Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar AS Latvijas Gāze, zvērinātu advokātu biroju ZAB VARUL un BDO LATVIA un labākajiem Latvijas un ārvalstu ekspertiem organizē konferenci uzņēmējiem, vadītājiem, grāmatvežiem un nodokļu speciālistiem par 2016.gada būtiskām pārmaiņām nodokļu likumdošanā.

Konferences mērķis: sniegt plašu, detalizētu un noderīgu informāciju par nodokļu politikas izmaiņām 2016.gadā, to būtību un iespējamo ietekmi, kā arī dalīties praktiskos padomos un ieteikumos, kas jāņem vērā uzņēmējiem, lai veiksmīgāk izmantotu jaunos spēles noteikumus.

Piesakoties un apmeklējot Nodokļi 2016 konferenci, būs iespēja laimēt nodokļu rokasgrāmatas elektronisko abonomentu 1/2 gadam, izloze notiks 3.12.2016.

Konferences dalībnieki:

Kaspars Freimanis, ZAB VARUL vecākais jurists

Sintija Frienberga, BDO LATVIA vecākā nodokļu konsultante

Iveta Buškēvica, Nodokļu kontroles pārvaldes direktore

Edgars Vilnis, BDO LATVIA, nodokļu konsultants

Igaunijas advokātu birojs Varul kļuvis par pirmo Baltijas sertificēto konsultantu NASDAQ OMX organizētajā Baltijas alternatīvajā tirgū First North, informē biržas pārstāvji.

Baltijas Sertificētā konsultanta statuss tiek piešķirts sertificētajiem konsultantiem, kas ir ieguvuši šo statusu vairāk nekā vienā NASDAQ OMX Baltijas biržā. No 2011.gada Varul darbojas kā sertificētais konsultants NASDAQ OMX Tallinn biržā un pirmdien ieguvis statusu arī NASDAQ OMX Riga biržā, tādējādi kļūstot par pirmo Baltijas sertificēto konsultantu.

«Baltijas Sertificētie konsultanti iegūst iespēju sniegt konsultāciju pakalpojumus uzņēmumiem vairākās Baltijas valstīs neatkarīgi no sertificētā konsultanta reģistrācijas valsts,» skaidro NASDAQ OMX Baltijas tirgus Biržas pakalpojumu vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne.

30. jūnijā NASDAQ OMX Tallinas birža piešķīra Sertificētā konsultanta statusu audita un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumam Grant Thornton Rimess, kas tādejādi ir kļuvis par Sertificēto konsultantu NASDAQ OMX organizētajā Baltijas alternatīvajā tirgū First North.

Kā liecina paziņojums biržā, Grant Thornton Rimess piedāvās konsultāciju pakalpojumus Igaunijas uzņēmumiem, kuri vēlas iekļaut savas akcijas alternatīvajā tirgū First North.

NASDAQ OMX Tallinas biržas valdes priekšsēdētājs Rauno Kletenbergs norāda, ka ir ļoti svarīgi, lai uzņēmumiem, kas plāno iekļaut savas akcijas alternatīvajā tirgū, būtu izvēle starp vairākiem pieredzējušiem konsultantiem, kas varētu tiem sniegt nepieciešamo atbalstu sagatavošanās procesā.

First North Sertificētais konsultants sniedz uzņēmumiem nepieciešamo atbalstu sagatavošanās procesā uzņēmumu akciju iekļaušanai NASDAQ OMX organizētajā Baltijas alternatīvajā tirgū First North. Sertificētā konsultanta uzdevums ir palīdzēt uzņēmumam izpildīt tirgus noteikumu prasības un sekot līdzi, lai uzņēmums ievērotu informācijas atklāšanas prasības un investoru rīcībā būtu pietiekams informācijas apjoms investīciju lēmumu pieņemšanai. Sertificētā konsultanta statuss tiek piešķirts uzņēmumiem ar atbilstošu pieredzi biznesa konsultāciju vai finanšu starpniecības jomā.

22 no 28 ES dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku PVN, ieskaitot nesen pievienojušos Horvātiju un krīzē smagi cietušo Grieķiju, un tikai piecas valstis, tostarp Latvija to nedara

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES. Pēc PVN likmes lieluma Latvija atpaliek tikai no Dānijas. Attīstītās valstis (Vācija –7% likme, Luksemburga –3% un Lielbritānija – 0%) piemēro daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka tās varētu atļauties ieviest arī augstāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks un viņi būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt, lai arī pēdējie gadi ir uzskatāmi par ekonomiskās krīzes periodu un valstis meklēja iespējas palielināt budžeta ieņēmumus.

Vismaz 10 Eiropas Savienības dalībvalstis ļauj īstenot dažādu valstu uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu, tādējādi radot papildu darba vietas un nodokļu ieņēmumus, Latvijā tādu iespēju nav

To liecina a/s BDO Latvia un ZAB Varul pētījums. «No jaunajām ES dalībvalstīm Maltā, Kiprā un no Austrumeiropas tikai Čehijā ir atļauta uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšana, savukārt ne Latvijas, ne Igaunijas, ne arī Lietuvas normatīvie akti neko tādu neparedz,» pētījuma rezultātus skaidro ZAB Varul un a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka ar uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu savu valstu ekonomiku stutē ne tikai turīgā Dānija, Francija, Luksemburga, bet arī jaunās ES dalībvalstis – Malta un Kipra. «Citu valstu jurisdikcijā esošu uzņēmumu pārcelšanās nav ne ļoti lēts, ne arī vienkāršs process, un tas ienes papildu naudu šo valstu budžetos nodokļu un nodevu veidā, kā arī rada pieprasījumu pēc pakalpojumiem un precēm,» skaidro J. Zelmenis. Viņš nenoliedz, ka šāda jurisdikcijas pārcelšana ļoti pieprasīta ir tieši holdingu uzņēmumiem, jo tādējādi nav jālikvidē māteskompānija vai vecāsmātes kompānija, desmitiem meitu vai mazmeitu kompāniju.

Rīgas pašvaldībai tā arī nav izdevies atrast interesentus, kas būtu gatavi iegādāties Rīgas pilsētas lombarda kapitāla daļas. Šobrīd Rīgas domes Īpašumu departaments izvērtē piesaistītā konsultanta zvērinātu advokātu biroja Magnusson iesniegto atzinumu par iemesliem, kāpēc pircējs nav atrasts, un priekšlikumus turpmākajai rīcībai ar kapitāla daļām.

Pagaidām gan departaments neatklāj nedz iemeslus, kāpēc nav izdevies pārdot lombarda kapitāla daļas, nedz arī priekšlikumus par turpmāko rīcību. Jāatgādina, ka sākotnēji Rīgas pašvaldība pati mēģināja pārdot sev piederošās kapitāldaļas, rīkojot izsoles, bet neviens pretendents nepieteicās. Tāpēc pērn rudenī tika izsludinātais iepirkumu konkurss, kurā uzvarēja zvērinātu advokātu birojs Varul, kas šobrīd mainījis nosaukumu uz Magnusson (ar nosaukumu Varul šobrīd darbojas cits advokātu birojs).

Līgums paredzēja, ka akciju pārdošanas darījums jānoorganizē ne vēlāk kā desmit mēnešu laikā. Magnusson, ja viss noritēs gludi, saņems kopumā vairāk nekā 169 tūkst. latu.

Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas ir ievērojami zemākas nekā Rietumeiropas valstu galvaspilsētās, izņemot Luksemburgu un daļēji Tallinu, tomēr arī algu līmenis tur ir daudz augstāks.

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Jārēķinās arī, ka ar sabiedrisko transportu lielākoties nepārvietojas ļoti turīgi cilvēki, bet gan vienkāršo darbu darītāji. Vienlaikus vairākas Eiropas pilsētas motivē ar sabiedrisko transportu doties uz darbu, jo tas ir izdevīgāk nekā braukt ar savu vieglo automašīnu. Arī Rīgas pašvaldība un pašvaldības SIA Rīgas satiksme aicina cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā arī popularizē park&ride principu, bet pagaidām tas nav izdevies īpaši veiksmīgi.

Luksemburga pārsteidz

«Tas, ka valstī ar mazākiem ienākumiem vidēji uz vienu iedzīvotāju būs arī lētākas sabiedriskā transporta biļetes, ir loģiski, un par to liecina arī pētījuma dati. Tiesa, ir daži izņēmumi, piemēram, Luksemburga, kur sabiedriskā transporta gada biļete ir lētāka nekā ar ievērojami mazākiem ienākumiem iztiekošajiem rīdziniekiem,» pētījumā paradoksālo situāciju iezīmē zvērināts advokāts Jānis Zelmenis.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Vita Liberte, zvērināta advokāte, biroja Varul partnere

Nodibināta Korporatīvo pakalpojumu sniedzēju asociācija Locate Latvia, kuras darbības mērķis ir veicināt korporatīvo pakalpojumu eksportu, informē asociācijas pārstāvji.

Tāpat starp asociācijas mērķiem ir arī biedru profesionālās izaugsmes veicināšana un savstarpējā apmaiņa ar labas biznesa prakses piemēriem, kā arī rūpes par finanšu nozares tēlu gan Latvijā, gan starptautiski. Asociācija apvieno konsultantus, juristus, grāmatvežus, kas jau šobrīd apkalpo starptautiskos klientus.

«Latvija faktiski ir Baltijas reģiona finanšu centrs, ko pierāda tas, ka bankas ir piesaistījušas vairāk nekā 70 % no visiem starptautisko klientu ieguldījumiem Baltijas valstīs, kā arī apkalpoto starptautisko korporatīvo klientu skaits pārsniedz 60 tūkstošus. Tas paver lieliskas iespējas korporatīvo pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt savus pakalpojumus šiem starptautiskajiem klientiem, sniedzot konsultācijas, veicot grāmatvedības uzskaiti, kā arī piedāvājot citus ārpakalpojumus. Tāpat finanšu pakalpojumu un ar to saistīto nozaru pakalpojumu eksports ir viens no veidiem, kā Latvija var konkurēt starptautiskajā tirgū. Tādējādi, attīstot pakalpojumus un kāpinot apmērus, augs pieprasījums pēc darbiniekiem un citu nozaru sniegtajiem pakalpojumiem, sekmējot visas tautsaimniecības labklājības pieaugumu,» norāda Toms Veidemanis, Locate Latvia vadītājs.

Septiņiem nesen dibinātajā biedrībā Korvet esošiem uzņēmumiem Rīgas kuģu būvētava (RKB) palikusi parādā vairāk nekā 462 tūkstošus eiro un atsakās tos samaksāt, liecina biedrības iesniegums Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK).

Iesniegumā FKTK minēts, ka uz šā gada marta sākumu RKB, neveicot sniegto pakalpojumu apmaksu, ir izveidojušās lielas parādsaistības pret bijušajiem apakšuzņēmējiem, kuri darbojas kuģu būvēšanas nozarē.

Pašlaik biedrības uzņēmumu kopējais prasījums saskaņā ar piestādītajiem rēķiniem sasniedzis 463 tūkstošus eiro.

Kā Db.lv skaidroja Korvet pārstāvji, minēto septiņu uzņēmumu nosaukumi patlaban netiek atklāti. To nevēloties paši uzņēmumi, «ņemot vērā RKB valdes darbības».

Biedrība Korvet norāda, ka visi izveidojušos parādu atgūšanas mēģinājumi ir noveduši pie RKB valdes priekšsēdētāja Vasilija Meļņika un uzņēmuma pārstāvju – zvērinātu advokātu biroja VARUL – draudiem ar prasības pieteikumu iesniegšanu pret nenodrošinātajiem kreditoriem un draudu vēstuļu izsūtīšanu par kriminālprocesu ierosināšanu, nepatiesi apgalvojot, ka tieši darbu izpildītāji ar saviem izpildītajiem darbiem, sniegtajiem pakalpojumiem ir nodarījuši zaudējumus RKB un uzņēmums nevienam neko nav parādā.

Latvija savu pievilcību holdingiem nespēj pierādīt, turklāt to aptumšojis pērn iedzīvinātais liegums zaudējumu pārnešanai uzņēmumu grupas ietvaros un minimālā domājamā ienākuma nodokļa noteikšana valdes locekļiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par vislielāko triecienu holdingiem Latvijā tiek uzskatīts tieši liegums zaudējumu pārnešanai uzņēmumu grupā. DB jau rakstīja, ka šis bija viens no iemesliem, kādēļ trīs mēbeļu ražošanas uzņēmumi – SIA Tukuma mēbeles, SIA Daiļrade koks un SIA Valmieras mēbeles – konsolidējās vienā SIA Daiļrade koks. Savulaik par šīs normas kaitīgo ietekmi DB slejās brīdināja arī uzņēmējs Jānis Ošlejs, norādot, ka tādējādi riskantākie – lielākoties ražošanas investīciju projekti var arī netikt īstenoti, jo šādiem ieguldījumiem visbiežāk tiek nodibināts atsevišķs uzņēmums, kura neveiksmes gadījumā zaudējumu segšanas iespēja pāriet uzņēmumu grupai. Ja tādas iespējas vairs nebūs, tad, viņaprāt, diez vai grupas vadošais uzņēmums būs gatavs riskēt un savā iekšienē realizēt riskantu projektu.

#Latvijas tirgum ir raksturīgi daudzi tā saucamie pašnodarbinātie (freelancer) advokāti, kas staigā un piedāvā savus pakalpojumus par dempinga cenām.

Zvērinātu advokātu birojos tikai ar juristiem vien nepietiek un rodas aizvien lielāka nepieciešamība pēc datu analītiķiem, jau šobrīd rāda pasaules prakse

Tā, runājot par zvērinātu advokātu biroju (ZAB) nākotni, intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda zvērināta advokāte, BDO Law partnere Vita Liberte. Viņa uzsver, ka pasaulē aizvien biežāk birojus, kas sniedz juridisku palīdzību, izveido cilvēki, kuri paši nav juristi, piesaistot nozares speciālistus uz konkrētiem projektiem. Līdz Latvijai šī tendence vēl nav atnākusi, tomēr ar laiku arī konservatīvajai Latvijas juridiskajai nozarei būs jāmainās, lai apmierinātu prasīgos un aizvien vairāk zinošākos klientus.

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā

Kopumā ir trīs prioritātes, kamēr Latvija pilda Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus, – konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa un Eiropas loma pasaulē, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai celtu konkurētspēju, ir paredzēts Junkera investīciju plāns, kam pagājušajā nedēļā tika pieņemts investīciju rāmis, kādos sektoros līdzekļi tiks investēti. Būtiska aktualitāte ir arī vienotais digitālais tirgus. Par šo jomu ir gaidāmas plašas diskusijas, un Eiropas Komisija no savas puses ir apsolījusi koncepcijas sagatavošanu. Plāni par vienoto telekomunikāciju tirgu ir sarežģītāki un gaidāmas debates.

Ekonomikas ministrija par konsultācijām vienotas attīstības finanšu institūcijas (AFI) izveidei, ko plānots darīt uz Hipotēku bankas bāzes, zvērinātam advokātu birojam Magnusson maksās 62 tūkstošus latu (bez PVN).

Pērn oktobrī ar šādu piedāvāto summu Magnusson uzvarēja Ekonomikas ministrijas rīkotā atklātā konkursā, kurā kopumā bija saņemti seši piedāvājumi. Konkursā, kur paredzamā cena bija noteikta 90 tūkstošu latu apjomā, uzvarētājs tika izvēlēts nevis pēc zemākās cenas, bet vērtējot saimniecisko izdevīgumu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības brojā (IUB).

Paziņojumā arī norādīts, ka uzvarējušā pretendenta līgumcena 62 tūkstošu latu apjomā veidojas, saskaitot divas pozīcijas, tajā skaitā kopējā cena par izvērtējuma veikšanu vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidei – 22 tūkstoši latu un cena par vienas stundas konsultācijas sniegšanu – 35 lati par stundu, kopējai konsultāciju summai bez pievienotās vērtības nodokļa nepārsniedzot 40 tūkstošus latu. Ja pie AFI izveides izvērtējuma strādā vidēji astoņas stundas dienā, vidēji 25 darba dienas mēnesī, tad kopumā Magnusson pie AFI jāstrādā aptuveni 5,7 mēneši, jeb, sākot darbu, piemēram, 2012.gada novembrī, tam būtu jāilgst nedaudz ilgāk kā līdz aprīļa vidum, liecina Db.lv aplēses.

Samazināta PVN likme pārtikai būtu nozīmīgs atbalsts šīs nozares ražotājiem, paātrinot naudas apriti un ceļot vietējo uzņēmēju konkurētspēju.

Latvija ir paradoksu valsts. Arī nodokļu ziņā. DB nupat aprakstīja ZAB Varul pētījuma rezultātus par PVN likmēm Eiropas Savienībā (ES). Galvenais secinājums ir skarbs – Latvija PVN likmes lieluma ziņā pārtikai atpaliek tikai no Dānijas. Varētu domāt, ka arī labklājības, iedzīvotāju un uzņēmumu turības ziņā Latvijas līmenis būtu tuvs Dānijai, taču te minētais pētījums rāda citu ainu. Daudzas attīstītas Eiropas valstis piemēro pārtikai samazinātu PVN likmi – Vācija 7%, Luksemburga – 3%, Lielbritānija vispār 0%, taču vidējās algas līmenis šajās valstīs gan ir stipri atšķirīgs no Latvijas – Luksemburgā tie ir teju 3200 eiro, Lielbritānijā – 2500 eiro, bet Latvijā (hm!) – 504 eiro. Un tomēr turīgās Eiropas valstis nesteidzas PVN likmi paaugstināt, lai gan no iedzīvotāju maksātspējas viedokļa to, šķiet, mierīgi varētu atļauties.

Konference uzņēmējiem, vadītājiem, grāmatvežiem un nodokļu speciālistiem, kurā koncentrētā veidā tiks izskatīti jautājumi, kas saistīti ar 2016. gada būtiskām pārmaiņām nodokļu likumdošanā

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar ZAB VARUL Latvijas un Igaunijas zvērinātu advokātu biroju ekspertiem, pasaulē piekto lielāko nodokļu, grāmatvedības, revīzijas un finanšu pakalpojumu uzņēmumu tīkla BDO pārstāvi BDO Latvia, Labklājības ministrijas un a/s Latvijas gāze pārstāvjiem 2015. gada 3. decembrī organizē konferenci, kas saistīta ar 2016. gada nodokļu likumdošanu. Konferences mērķis –sniegt plašu, detalizētu un noderīgu informāciju par nodokļu politikas izmaiņām 2016. gadā, to būtību un iespējamo ietekmi, kā arī dalīties praktiskos padomos un ieteikumos, kas jāņem vērā uzņēmējiem, lai veiksmīgāk izmantotu jaunos spēles noteikumus.

Uzņēmumiem, kuru akcionāri reģistrēti Kiprā, šīs valsts problēmas biznesu Latvijā neietekmēšot.

Pēdējos pāris gados zemo nodokļu valsts Kipras tiešās investīcijas Latvijā pieaugušas par 50% un 2012. gada beigās jau sasniedza 419,6 mil. Ls iepretim 282 milj. Ls 2010.gada beigās, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati. Turklāt no eirozonas valstīm Kipra investīciju ziņā atpaliek tikai no Nīderlandes (562,6 milj. Ls). Dati liecina, ka vairāk nekā 100 milj.Ls Kipras investori ieguldījuši apstrādes rūpniecībā. Tomēr Kipras krīze Latvijā strādājošos uzņēmumus, kuru akconāri reģistrēti Kiprā, neietekmēs, liecina DB aptaujātie uzņēmumi, kā galveno argumentu minot to, ka norēķinu konti atrodas Latvijā.

«Neprognozēju, ka Latvijas kompānijām, kuru mammām ir Kipras pieraksts, varētu būt kādas problēmas,» DB situāciju vērtē ZAB Varul partneris Jānis Zelmenis. Viņš savu viedokli pamato ar to, ka Kipra bija tikai investīciju tranzītvalsts, kura izmantoja savas priekšrocības, piemēram, Krievijas, Lielbritānijas, Šveices ieguldījumu «ceļošanā» uz konkrētu mērķi, piemēram, Austrumeiropā.

Latvijā minimālā alga ir 4,5 reizes zemāka nekā Francijā, tomēr lielākā daļa ēdamlietu veikalos maksā apmēram tikpat, cik šajā gardēžu zemē. Francijā pārtikai tiek piemērota 5,5% PVN likme, Latvijā – 21%, kas ir viens no augstākajiem pievienotās vērtības nodokļiem pārtikai Eiropas Savienībā (ES), norāda laikraksts Neatkarīgā.

«Ja Latvijā cenas gandrīz ir sasniegušas ES valstu cenu līmeni, vainīgs nav eiro, bet veikalu monopols Latvijā,» vēstulē laikrakstam rakstījis Francijas pilsētā Lillē dzīvojošs latvietis M. Imants. Līdz ar savām pārdomām viņš atsūtījis arī lielveikala E. Leclerc katalogu, kurā redzamas produktu cenas.

Salīdzinot šajā Lilles lielveikala sortimentā esošos produktus ar vairāku Latvijas lielveikalu akciju avīzēm, kas bija iznākušas aptuveni tajā pašā laikā, Neatkarīgā secinājusi, ka atsevišķu produktu cenas Latvijā ir ne tikai sasniegušas, bet pat pārspējušas Francijas cenas, piemēram, gurķi, tomāti, banāni, persiki Latvijā tobrīd maksāja dārgāk nekā Lilles lielveikalā. Siers Gouda Latvijā maksāja tikai nedaudz lētāk nekā izsmalcinātajā siera zemē. Vienlaikus šajā valstī augstākas cenas bija svaigai gaļai.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskajā telpā bieži vien lepojas ar sasniegtajiem rādītājiem, taču tie nenorāda uz taustāmiem rezultātiem, Dienas biznesa rīkotajā konferencē Nodokļi 2016 sacīja ZAB Varul vecākais jurists Rihards Niedra.

Šā gada deviņos mēnešos VID veicis 922 auditus, tātad gadā tiks veikti vairāk nekā 1000, no kuriem lielākā daļa ir juridisko personu pārbaudes.

Šo auditu rezultātā aprēķināti 134,6 miljoni eiro, un ar šo summu VID lepojas, saka eksperts, piebilstot, ka tā tomēr ir virtuāls un neko neizsakošs cipars, jo tā ir aprēķinātā, nevis reāli piedzītā summa, uzsver R. Niedra.

Tādēļ šie aprēķinātie skaitļi nereti noved pie nodokļu strīdiem un tiesvedībām, sacīja eksperts.

VID dati liecina, ka 129,7 miljoni eiro aprēķināti juridisko personu nodokļu auditos jeb 96% no kopējās nodokļu auditos aprēķinātās summas un 4,9 miljoni ir aprēķināti fizisko personu nodokļu auditos (4%).

Neraugoties uz ikgadējām pārmaiņām nodokļu jomā, Latvijas SIA ir iekārots ārvalstu uzņēmēju pirkums, ko veicina nodokļu administrācijas pārvērtības

ZAB Varul partneris Jānis Zelmenis atzina, ka pērn ir izdevies ārzemniekiem «pārdot teju 20 SIA Latvijā» un šogad šie pārdošanas apjomi pat varot pieaugt. «Runa ir nevis par kādiem strādājošiem uzņēmumiem, bet gan par jaunām kompānijām, ar kurām ārzemnieks var strādāt visā ES,» skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka šāda SIA tirgošana ir iespējama, pateicoties Latvijas nodokļu administrācijas pēdējo gadu pārvērtībām. «VID soli pa solim no barga kontrolētāja transformējas par sava veida pakalpojumu sniedzēju nodokļu maksātājiem, kas ir šīs valsts nodokļu kases piepildītāji,» – tā J. Zelmenis.

Veselības ministrija nav atmetusi ieceres nodokļu jomā, lai pusfabrikātiem un produktiem ar e-vielām būtu grūtāk konkurēt ar veselīgākiem produktiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdības rīcības plānā, pie kā šobrīd notiek intensīvs darbs, ir paredzēts iekļaut uzdevumus, kas saistītos ar iespēju izvērtēt un ieviest pārdomātu nodokļu politiku, ļaujot veselīgiem produktiem kļūt konkurētspējīgākiem pretstatā, piemēram, pusfabrikātiem vai ar veselībai nevēlamām e-vielām bagātiem produktiem, DB norādīja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. «Vērtējams būtu jautājums par šādas politikas īstenošanu attiecībā uz produktiem, kas veselībai nav vēlami – ar palielinātu sāls, cukura vai transtauku saturu. Vai mērķa sasniegšanai labākais risinājums būtu akcīzes nodokļa piemērošana produktiem ar noteiktām sastāvā esošām vielām vai to daudzumu, vai arī PVN pārskatīšana – tas vēl būtu jādiskutē ar atbildīgajām ministrijām par nodokļu politiku un pārtikas sektoru – ar Finanšu ministriju (FM) un Zemkopības ministriju,» skaidroja O. Šneiders. Jāatgādina, ka pērn VM, kad Ingrīda Circene bija veselības ministre, virzīja ieceri ieviest akcīzes nodokļi neveselīgai pārtikai. VM no akcīzes nodokļa palielināšanas un akcīzes nodokļa ieviešanas neveselīgai pārtikai gribēja iekasēt 33,7 milj. Ls, tostarp 7 milj. Ls bija plānots iegūt no akcīzes neveselīgai pārtikai. Tolaik lielākās problēmas bija atrast līdzsvaru, lai no jaunā, iecerētā nodokļa neciestu maznodrošinātas personas, kas lētāku pārtiku pērk līdzekļu trūkuma dēļ. Tāpat karstas diskusijas un spalvas putēja par to, kas tad īsti ir uzskatāms par neveselīgu pārtiku.

Viens no vadošajiem advokātu birojiem Latvijā un Igaunijā Primus paplašina un izvērš savu darbību visas Baltijas mērogā, apvienojoties ar Lietuvas advokātu biroju Varul. Apvienošanās ietvaros tiek izveidots jauns Baltijas mēroga pilna servisa advokātu birojs Primus ar vairāk nekā 70 speciālistiem Rīgā, Tallinā un Viļņā.

«Visi trīs Primus advokātu biroji pēdējos gados ir piedzīvojuši izaugsmi divkāršā apmērā un apkalpo arvien pieaugošu skaitu vadošo korporatīvo klientu Baltijā. Lietuvas biroja pievienošanās Primus, tajā skaitā Polijas konsultāciju nodaļas darbība, ievērojami palielinās Primus iespējas ne tikai Baltijas mērogā, bet arī daudz plašāk, kā arī nostiprinās pamatus turpmākai Primus izaugsmei, tostarp starptautiskā mērogā,» norāda advokātu biroja Primus partnere Kristīne Gaigule-Šāvēja.

Visi trīs Baltijas valstu Primus advokātu biroji specializējas klientu konsultēšanā sarežģītu darījumu strukturēšanas, strīdu risināšanas un normatīvo aktu piemērošanas jautājumos gan Baltijas, gan plašākā mērogā. Primus advokātu biroji starptautiskajās publikācijās pastāvīgi tiek ierindoti starp Baltijas vadošajiem advokātu birojiem.