Pēdējos gados apdrošināšanas tirgū pieredzam bezprecedenta situācijas, sākot ar strauju apdrošināšanas tirgus izaugsmi, kas trīs gadu periodā ir audzis par 57% un beidzot ar dabas stihiju postošo ietekmi, kas radījusi pēdējos 20 gados nepieredzētus zaudējumus.
Ko mums atnesīs 2025. gads un kā apdrošināšanas tirgus izskatīsies tuvākajā nākotnē?
Izaugsmes un inflācijas amerikāņu kalniņi
Trīs gadus pēc kārtas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme katru gadu bijusi mērāma ar divciparu skaitli, proti, 2022. gadā tā sasniedza rekordaugstu līmeni - 23%, 2023. gadā tā bija 18%, bet pērn - 10%, kas trīs gadu periodā kopā veido 57%. Straujā tirgus izaugsme skaidrojama ar inflāciju, ko galvenokārt izraisīja karš Ukrainā un enerģētikas krīze. Ja šo inflācijas vilni salīdzinām ar 2008. gada finanšu krīzi, redzama viena būtiska atšķirība. 2008. gadā daudzi iedzīvotāji no apdrošināšanas atteicās pilnībā, tādēļ kopējais apdrošināšanas tirgus samazinājās par 202 miljoniem eiro. Savukārt 2022. gada inflācijas seku ietekmē tirgus izaugsme bija 249 miljonu eiro. Tas liecina par finanšu pratības pieaugumu Latvijā, jo krīzes situācijā iedzīvotāji meklē veidus, kā nodrošināt stabilitāti un drošību.
Ko mums sola nākotne? Pašlaik Krievijas kara izraisītā inflācija ir pierimusi, taču ģeopolitiskā situācija nebūt nav uzskatāma par stabilu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nākamos divus gadus ekonomikā salīdzina ar stūrēšanu caur nenoteiktību , uzsverot pasaules ekonomikas sadrumstalotības negatīvo ietekmi. Lai gan pašlaik ASV uzsāktās tarifu kampaņas ietekme uz eirozonas tirgu prognozēta mazāka nekā citās ekonomiskajās zonās, uz to nevajadzētu paļauties. Pagaidām varam prognozēt, ka apdrošināšanas tirgus turpinās augt, taču izaugsmes temps samazināsies; ticamākais, ka šogad tā būs 4 līdz 6% robežās.
Cik biežas būs postošas dabas stihijas Latvijā?
Vēl vienu bezprecedenta situāciju iezīmē dabas stihiju radītie zaudējumi – pirmo reizi piedzīvojam situāciju, kad divus gadus pēc kārtas šīs stihijas valsts mērogā radījušas desmitiem miljonu eiro zaudējumus. Pēdējos divos gados dabas stihiju dēļ BALTA atlīdzībās izmaksāja 13.9 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā pirms tam 17 gadu summā, Proti, laika posmā no 2006. līdz 2022. gadam atlīdzībās par dabas stihiju radītajiem postījumiem izmaksāti 11.6 miljoni eiro. Vai paredzams, ka vērienīgas dabas stihijas turpmāk piedzīvosim katru gadu?
Salīdzinot dabas stihiju radītos zaudējumu apmērus, spēcīga krusa un vētras ar lietus izraisītiem plūdiem ierindojas topa augšgalā nevien Latvijā, bet arī visā pasaulē, apsteidzot zemestrīču un tornado radīto postu. Iemesls tam ir gan šādu dabas parādību biežums, gan neprognozējāmība, gan to radītais visaptverošais posts – 2023. gada krusa Latvijā iznīcināja sējumus, automašīnas, nekustamo īpašumu, turklāt tās laikā vairāki cilvēki guva traumas. Savukārt pagājušās vasaras lietavas apvienojumā ar spēcīgo vēju radīja zaudējumu ne tikai zemniekiem un privātmāju īpašniekiem, bet arī dzīvokļu īpašniekiem, kuri citkārt lietus laikā ir pasargāti.
Pārapdrošinātāja Munich Re prognozes liecina, ka pat pie mērena Eiropas klimata scenārija līdz gadsimta beigām krusas un vētras notiks par 30 līdz40 % biežāk , savukārt tādai teritorijai kā Latvija postošas krusas risks tiek lēsts vidēji reizi trijos gados. Tas nozīmē, ka , mēs teorētiski varētu cerēt, ka šogad pēdējo divu gadu scenārijs neatkārtosies. Vienlaikus ir skaidrs, ka sabiedrībai aizsardzība pret šiem riskiem ir nepieciešama. BALTA lieliski tika galā ar 2024. gada vētras radīto zaudējumu noregulēšanu, ko augstu (atzinīgi?) novērtēja arī mūsu klienti pēcatlīdzību aptaujās
Dabas stihijas ir patiesības mirklis, kad vislabāk redzams apdrošinātāju devums sabiedrībai. Lai apdrošināto mājokļu skaits turpinātu augt, visiem tirgus dalībniekiem ir jāsargā un jāstiprina nozares reputācija. Situācija, kurā dažu apdrošinātāju rīcība liek meklēt vārdnīcu, lai noskaidrotu “plūdu” definīciju, nedrīkst atkārtoties.
Mākslīgā intelekta (MI) ienākšana apdrošināšanas nozarē
Nevar noliegt, ka MI ir saviļņojis ūdeni ne tikai videospēļu un izklaides nozarēs, bet arī finanšu tehnoloģiju pasaulē. Iesaistīšanās MI tehnoloģiju ažiotāžā ar jaunu projektu uzņēmumiem var šķist vilinoša, tomēr, jebkuram biznesa lēmuma ir jāpieiet praktiski. Vispirms jāatbild uz jautājumu – kādu vajadzību vai problēmu mums ir jāatrisina, un tikai pēc tam var meklēt tehnoloģiju, kas to atrisinās. Tajā pašā laikā uzņēmumā ir jāstiprina digitālā kultūra, vairojot gan darbinieku digitālās iemaņas, gan datos balstītu lēmumu pieņemšanu. Šāda pieeja rosinās jaunu projektu īstenošanu un veicinās uzņēmuma digitālo transformāciju. Labs piemērs ir BALTA veselības zibatlīdzību projekts, kas ļauj automatizēt daļu no atlīdzību pieteikumiem un nodrošināt naudas izmaksu klientiem pat sekunžu laikā. Tāpat MI rīkus izmantojam KASKO apdrošināšanā, kur klientam jāiesniedz automašīnas foto – rīks atpazīst, vai attēlā ir iekļauti nepieciešamie elementi, un klients uzreiz tiek informēts, vai attēls ir derīgs.
Noslēgumā jāsaka, ka tuvākā nākotne mums nes divas labas un vienu sliktu ziņu. Pirmā labā ziņa ir tāda, ka MI risinājumi uzlabos klientu pieredzi, kā arī ļaus apdrošinātājiem samazināt izdevumus, kas var samazināt dažādu pakalpojumu izmaksās. Vienlaikus ir jāatceras, ka MI nav brīnumlīdzeklis – to jāmāk efektīvi pielietot.
Otrā labā ziņa ir tāda, ka visa apdrošināšanas nozare ir guvusi mācību pēc pēdējo gadu stihijām, Šī pieredze ir jāizmanto praksē, uzlabojot sniegto pakalpojumu un komunikācijas kvalitāti.
Savukārt sliktā ziņa ir tāda, ka mums priekšā ir nenoteiktības laiks, kurā būs grūti paredzēt tālākos notikumus. Ja visas apdrošināšanas sabiedrības izpildīs savu mājasdarbu, kas izriet no labajām ziņām, slikto ziņu būs iespējams vērst par labu.
