Juristi secina, ka LU rektors jāapstiprina 

Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) pārmetumi par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām ir nebūtiski, Ministru kabinetam (MK) nav pamata neapstiprināt no valsts autonomas juridiskas personas vadītāju.

Jānis Goldbergs, 2019. gada 14. augusts plkst. 7:29

Foto: Ieva Makare/LETA

Tāds ir divu neatkarīgu juristu biroju slēdziens par nu jau trīs mēnešus ilgstošo strīdu ap jaunievēlētā LU rektora Indriķa Muižnieka apstiprināšanu amatā. Neatkarīgus pētījumus veica Starptautiskais zvērināto advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal, kura slēdzienu publiski pauda zvērināts advokāts Benno Butulis, un zvērināta advokāta Linarda Muciņa birojs, kuru pārstāvēja pats Linards Muciņš. Abi juristu biroji ar paziņojumu par gala slēdzienu LU rektora vēlēšanu auditā klajā nāca šā gada 12. augustā, uzsverot, ka tas ir neatkarīgs slēdziens, kas nevienam nav saistošs.

Apstiprināt vai nē – tieši šādi jautājumi radās pēc divām LU Satversmes sapulcēm šā gada 24. maijā un 6. jūnijā. Pirmajā sapulcē I. Mužnieks saņēma mazākumu balsu, bet otrajā - vairākumu, un tika paziņots, ka rektors ievēlēts.

Ar to nebija mierā izglītības ministre Ilga Šuplinska un izteica pārliecību, ka aicinās Ministru kabinetu neapstiprināt rektoru. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) paziņoja, ka konstatēti 10 pārkāpumi LU rektora vēlēšanās. Neatbilstības esot bijušas procedūrā, dokumentos, kā arī termiņos, jo ministrija par augstskolas vadības vēlēšanu iznākumu informēta mēnesi vēlāk, nekā norādīts normatīvos. Turklāt rektora vēlēšanās esot piedalījušies studentu pārstāvji, kas juridiski to nedrīkstēja darīt.

LU juriste A. Ozola, atklājot preses konferenci 12. augustā, informēja, ka LU jau šā gada 25. jūnija vēstulē IzM ir atspēkojusi un noraidījusi visus pārmetumus, kas iepriekš izteikti. Proti, ka būtisku likuma un LU Satversmes normu pārkāpumu nav.

«Rektora vēlēšanu tiesiskums ir vērtējams stingrā tiesiskā ietvarā, atsakoties no spekulācijām, patikas vai nepatikas, personiskā vai politiskā viedokļa. Tāpēc, lai gūtu pārliecību par šā gada maijā un jūnijā notikušo rektora vēlēšanu tiesiskumu un IzM paziņojumu, kā arī tajā norādītajiem pārmetumiem, LU lūdza minētos advokātu birojus veikt juridisko izpēti un sniegt atzinumu šajā jautājumā,» sacīja A. Ozola.

Jāpiebilst, ka Ministru kabineta vilcināšanās jautājumā par rektora apstiprināšanu pēc pieredzes var ilgt arī vairāk nekā trīs mēnešus.

Bija sagaidāms, ka šā gada 13. augusta Ministru kabineta sēdē LU rektora jautājums parādīsies, tomēr tas netika skatīts. Zināms arī, ka izglītības ministre I. Šuplinska augusta sākumā vēlreiz apstiprināja savu nostāju, ka aicinās Ministru kabinetu neapstiprināt jauno LU rektoru.

Zvērināts advokāts B. Butulis, sākot skaidrojumu par juridisko izpēti, uzsvēra pamatuzdevumu – izvērtēt rektora vēlēšanu tiesiskumu atbilstoši tiem likumiem, kurus ministrija ir minējusi paziņojumā universitātei.

«Mūsu izvērtējumā ietilpa tās dokumentācijas izvērtēšana, no kuras izriet ministrijas secinājumi, kā arī minēto normatīvu analīze. Mēs pirmkārt noteicām tiesisko ietvaru, lai izvairītos no spekulācijām par to, ko tad īsti paredz vai neparedz normatīvie akti. Būtiskākie apsvērumi par tiesisko ietvaru saistāmi ar vairākiem normatīvajiem aktiem. Jāsāk ar Augstskolu likuma 17. panta 5. daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets var neapstiprināt rektoru, ja ir pieļauti Augstskolu likuma vai LU Satversmes pārkāpumi. Tas var radīt maldīgu priekšstatu par to, ka Ministru kabinets lemj, kurš amata kandidāts ir lietderīgs, ka Ministru kabinets piešķir kādam kandidātam uzticību. Tā nav. Rektoru ievēl augstskolas sapulce, bet Ministru kabinets veic ārējo tiesiskuma kontroli. Pašu kandidātu lietderības izvērtēšana no kabineta puses nav iespējama kā nesaderīga ar normatīvajiem aktiem, kas paredz augstskolu autonomiju,» teica B. Butulis.

Advokāta sniegtais atzinums īsumā ir paziņojums par to, ka visi IzM minētie pārkāpumi ir nebūtiski un tādi, kas neietekmē LU rektora vēlēšanu rezultātus, tādēļ tālāka iejaukšanās no valsts autonomas juridiskās personas iekšējās lietās nav adekvāta un rektora neapstiprināšanai nav pamata.

«Vārdu salikums «var neapstiprināt» ir juridiska metode, kuras saturs ir šāds – tā ļauj un pat uzliek par pienākumu apstiprināt rektora amata kandidātu, ja pieļautie procedūras trūkumi neietekmē vēlēšanu rezultātu. Te nekādā gadījumā nav ietverta rīcības brīvība par politisku izvēli. Šāds formulējums tiek lietots arī citās jomās, kur ir jāizvērtē procedūras trūkumu būtiskums,» norādīja B. Butulis.

Advokāts savos secinājumos gāja pat tālāk, norādot, ka IzM dažos no saviem pārmetumiem pārkāpj LU ar likumu noteikto autonomiju. Proti, nepilnības LU iekšējos normatīvajos aktos, ja tās tieši neietekmē vēlēšanu rezultātu, nevar būt pārmetumu pamats, jo tā ir augstskolas iekšēja darīšana. Var būt pārmetumi par sliktu pārvaldību vai kavēšanos, bet tas nekādi nav saistāms ar LU rektora vēlēšanu leģitimitāti. Tieši tāds arī ir PWC gala slēdziens – pārvaldību var uzlabot, bet nav pamata neapstiprināt rektoru.

Visu rakstu lasiet 14. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2017. gada 03. janvāris plkst. 16:13

Resursu konsolidācijas nolūkos Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) reorganizēs Rīgas Pedagoģijas...

2016. gada 30. augusts plkst. 11:31

Lai stiprinātu konkurētspēju, lielākās valsts augstskolas turpina ieguldīt miljonus infrastruktūras...

2016. gada 30. maijs plkst. 13:51

Lai veicinātu jauniešu interesi par dabaszinātnēm un matemātiku, šogad visiem bakalaura...

2016. gada 16. marts plkst. 14:36

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) ir saņēmušas 446 000...

2016. gada 15. marts plkst. 8:00

Ja nerunājam par vienu periodu starp vēlēšanām, bet par attīstību gadu desmitu...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2019. gada 13. augusts plkst. 17:16

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā jaunizveidotie novadi dažādu izdevumu segšanai...

2019. gada 13. augusts plkst. 10:23

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pēc konsultācijām ar 114 pašvaldībām...

2019. gada 13. augusts plkst. 7:37

Valsts prezidentam Egilam Levitam nedēļas nogalē atrodoties ārpus valsts, viņa pienākumu pildīšana...

2019. gada 13. augusts plkst. 6:39

Buenosairesas akciju birža pirmdien piedzīvoja cenu kritumu par gandrīz 38%, jo akciju...

2019. gada 06. augusts plkst. 7:58

Administratīvi teritoriālā reforma pašreizējā piedāvājumā neīstenos vienu no būtiskākajiem...

2019. gada 06. augusts plkst. 6:23

ASV pirmdien oficiāli pasludināja Ķīnu par «valūtas manipulatori», apsūdzot Pekinu juaņas vērtības...

2019. gada 05. augusts plkst. 17:46

Lai palīdzētu pašvaldībām veiksmīgi īstenot administratīvi teritoriālo reformu, Vides aizsardzības...

2019. gada 02. augusts plkst. 8:40

Taizemes galvaspilsētā Bangkokā, kur patlaban notiek reģionālais samits, piektdien eksplodējuši...

2019. gada 02. augusts plkst. 7:56

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) ir atteicies no solītā visaptverošā tieslietu sistēmas...

2019. gada 01. augusts plkst. 17:33

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veiktā analīze par Liepājas...