Lai Dzintaru koncertzāli padarītu pievilcīgāku lielu starptautisku pasākumu rīkošanai, Jūrmalas dome domā arī par atklātās zāles rekonstrukciju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Pagaidām gan tā ir tikai iecere, jo finansējuma nav. Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzskata, ka finansiāli būtu jāiesaistās valstij. Rekonstruētās slēgtās zāles izmaksas – nepilnus 13 milj. eiro – sedza pašvaldība. Dzintaru koncertzāle ir vienīgā Latvijā, kas iekļauta kultūras kanonā. «Tā nav pat Latvijas, tas ir Baltijas mēroga projekts. Vai Rēzeknes koncertzāle ir uzcelta par pašvaldības naudu? Vai Cēsu koncertzāle uzcelta par pašvaldības naudu? Jelgavā Zemgales Olimpiskais centrs tapa par pašvaldības naudu? Jūrmalā visi objekti tiek būvēti par pašvaldības naudu, bet tas tā nevar turpināties, jo pilsēta nevar pavilkt šādus projektus,» pauž kūrortpilsētas vadītājs, atgādinot, ka iepriekšējā plānošanas periodā no ES fondiem Jūrmala nesaņēma neko.
DB jau iepriekš ziņoja (20.04.), ka no plānotā Jūrmalas domes 111,6 milj. eiro lielā šā gada konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 69,6 milj. eiro, bet aizņēmumi – 28,1 milj. eiro, vēl 13,9 milj. eiro ir atlikumi uz gada sākumu. Tik lieli aizņēmumi skaidrojami ar nepieciešamību investēt lielos infrastruktūras projektos, kam daudzām citām pašvaldībām ticis ES līdzfinansējums. «Ir lietas, kas jādara pašvaldībai pašai, kur nebūtu adekvāti lūgt valsts atbalstu. Ja jāremontē sava skola vai slimnīca, tad jāremontē, ja ceļš jātaisa un bedres jālabo, parki jātīra vai bērni jāēdina, tad mēs to arī darām, bet šeit ir valsts nozīmes objekts, var skaidri parādīt, kāds no tā ir labums ne tikai Jūrmalai. Te īpaši būtu jāpiespiežas un jāizdomā, kāpēc šis objekts nebūtu atbalstāms,» uzsver G. Truksnis.
Visu rakstu Grib turpināt Dzintaru koncertzāles rekonstrukciju lasiet 22. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.
#1/6
#2/6
#3/6
#4/6
#5/6
