Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 2,78 miljonu eiro apmērā nekustamo īpašumu attīstītājam MJL Development, lai atbalstītu jauna daudzdzīvokļu mājas projekta "Meira Garden" būvniecību līdzās Mežaparkam, Mores ielā.

Projekts papildinās Rīgas mājokļu fondu, piedāvājot mūsdienīgas un ilgtspējīgas mājvietas vairāk nekā 30 mājsaimniecībām. Trīsstāvu ēkā būs pieejami 24 divistabu un 12 trīsistabu dzīvokļi ar balkoniem, kuru platība nepārsniedz 9 kvadrātmetrus.

Ēka tiek būvēta, izmantojot koka karkasa modulārās konstrukcijas, kas Skandināvijā tiek izmantotas jau daudzu gadu desmitus, bet ir salīdzinoši jauna pieeja daudzdzīvokļu ēku attīstības nozarē Latvijā, tomēr tas kļūst arvien biežāk izmantots risinājums visā Eiropā. Šāda pieeja nodrošina ne tikai ievērojami īsāku būvniecības laiku un precīzu budžeta kontroli, bet arī nemainīgi augstu kvalitāti neatkarīgi no laikapstākļiem.

Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs turpina noliegt savu vainu kukuļošanas krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts kopā ar būvuzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas apgabaltiesa pirmdien turpināja skatīt bijušā bankas prezidenta un būvuzņēmēja apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem.

Pirmdien tiesa uzklausīja Rimšēviča liecības. Bijušais bankas prezidents norādīja uz viņaprāt vairākām nesakritībām starp notikušo un apsūdzībā atspoguļoto. Piemēram, viņš norādīja uz kādu telefona zvanu, kurš, pēc viņa teiktā, noticis 15 sekundes, bet apsūdzībā norādīts kā 15 minūšu ilgs.

Tāpat viņš norādīja, ka vairāki pierādījumi vispār neesot pārbaudīti, kā arī lietā viņam tiekot inkriminētas darbības, kuras neietilpstot Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumos, ka arī viņš tos nespējot ietekmēt.

No šī gada novembra AS “Civinity Mājas” vadību pārņem jaunā valdes locekle Diāna Fridenberga, kura kā svarīgāko uzdevumu izceļ tieši ciešākas un konstruktīvākas komunikācijas veidošanu ar dzīvokļu īpašniekiem un iedzīvotājiem.

“Mūsu klienti - dzīvokļu īpašnieki, ir mūsu prioritāte. Esmu pārliecināta, ka kopīgā darbā ar savstarpējo sapratni, kā arī atvērtu komunikāciju, mēs spēsim stiprināt līdzšinējo sadarbību ar jau esošajiem klientiem, kā arī spēsim pilnveidot esošos un radīt arvien jaunus, pieejamus pakalpojumus katram klientam,” norāda valdes locekle D.Fridenberga, kura iepriekš guvusi pieredzi nekustamo īpašumu jomā, strādājot uzņēmumā “Ober Haus”.

Kā vienu no pirmajiem lielajiem mērķiem D.Fridenberga izceļ tiešās komunikācijas veicināšanu, lai nodrošinātu klientiem atbalstu kopības lēmumu pieņemšanā. “Māja ir viens vienots veselums, līdz ar to lēmumus par māju ir jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem likuma noteiktajā kārtībā. Mēs redzam, mēs saprotam, ka bieži vien dzīvokļu īpašniekiem sagādā grūtības sasaukt vai arī ieresties uz kopības sapulci, lai piedalītos lēmuma pieņemšanā. Arī aptaujas veikšana pašiem īpašniekiem var sagādāt grūtības. Taču šie lēmumi ir mājas pārvaldnieka darba pamatā. Bieži vien bez šāda lēmuma var izpalikt kādi darbi vai uzdevumi no pārvaldnieka puses. Tādēļ tas ir uzdevums numur viens - palīdzēt, sniegt atbalstu klientiem, ne tikai paveicot praktisko pusi ar dokumentu sagatavošanu, bet arī sniedzot visaptverošu informāciju gan par nepieciešamajiem, gan par iespējamajiem un vēlamajiem darbiem, lai māja būtu sakopta un labā tehniskā kārtībā ne tikai šodien, bet arī nākotnē”.

Rīgas apgabaltiesa 2026. gada 22. janvārī plkst. 13 plāno turpināt skatīt bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un būvuzņēmēja Māra Martinsona apelācijas sūdzības par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem, informē tiesā.

Plānots, ka tiesas sēdē sāksies tiesas debates. Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 2023. gada beigās Rimšēvičam piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa vairāk nekā 150 000 eiro. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, proti, no tā tiks piedzīts 3,1 miljons eiro.

Ar dzīvi savā pilsētā ir apmierināti 96,8% aptaujāto valstspilsētu iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais apsekojums. Ar dzīves kvalitāti savā pilsētā visapmierinātāko iedzīvotāju īpatsvars ir Valmierā (99,5%), apmierinātība pieaugusi Jelgavā un Daugavpilī, bet nedaudz kritusies Jūrmalā un Rēzeknē.

CSP aptauja par dzīves kvalitāti deviņās valstspilsētās, izņemot Rīgu, veikta 2025. gadā. Iepriekšējā šāda aptauja notikusi 2022. gadā, un salīdzinājums tiek veikts ar iepriekšējās aptaujas rezultātiem.

Apmierinātība aug, ir izņēmumi

Valstspilsētās iedzīvotāji bija apmierināti ar dzīvi savā pilsētā arī 2022. gadā, kad CSP veica iepriekšējo aptauju. Apmierināto iedzīvotāju īpatsvara pieaugums ir novērots Jelgavā (par 1,9 procentpunktiem) un Daugavpilī (par 1,5 procentpunktiem), taču nedaudz samazinājies tas ir Jūrmalā (par 2,7 procentpunktiem) un Rēzeknē (par 2,0 procentpunktiem). Nelielas svārstības, līdz 1 procentpunktam (pp) ieskaitot, ir arī citās pilsētās. Piemēram, Liepājā trīs gadu laikā kritums par 1 pp, Ventspilī - par 0,3 pp.

Mājokļu apsaimniekošanas uzņēmums AS “Civinity Mājas” jaunajā, 2026. gadā mērķtiecīgi stiprinās sadarbību ar dzīvokļu īpašniekiem, par galveno attīstības balstu izvirzot atklātu, saprotamu un regulāru komunikāciju.

Uzņēmuma vadība uzskata, ka tieši dialogs ar iedzīvotājiem ir priekšnoteikums ilgtspējīgai māju apsaimniekošanai un kvalitatīvu pakalpojumu attīstībai.

“Vēlamies būt vēl tuvāk dzīvokļu īpašniekiem – gan ikdienas jautājumos, gan stratēģisku lēmumu pieņemšanā. Plānojam attīstīt tādu sadarbības modeli, kur klients jūtas uzklausīts, informēts un drošs par pieņemtajiem lēmumiem,” uzsver “Civinity Mājas” valdes locekle Diāna Fridenberga.

Mūsdienīgas un drošas vides veidošanā ļoti svarīga ir tieši iedzīvotāju atsaucība un atbalsts. Saskaņā ar likumu apsaimniekotājam jāsaņem piekļuve visām inženiertehniskajām komunikācijām, lai pārbaudītu, vai labā kārtībā un droša ir, piemēram, elektroinstalācija, apkures sistēmas, stāvvadi. “Šogad ziema ir pietiekami sniegota, jātīra auto stāvlaukumi, kas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem uz laiku jābūt gataviem pārvietot automašīnas. Lai darbus varētu veikt laikus un efektīvi, nepieciešama iedzīvotāju atsaucība,” ikdienas sadarbības piemēru min D. Fridenberga.

Visi Jūrmalā deklarētie iedzīvotāji, kuru mājokļa kadastrālā vērtība nepārsniegs noteiktu slieksni, no 1. janvāra saņems 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, piektdien lēmusi Jūrmalas dome.

Kā aģentūru LETA informēja pašvaldībā, atlaide tiks piemērota nekustamajam īpašumam vai tā daļai, kas aprēķināts par mājokli no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro.

Pašvaldība informē, ka Jūrmalā pašlaik ir 22 000 mājokļu īpašumu, kuros deklarēti Jūrmalas iedzīvotāji. 89% gadījumu šiem mājokļiem kadastrālā vērtība nepārsniedz noteiktos 56 915 eiro.

Jūrmalnieki jau šobrīd saņem 90% atlaidi nodoklim par savu īpašumā esošo zemi, bet no nākamā gada atlaide pienāksies arī par mājokli.

Kā norāda bijušais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LZP), likumdošana aizliedz pašvaldībām noteikt 0% nodokli, tādēļ pieņemts lēmums par maksimāli lielāko atlaidi, kāda šobrīd iespējama - 90% apmērā.

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Ko rāda dati – un ko tie nerāda? Jau pirms diviem gadiem Latvijas Banka publicēja visnotaļ skaudrus datus: reti kurā pašvaldībā hipotekāro kredītu atlikums pārsniedz 10 % no pašvaldības iekšzemes kopprodukta (IKP). Rīgā šis rādītājs bija 9,3 %, Jūrmalā – 22 %, bet pārējā Pierīgā – 29 %. Gandrīz katrā otrajā Latvijas pašvaldībā hipotekāro kredītu apjoms nepārsniedza 3 % no IKP. Dati ir nepielūdzami, un vēl būtiskāk – tie rāda, ka zemajai kreditēšanas aktivitātei nav tiešas saistības ar ekonomisko aktivitāti reģionos.

Vienlaikus jāatzīst: kopējais tirgus pēdējā gadā ir kļuvis aktīvāks. Latvijas Bankas statistika liecina, ka 2025. gada novembrī privātpersonām kredītos mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam izsniegti 194,7 miljoni eiro – par 40,7 % vairāk nekā 2024. gada novembrī. To veicināja algu pieaugums, labāka mājsaimniecību finanšu plānošana un “Euribor” likmes samazināšanās, kā rezultātā mājokļu kredītu gada procentu likme pērn samazinājās no 5,15 % līdz 4,13 %, un šobrīd likmes ir stabilizējušās.

Konkursa "Latvijas Būvniecības gada balva 2025" "Grand Prix" ieguvuši Jēkabpils aizsargdambis un Taurupes muižas klēts atjaunošana Ogres novadā.

Nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" pirmā vietā piešķirta projektam "Muuna", Gaujas ielā, Mārupē, otrā vieta - dzīvokļu ēkai Ceriņu ielā 8, Bauskā, bet trešā vieta - dzīvojamo ēku kompleksam "Domesnes Rezidence", Kolkasraga ielā, Rīgā.

Nominācijā "Jauna sabiedriska ēka" pirmo vietu ieguva biroju ēka "Satekles biznesa centrs", Rīgā, otro vietu - atpūtas centrs un jahtklubs "ExPorto", Rīgā, bet trešo vietu - biroju ēka Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā.

Nominācijā "Fasādes" pirmo vietu ieguva fasādes atjaunošana Šķūņu ielā 12, Rīgā, otro vietu - fasādes atjaunošana Brīvības ielā 64, Rīgā, bet trešo vietu - fasādes atjaunošana Ģertrūdes ielā 34, Rīgā.

Nominācijā "Jauna inženierbūve" pirmo vietu ieguvis Valmieras industriālais parks, otro vietu - Gaujas tilts posmā Drustu stacija - Zosēni, bet trešo vietu - Strauta iela Valmierā.

Gada attīstītāja tituls publiskajā balsojumā nekustamā īpašuma nozares balvā “BREL Forum Awards” piešķirts Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs “River Properties”. Balva pasniegta nozīmīgākajā Baltijas nekustamā īpašuma līderu forumā "Baltic Real Estate Leaders Forum" (BREL).

Šobrīd “River Properties” attīsta trīs premium klases dzīvojamos projektus vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru platībā Rīgas vēsturiskajā centrā, P.Brieža un Skolas ielā, kā arī Jūrmalā, Dzintaros, ar kopējām investīcijām vairāk nekā 27 miljonu eiro apmērā. 2024.–2025.gadā “River Properties” pabeidza veiksmīgo A klases biroju kompleksu Rīgas vēsturiskajā centrā, Pērses ielā 2A/Barona ielā 30A. Tas ir pirmais biroju komplekss, kura fasādē integrēta tramvaja pietura. Biroju ēkai Pērses ielā 2A tika piešķirta BREEAM In-Use sertifikācija ar vērtējumu “Excellent”, apliecinot projekta atbilstību starptautiskiem kvalitātes un ilgtspējas standartiem.

“Gada attīstītāja balva publiskajā balsojumā liecina, ka “River Properties” darbs ir pamanīts un tiek novērtēts gan nozares profesionāļu, gan sabiedrības skatījumā Baltijas mērogā. Šāda atzinība mums kā vietējam Latvijas nekustamā īpašuma attīstītājam ir īpaši nozīmīga. “River Properties” darba pamatā ir kvalitāte, dizains un ilgtspēja. Visos mūsu projektos bez izņēmuma — gan jaunbūvēs, gan restaurācijas objektos — mēs koncentrējamies uz augstiem kvalitātes standartiem, ilgtspējīgu, augstas klases dizainu un estētiku, kā arī uz pievienoto vērtību pilsētvides uzlabošanā,” saka Ervīns Ivanovskis, “River Properties” vadītājs.

Lietuvas mazumtirdzniecības tīkla "Maxima grupe" piegādes pakalpojumu uzņēmums "Barbora" no sestdienas, 1. novembra, pārtrauks darbību Daugavpilī, Liepājā un citos Baltijas valstu reģionos, vēsta portāls "Verslo žinios".

"Barbora" darbība tiks pārtraukta arī Austrumviru apriņķī Igaunijā, kā arī Panevēžā un Šauļos Lietuvā.

Kompānijas ģenerāldirektors Povils Šulis portālam lēmumu pārtraukt darbību šajos Lietuvas reģionos skaidroja ar to, ka darbības rezultāti nav bijuši apmierinoši.

"Tāpēc esam pieņēmuši sarežģīto lēmumu pārtraukt darbību šajās pilsētās. Mēs neplānojam turpmāk samazināt savu ģeogrāfiju un koncentrēsim visu savu uzmanību uz darbību Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Marijampolē un Alītā, kā arī blakus esošajās apdzīvotajās vietās," klāstīja Šulis.

Vienlaikus Latvijas "Barbora" mājaslapā teikts, ka, izvērtējot pieprasījumu, piegādes tiks apturētas uz nenoteiktu laiku. "Ja situācija mainīsies, mēs informēsim par iespējamu atsākšanu," teikts paziņojumā.

Latvijā šogad janvārī reģistrēti 979 jauni uzņēmumi, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2025. gada janvārī, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

"Lursoft" informē, ka tas ir augstākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits janvārī pēdējo gadu laikā. Vienlaikus gada pirmajā mēnesī likvidēti 449 uzņēmumi.

"Lursoft" izpētījis, ka jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls šī gada janvārī sasniedzis 5,3 miljonus eiro, tostarp vienam uzņēmumam - SIA "Mazmežotnes muiža" - pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro. Šī uzņēmuma dibinātājs ir SIA "Viesturu rapsis" un zemnieku saimniecības "Sējas" īpašnieks Āris Burkāns.

Arī otrs lielākais jaunais uzņēmums janvārī reģistrēts ārpus galvaspilsētas. Tas ir SIA "VMG auto" Jelgavā, kura pamatkapitālā SIA "Anru Motors" ieguldījis 602 800 eiro. "Lursoft" izpētījis, ka "Anru Motors" 2024. gadā strādāja ar 1,32 miljonu eiro apgrozījumu un 1220 eiro peļņu. Uzņēmumam šobrīd ir reģistrētas aktīvas divas struktūrvienības - auto veikals un serviss, kā arī auto centrs Jelgavā. Pieejamie dati rāda, ka 2025. gada ceturtajā ceturksnī uzņēmumā bija nodarbināti 30 darbinieki.

Jelgavā, Ganību ielā atklāts pirmais privātā attīstītāja īstenotais zemas īres maksas daudzdzīvokļu nams Latvijā, kas tapis ar Atveseļošanās fonda līdzfinansējumu zemas īres mājokļu programmas ietvaros.

Ēku attīstījis MJL Development grupā ietilpstošs uzņēmums SIA Jelgavas Īres Nami, un tajā izbūvēti 58 moderni, energoefektīvi un pilnībā aprīkoti īres dzīvokļi.

Jelgavas projekts iezīmē pirmo veiksmīgi īstenoto privātā sektora dalības piemēru valsts zemas īres mājokļu programmā.

Tas apliecina, ka sadarbība starp valsti, pašvaldībām un privātajiem attīstītājiem spēj sniegt reālus risinājumus mājokļu pieejamības problēmai, radot ilgtspējīgu, kvalitatīvu un ekonomiski pieejamu dzīvojamo fondu Latvijas iedzīvotājiem.

Šis projekts ir nozīmīgs arī reģionālās attīstības kontekstā - pieejami īres mājokļi kļūst par būtisku priekšnosacījumu jaunu darba vietu radīšanai un iedzīvotāju piesaistei, kas ir svarīgi gan ekonomikai, gan valsts drošībai.

SIA Rītausma Steel Constructions ir viens no vadošajiem metāla velmējumu un metālapstrādes pakalpojumu piegādātājiem Latvijā, kas sniedz pakalpojumus dažādu nozaru uzņēmumiem visā Eiropā. Vietējā banka Signet Banka piešķīrusi 2,24 milj. eiro finansējumu, kas paredzēts uzņēmuma turpmākās izaugsmes veicināšanai un konkurētspējas stiprināšanai starptautiskajos tirgos.

Uzņēmums piedāvā pilnu metālapstrādes pakalpojumu klāstu, tostarp lāzergriešanu un plazmas griešanu, metināšanu, metāla locīšanu, urbšanu un metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošanu. Pakalpojumi tiek nodrošināti gan Latvijā, gan starptautiski, aptverot ražotnes Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī, Rēzeknē, Valmierā, Jēkabpilī un Ogrē.

Uzņēmuma 5000 m² plašā ražošanas bāze un modernās tehnoloģijas nodrošina augstu pakalpojumu un produkcijas kvalitāti, veicinot veiksmīgu sadarbību ar klientiem Latvijā, Zviedrijā, Beļģijā, Norvēģijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā.

“Signet Bankas piešķirtais finansējums ļaus mums turpināt investēt ražošanas attīstībā, tehnoloģiju modernizācijā un efektivitātes paaugstināšanā. Starptautiskajos tirgos konkurence ir augsta, tāpēc būtiski ir nodrošināt gan kvalitāti, gan elastību ražošanas procesos,” komentē Vadims Podgurskis, SIA Rītausma Steel Constructions valdes loceklis.

Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu, pašapkalpošanās veļas mazgātavu tīkls “Laundromat” šogad attīstību plāno tā, lai gada laikā tīkls būtu pārstāvēts jau vairāk nekā 20 Latvijas pilsētās.

Tas iezīmē būtisku soli attīstībā un apliecina, ka šāds pakalpojums kļūst par neatņemamu ikdienas servisu arvien plašākam iedzīvotāju lokam, informē uzņēmumā.

Uzņēmums dibināts 2022. gadā, un dažu gadu laikā tas izveidojis plašu filiāļu tīklu gan Rīgā, gan citviet Latvijā. Attīstība notikusi pakāpeniski, izvēloties lokācijas ar stabilu cilvēku plūsmu – tirdzniecības centrus un dzīvojamo rajonu tuvumu. Pieprasījums nav koncentrēts tikai galvaspilsētā, un pakalpojumu arvien aktīvāk izmanto arī iedzīvotāji reģionos.

“Redzam, ka interese par pašapkalpošanās veļas mazgātavām pieaug ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Cilvēki novērtē iespēju ātri un ērti izmazgāt lielu veļas apjomu bez nepieciešamības ieguldīt dārgā tehnikā mājās. Tieši tāpēc šogad mērķtiecīgi paplašinām klātbūtni, lai tuvāko trīs mēnešu laikā būtu pārstāvēti 16, bet līdz gada beigām – jau 20 Latvijas pilsētās. Jaunākās mazgātavas, kas vērs durvis jau aptuveni trīs mēnešu laikā, būs Bauskā, Olainē, Ventspilī, Siguldā, Rēzeknē, Jūrmalā un Jēkabpilī,” norāda “Laundromat” mārketinga vadītāja Monta Purkalne.

Vides pakalpojumu uzņēmumu grupa AS “CleanR Grupa” 2025. gadu noslēgusi ar stabilu izaugsmi – uzlaboti finanšu rādītāji, nostiprinātas pozīcijas reģionos, turpināti ieguldījumi infrastruktūrā un tehnoloģijās, kā arī startēts “Nasdaq” Baltijas regulētajā tirgū, liecina 12 mēnešu neauditētais pārskats.

“CleanR Grupas” konsolidētais apgrozījums 2025. gada divpadsmit mēnešos pieauga par 20 %, sasniedzot 144,8 miljonus eiro, saglabājot stabilu izaugsmes dinamiku.

Būtiski uzlabojās arī darbības efektivitātes rādītāji. EBITDA pārskata periodā palielinājās par 8,2 miljoniem eiro – no 25,5 miljoniem eiro 2024. gadā līdz 33,7 miljoniem eiro 2025. gadā. EBITDA rentabilitāte pieauga līdz 23,3 %, kas ir par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt bruto peļņa sasniedza 31,1 miljonu eiro, kas ir par 6,8 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gadā, bet bruto peļņas rentabilitāte palielinājās līdz 21,5 %.

2025. gada nogalē “CleanR Grupa” refinansēja obligācijas 15 miljonu eiro apjomā. Publiskā piedāvājuma laikā investoru pieprasījums 2,5 reizes pārsniedza piedāvāto apjomu – kopējais pieprasījums sasniedza 37,8 miljonus eiro. Emisija iezīmē pirmo soli 50 miljonu eiro obligāciju programmā, kas paredzēta Grupas ilgtermiņa izaugsmes finansēšanai. 2026. gada sākumā uzņēmums pievienojās “Nasdaq” Baltijas regulētajam tirgum, nostiprinot pārvaldības standartus un kapitāla pieejamību turpmākai attīstībai.

Septiņstāvu neoklasicisma namam Rīgas klusajā centrā, Pulkveža Brieža ielā pabeigta ielas fasādes atjaunošana - 1939. gadā celtā ēka atguvusi savu spozmi, papildinot Rīgas klusā centra arhitektūru. Nams ir daļa no divu ēku dzīvojamā kompleksa, ko par premium mājokļu projektu pārbūvē Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs “River Properties”.

Neoklasicisma stilā būvētās ēkas izstrādājis būvinžinieris Aksels Kārlis Durbahs, un pabeigtas tās tika 1939. gadā. Sākotnēji ēkas bija sešos stāvos, fasādes namam septītais stāvs uzcelts 20. gadsimta beigās, un tiek saglabāts arī rekonstrukcijas gaitā. Arī oriģinālais fasādes risinājums ar klasicisma stilam raksturīgiem elementiem pilnībā saglabāts un atjaunots. Projekta arhitektonisko koncepciju izstrādājusi SIA “LDU” pētniecības un projektēšanas biroja “KROKS” arhitekte Dita Lapiņa.

Rekonstruētajā ēku kompleksā pieejami 85 dzīvokļi un divas komercelpas pirmajā stāvā, plašs apzaļumots privāts iekšpagalms, 27 autostāvvietas, velonovietnes. Dzīvokļu platības ir no 22 m² līdz pat 151m² ar iespēju pielāgot plānojumu. Projekts tiek atjaunots, pilnībā nomainot visas komunikācijas, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un augstas kvalitātes materiālus atbilstīgi premium komforta un A kases energoefektivitātes prasībām.

2026. gada februārī Latvijā reģistrēti 953 jauni uzņēmumi. Lai gan tas ir nedaudz mazāk nekā š.g. janvārī (979 uzņēmumi), kopējais jauno uzņēmumu pamatkapitāls, pateicoties aizvadītā mēneša lielākajam uzņēmumam SIA “AHC”, bijis ievērojami lielāks., liecina “Lursoft IT” apkopotie dati.

Februārī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 7,8 milj. EUR. Salīdzinājumam – janvārī tie bija 5,3 milj. EUR. Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti pēdējos gados, redzams, ka šī gada pirmajos divos mēnešos bijusi tendence pieaugt jauno uzņēmumu skaitam.

Aizvadītā mēneša lielākais uzņēmums ar 5,4 milj. EUR pamatkapitālu ir SIA “AHC” Mārupes novadā. Uzņēmums izveidots, atdalot daļu no kādreizējā aviācijas degvielu vairumtirgotāja SIA “Baltic Ground Services LV”, kura darbība reorganizēta uz kontrolakciju sabiedrību darbību. Dati rāda, ka 2024. gadā SIA “Baltic Ground Services LV” apgrozīja teju 24 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 537,35 tūkst. EUR peļņu. SIA “AHC” patiesie labuma guvēji, pastarpināti caur Lietuvā un Igaunijā reģistrētiem uzņēmumiem, ir Raimonds Kisiels un Gediminas Žiemelis.

Turpinot pieaugt pieprasījumam pēc ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, AS “Veselības centru apvienība” (VCA) 2024. gadā nodrošinājusi vairāk nekā 1,5 miljonus vizīšu 375 000 unikālajiem pacientiem, kuru skaits, salīdzinot ar 2023. gadu, pieaudzis par 1,5 %.

Ņemot vērā pieprasījuma tendences, pagājušajā gadā VCA turpināja paplašināt piedāvāto ambulatoro pakalpojumu klāstu un reģionālo pieejamību.

“Tā kā ikdienā nodrošinām arī plašu valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā, ar pārliecību varam teikt, ka esam iedzīvotājiem pieejamākais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs Latvijā, nodrošinot visu nepieciešamo no diagnostikas līdz augstākā līmeņa ķirurģijai. Turklāt jau tagad nodrošinām ļoti ērtu pierakstu sistēmu e-poliklinika.lv, kas būtiski uzlabo pacientu pieredzi. Vienlaikus mēs turpinām attīstīt mūsu pakalpojumus, investējot arī jaunās iekārtās, telpu labiekārtošanā un personāla tālākizglītībā, lai pacienti pie mums saņemtu pilna cikla augstākā līmeņa medicīnas pakalpojumus,” saka VCA valdes priekšsēdētāja Iveta Lāce.

Privātmāju tirgū 2025. gadā saglabājies stabils darījumu skaits, turpretī kopējā darījumu summa augusi par 12%, sasniedzot 446 miljonus eiro. Turpretī darījumu skaits ar privātās apbūves zemēm krities un vidējā darījumu summa pieaugusi nebūtisku 2% robežās.

Nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” eksperti lēš: šobrīd pircēji dod priekšroku gatavu privātmāju iegādei, nevis būvniecībai no nulles. Sapnis par mājas būvniecību tiek atlikts ne tikai izmaksu kāpuma, bet arī ierobežotā zemes gabalu piedāvājuma dēļ.

Februārī īrei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā sasniedza 3210 jeb par 43% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Aptuveni 2/3 veidoja īres dzīvokļu piedāvājums centrā, un tikai nepilni 1200 bija pieejami īrei galvaspilsētas apkaimēs. Savukārt iegādei bija pieejami 3390 dzīvokļi (+21%), no kuriem aptuveni puse jeb 1775 bija īpašumi jaunbūvēs, bet pārējie – mājokļi sērijveida ēkās Rīgas apkaimēs un pirmskara namos.

Latvijas attīstītāja “River Properties” luksusa projekts Jūrmalā “Noble” saņēmis Eiropas labākā projekta balvu prestižajā “International Property Award” konkursā kategorijā “Labākais Dzīvojamais projekts, 10-19 apartamenti”.

Projekts, ko “River Properties” radīja kopā ar arhitektu biroju “OAD” Zanes Teteres-Šulces vadībā novērtēts kā labākais 200 Eiropas un pasaules projektu konkurencē.

“International Property Awards” ir viens no nozīmīgākajiem nekustamā īpašuma nozares notikumiem pasaulē, kas godina izcilību arhitektūrā, dizainā un attīstībā. Projektus vērtē neatkarīga starptautiska žūrija, kas sastāv no 100 profesionāļiem nekustamā īpašuma, dizaina un mārketinga jomās. Apbalvojumi tiek piešķirti, novērtējot projektu dizaina, būvniecības un prezentācijas kvalitāti.

“Prestižais apbalvojums apliecina River Properties darba augstās kvalitātes līmeni – mēs radām projektus, kas pārliecinoši konkurē Eiropas un pasaules mērogā. Visos mūsu projektos ieguldām arhitektūras izcilībā, ilgtspējā, augstākās kvalitātes risinājumos, lai mūsu namu iedzīvotājiem nodrošinātu pasaules līmeņa dzīves kvalitāti,” saka Ervīns Ivanovskis, “River Properties” vadītājs.

Līdz 31. martam notiek pieteikumu pieņemšana dalībai Biznesa inkubācijas programmā 20 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reģionālajās pārstāvniecībās, kā arī Radošo industriju un Tehnoloģiju pārstāvniecībās Rīgā.

Ar ES struktūrfondu atbalstu īstenotā programma “Biznesa inkubācijas atbalsts” ietver dažādus finanšu un nefinanšu atbalsta pasākumus, kas mērķēti jauniem uzņēmumiem, lai stiprinātu Latvijas inovatīvo, tehnoloģisko, radošo un eksportspējīgo uzņēmumu dzīvotspēju, palielinātu izaugsmes potenciālu un veicinātu Latvijā ražoto preču un pakalpojumu eksportu.

“Jaunu uzņēmumu attīstība ir viens no būtiskākajiem faktoriem Latvijas ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai. Biznesa inkubācijas programma dod iespēju jaunajiem uzņēmējiem ātrāk pārvērst idejas dzīvotspējīgos biznesos, nodrošinot gan finansējumu, gan profesionālu atbalstu. Īpaši svarīgi, ka šajā programmā tiek veicināta inovāciju attīstība, tehnoloģiju izmantošana un eksportspēja – tās ir jomas, kas nākotnē noteiks Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu. Mūsu mērķis ir radīt vidi, kurā talantīgi cilvēki var attīstīt savas idejas Latvijā un veidot uzņēmumus, kas spēj konkurēt starptautiskajos tirgos.” uzsver Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Ledus ir sakustējies” - mājokļu apsaimniekošanas tirgū šobrīd sākusies neparasta un sen neredzēta kustība. Mēs redzam, ka dzīvojamo māju iedzīvotāji aktīvi sākuši interesēties par savas mājas pārvaldnieka maiņu.

Un ne velti tas tā ir – pašvaldību uzņēmumi, kas ilgus gadus apsaimnieko mājas, maigi sakot, ne vienmēr spēj sniegt patiesi kvalitatīvus un uz klientu vērstus pakalpojumus.

Bet kas tieši spēja “iekustināt” iedzīvotājus? Redziet, šobrīd mainās normatīvo aktu regulējums, kas attiecināms uz to māju apsaimniekošanu, kuras līdz šim parvaldīja pašvaldību uzņēmumi. Turpmāk, vismaz lielakajā daļā pašvaldību, jau no nākamā gada (2026.g.) iedzīvotājiem ir jālemj pašiem, kas apsaimniekos viņu kopīpašumu jeb daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Vairs nebūs princips “Ja neesat lēmuši un pārņēmuši, tad automātiski jūs apsaimniekos pašvaldības uzņēmums”.

Līdz ar to dzīvokļu īpašnieki, arī iedzīvotāju veidotas biedrības, visbiežāk – saņemot vēstuli no sava pašvaldības apsaimniekotāja ar jauna līguma nosacījumiem, visticamāk, pieleca kājās no dīvāna ar ieplestām acīm un sāka interesēties par citām iespējam. Iedzīvotāji aptaujā apsaimniekošanas uzņēmumus, cenšas noskaidrot interesējošos jautājumus, lai izvēlētos sev piemērotāko mājas pārvaldnieku jebšu pārvaldnieku, kas tuvākos un tālākos gadus rūpēsies par viņu īpašumu. Tā vienlaikus ir arī jauna, sen neredzēta biznesa iespēja privātajiem namu apsaimniekotājiem, it sevišķi Rīgā.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” tīklā kopējais mobilo datu patēriņš 2025. gadā palielinājies par 25 % salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Kā norāda “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs, mobilā interneta patēriņa pieaugums atspoguļo iedzīvotāju paradumu maiņu – cilvēku un uzņēmumu ikdiena arvien vairāk balstās digitālajā vidē, pieaugot ne vien tīklā pieslēgto ierīču skaitam, bet arī pieprasījumam pēc ātra un stabila interneta savienojuma. Būtiska loma datu patēriņa pieaugumā ir 5G tehnoloģijas attīstībai, kas nodrošina lielāku tīkla kapacitāti un augstāku datu pārraides ātrumu.

Šobrīd “Bite Latvija” 5G tīkls aptver jau 90 % iedzīvotāju, un aizvien vairāk klientu izvēlas jaunākās paaudzes ierīces, kas atbalsta 5G tehnoloģiju – pērn to skaits tīklā palielinājies par 45 tūkstošiem. Turklāt 5G tīklam tiek pieslēgti ne vien mobilie telefoni un datori, bet arī liels skaits dažādu lietu interneta jeb IoT viedierīču mājsaimniecībās un birojos, kas vēl vairāk palielina datu plūsmu. Līdz ar to mērķtiecīga tīkla attīstība un kapacitātes stiprināšana kļūst par svarīgākajiem faktoriem.

Kopbraukšanas platforma “Bolt” RIX Rīgas lidostā ievieš Baltijā pirmos “TapBox” pašapkalpošanās ekrānus, lai pasažieriem būtu iespēja pasūtīt braucienu bez lietotnes.

Šis risinājums ievērojami atvieglo mobilitāti starptautiskajiem ceļotājiem, īpaši tiem, kuri Latvijā ierodas pirmo reizi vai nevēlas meklēt piemērotu lietotni uzreiz pēc lidojuma.

“Bolt” izvietotie “TapBox” pašapkalpošanās ekrāni, kas atradīsies pie E un C ielidošanas zāļu izejām Rīgas lidostā, piedāvā vienkāršu risinājumu – pasažierim jāievada galamērķis, jāizvēlas brauciena kategorija, jānorāda savs tālruņa numurs un jāveic apmaksa. Pēc tam uzreiz tiek saņemts čeks, kurā redzams arī automašīnas numuru un aptuvenais ierašanās laiks.

“Ar “TapBox” ieviešanu mēs vēlamies parādīt, ka mobilitātei jābūt pieejamai ikvienam – neatkarīgi no tā, vai pasažierim ir viedtālrunis, internets vai lietotne. Lidosta ir pirmā vieta, kurā cilvēks gūst iespaidu par valsti, un mums ir svarīgi, lai jau no ielidošanas brīža ikvienam būtu vienkārša un moderna iespēja tikt līdz savam galamērķim. Rīgas lidosta ir pirmā Baltijā, kur ieviešam šo risinājumu, un tādējādi turpinām savu misiju padarīt pilsētas draudzīgākas cilvēkiem,” uzsver “Bolt” vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa.