, uzņēmēju konsultatīvajai padomei, novada senioriem un ciemu vecāko padomei, viņi parakstījuši Salacgrīvas novada domes deklarāciju, ietverot tajā apņemšanos veicināt veselīgu, ekonomisku, dabai un cilvēkam draudzīgu ilgtspējīgu dzīvesveidu un saimniecisko darbību, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Piecos gados Zaļais novads kļuvis par vienu no videi draudzīgajām teritorijām Latvijā, kur nevairās no inovatīviem eksperimentiem un drosmīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem vides aizsardzības, energoresursu taupības un alternatīvo enerģiju izmantošanas jomā.

«Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā – laikā, kad meklējām jaunus pašvaldības politikas mērķus un jaunus, globālus uzstādījumus, kā novadam tālāk attīstīties, – Zaļā novada deklarācijas pieņemšana bija politisks lēmums,» atzīst Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.

Novadā ir teju 60 kilometru gara, visnotaļ jutīga un relatīvi no apbūves brīva jūras piekrastes teritorija ar nesabojātu dabu. Daļa novada teritorijas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Novadu šķērso Salaca – Latvijā vienīgā upe ar dabisko lašu populāciju. «Sapratām, ka tās ir mūsu pamatvērtības. Vides sakārtošanas jautājumus ar projektu palīdzību tikām risinājuši jau iepriekš – vairākās vietās izbūvējām jaunas attīrīšanas ietaises, veicām ar amonjaku piesārņotā ūdens savākšanu, pirmie Latvijā uzstādījām hibrīdapgaismojumu. Nonācām pie secinājuma, ka jaunas tradīcijas var ieviest vienmēr, taču balstīties vajadzētu uz pamatvērtībām,» norāda D. Straubergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs svētdien brīdinājis, ka atlikusi vairs tikai aptuveni nedēļa, lai Apvienotā Karaliste un Eiropas Savienība (ES) varētu noslēgt vienošanos par turpmākajām savstarpējām attiecībām pēc breksita.

Sarunām starp abām pusēm turpinoties Londonā, Rābs norādījis, ka, viņaprāt, saturiskām sarunām atlikusi pēdējā nedēļa.

Sarunas jau tā ievilkušās ilgāk par iepriekš noteikto galīgo termiņu - novembra vidu, kad vajadzēja panākt vienošanos, lai abām pusēm būti pietiekami daudz laika tās ratificēšanai līdz pārejas perioda beigām 31.decembrī.

Neskatoties uz faktisko strupceļu, kuru joprojām nav izdevies pārvarēt, Rābs sarunā ar "Sky News" uzsvēris, ka "vienošanās ir jāpanāk".

Viņš piebildis, ka panākts progress jautājumā par līdztiesīgu konkurenci un standartiem, kas Lielbritānijai jāievēro, lai eksportētu savus ražojumus uz ES.

Lielākais klupšanas akmens joprojām, šķiet, ir zvejniecība, kas no ekonomiskā viedokļa ir salīdzinoši nenozīmīga nozare, taču tai ir liela simboliska nozīme tām ES dalībvalstīm, kas atrodas pie jūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Ekonomists: ar skaitļiem prasmīgi manipulējot, var pierādīt visu ko

Andrejs Vaivars, 20.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valsts politiķi paši nezina, par ko balso, partijas ir kā futbola klubi, referendumi – fikcijas, bet mūsu ekonomikā patiesībā joprojām vērojams kritums, tā aizejošā gada procesus vērtē Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Brīvers.

«Ja mēs aizrautos ar skaitļiem, droši vien varētu teikt, ka ir 6,6% ekonomikas pieaugums, ka Latvija ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropā un tamlīdzīgas lietas. Ar skaitļiem visu ko var pierādīt, ar tiem prasmīgi manipulējot. Vai tiešām cilvēki uztver nopietni visus tos pieaugumus? Jā, rēķinot pret iepriekšējo periodu, tiešām sanāk minētie 6%, taču šis pieaugums ir pēc straujākā ekonomikas krituma visā Eiropā. Paskatoties absolūtos skaitļos, ir redzams, ka pašreizējais pieaugums ir pēc 3,3% IKP krituma 2008. gadā un 18% krituma 2009. gadā. Salīdzinot ar 2008. gadu, mums joprojām saglabājas aptuveni 12% IKP kritums, un vai tad ar to vajag lielīties? Vai tad Latvija ir straujāk augošā ekonomika? Tajā pašā periodā, piemēram, Vācijā bija 2% IKP kritums, bet tagad ir 5% pieaugums,» viņš skaidrojis biznesa žurnālam LD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusta vidū lauksaimniecības nozarē darbojās 43 tūkstoši nodokļu maksātāju, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Nozares uzņēmumu vidējais darbības ilgums ir 15,59 gadi.

0,3 % no kopējā nozarē reģistrēto nodokļu maksātāju juridisko personu skaita darbojas mazāk par vienu gadu, bet 67,1% nodokļu maksātāju darbojas 17 un vairāk gadus.

Šogad pēc VID iniciatīvas no PVN reģistra izslēgti 35 lauksaimniecības nozares nodokļu maksātāji un 80% gadījumu tas bijis sakarā ar PVN deklarāciju neiesniegšanu, 8,6% - sakarā dokumentu neiesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei un 5,7% sakarā ar nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu.

Nozares nodokļu maksātāju nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna 2009.–2012.gadā ir nedaudz pasliktinājusies – palielinājies neiesniegto UIN deklarāciju īpatsvars, tomēr nozares nodokļu maksātāju nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna 2012.gadā ir labāka nekā vidēji valstī, norāda VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir izteikusi regulas priekšlikumu pieļaujamās nozvejas noteikšanai ES dalībvalstīm Baltijas jūrā 2017.gadam, informē Zemkopības ministrija.

Regulas projektā teikts, ka Latvijai pieļaujamā nozvejas kvota svarīgākajā nozvejā ir nozīmīgi samazināta: reņģei Rīgas jūras līcī samazinājums sasniegs 21 procentu, mencai Baltijas jūras austrumu rajonā – 39 procentus.

Latvija atbalsta regulas projekta savlaikus apstiprināšanu jau tuvākajā, 10.oktobra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības Ministru padomes sēdē, tādējādi nodrošinot ūdeņu zivju ilgtspējīgu izmantošanu un nākamā gada zvejas darbību savlaikus plānošanu.

Vienlaikus Latvija aicina ieklausīties to ES dalībvalstu viedoklī, kuru eksperti ir cieši saistīti ar attiecīgo krājumu izmantošanu un izpēti un kuru zvejnieki Baltijas jūrā zvejo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #1

DB, 04.01.2022

Dalies ar šo rakstu

"Esam plānojuši, ka 2022. gadā abu uzņēmumu kopējais apgrozījums varētu sasniegt 70 miljonus eiro, kopumā nodarbinot ap 600 darbinieku. Pieņemu, ka šāds uzņēmums var sevi saukt par tirgus līderi nozarē Latvijas austrumu reģionā," intervijā saka būvniecības uzņēmuma ACBR valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4. janvāra numurā:

  • Statistika. Mājokļu kvalitāte Latvijā un citur Eiropā.
  • Intervija. Apvieno reģionālās ceļu būves tradīcijas jaunam izrāvienam. Intervija ar būvniecības uzņēmuma ACBR valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi.
  • Tēma. Jaunas normas, kas stājas spēkā 2022. gadā.
  • Energoresursi. Vai elektroenerģijas cenu ietekmē iekšējā deficīta pieaugums?
  • Zvejniecība. Zvejot ļauj, bet kuģi veci un zvejnieku trūkst.
  • Biznesa ideja. Rada veiksmīgu uzņēmumu pandēmijas laikā. Stāsts par zīmolu "lovin’".
  • Portrets. Linda Rirdance SIA "Clean R" grupas valdes locekle, Finanšu un administratīvā direktore.
  • Brīvdienu ceļvedis. Rita Alika Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Provizoriskie rādītāji par pērno gadu, ļaujot izdarīt sākotnējos secinājumus par Latvijas uzņēmumu darbības rezultātiem pagājušajā gadā, parāda, ka 2010.gadā kopējais neto apgrozījums bijis aptuveni iepriekšējā gada līmenī, savukārt peļņas rādītāji jau ir uzlabojušies.

Hipotēku bankas vecākais finanšu analītiķis Jānis Hermanis norāda, ka uzņēmumiem vissmagākais periods ir bijis 2009.gadā, kad komersantu kopējais neto apgrozījums samazinājās par 22%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Peļņas rādītāji, kas sasniegti pērn, esot mērenāki nekā treknajos gados.

Piemēram, pašu kapitāla rentabilitāte aizvadītajā gadā bijusi aptuveni 5% (2006. un 2007.gadā – aptuveni 17%). Latvijas uzņēmumu vidējā rentabilitāte 2010.gadā esot pietuvojusies Rietumeiropas valstu līmenim.

2010.gadā Latvijas uzņēmumos ir samazinājušies aprites rādītāji, kas liecinot par ātrākiem norēķiniem uzņēmumu starpā un efektīvāku resursu izlietojumu. Taču šiem rādītājiem būtu vēl jāsamazinās, lai atgrieztos pirmskrīzes līmenī, skaidro eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pēc divu mēnešu samazinājuma nedaudz pieaugusi uzņēmējdarbības kreditēšana

Žanete Hāka, 03.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu mēnešu samazinājuma augustā atkal nedaudz pieauga uzņēmējdarbības kreditēšana – uzņēmumiem izsniegto aizdevumu atlikums palielinājās par 0,2%, bet finanšu iestādēm izsniegto aizdevumu atlikums – par 0,7%, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.

Kopējais rezidentiem izsniegto kredītu atlikums augusta beigās bija par 2,3% mazāks nekā maija beigās.

Atsevišķu vienreizēju faktoru ietekmē kredītiestāžu kredītportfelis straujāk saruka jūnijā, un, lai gan jūlijā un augustā kreditēšana samazinājās minimāli, rezidentiem izsniegto kredītu atlikuma gada krituma temps pieauga, augustā sasniedzot 6,9%.

LB skaidro, ka kredītportfeli samazināja mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma sarukums trijos mēnešos par 1,8% un finanšu iestādēm un nefinanšu sabiedrībām

izsniegto kredītu atlikuma kritums par 2,7%.

Tuvojoties eiro ieviešanas brīdim un būtiski neatšķiroties procentu likmju līmenim, apstājās ilgāku laiku vērojamais latos izsniegto kredītu atlikuma pieaugums un kredītportfeļa valūtu struktūrā nedaudz palielinājās eiro izsniegto kredītu īpatsvars - no 80,8% maijā līdz 81,6% augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 25. aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta piešķiršanas kārtību investīciju veicināšanai lauksaimniecībā, informē ZM.

Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai arī 2017. gadā sekmētu ES struktūrfondu finansēto projektu īstenošanu lauksaimniecībā un zvejniecībā.

Lai arī turpmāk sekmētu ES struktūrfondu finansēto projektu īstenošanu, kā arī lauksaimniecības nozarē, lauksaimniecības produktu pārstrādē un zvejniecības un zvejas produktu apstrādē iesaistītajiem uzņēmumiem nodrošinātu ilgtermiņa investīcijas ar atbilstošām aizdevumu likmēm, izmaiņas noteikumos papildus paredz atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai. Plānots, ka tādējādi tiks mazināts finansiālais slogs uzņēmumiem, kas maksā kredītprocentus par aizdevumu likmēm.

Uzņēmumos lieli līdzekļi tiek novirzīti maksājumiem par aizdevumu likmēm, bet tos varētu izmantot efektīvāk, novirzot apgrozāmo līdzekļu iegādes finansēšanai, investīcijām efektivitātes palielināšanai un jaunu darbavietu radīšanai. Tādēļ ir nepieciešams atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai lauksaimniecības nozarē, lauksaimniecības produktu pārstrādē un zvejniecības un zvejas produktu apstrādē iesaistītajiem uzņēmumiem, jo tā tiktu veicināta uzņēmumu efektivitāte un nodrošināta arī turpmāka investīciju ieplūšana uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Engures ostā uzņēmums SIA “O Yachts” ir uzbūvējis savu ceturto 14m garo “4 Klases” katamarānu “AONYX”, vēsta Tukuma novada pašvaldība.

Ar pārtraukumu uzņēmums SIA “O Yachts” strādā jau 6 gadus, kuru laikā ir uzbūvēti četri “4 Klases” (14m) katamarāni un divi “6 Klases” (līdz 20m), kuri 2021. gadā ir nominēti par labākajiem multi-korpusu klasē līdz 60 pēdām Eiropā un pasaulē.

Jaunais katamarāns veiksmīgi tiek gatavots ceļam uz Karību jūru un uzņēmums gatavojas būvēt nākamo “4 klases” katamarānu.

Kā top? SIA O-yachts katamarāni  

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «O- Yachts», vērojot, kā tiek...

Engures ostas pārvaldnieks Jānis Megnis uzskata, ka Engures ostai ir pamats lepoties ar šādu ražotni ostā, kas ir unikāla ne tikai Latvijas bet arī Baltijas mērogā.

Saskaņā ar Latvijas transporta un ostu attīstības vadlīnijām, kā viena no mazo ostu prioritātēm ir definēta ražošana, kuras neatņemama sastāvdaļa ir zvejniecība un jūras transports. Šajā segmentā Engures osta izceļ zivju apstrādes uzņēmumu SIA “Unda”, jau minēto SIA “O Yachts”, kā arī ar 2020. gadā dibināto kuģu būves uzņēmumu SIA "Invessel”. SIA “Invessel” šobrīd būvē zvejas kuģi Norvēgijai, kurš tiks nolaists ūdenī šā gada beigās vai nākošā gada sākumā un tieši no Engures ostas varēs doties zvejot Ziemeļu un Norvēģu jūrās.

Šogad Engures ostas pārvalde Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta “Austrumbaltijas jahtu ostu tīkla pilnveidošana un popularizēšana, EST-LAT177” ietvaros plāno uzstādīt degvielas uzpildes staciju jahtām un papildus jahtu piestātņu pontonus. Engures ostas pārvaldei šim projektam pieejamais budžets ir 100 000 eiro, t.sk. ERAF līdzfinansējums 85 000 eiro un Valsts budžeta līdzfinansējums 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils budžetu visdāsnāk pildījusi SIA Ventspils nafta termināls

Vēsma Lēvalde, 11.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu maksātāju līdere Ventspils pilsētas budžetā 2010.gadā ir bijusi SIA Ventspils nafta termināls, kas pilsētas budžetu papildinājusi par vairāk nekā 900 tūkstošiem latu.

Ventspils pilsētas pašvaldības budžetā iemaksāto nodokļu summu veido iedzīvotāju ienākumu nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm un nekustamā īpašuma nodoklis par zemi.

Ventspils pilsētas dome lielāko nodokļu maksātājus 11.maijā apbalvoja deviņās nominācijās. Katras nominācijas uzvarētājs tradicionāli saņem Ventspils pilsētas domes Atzinības rakstu un mākslinieka Arvīda Endziņa izgatavoto balvu.

Ventspils pilsētas pašvaldības budžetā visvairāk nodokļu 2010.gadā iemaksājuši šādi uzņēmumi:

SIA Ventspils nafta termināls - transports, glabāšana un sakari - 913,7 tūkstoši latu; pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts - būvniecība - 191,3 tūkst. latu; SIA Bio-Venta - apstrādes rūpniecība -122,3 tūkst. latu; SIA Zvejnieku kompānija Grifs - zvejniecība - 60,8 tūkst. latu; a/s Diāna -tirdzniecība - 195,9 tūkst. latu; pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi - operācijas ar nekustamo īpašumu (118,3 tūkst. Ls);SIA Diāna bistro - viesnīcas un restorāni - 37,0 tūkst. Ls; pašvaldības SIA Ventspils poliklīnika - veselība un sociālā aprūpe - 80,7 tūkst. latu; SIA Ventas Balss - izdevējdarbība, poligrāfija un ierakstu producēšana 41,1 tūkst. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža īpašnieku kooperatīvi ir plaši izlatīta parādība Eiropā, turklāt vairāku Ziemeļvalstu meža īpašnieku kooperatīvu atvases strādā arī Latvijā.

To liecina Zemkopības ministrijas pētījums par mežu īpašnieku kooperāciju ārzemēs. Dati rāda, ka Somija, Zviedrija un Norvēģija ir tās trīs valstis, kurās meža īpašnieku kooperācija ir sasniegusi vislabākos rezultātus. Tiesa, katrā no šīm valstīm kooperatīvi ir izvēlējušies samērā atšķirīgu darbības startēģiju.

Saskaņā ar Starptautiskās Kooperatīvu alianses datiem, visā pasaulē kooperatīvu kustībā ir iesaistījušies vairāk kā 800 miljoni cilvēku. Kooperatīvu kopējais gada apgrozījums sastāda ap 500 miljardiem latu. No 300 pasaulē lielākajiem kooperatīviem 62 atrodas ASV, 45 Francijā, 33 Vācijā un 28 Itālijā. Eiropā darbojas ap 160 tūkstošiem kooperatīvo sabiedrību, kurās ir 123 miljoni biedru. Eiropā kooperatīvi nodrošina 5,4 miljonus darba vietu. Kooperācijai vislielākā nozīme ir Somijā, kur 2008. gadā 4100 kooperatīvos bija iesaistījušies četri miljoni (84%) iedzīvotāju. Somijā 21 piensaimnieku kooperatīvs aizņem 96 % piena tirgus, 5 gaļas kooperatīvi – 82 % gaļas tirgus, 34 patērētāju kooperatīvi – 44 % pārtikas preču tirgus, bet 263 kooperatīvās bankas – 35 % depozītu tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz kredītiem reālākie pretendenti - eksportējošie uzņēmumi, tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji

Žanete Hāka, 01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā banku kredītportfeļa noturīga izaugsme varētu atsākties vien tuvāko pāris gadu laikā, jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā prognozē Latvijas Banka.

Centrālā banka paredz, ka nākotnē kreditēšanas dinamiku noteiks uzņēmumiem izsniegto kredītu attīstības tendences, bet mājsaimniecības joprojām atturēsies no jaunu kredītsaistību uzņemšanās, un to parāda līmenis pakāpeniski saruks. Lai gan kredītiestāžu kopējais kredītportfelis turpinās mazināties, atsevišķu lielāko kredītiestāžu pārstāvju izteikumi liecina, ka eksportējošie uzņēmumi, tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji varētu būt kredītspējīga auditorija.

Pērnā gada novembrī un decembrī palielinājās kredītieguldījumu atlikums mežsaimniecībā, atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs (koksnes ražošanā un poligrāfijā), enerģētikā, ūdensapgādē, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, uzglabāšanā, informācijas un finanšu pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvejniecība Valdība otrdien, iespējams, varētu lemt par turpmākajiem soļiem sniega krabju lietā

Eiropas Savienības Krabju zvejas asociācijas vadītājs Didzis Šmits uzskata, ka Latvijas valdībai jāpieņem lēmums vērsties pret Norvēģijas Karalisti Starptautiskajā tiesā Hāgā. «Ņemot vērā faktu, ka Norvēģija turpina klaji ignorēt starptautiskos līgumus un konvencijas, kas tai nosaka par pienākumu dalīties ar sniega krabju resursiem Barenca jūrā, lai panāktu taisnīgu risinājumu, Latvijas valdībai neatliek citas iespējas kā vērsties Starptautiskajā tiesā, uzskata Eiropas Krabju zvejas asociācijas vadītājs.

Latvijas, Lietuvas un Spānijas kompānijas sniega krabju zveju Barenca jūrā uzsāka pilnīgā saderībā ar starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, ko apliecina gan saņemtās licences, gan Eiropas Komisijas veiktās kuģu notifikācijas Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecības komisijai (NEAFC), gan pieņemtā ES regula par zvejas iespējām Svalbāras ūdeņos un virkne citu darbību un nolēmumu NEAFC un ES līmenī, pauž asociācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu sasniegt 4,2%

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departaments, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas vērtējums par Latvijas ekonomikas izaugsmi 2017. gadā un prognozēm 2018. gadam

Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados.2017. gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts ( IKP) bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz 4,5%. Salīdzinājumam iepriekšējos četros gados vidējais IKP pieauguma temps bija 2-3%.

Izaugsmes paātrināšanos 2017. gadā sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu investīciju veikšana un darba samaksas pieaugums.

Pēdējos gados stabili aug eksports, privātais un valsts patēriņš. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni. Eksportu pozitīvi ietekmē ārējā pieprasījuma pieaugums. 2017. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar 2016. gada trīs ceturkšņiem, eksports pieauga par 4,1%. Savukārt, jūtami uzlabojumi darba tirgū un iedzīvotāju ienākumu pieaugums sekmē privātā patēriņa izaugsmi. 2017. gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš pieauga par 4,9%. Arī valsts patēriņš šajā periodā būtiski palielinājās – par 4,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvejnieku saimniecība Staģis1 Buļļu salā kļuvuši par teju pēdējiem mohikāņiem, kas vēl nodarbojas ar zvejniecību.

Z/s Staģis1 saimnieki Ausma un Juris Dančauskis uzsver, ka zvejniecība dod iztiku visai ģimenei – pietiekot gan maizītei, gan sviestam. Tomēr kopumā valstī zvejnieku kļūst arvien mazāk. Par to liecina fakts, ka, gatavojot publikāciju uz tradicionālajiem zvejnieku svētkiem, Dienas Biznesam tikai ar grūtībām izdevās sameklēt kādu jūras zelta smēlēju, kurš būtu gatavs runāt ar presi. Piemēram, Lapmežciemā tika norādīts, ka neviens vairs nezvejojot, bet Rojā un Engurē sarunas atteica.

Buļļu salā ierodamies ap astoņiem no rīta, kad zvejnieki jau dodas mājup ar lomiem. Saule gabalā un Buļļupes piestātnē zvejniekus sagaida ne tikai saimniece Ausma un Dančausku dēls Oskars, kas ir liels palīgs darbos, bet arī apkārtējo māju kaķi. Kā vēlāk skaidro Juris, minkāni jau pazīstot laivas motora troksni un ir kaujas gatavībā sagaidīt kārotos jūras gardumus. Laivā gozējas galvenokārt brangi brekši, tāpat nozvejoti zandarti, butes, raudas un asari, ko krastā izceļ otra ģimenes atvase – dēls Kārlis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rietumāfrikas iedzīvotāji dod prettriecienu nelegālajai zvejniecībai

Jānis Rancāns, 12.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sjerraleones iedzīvotājiem radies jauns palīgs cīņā ar nelikumīgu zvejniecību, ko pie valsts krastiem izvērš ārvalstu kuģi. Ar Londonas kompānijas Environment Justice Foundation (EJF) palīdzību piekrastes ciemati izveidojuši speciālu novērošanas sistēmu.

Ar EJF atbalstu un piešķirtajām 50 tūkstošiem britu mārciņu 23 Sjerraleones piekrastes ciemi aprīkojuši laivu ar novērošanas, kuģu identifikācijas un videoieraksta sistēmām, kuras izmantojot viņiem izdevies atpazīt desmit ārvalstu kuģus, kas valsts ūdeņos nodarbojušies ar nelikumīgu zvejniecību. Ciematu iedzīvotāji kopumā konstatējuši 252 nelikumīgas zvejniecības gadījumus, raksta laikraksts The Guardian.

Kuģu attēli un atrašanās vietas pēc tam tikušas nodotas Eiropas Savienības (ES), Āfrikas valstu, ostu un citu piekrastes ciematu rīcībā. Deviņiem no desmit zvejas kuģiem bijusi atļauja noķertos lomus vest uz ES valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru