Jaunākais izdevums

Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) pārmetumi par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām ir nebūtiski, Ministru kabinetam (MK) nav pamata neapstiprināt no valsts autonomas juridiskas personas vadītāju.

Tāds ir divu neatkarīgu juristu biroju slēdziens par nu jau trīs mēnešus ilgstošo strīdu ap jaunievēlētā LU rektora Indriķa Muižnieka apstiprināšanu amatā. Neatkarīgus pētījumus veica Starptautiskais zvērināto advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal, kura slēdzienu publiski pauda zvērināts advokāts Benno Butulis, un zvērināta advokāta Linarda Muciņa birojs, kuru pārstāvēja pats Linards Muciņš. Abi juristu biroji ar paziņojumu par gala slēdzienu LU rektora vēlēšanu auditā klajā nāca šā gada 12. augustā, uzsverot, ka tas ir neatkarīgs slēdziens, kas nevienam nav saistošs.

Apstiprināt vai nē – tieši šādi jautājumi radās pēc divām LU Satversmes sapulcēm šā gada 24. maijā un 6. jūnijā. Pirmajā sapulcē I. Mužnieks saņēma mazākumu balsu, bet otrajā - vairākumu, un tika paziņots, ka rektors ievēlēts.

Ar to nebija mierā izglītības ministre Ilga Šuplinska un izteica pārliecību, ka aicinās Ministru kabinetu neapstiprināt rektoru. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) paziņoja, ka konstatēti 10 pārkāpumi LU rektora vēlēšanās. Neatbilstības esot bijušas procedūrā, dokumentos, kā arī termiņos, jo ministrija par augstskolas vadības vēlēšanu iznākumu informēta mēnesi vēlāk, nekā norādīts normatīvos. Turklāt rektora vēlēšanās esot piedalījušies studentu pārstāvji, kas juridiski to nedrīkstēja darīt.

LU juriste A. Ozola, atklājot preses konferenci 12. augustā, informēja, ka LU jau šā gada 25. jūnija vēstulē IzM ir atspēkojusi un noraidījusi visus pārmetumus, kas iepriekš izteikti. Proti, ka būtisku likuma un LU Satversmes normu pārkāpumu nav.

«Rektora vēlēšanu tiesiskums ir vērtējams stingrā tiesiskā ietvarā, atsakoties no spekulācijām, patikas vai nepatikas, personiskā vai politiskā viedokļa. Tāpēc, lai gūtu pārliecību par šā gada maijā un jūnijā notikušo rektora vēlēšanu tiesiskumu un IzM paziņojumu, kā arī tajā norādītajiem pārmetumiem, LU lūdza minētos advokātu birojus veikt juridisko izpēti un sniegt atzinumu šajā jautājumā,» sacīja A. Ozola.

Jāpiebilst, ka Ministru kabineta vilcināšanās jautājumā par rektora apstiprināšanu pēc pieredzes var ilgt arī vairāk nekā trīs mēnešus.

Bija sagaidāms, ka šā gada 13. augusta Ministru kabineta sēdē LU rektora jautājums parādīsies, tomēr tas netika skatīts. Zināms arī, ka izglītības ministre I. Šuplinska augusta sākumā vēlreiz apstiprināja savu nostāju, ka aicinās Ministru kabinetu neapstiprināt jauno LU rektoru.

Zvērināts advokāts B. Butulis, sākot skaidrojumu par juridisko izpēti, uzsvēra pamatuzdevumu – izvērtēt rektora vēlēšanu tiesiskumu atbilstoši tiem likumiem, kurus ministrija ir minējusi paziņojumā universitātei.

«Mūsu izvērtējumā ietilpa tās dokumentācijas izvērtēšana, no kuras izriet ministrijas secinājumi, kā arī minēto normatīvu analīze. Mēs pirmkārt noteicām tiesisko ietvaru, lai izvairītos no spekulācijām par to, ko tad īsti paredz vai neparedz normatīvie akti. Būtiskākie apsvērumi par tiesisko ietvaru saistāmi ar vairākiem normatīvajiem aktiem. Jāsāk ar Augstskolu likuma 17. panta 5. daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets var neapstiprināt rektoru, ja ir pieļauti Augstskolu likuma vai LU Satversmes pārkāpumi. Tas var radīt maldīgu priekšstatu par to, ka Ministru kabinets lemj, kurš amata kandidāts ir lietderīgs, ka Ministru kabinets piešķir kādam kandidātam uzticību. Tā nav. Rektoru ievēl augstskolas sapulce, bet Ministru kabinets veic ārējo tiesiskuma kontroli. Pašu kandidātu lietderības izvērtēšana no kabineta puses nav iespējama kā nesaderīga ar normatīvajiem aktiem, kas paredz augstskolu autonomiju,» teica B. Butulis.

Advokāta sniegtais atzinums īsumā ir paziņojums par to, ka visi IzM minētie pārkāpumi ir nebūtiski un tādi, kas neietekmē LU rektora vēlēšanu rezultātus, tādēļ tālāka iejaukšanās no valsts autonomas juridiskās personas iekšējās lietās nav adekvāta un rektora neapstiprināšanai nav pamata.

«Vārdu salikums «var neapstiprināt» ir juridiska metode, kuras saturs ir šāds – tā ļauj un pat uzliek par pienākumu apstiprināt rektora amata kandidātu, ja pieļautie procedūras trūkumi neietekmē vēlēšanu rezultātu. Te nekādā gadījumā nav ietverta rīcības brīvība par politisku izvēli. Šāds formulējums tiek lietots arī citās jomās, kur ir jāizvērtē procedūras trūkumu būtiskums,» norādīja B. Butulis.

Advokāts savos secinājumos gāja pat tālāk, norādot, ka IzM dažos no saviem pārmetumiem pārkāpj LU ar likumu noteikto autonomiju. Proti, nepilnības LU iekšējos normatīvajos aktos, ja tās tieši neietekmē vēlēšanu rezultātu, nevar būt pārmetumu pamats, jo tā ir augstskolas iekšēja darīšana. Var būt pārmetumi par sliktu pārvaldību vai kavēšanos, bet tas nekādi nav saistāms ar LU rektora vēlēšanu leģitimitāti. Tieši tāds arī ir PWC gala slēdziens – pārvaldību var uzlabot, bet nav pamata neapstiprināt rektoru.

Visu rakstu lasiet 14. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijas Universitātes (LU) aizgājušais Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, LU rektora biroja vadītāja Alma Eihentāle, Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vadītāja Jūlija Stare un Akadēmiskā centra attīstības programmas vadītāja Gunta Rača kompensācijās saņems ap 53 000 eiro.

Grantiņam kompensācijā izmaksās ap 17 000 eiro, savukārt Eihentālei ap 8000 eiro, Starei un Račai katrai kompensācijās izmaksās aptuveni 14 000 eiro.

Vaicāts par kompensāciju izmaksāšanu aizgājušajiem darbiniekiem, bijušais LU rektors Indriķis Muižnieks sacīja, ka viņš ir parakstījis rīkojumus par kompensāciju piešķiršanu Grantiņam un Eihentālei un tās tiks izmaksātas četru mēnešalgu apmērā.

Atbilstoši likumam, darbiniekiem, kuriem bijušas darba attiecības ar augstskolu, kompensāciju izmaksā trīs mēnešu apmērā, bet tiem darbiniekiem, kuriem bijis darbs ar konfidenciāliem materiāliem kompensācija tiek izmaksāta četru mēnešalgu apmērā, skaidroja Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstrīdot valdības lēmumu, Muižnieks lūdz tiesu noteikt pagaidu liegumu jauna LU rektora ievēlēšanai

LETA, 29.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā neapstiprinātais Indriķis Muižnieks vērsies tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdzot noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai, atzina pats Muižnieks.

Viņš sacīja, ka vakar vakarā elektroniski ir iesniedzis Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, kurā lūdz atcelt viņam nelabvēlīgo administratīvo aktu par neapstiprināšanu amatā, balstoties uz to, ka valdības lēmums ir pieņemts prettiesiski, jo argumenti neatbilst tam, ko nosaka likums, proti, valdība drīkst rektoru neapstiprināt tikai tad, ja pārkāpts Augstskolu likums vai LU Satversme.

Muižnieks noliedz, ka būtu pārkāpti šie normatīvie akti, uzsverot, ka pieteikumā izvērsti ir pamatojis savu pozīciju. Vaicāts, cik ilgā laikā varētu notikt šīs lietas virzība, viņš norādīja, ka saskaņā ar kolēģu aplēsēm jautājums būtu izskatāms aptuveni mēneša laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Alma mater motto: exitus acta probat*

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 6. jūnijā, notiks Latvijas Universitātes (LU) ārkārtas Satversmes sapulce, kurā cita starpā būs jāapstiprina LU rektora vēlēšanas, kurās par uzvarētāju pasludināts līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks.

LU rektora vēlēšanas diemžēl ir kļuvušas par mūsu alma mater kauna traipu gan ar netīro pirmsvēlēšanu kampaņu, gan ar vēlēšanu rezultātiem. Proti, lai gan I. Muižnieks saņēma vairāk balsu nekā viņa sāncensis Gundars Bērziņš, tomēr par I. Muižnieku tika atdota 141 balss, bet 143 bija pret.

Lai gan par Muižnieku vairāk balsu bija pret nekā par, tomēr viņš tika pasludināts par vēlēšanu uzvarētāju. Interesanti, ka balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs paziņoja, ka LU rektors nav ievēlēts, bet LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs, ķīmijas profesors Māris Kļaviņš, kas nav jurists, citādi izskaidroja normatīvo regulējumu un vienpersoniski izlēma pretējo. Proti, pēc M. Kļaviņa domām, LU rektora amatā ievēlēts ir pretendents, kuram ir vairāk balsu nekā sāncenšiem, un nav svarīgi, vai konkrēti par viņu atdots balsu vairākums. Tam kategoriski nepiekrīt LU Juridiskā fakultāte, arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars ir norādījis, ka rektoru nevar ievēlēt ar mīnus divām balsīm. To, ka vēlēšanas uzskatāmas par nenotikušām, publiski paudis arī kādreizējais LU rektors prof. Mārcis Auziņš. Ja nu tomēr rīt ārkārtas sapulcē vēlēšanu rezultātus apstiprinās, par to likumību būs jālemj Izglītības un zinātnes ministrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā nākotnē plānots uzcelt vēl vairākas ēkas, šorīt Latvijas Radio stāstīja LU rektors Indriķis Muižnieks.

LU Akadēmiskajā centrā plānots celt studentu un pasniedzēju mājas, sporta infrastruktūru, tehnoloģiju centru un medicīnas māju, stāstīja rektors. Finansējumu tam iecerēts gūt ne vien aizņemoties, bet arī no valsts, no uzņēmējiem un privātās un publiskās partnerības ceļā.

Atbrīvotos vēsturiskos LU īpašumus plānots pārdot, atdot valstij vai atstāt LU lietošanā.

Valsts atbalstu augstākajai izglītībai kopumā un LU konkrēti Muižnieks vērtēja kā nepietiekamu.

LU ir parakstījusi līgumu ar pilnsabiedrību "RERE BMV" par jaunās Rakstu mājas projektēšanu un būvniecību. Konkurss par LU Akadēmiskā centra Rakstu mājas projektēšanu un būvniecību tika sākts 2019.gada oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Atklāj testēšanas laboratoriju izmēģinājumiem aviācijā, medicīnā un būvniecībā

Laura Mazbērziņa, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Materiālu mehānikas institūts atklājis testēšanas laboratoriju, kura paver iespējas jaunu pētījumu veikšanai un sadarbības veicināšanai ar uzņēmumiem Latvijā un ārzemēs.

«Institūts ir jauna attīstības posma sākumā. Ar šīs laboratorijas akreditēšanu paveras iespējas gan sadarbībai ar mūsu ražotājiem Latvijā, gan arī ar starptautiskiem partneriem visā pasaulē - Polijā, Vācijā, Krievijā un ASV,» sacīja LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks.

Divu gadu laikā institūta laboratorija ir aprīkota ar jaunām iekārtām, kas spēj nodrošināt testēšanas pakalpojumus aviācijas, kosmosa, medicīnas un būvniecības nozarēm. Aviācijā tiek pārbaudīti kompozītmateriali, būvniecībā deformēšanās procesi un dažādu materiālu pielietojumi, t. sk., stiegrotais betons, sijas. Savukārt medicīnā pārbauda, piemēram, implantus. «Lai mēs veiktu visas šīs pārbaudes, laboratorijai bija jābūt akreditētai. Tagad mēs varam strādāt Eiropas līmenī,» pastāstīja LU Materiālu mehānikas institūta direktors Egīls Plūme. Nākamais, pie kā tiek strādāts, ir protopipu un tehnoloģiju izstrādes pētniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) rektora amata kandidāti pretrunīgi vērtē iepriekšējos četros gados paveikto, viņu redzējums par augstskolas turpmāko attīstību ir atšķirīgs

Abu kandidātu uz LU rektora amatu – esošā universitātes vadītāja Indriķa Muižnieka un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna, AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja Gundara Bērziņa – galvenā prioritāte ir augstskolas virzība uz izcilību. I. Muižnieks sola darīt visu iespējamo, lai LU gūtu lielākus panākumus starptautiskajā pētniecības telpā un novērst studiju programmu fragmentāciju un dublēšanos, attīstot vairāku jomu kopīgas studijas. Savukārt Gundara Bērziņa plāni ir ievērojami ambiciozāki – viņš LU vēlas redzēt ne tikai kā vienu no labākajām augstskolām Baltijā, bet kā pašu labāko. Viņš uzskata, ka LU pārvaldība ir kļuvusi sarežģīta, atbalsta sistēma fakultātēm un institūtiem samazinājusies, reālie darba darītāji nav iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Viņš sola, ka viņa vadībā amatus neieņems politiski vai citādi angažēti cilvēki, kā arī bijušie Valsts Drošības komitejas biedri vai ziņotāji. I. Muižnieka kandidatūru izvirzījušas trīs fakultātes, seši zinātniskie institūti un LU Botāniskais dārzs, bet G. Bērziņa kandidatūru – piecas fakultātes. LU rektora un Senāta vēlēšanas notiks augstskolas Satversmes sapulcē 24. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pētījumā analizēs LU studiju programmu saturu un tā pilnveides iespējas

Db.lv, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai modernizētu Latvijas Universitātes studiju programmas atbilstoši sabiedrības un nozares attīstības vajadzībām, uzsākts studiju programmu satura analītisks pētījums, kurā paredzēts izstrādāt rekomendācijas konkurētspējas paaugstināšanai.

Pētījuma "Latvijas Universitātes esošo studiju programmu satura, struktūras analīze un nozares cilvēkresursu attīstības vajadzību un nepieciešamo prasmju izpēte studiju programmu satura pilnveidei" mērķis ir stiprināt Latvijas Universitātes konkurētspēju, modernizējot studiju programmas atbilstoši sabiedrības un nozares attīstības vajadzībām, veicinot pētniecības un studiju sasaisti, kā arī pilnveidojot pārvaldības procesus un paaugstinot vadības personāla prasmes.

Cer mainīt doktoru skaitu: divi no trim līdz grādam netiek 

No nākamā studiju gada doktorantūrā studējošajiem būs iespēja saņemt atalgojumu – vismaz 1000...

Pētījumā paredzēts izvērtēt Latvijas Universitātes visos studiju virzienos un līmeņos piedāvāto programmu saturu, struktūru un īstenošanu studentcentrētas mācīšanās un konkurētspējas kontekstā, kā arī novērtēt studiju programmu atbilstību darba tirgus vajadzībām un nozares attīstības tendencēm.

"Šīs pētījums ir nozīmīgs solis, lai Latvijas Universitāte ietu līdzi laikam un kļūtu stiprāka un konkurētspējīgāka nākotnē. Pētījuma rezultāti tiks ņemti vērā arī universitātes ilgtermiņa stratēģijas izstrādē," norāda LU rektors profesors Indriķis Muižnieks, mudinot Latvijas Universitātes personālu, neskatoties uz vasaras atvaļinājumu laiku, būt atsaucīgiem un rast laiku pētījuma pilnvērtīgai norisei.

Pētījuma rezultātā katrai vērtētai programmai tiks izstrādātas rekomendācijas satura un īstenošanas pilnveidei atbilstoši potenciālā darba tirgus vajadzībām, kā arī piedāvāti risinājumi studiju virzienu konkurētspējas stiprināšanai Latvijā un starptautiskā mērogā. Tiks izstrādāts arī rekomendāciju ieviešanas plāns un veikta nepieciešamo resursu apzināšana.

Pētījumu veic uzņēmuma "PricewaterhouseCoopers Latvija" ekspertu komanda, kuru pārstāv Raimonds Dauksts un Diāna Kurpniece.

Pētījuma rezultātus paredzēts apkopot līdz 2020.gada oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti nesmuki un prestižu graujoši. Piedodiet, bet tik banāli jāteic par notiekošo ap Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām.

Jāatgādina: pēc skandāla, kur kāds no kandidātiem tika apvainots plaģiātismā, pēc vēlmes par uzvarētāju vēlēšanās pasludināt kandidātu, kurš pirmajā balsošanas reizē ieguva vairāk mīnusu nekā plusu un kuru atkārtotā balsošanā tomēr apstiprināja, tagad konflikts ir saasinājies starp izglītības ministri Ilgu Šuplinsku un LU. Proti, Izglītības ministrija ir paziņojusi, ka LU rektora ievēlēšanā, kur par uzvarētāju pasludināts līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks, pieļauti vairāki procesuāli pārkāpumi un ministrija iestājas par to, lai I. Muižnieku rektora amatā neapstiprinātu, gala vārdu tomēr atstājot valdības ziņā.

Savukārt LU prorektore Ina Druviete paziņojusi, ka I. Muižnieka neapstiprināšanas gadījumā LU vērsīsies tiesā. Paralēli tam publiskajā telpā klejo dažādas spekulācijas, ka LU «darboņi» pasūtījuši dažādus ķengu rakstus par pašreizējo ministri. Tas viss no malas izskatās ļoti slikti un nekādā veidā nevairo mūsu Alma Mater prestižu. Tā vien šķiet, ka LU elitei par jebkuru cenu rektora amatā ir vajadzīgs konkrēts kandidāts. Jānorāda, ka neapmierinātību ar LU notiekošo rektora vēlēšanu procesu ir paudusi gan Juridiskā fakultāte, gan atsevišķi mācībspēki. Vislielāko sašutuma vētru izraisīja centieni paziņot, ka uzvarējis kandidāts, par kuru, lai arī atdots vairāk balsu nekā pār sāncensi, tomēr vairāk ir bijis «pret» balsotāju nekā «par».

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

KNAB izmeklētajā kriminālprocesā iesaistītā Broka tikusi pie jauna amata LU

LETA, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā aizdomās par iespējamām koruptīvām darbībām nonākusī Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) tikusi pie jauna amata Latvijas Universitātē (LU) - viņa iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā, vēstīja «TV3 Ziņas».

Broka uz šo amatu pieteikusies pati un prorektore Ina Druviete viņas vēlmi piepildījusi, vēstīja raidījums.

LU administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš «TV3 Ziņām» skaidrojis, ka «Broka pieņēma piedāvājumu strādāt kā eksperte juridiskajos jautājumos Administrācijas atbalsta grupā». LU vadība arī esot konsultējusies ar KNAB un guvusi apstiprinājumu, ka Broka var turpināt strādāt LU rektora vietnieces juridiskajos jautājumos amatā. Broka turpinās iesāktos darbus pie LU iekšējo normatīvo aktu pilnveidošanas, jauno sporta studiju programmu iedzīvināšanas un LU pārvaldības uzlabošanas jautājumiem, norādīja Grantiņš.

Sazvanīts pa telefonu, Grantiņš gan nemācēja atbildēt uz jautājumu, kas korupcijas skandālā ierauto politiķi aicinājis darbā. Tāpat viņš nemācēja pateikt, kāds būs Brokas atalgojums jaunajā amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru